Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Saeimas komisijā asas diskusijas raisa priekšlikums akreditēt nevis studiju virzienus, bet gan studiju programmas

LETA
12:08
07.02.2018
7

Asas diskusijas šorīt Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē raisīja izglītības un zinātnes ministrija Kārļa Šadurska (V) priekšlikumi grozījumiem Augstskolu likumā, kas paredz akreditēt nevis studiju virzienus, bet gan studiju programmas.

Šadurskis (V) sacīja, ka Kučinska deklarācijā norādīts mērķis uzlabot augstskolu pārvaldību, kā arī mazināt programmu fragmentāciju un tās stiprināt.

“Mūsu koncepts ir saistīts ar pāreju no studiju virzienu akreditācijas, kur tiek mērīta vidējā temperatūra un visi saņem vidējo rezultātu, uz detalizētāku programmu izvērtējumu. Tagad vienā studiju virzienā var būt 20 programmas, kuras reizēm atšķiras par dažiem kredītpunktiem un beigās ir piešķirama viena un tā pati kvalifikācija,” teica ministrs.

Viņa ieskatā studiju virzienu sadrumstalotība bieži vien ir tikai jauns nosaukums, labāks mārketings, bet studenti būtībā apgūst vienu un to pašu. IZM pieeja paredz, ka vienā programmā varētu veidot vairākus apakšvirzienus, kur ir vienādi obligātie kursi, bet var variēt izvēles kursi.

Priekšlikumi sakārtotu procedūras studiju programmu licencēšanā, sakārtotu procedūras, pārejot no studiju virzienu uz studiju programmu akreditāciju, teica politiķis. Ņemot vērā, ka lielais akreditāciju vilnis bija plānots, sākot no 2019.gada, pārejas noteikumos mēģināts veidot augstskolām draudzīgāku akreditāciju grafiku, to izstiepjot līdz 2023.gadam. Šadurskis uzsvēra, ka līdz tam augstskolām būs pietiekami daudz laika sagatavoties. “Mums ir ļoti laba iespēja pēctecīgas bakalaura, maģistra un doktora līmeņa programmas izvērtēt vienai ekspertu komisijas, kas tehniski atvieglotu darbu un samazinātu izmaksas,” skaidroja Šadurskis.

Tāpat paredzēts atvieglot kopīgo studiju programmu akreditāciju, domājot par virzību uz kopīgām programmām starp vietējām un arī ārvalstu augstskolām.

Sākot izskatīt Šadurska priekšlikumus, komisijas vadītājs Aldis Adamovičs (V) klātesošajiem vaicāja, vai kādam ir konceptuāli iebildumi pret šādu priekšlikumu. “Ir, un daudz,” izskanēja no sēžu telpas.

Rektoru padomes ģenerālsekretārs Jānis Bernāts uzsvēra, ka IZM iesniegtie priekšlikumi konceptuāli maina esošo sistēmu, turklāt, viņaprāt, Šadurskis, šādas būtiskas pārmaiņas iesniedzot tikai likuma otrajam lasījumam, shēmojot. “Tā ir shēma, ko izmantojāt, ka pirmajā lasījumā aiziet nevainīgi priekšlikumi, bet otrajā lasījumā aiziet neizdiskutēti priekšlikumi,” vērtēja Bernāts.

Viņaprāt, izskatīšanai lietderīgi būtu atstāt tikai vienu Šadurska priekšlikumu pagarināt akreditācijas procesa laiku līdz 2023.gadam.

Bernāta ieskatā sistēmiskām pārmaiņām patlaban trūkst pamatojuma, turklāt Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) neesot izvērtējusi arī to finansiālo ietekmi. Viņš skaidroja, ka veiktie aprēķini liecinot, ka akreditācijas procesa izmaiņas augstskolām to sadārdzinātu aptuveni trīs reizes.

Adamovičs uzsvēra, ka, ņemot vērā, ka jaunāko priekšlikumu redakciju ministrs iesūtīja tikai vakar, ir jādod laiks tos izvērtēt, taču vienlaikus viņš pauda atbalstu Šadurska paustajam par to, ka studiju programmu akreditācija dos iespēju visu pamatīgāk izvērtēt, nekā vērtējot kopējus virzienus. Viņš gan piekrita arī Bernāta bažām par iespējamo procesa sadārdzināšanos, vienlaikus uzsverot, ka likumprojekta izskatīšanas gaitā varētu iesniegt priekšlikumus par izmaksu sadalīšanu pa gadiem.

Šadurskis piekrita, ka izmaksas varētu būt nedaudz lielākas, taču spēcīgu studiju programmu izveidei augstskolām būs pieejams papildu finansējums. Ministrs noraidīja, ka priekšlikumi neesot izdiskutēti – tiem savu piekrišanu esot devusi Latvijas Universitāšu asociācija.

“Protams, augstskolām būtu labāk, ja vispār nebūtu akreditāciju. Galvenā problēma studiju virzienu akreditācijā – vienā studiju virzienā var būt gan spēcīgas, gan ne tik spēcīgas programmas. Un ekspertiem, kam jāpieņem lēmums, jāizvēlas, vai nu vērtēt pēc stiprākā, vai pēc vājākā,” teica ministrs, atgādinot, ka Rīgas Tehniskā universitāte jau piedzīvojusi sāpīgu gadījumu, kad vājākas programmas dēļ netika akreditēts vesels virziens ar citām spēcīgām studiju programmām.

Viņš arī skaidroja, ka neesot pamatots satraukums par to, ka augstskolām, kas tagad esot sākušas gatavoties akreditācijām, atkal būs viss jādara no jauna un jāiepazīstas ar jaunām procedūrām. “90% procedūru sakrīt, un, saprotot, ka ir izmaiņas, ir termiņu pagarinājums,” tā ministrs.

Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra pauda bažas, ka, iespējams, pārmaiņu ieviešana patlaban varētu radīt risku Latvijas iekļūšanai Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistrā (EQAR). Drīzumā Latviju apmeklēs starptautiskie eksperti, kas vērtēs Akadēmiskās informācijas centru. “Eksperti pateiks, ka Latvija nav gatava EQAR iestāties, jo pati nezina, ko grib,” pauda Vētra.

Viņš arī atzina, ka, runājot par atgriešanos pie studiju programmu akreditācijas, jādomā, vai tā ir diskusija par resursu, kas pieejami programmu realizēšanai, vērtēšanu, vai arī kvalitāti.

Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Andris Teikmanis sacīja, ka diskusija ir laikā un vietā, jo “visi taču vēlamies kvalitātes novērtēšanu padarīt labāku”. Viņš piekrita Vētras paustajam, ka jādomā par kvalitātes, nevis resursu vērtēšanu, gan piekrītot arī tam, ka “patlaban virzienu akreditācijas sistēma nav ideāla”.

“Būtu jāmeklē ceļš, kā izvairīties no problēmas, ka viena slikta programma var nogāzt veselu virzienu, bet tai pašā laikā nepazaudēt to virzienu, ka var spekulatīvi virzīt tikai vienu programmu bez konteksta,” mudināja Teikamis.

Akadēmiskā informācijas centra (AIC) pārstāve Jolanta Silka atkārtoti uzsvēra, ka centrā drīzumā viesosies starptautiskie eksperti, vērtējot kvalitātes nodrošināšanas sistēmas atbilstību Eiropas standartiem. Gatavojot pašvērtējuma sistēmu, AIC ir apliecinājis, ka pašreizējā sistēma atbilst Eiropas standartiem un vadlīnijām. “Nav pieļaujams, ka Latvija varētu saņemt negatīvu vērtējumu,” uzsvēra Silka.

Latvijas Studenti apvienības pārstāvis Arkādijs Zvaigzne kritiski vērtēja Šadurska piedāvājumu, uzsverot, ka kopumā tas ir politisks jautājums un tajā, iespējams, saskatāma arī RTU interešu pārstāvniecība.

Uzklausot kritiku, Šadurskis uzsvēra, ka pašreizējā augstākās izglītības sistēmā ir virkne problēmu, kas rada negatīvu ietekmi arī uz ekonomiku. Tāpat tiekot uzskatīts, ka augstskolām jāpilda sociāla funkcija, kā rezultātā darba tirgū ienāk arvien vājāk sagatavoti darbinieki. ” Jāsaprot, kur ir spēka pielikšanas punkts. Turpināsim barot augstskolas tā mazlietiņ, lai tās izdzīvotu, vai arī domāsim par kvalitatīvu izglītību?” vaicāja ministrs.

Bernāts atcirta, ka ar izskatāmo likumprojektu ministra ieskicētās problēmas nevarot atrisināt. “Es neesmu idiots, es saprotu, ka ar vienu likumprojektu nevar visu atrisināt, bet tas ir viens solis pareizā virzienā,” atbildēja politiķis.

Ministrs tāpat pauda neapmierinātību, ka komisijas sēdē tiek spekulēts ar to, ko varētu vai nevarētu teikt starptautiskie eksperti, vērtējot AIC. “Kas mainās? Klasē ir desmit skolēni. Katru noeksaminējam, ieliekam klasei vidējo atzīmi – tā ir šodien. Mēs piedāvājam, ka noeksaminējam katru un katram arī ieliekam viņa nopelnīto atzīmi,” atkal skaidroja Šadurskis.

Saeimas Juridiskā biroja pārstāve Lilita Vilsone sacīja, ka AIC, ka tā iekļūs EQAR, būs jāvērtē citu valstu augstskolas, kurās akreditācijas sistēma būs atšķirīga. Līdz ar to neesot skaidrs pamatojums bažām par to, ka, mainot vietējo regulējumu, eksperti varētu negatīvi novērtēt AIC kā ekspertu darbu.

“Šajā situācijā nav neiespējami izlemt, kāda ir koncepcija, un tikpat neiespējami nav pateikt, kad tā stāsies spēkā. No šāda viedokļa teikt, ka no tā atkarīga novērtēšana… Jūs ieklausieties, ko jūs sakāt! ” mudināja Vilsone, piebilstot, ka atsevišķi runātāji komisijā “visu sajaukuši vienā kamolā”.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Mācību tirdziņā – tikai pašradītas preces

07:06
22.11.2024
30
1

Tirdziņi mācību iestādēs tradicionāli saistās ar Miķeļdienas atzīmēšanu, bet šogad tirgošanās ar pašu veikumiem nereti notika, atzīmējot Mārtiņdienu. Arī Skujenes pamatskolā skolēniem bija iespēja parādīt citiem savas ģimenes sagatavoto. “Esam neliela lauku skoliņa, visi audzēkņi bija aicināti piedalīties Mārtiņdienas gadatirgū, bet skolas “Junior Achievement” pulciņa dalībniekiem bija jāprezentē savi uzņēmumi,” par aizvadīto tirgošanos pastāsta uzņēmējdarbības […]

Jaunieši pagatavo svētku maltīti senioriem

00:00
22.11.2024
50
1

124 seniori Cēsu novadā Lāčplēša dienā saņēma siltu svētku maltīti. Pusdienas Smiltenes tehnikuma jaunieši un “Latvijas Samariešu apvienības” aprūpētāji piegādāja visiem senioriem, kuri novadā saņem pakalpojumu “Aprūpe mājās”. “Senioru emocijas, prieku, laimi, sajūsmu un pateicību nav iespējams aprakstīt,” “Dru­vai” teic Dana Laicāne, vecākā aprūpētāja Cēsu un Valmieras novadā. “Lai gan bijām pieteikuši, ka viņi saņems […]

Jaunais pianists Gustavs uzstājas starptautiskas balvas atklāšanā

06:20
12.11.2024
70

Starptautiskā projekta mūzikas, mākslas, zinātnes un arhitektūras jomā “Baltijas Balva/Baltic Awards” prezentācijā Nacionālajā operā ar priekšnesumiem uzstājās jaunie, talantīgie mūziķi, konkursa “Ineses Galantes talanti” laureāti, viņu vidū arī desmit gadus jaunais cēsnieks, pianists Gustavs Kalējs. “Baltijas Balva/Baltic Awards” ir jauns Ineses Galantes fonda projekts, kas tiek īstenots sadarbībā ar trīs Baltijas valstu sabiedriskajām un izglītības […]

Svarīga skolēniem droša un atbalstoša vide

07:39
08.11.2024
94

Vecpiebalgas vidusskolā jau vairākus gadus darbojas speciālistu komanda, kas nodrošina pedagoģisku, psiholoģisku un sociālu atbalstu skolēniem, viņu ģimenēm un pedagogiem. Atbalsta komanda, kurā ir skolas vadības pārstāvis, sociālais pedagogs, speciālais pedagogs un logopēds, palīdz mācību iestādē nodrošināt emocionāli un fiziski drošu vidi. Tomēr arī izaicinājumu ir daudz. “Druvas” sarunā ar skolas sociālo pedagogu, KiVa prog­rammas […]

Drošās velobraukšanas mācības. Vai skolas tās īsteno?

10:30
04.11.2024
33

Veselīgs dzīvesveids kļuvis par vienu no aktuālajām tēmām arī skolu vidē, tostarp fizisko aktivitāšu nozīmīgums cilvēka ikdienā. Bērni un jaunieši tiek aicināti uz skolu doties ar velosipēdiem, tomēr, lai prastu labi pārvietoties pa ielām un iespējami izvairītos no jebkādiem negadījumiem, katram velobraucējam būtu jāpārzina satiksmes noteikumi un jāapgūst vajadzīgās prasmes. Cēsu novada pašvaldības Izglītības pārvaldes […]

Profesors novērtē jaunos talantus

10:29
01.11.2024
61

Trīs dienas Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā  meistarklases vadīja Gdaņskas mūzikas akadēmijas alta spēles profesors Kšištofs Komendareks-Timendorfs. “Tā kā vidusskola ir reģionālais metodiskais centrs, aicinājām arī audzēkņus no Vidzemes mūzikas skolām un citām vidusskolām. Meistarklasēs piedalījās ne tikai vidzemnieki, arī jaunie mūziķi no Ventspils, Ādažiem, Rīgas. Katram tā bija lieliska iespēja papildināt savas muzikālās prasmes,” […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
18
16
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
66
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi