Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Izbauda vecāku lomu

Madara Ozoliņa
08:09
04.03.2019
4
Jaundzimushiee 1

Cēsnieki Sandra un Kristaps ir vecāki diviem bērniņiem. Jaunā ģimene nespēj sevi iedomāties dzīvojam citur – šeit esot viss, kas, bērnus audzinot, nepieciešams.

Sandras Dombrovskas un Kristapa Lāna ģimenē aug četrus gadus vecais Kaspars un divus mēnešus jaunā Alise. Kristaps strādā celtniecībā, darbadienas pavada prom no ģimenes, mājās atgriežoties vien brīvdienās. Sandra, kura nu ir mamma un ikdienā rūpējas par ģimenes pavarda siltumu, iepriekš strādājusi galdniecībā.

“Tā kā Kristapa ikdiena ir komandējumi ārpus pilsētas, tad ģimenē liela nozīme ir laika plānošanai. Kad nepieciešams, palīdz mana mamma. Vecākais bērns apmeklē bērnudārzu, mēs ar mazulīti dzīvojam mājās. Ikdiena ir piesātināta ar mājas darbiem, laiks paskrien nemanot,” stāsta Sandra. Jaunā māmiņa atklāj, ka grūtniecības laiks ar abiem bērniem bijis viegls.

Arī abas dzemdības noritējušas ātri un bez sarežģījumiem. “Bērni mani ļoti lutināja un saudzēja. Man nebija grūtnieču toksikozes, tūskas vai citu problēmu. Biju priecīga un laimīga topošā māmiņa. Kaspars piedzima Cēsīs, bet Alise Val­mierā. Protams, žēl, ka Cēsu klīnikā vairs nevar laist pasaulē bērniņus. Vietējām ģimenēm tas noteikti bija ļoti ērts variants. Kad piedzima

Kaspars, radinieki varēja atnākt mūs apciemot. Tomēr ar dzemdniecības pakalpojumu Val­mierā arī esmu ļoti apmierināta. Viss noritēja veiksmīgi, attieksme no personāla bija ļoti jauka.”
Sandra stāsta, ka abi ar dzīvesbiedru pirms bērnu dzimšanas jau gatavojušies tam, ka ikdiena mainīsies. Tagad atzīst, ka tas noticis tikai uz labo pusi: “Zinājām, ka nebūs viegli. Nekādas ilūziju pilis necēlām. Bijām gatavi, ka mazāk laika būs sev vai otram. Tāpat zinājām, ka pēc bērnu piedzimšanas tieši viņi noteiks mūsu dienas ritmu un kārtību. To arī tagad izbaudām. Pirmajā vietā man ir bērni. Esmu dzirdējusi psihologu uzskatus, ka sievietei vispirms jāparūpējas par sevi, tad par vīru un tikai tad – par bērniem. Bet ikviens zinām, ka realitātē viss notiek citādi. Sievietes būtība, kļūstot par mammu, nemaz neļauj pirmām kārtām rūpēties par sevi. Daudzi saka, ka brīdī, kad bērniņš guļ, arī pašai mammai jāatpūšas. Bet mājas darbi negaidīs – jāpagatavo maltītes, jāuzkopj māja,” stāsta Sandra un atzīst, lai arī dažubrīd nākas aizmirst par savām vēlmēm un vajadzībām, zina, ka viss ir mainīgs. Bērni izaug ļoti ātri, tāpēc brīdis, kamēr viņi ir tik mazi – jāizbauda.

Kad rodas tāda iespēja, jaunā māmiņa labprāt ada vai lasa grāmatu, tas nomierina, palīdz atslābināties pēc nogurdinošas dienas. “Strādājot galdniecībā, par savu darbu biju sajūsmā. Mans uzdevums bija slīpēt koka detaļas. Man to nudien ļoti patika darīt! Tomēr darba vides dēļ pirms­dzemdību atvaļinājumā bija jādodas ļoti ātri. Nezināju, kā aizpildīt brīvo laiku, sāku mācīties adīt. Nu tā ir kļuvusi par ļoti iemīļotu nodarbi,” atklāj Sandra.

Četrus gadus vecais Kaspars māsiņas ienākšanu ģimenē uztvēris mierīgi. Brālis Alisi gaidījis, nu ikdienā ir liels palīgs. “Cenšos Kasparu iesaistīt dažādos mājas darbiņos un māsas aprūpē. Kad viņš var atnest autiņbiksītes vai pieskatīt māsu, tad jūtas ļoti svarīgs. Iesaistīšanās nav pienākums. Neuzspiežam neko, bet, ja vēlas, tad to ļaujam. Viņš pret māsu izturas ar lielu rūpību un atbildības sajūtu. Šobrīd man vairāk jārūpējas tieši par Alisi, lai dēls nejustos greizsirdīgs, ir dienas, kad ar Kasparu divatā dodamies darīt ko interesantu ārpus mājas. Tas ir mammas un dēla laiks – pilnvērtīgs, kvalitatīvs un jautrs. Tas ir vajadzīgs mums abiem,” atzīst jaunā māmiņa, stāstot, ka ģimenes iecienītākais laika pavadīšanas veids esot ārā, svaigā gaisā: “Es neliedzu bērnam prieku spēlēties sniegā, ūdenī, pat dubļos. Mēs bieži dodamies pastaigās, mums ir svarīgi izkustēties, būt ārā. Siltākos laika apstākļos labprāt dodamies uz jauno pilsētas stadionu. Tur visiem ir, ko darīt.”

Sandra atklāj, ka tad, ka bērni nedaudz paaugsies, vēlas apgūt sociālā darbinieka profesiju. Taču par galveno uzdevumu mamma Sandra un tētis Kristaps uzskata rūpes, lai ģimenes atvases augtu par cilvēkiem, kuri augstu vērtē mīlestību un cieņu pret sevi un citiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Veido namiņu, kur vecļaudis jūtas labi

07:32
30.06.2024
69

Cēsu pilsētas pansionātam 12. jūlijā apritēs 30 gadi. Vairāk nekā pusi no šī laika sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes direktore ir Inga Gunta Paegle. -Pansionātam ir 30 gadu jubileja. Kā tas šo gadu laikā mainījies? -Es kā šodien atceros 1994. gada 12. jūliju, kad pansionāts no Glūdas kalna Cēsīs ienāca šeit, Cīrulīšos. Glūdas kalnā istabiņās […]

Mērķis - cilvēkiem palīdzēt atgūt veselību, dzīvesprieku un enerģiju

10:24
27.06.2024
663

Saruna ar holistiskās medicīnas eksperti Ingrīdu Mergupi – Leitlandi -Jums ir interesants uzvārds. Tāds rets – Mergupe. -Manas saknes ir no Mālpils. Tur ir upe Mergupe, un šo uzvārdu nes arī mana dzimta. 1928. gadā vectētiņš Jānis Mergups lika pirmo akmeni dzimtas mājai. Un tā nu arī es izceļojos pa pasauli, apgūstot zināšanas, un vēlāk ar […]

Dzīve enerģētiski spēcīgā vietā – kalna galā

10:12
25.06.2024
275

“Jau četrdesmit gadus strādāju Krimuldas vidusskolā par skolotāju, esmu tur kopš skolas dibināšanas brīža. Man jau ir pensionāres statuss, bet darbu turpinu, pēc diviem gadiem gan došos pavisam pensijā,” tā par sevi stāsta Edīte Kanberga, saimniece Drabešu pagasta Kārļu “Eglainēs”. “Eglaines” ir arī viesu nams un atpūtas bāze, bet Jāņu laiku ģimene aizvada savā lokā. […]

Jāņuzāles klimata pārmaiņās

09:54
25.06.2024
52

Par ziedošām pirmsjāņu pļavām, par trejdeviņu ziedu vainadziņu un dabas norišu izpratni saruna ar zālāju biotopu eksperti Maiju Medni. -Jāņi klāt, brienam pļavās, lai no trejdeviņām puķītēm pītu vainadziņu. Vai to var izdarīt?    -Ar katru gadu to izdarīt ir aizvien grūtāk. Lielāka iespēja saplūkt trejdeviņas jāņuzāles ir bioloģiski vērtīgos zālājos, bet tādi Latvijā ir mazāk […]

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
123

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Maza vieta ar lielu sapni

06:13
17.06.2024
88

Pasaules latviešu mākslas centrs darbu Cēsīs sāka pirms desmit gadiem. To vada Čikāgā dzimušais Kārlis Kanderovskis, kurš jau vairākus gadus dzīvo Cēsīs. Mākslas centra galvenais mērķis ir veicināt mākslas vērtību saglabāšanu, ko radījuši Otrā pasaules kara laikā trimdā devušies latviešu mākslinieki, kā arī ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze. Centrs bez maksas ir atvērts ikvienam un darbojas, […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
21
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi