Asas diskusijas šorīt Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē raisīja izglītības un zinātnes ministrija Kārļa Šadurska (V) priekšlikumi grozījumiem Augstskolu likumā, kas paredz akreditēt nevis studiju virzienus, bet gan studiju programmas.
Šadurskis (V) sacīja, ka Kučinska deklarācijā norādīts mērķis uzlabot augstskolu pārvaldību, kā arī mazināt programmu fragmentāciju un tās stiprināt.
“Mūsu koncepts ir saistīts ar pāreju no studiju virzienu akreditācijas, kur tiek mērīta vidējā temperatūra un visi saņem vidējo rezultātu, uz detalizētāku programmu izvērtējumu. Tagad vienā studiju virzienā var būt 20 programmas, kuras reizēm atšķiras par dažiem kredītpunktiem un beigās ir piešķirama viena un tā pati kvalifikācija,” teica ministrs.
Viņa ieskatā studiju virzienu sadrumstalotība bieži vien ir tikai jauns nosaukums, labāks mārketings, bet studenti būtībā apgūst vienu un to pašu. IZM pieeja paredz, ka vienā programmā varētu veidot vairākus apakšvirzienus, kur ir vienādi obligātie kursi, bet var variēt izvēles kursi.
Priekšlikumi sakārtotu procedūras studiju programmu licencēšanā, sakārtotu procedūras, pārejot no studiju virzienu uz studiju programmu akreditāciju, teica politiķis. Ņemot vērā, ka lielais akreditāciju vilnis bija plānots, sākot no 2019.gada, pārejas noteikumos mēģināts veidot augstskolām draudzīgāku akreditāciju grafiku, to izstiepjot līdz 2023.gadam. Šadurskis uzsvēra, ka līdz tam augstskolām būs pietiekami daudz laika sagatavoties. “Mums ir ļoti laba iespēja pēctecīgas bakalaura, maģistra un doktora līmeņa programmas izvērtēt vienai ekspertu komisijas, kas tehniski atvieglotu darbu un samazinātu izmaksas,” skaidroja Šadurskis.
Tāpat paredzēts atvieglot kopīgo studiju programmu akreditāciju, domājot par virzību uz kopīgām programmām starp vietējām un arī ārvalstu augstskolām.
Sākot izskatīt Šadurska priekšlikumus, komisijas vadītājs Aldis Adamovičs (V) klātesošajiem vaicāja, vai kādam ir konceptuāli iebildumi pret šādu priekšlikumu. “Ir, un daudz,” izskanēja no sēžu telpas.
Rektoru padomes ģenerālsekretārs Jānis Bernāts uzsvēra, ka IZM iesniegtie priekšlikumi konceptuāli maina esošo sistēmu, turklāt, viņaprāt, Šadurskis, šādas būtiskas pārmaiņas iesniedzot tikai likuma otrajam lasījumam, shēmojot. “Tā ir shēma, ko izmantojāt, ka pirmajā lasījumā aiziet nevainīgi priekšlikumi, bet otrajā lasījumā aiziet neizdiskutēti priekšlikumi,” vērtēja Bernāts.
Viņaprāt, izskatīšanai lietderīgi būtu atstāt tikai vienu Šadurska priekšlikumu pagarināt akreditācijas procesa laiku līdz 2023.gadam.
Bernāta ieskatā sistēmiskām pārmaiņām patlaban trūkst pamatojuma, turklāt Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) neesot izvērtējusi arī to finansiālo ietekmi. Viņš skaidroja, ka veiktie aprēķini liecinot, ka akreditācijas procesa izmaiņas augstskolām to sadārdzinātu aptuveni trīs reizes.
Adamovičs uzsvēra, ka, ņemot vērā, ka jaunāko priekšlikumu redakciju ministrs iesūtīja tikai vakar, ir jādod laiks tos izvērtēt, taču vienlaikus viņš pauda atbalstu Šadurska paustajam par to, ka studiju programmu akreditācija dos iespēju visu pamatīgāk izvērtēt, nekā vērtējot kopējus virzienus. Viņš gan piekrita arī Bernāta bažām par iespējamo procesa sadārdzināšanos, vienlaikus uzsverot, ka likumprojekta izskatīšanas gaitā varētu iesniegt priekšlikumus par izmaksu sadalīšanu pa gadiem.
Šadurskis piekrita, ka izmaksas varētu būt nedaudz lielākas, taču spēcīgu studiju programmu izveidei augstskolām būs pieejams papildu finansējums. Ministrs noraidīja, ka priekšlikumi neesot izdiskutēti – tiem savu piekrišanu esot devusi Latvijas Universitāšu asociācija.
“Protams, augstskolām būtu labāk, ja vispār nebūtu akreditāciju. Galvenā problēma studiju virzienu akreditācijā – vienā studiju virzienā var būt gan spēcīgas, gan ne tik spēcīgas programmas. Un ekspertiem, kam jāpieņem lēmums, jāizvēlas, vai nu vērtēt pēc stiprākā, vai pēc vājākā,” teica ministrs, atgādinot, ka Rīgas Tehniskā universitāte jau piedzīvojusi sāpīgu gadījumu, kad vājākas programmas dēļ netika akreditēts vesels virziens ar citām spēcīgām studiju programmām.
Viņš arī skaidroja, ka neesot pamatots satraukums par to, ka augstskolām, kas tagad esot sākušas gatavoties akreditācijām, atkal būs viss jādara no jauna un jāiepazīstas ar jaunām procedūrām. “90% procedūru sakrīt, un, saprotot, ka ir izmaiņas, ir termiņu pagarinājums,” tā ministrs.
Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra pauda bažas, ka, iespējams, pārmaiņu ieviešana patlaban varētu radīt risku Latvijas iekļūšanai Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistrā (EQAR). Drīzumā Latviju apmeklēs starptautiskie eksperti, kas vērtēs Akadēmiskās informācijas centru. “Eksperti pateiks, ka Latvija nav gatava EQAR iestāties, jo pati nezina, ko grib,” pauda Vētra.
Viņš arī atzina, ka, runājot par atgriešanos pie studiju programmu akreditācijas, jādomā, vai tā ir diskusija par resursu, kas pieejami programmu realizēšanai, vērtēšanu, vai arī kvalitāti.
Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Andris Teikmanis sacīja, ka diskusija ir laikā un vietā, jo “visi taču vēlamies kvalitātes novērtēšanu padarīt labāku”. Viņš piekrita Vētras paustajam, ka jādomā par kvalitātes, nevis resursu vērtēšanu, gan piekrītot arī tam, ka “patlaban virzienu akreditācijas sistēma nav ideāla”.
“Būtu jāmeklē ceļš, kā izvairīties no problēmas, ka viena slikta programma var nogāzt veselu virzienu, bet tai pašā laikā nepazaudēt to virzienu, ka var spekulatīvi virzīt tikai vienu programmu bez konteksta,” mudināja Teikamis.
Akadēmiskā informācijas centra (AIC) pārstāve Jolanta Silka atkārtoti uzsvēra, ka centrā drīzumā viesosies starptautiskie eksperti, vērtējot kvalitātes nodrošināšanas sistēmas atbilstību Eiropas standartiem. Gatavojot pašvērtējuma sistēmu, AIC ir apliecinājis, ka pašreizējā sistēma atbilst Eiropas standartiem un vadlīnijām. “Nav pieļaujams, ka Latvija varētu saņemt negatīvu vērtējumu,” uzsvēra Silka.
Latvijas Studenti apvienības pārstāvis Arkādijs Zvaigzne kritiski vērtēja Šadurska piedāvājumu, uzsverot, ka kopumā tas ir politisks jautājums un tajā, iespējams, saskatāma arī RTU interešu pārstāvniecība.
Uzklausot kritiku, Šadurskis uzsvēra, ka pašreizējā augstākās izglītības sistēmā ir virkne problēmu, kas rada negatīvu ietekmi arī uz ekonomiku. Tāpat tiekot uzskatīts, ka augstskolām jāpilda sociāla funkcija, kā rezultātā darba tirgū ienāk arvien vājāk sagatavoti darbinieki. ” Jāsaprot, kur ir spēka pielikšanas punkts. Turpināsim barot augstskolas tā mazlietiņ, lai tās izdzīvotu, vai arī domāsim par kvalitatīvu izglītību?” vaicāja ministrs.
Bernāts atcirta, ka ar izskatāmo likumprojektu ministra ieskicētās problēmas nevarot atrisināt. “Es neesmu idiots, es saprotu, ka ar vienu likumprojektu nevar visu atrisināt, bet tas ir viens solis pareizā virzienā,” atbildēja politiķis.
Ministrs tāpat pauda neapmierinātību, ka komisijas sēdē tiek spekulēts ar to, ko varētu vai nevarētu teikt starptautiskie eksperti, vērtējot AIC. “Kas mainās? Klasē ir desmit skolēni. Katru noeksaminējam, ieliekam klasei vidējo atzīmi – tā ir šodien. Mēs piedāvājam, ka noeksaminējam katru un katram arī ieliekam viņa nopelnīto atzīmi,” atkal skaidroja Šadurskis.
Saeimas Juridiskā biroja pārstāve Lilita Vilsone sacīja, ka AIC, ka tā iekļūs EQAR, būs jāvērtē citu valstu augstskolas, kurās akreditācijas sistēma būs atšķirīga. Līdz ar to neesot skaidrs pamatojums bažām par to, ka, mainot vietējo regulējumu, eksperti varētu negatīvi novērtēt AIC kā ekspertu darbu.
“Šajā situācijā nav neiespējami izlemt, kāda ir koncepcija, un tikpat neiespējami nav pateikt, kad tā stāsies spēkā. No šāda viedokļa teikt, ka no tā atkarīga novērtēšana… Jūs ieklausieties, ko jūs sakāt! ” mudināja Vilsone, piebilstot, ka atsevišķi runātāji komisijā “visu sajaukuši vienā kamolā”.
Komentāri