Piektdiena, 22. novembris
Vārda dienas: Aldis, Alfons, Aldris

Izbauda vecāku lomu

Madara Ozoliņa
08:09
04.03.2019
6
Jaundzimushiee 1

Cēsnieki Sandra un Kristaps ir vecāki diviem bērniņiem. Jaunā ģimene nespēj sevi iedomāties dzīvojam citur – šeit esot viss, kas, bērnus audzinot, nepieciešams.

Sandras Dombrovskas un Kristapa Lāna ģimenē aug četrus gadus vecais Kaspars un divus mēnešus jaunā Alise. Kristaps strādā celtniecībā, darbadienas pavada prom no ģimenes, mājās atgriežoties vien brīvdienās. Sandra, kura nu ir mamma un ikdienā rūpējas par ģimenes pavarda siltumu, iepriekš strādājusi galdniecībā.

“Tā kā Kristapa ikdiena ir komandējumi ārpus pilsētas, tad ģimenē liela nozīme ir laika plānošanai. Kad nepieciešams, palīdz mana mamma. Vecākais bērns apmeklē bērnudārzu, mēs ar mazulīti dzīvojam mājās. Ikdiena ir piesātināta ar mājas darbiem, laiks paskrien nemanot,” stāsta Sandra. Jaunā māmiņa atklāj, ka grūtniecības laiks ar abiem bērniem bijis viegls.

Arī abas dzemdības noritējušas ātri un bez sarežģījumiem. “Bērni mani ļoti lutināja un saudzēja. Man nebija grūtnieču toksikozes, tūskas vai citu problēmu. Biju priecīga un laimīga topošā māmiņa. Kaspars piedzima Cēsīs, bet Alise Val­mierā. Protams, žēl, ka Cēsu klīnikā vairs nevar laist pasaulē bērniņus. Vietējām ģimenēm tas noteikti bija ļoti ērts variants. Kad piedzima

Kaspars, radinieki varēja atnākt mūs apciemot. Tomēr ar dzemdniecības pakalpojumu Val­mierā arī esmu ļoti apmierināta. Viss noritēja veiksmīgi, attieksme no personāla bija ļoti jauka.”
Sandra stāsta, ka abi ar dzīvesbiedru pirms bērnu dzimšanas jau gatavojušies tam, ka ikdiena mainīsies. Tagad atzīst, ka tas noticis tikai uz labo pusi: “Zinājām, ka nebūs viegli. Nekādas ilūziju pilis necēlām. Bijām gatavi, ka mazāk laika būs sev vai otram. Tāpat zinājām, ka pēc bērnu piedzimšanas tieši viņi noteiks mūsu dienas ritmu un kārtību. To arī tagad izbaudām. Pirmajā vietā man ir bērni. Esmu dzirdējusi psihologu uzskatus, ka sievietei vispirms jāparūpējas par sevi, tad par vīru un tikai tad – par bērniem. Bet ikviens zinām, ka realitātē viss notiek citādi. Sievietes būtība, kļūstot par mammu, nemaz neļauj pirmām kārtām rūpēties par sevi. Daudzi saka, ka brīdī, kad bērniņš guļ, arī pašai mammai jāatpūšas. Bet mājas darbi negaidīs – jāpagatavo maltītes, jāuzkopj māja,” stāsta Sandra un atzīst, lai arī dažubrīd nākas aizmirst par savām vēlmēm un vajadzībām, zina, ka viss ir mainīgs. Bērni izaug ļoti ātri, tāpēc brīdis, kamēr viņi ir tik mazi – jāizbauda.

Kad rodas tāda iespēja, jaunā māmiņa labprāt ada vai lasa grāmatu, tas nomierina, palīdz atslābināties pēc nogurdinošas dienas. “Strādājot galdniecībā, par savu darbu biju sajūsmā. Mans uzdevums bija slīpēt koka detaļas. Man to nudien ļoti patika darīt! Tomēr darba vides dēļ pirms­dzemdību atvaļinājumā bija jādodas ļoti ātri. Nezināju, kā aizpildīt brīvo laiku, sāku mācīties adīt. Nu tā ir kļuvusi par ļoti iemīļotu nodarbi,” atklāj Sandra.

Četrus gadus vecais Kaspars māsiņas ienākšanu ģimenē uztvēris mierīgi. Brālis Alisi gaidījis, nu ikdienā ir liels palīgs. “Cenšos Kasparu iesaistīt dažādos mājas darbiņos un māsas aprūpē. Kad viņš var atnest autiņbiksītes vai pieskatīt māsu, tad jūtas ļoti svarīgs. Iesaistīšanās nav pienākums. Neuzspiežam neko, bet, ja vēlas, tad to ļaujam. Viņš pret māsu izturas ar lielu rūpību un atbildības sajūtu. Šobrīd man vairāk jārūpējas tieši par Alisi, lai dēls nejustos greizsirdīgs, ir dienas, kad ar Kasparu divatā dodamies darīt ko interesantu ārpus mājas. Tas ir mammas un dēla laiks – pilnvērtīgs, kvalitatīvs un jautrs. Tas ir vajadzīgs mums abiem,” atzīst jaunā māmiņa, stāstot, ka ģimenes iecienītākais laika pavadīšanas veids esot ārā, svaigā gaisā: “Es neliedzu bērnam prieku spēlēties sniegā, ūdenī, pat dubļos. Mēs bieži dodamies pastaigās, mums ir svarīgi izkustēties, būt ārā. Siltākos laika apstākļos labprāt dodamies uz jauno pilsētas stadionu. Tur visiem ir, ko darīt.”

Sandra atklāj, ka tad, ka bērni nedaudz paaugsies, vēlas apgūt sociālā darbinieka profesiju. Taču par galveno uzdevumu mamma Sandra un tētis Kristaps uzskata rūpes, lai ģimenes atvases augtu par cilvēkiem, kuri augstu vērtē mīlestību un cieņu pret sevi un citiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
10

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
288

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
20

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
19

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
38
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
12
8
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
30
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
25
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi