Dot iespēju ikvienam iejusties cilvēku ar īpašām vajadzībām lomā – tāds bija mērķis pasākumam, kas vakar norisinājās Cēsīs.
Izraēlas nevalstiskās organizācijas “Access Israel” pārstāvji tikās ar Cēsu novada domes darbiniekiem, pilsētvides plānotājiem un skolu jaunatni, lai runātu par invalīdu integrāciju sabiedrībā. Cēsu novada pašvaldības aģentūras “Sociālais dienests” direktore Iveta Sietiņsone norāda: “Šī pasākuma ietvaros vēlējāmies uzrunāt politiķus un pilsētvides veidotājus. Viņiem bija iespēja iepazīties ar ikdienu, kāda ir cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Tas, iespējams, liks pieņemt lēmumus pilsētvides uzlabošanai. Cēsīs cilvēkiem ar īpašām vajadzībām vide pieejama kļūst ļoti lēni. Šajā jomā vēl daudz darba. Tādēļ priecājamies, ka Izraēlas organizācija dalās pieredzē, sniedz dažādus ieteikumus. Savukārt, ja runājam par cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem integrēšanos sabiedrībā, tad jānorāda, ka viņi labprāt iet ārā no mājas, iesaistās socializācijas procesos. Arī iekļauties darba tirgū kļūst vieglāk, jo uzņēmējiem tiek piešķirts valsts atbalsts, ja uzņēmumā nodrošina darbu cilvēkam ar invaliditāti.”
Organizācijas “Access Israel” menedžere Mišela Rimona pēc pašvaldības video prezentācijas par Cēsīm, atzina, ka pilsēta ir lieliska vieta, kur dzīvot, tomēr norādīja, ka, gatavojot vērienīgus pasākumus, būtu vēl vairāk jādomā, lai tie būtu pieejami visai sabiedrībai: “Ja tiek organizēti pilsētas svētki, būtu jānodrošina, lai tajos ērti justies varētu arī cilvēki ratiņkrēslos. Pie jums tiek rīkots sarunu festivāls “Lampa”, un šī ideja ir burvīga. Bet, to organizējot, būtu jādomā, lai diskusijās varētu piedalīties arī nedzirdīgi un neredzīgi cilvēki.”
Cēsu 2. pamatskolā delegācijas pārstāvji tikās ar 8. un 9.klašu skolēniem. Viesi no Izraēlas deva viņiem iespēju iejusties cilvēku ar invaliditāti ikdienā un sastapties ar izaicinājumiem, kas viņiem jāpiedzīvo, atrodoties nepiemērotā pilsētvidē, stāstīja, kā šiem cilvēkiem var palīdzēt integrēties.
Organizācijas dalībniece Šarona Aštara ir neredzīgo cilvēku instruktore. Viņa pastāstīja, kā zaudējusi redzi, kādām sajūtām izgājusi cauri un kāda ir viņas ikdiena šobrīd. Š.Aštara strādā pilnas slodzes darbu, mācās dejot salsu un ikdienā palīdz citiem neredzīgajiem. Viņa parādīja ierīci, kas ir ikdienas palīgs: “Vienīgais, kas man traucē, izejot sabiedrībā, ir tas, ka cilvēki grib mani žēlot. Es pati ar visu labi tieku galā, ja man nepieciešama palīdzība, es to palūgšu. Pasaulē strauji attīstās dažādas tehnoloģijas, kas mums ļauj iekļauties ikdienā, jāļauj šīm ierīcēm ienākt mūsu dzīvē! Piemēram, man līdzi ir maza kastīte, kura, kad pielikta pie apģērba, nosauc tā krāsu. Tā varu būt patstāvīga un izvēlēties, kādu apģērbu vilkt mugurā.”
Astotās un devītās klases skolēniem bija iespēja izmēģināt, kādas sajūtas ir, pārvietojoties ratiņkrēslā, kā ir, kad nedzirdi vai neredzi. Devītās klases skolniece Laura Bobrova atzīst, lai arī iepriekš domājusi, kā jūtas cilvēki ar īpašām vajadzībām, pēc šī pasākuma sajūtas esot daudz spilgtākas: “Jāsaka paldies skolai un organizācijai, kas deva iespēju izmēģināt šīs ikdienas saskarsmes prasmes. Nu es vairāk izprotu, kā jūtas cilvēki, kuriem ir īpašās vajadzības, un to, kā izturēties, kad esam viens otram līdzās.”
Cēsu 2.pamatskolā ir klase, kurā mācās bērni ar īpašām vajadzībām. Mācību iestādes direktore Ija Bramane norāda, ka šādai klasei vajadzētu būtu katrā skolā: “Ir būtiski runāt ar bērniem par to, kā jūtas cilvēki, kuriem ir īpašas vajadzības, kā pret viņiem izturēties, kā justies. Mēs darām visu, lai ikdienā par šīm lietām ar skolēniem runātu, jo tieši viņi ir tie, kas nākotnē plānos pilsētvidi un būs atbildīgi, lai ikviens pilsētā justos droši un ērti.”
Viens no organizācijas “Access Israel” pasākumiem Cēsīs bija Rožu laukumā uzstādītais vides objekts “Šķēršļu taka”, kurā ikviens garāmgājējs varēja iejusties cilvēku ar īpašām vajadzībām lomā un iepazīt šķēršļus, kādi viņiem jāpārvar, atrodoties sabiedriskās vietās.
Komentāri