Cēsnieki Sandra un Kristaps ir vecāki diviem bērniņiem. Jaunā ģimene nespēj sevi iedomāties dzīvojam citur – šeit esot viss, kas, bērnus audzinot, nepieciešams.
Sandras Dombrovskas un Kristapa Lāna ģimenē aug četrus gadus vecais Kaspars un divus mēnešus jaunā Alise. Kristaps strādā celtniecībā, darbadienas pavada prom no ģimenes, mājās atgriežoties vien brīvdienās. Sandra, kura nu ir mamma un ikdienā rūpējas par ģimenes pavarda siltumu, iepriekš strādājusi galdniecībā.
“Tā kā Kristapa ikdiena ir komandējumi ārpus pilsētas, tad ģimenē liela nozīme ir laika plānošanai. Kad nepieciešams, palīdz mana mamma. Vecākais bērns apmeklē bērnudārzu, mēs ar mazulīti dzīvojam mājās. Ikdiena ir piesātināta ar mājas darbiem, laiks paskrien nemanot,” stāsta Sandra. Jaunā māmiņa atklāj, ka grūtniecības laiks ar abiem bērniem bijis viegls.
Arī abas dzemdības noritējušas ātri un bez sarežģījumiem. “Bērni mani ļoti lutināja un saudzēja. Man nebija grūtnieču toksikozes, tūskas vai citu problēmu. Biju priecīga un laimīga topošā māmiņa. Kaspars piedzima Cēsīs, bet Alise Valmierā. Protams, žēl, ka Cēsu klīnikā vairs nevar laist pasaulē bērniņus. Vietējām ģimenēm tas noteikti bija ļoti ērts variants. Kad piedzima
Kaspars, radinieki varēja atnākt mūs apciemot. Tomēr ar dzemdniecības pakalpojumu Valmierā arī esmu ļoti apmierināta. Viss noritēja veiksmīgi, attieksme no personāla bija ļoti jauka.”
Sandra stāsta, ka abi ar dzīvesbiedru pirms bērnu dzimšanas jau gatavojušies tam, ka ikdiena mainīsies. Tagad atzīst, ka tas noticis tikai uz labo pusi: “Zinājām, ka nebūs viegli. Nekādas ilūziju pilis necēlām. Bijām gatavi, ka mazāk laika būs sev vai otram. Tāpat zinājām, ka pēc bērnu piedzimšanas tieši viņi noteiks mūsu dienas ritmu un kārtību. To arī tagad izbaudām. Pirmajā vietā man ir bērni. Esmu dzirdējusi psihologu uzskatus, ka sievietei vispirms jāparūpējas par sevi, tad par vīru un tikai tad – par bērniem. Bet ikviens zinām, ka realitātē viss notiek citādi. Sievietes būtība, kļūstot par mammu, nemaz neļauj pirmām kārtām rūpēties par sevi. Daudzi saka, ka brīdī, kad bērniņš guļ, arī pašai mammai jāatpūšas. Bet mājas darbi negaidīs – jāpagatavo maltītes, jāuzkopj māja,” stāsta Sandra un atzīst, lai arī dažubrīd nākas aizmirst par savām vēlmēm un vajadzībām, zina, ka viss ir mainīgs. Bērni izaug ļoti ātri, tāpēc brīdis, kamēr viņi ir tik mazi – jāizbauda.
Kad rodas tāda iespēja, jaunā māmiņa labprāt ada vai lasa grāmatu, tas nomierina, palīdz atslābināties pēc nogurdinošas dienas. “Strādājot galdniecībā, par savu darbu biju sajūsmā. Mans uzdevums bija slīpēt koka detaļas. Man to nudien ļoti patika darīt! Tomēr darba vides dēļ pirmsdzemdību atvaļinājumā bija jādodas ļoti ātri. Nezināju, kā aizpildīt brīvo laiku, sāku mācīties adīt. Nu tā ir kļuvusi par ļoti iemīļotu nodarbi,” atklāj Sandra.
Četrus gadus vecais Kaspars māsiņas ienākšanu ģimenē uztvēris mierīgi. Brālis Alisi gaidījis, nu ikdienā ir liels palīgs. “Cenšos Kasparu iesaistīt dažādos mājas darbiņos un māsas aprūpē. Kad viņš var atnest autiņbiksītes vai pieskatīt māsu, tad jūtas ļoti svarīgs. Iesaistīšanās nav pienākums. Neuzspiežam neko, bet, ja vēlas, tad to ļaujam. Viņš pret māsu izturas ar lielu rūpību un atbildības sajūtu. Šobrīd man vairāk jārūpējas tieši par Alisi, lai dēls nejustos greizsirdīgs, ir dienas, kad ar Kasparu divatā dodamies darīt ko interesantu ārpus mājas. Tas ir mammas un dēla laiks – pilnvērtīgs, kvalitatīvs un jautrs. Tas ir vajadzīgs mums abiem,” atzīst jaunā māmiņa, stāstot, ka ģimenes iecienītākais laika pavadīšanas veids esot ārā, svaigā gaisā: “Es neliedzu bērnam prieku spēlēties sniegā, ūdenī, pat dubļos. Mēs bieži dodamies pastaigās, mums ir svarīgi izkustēties, būt ārā. Siltākos laika apstākļos labprāt dodamies uz jauno pilsētas stadionu. Tur visiem ir, ko darīt.”
Sandra atklāj, ka tad, ka bērni nedaudz paaugsies, vēlas apgūt sociālā darbinieka profesiju. Taču par galveno uzdevumu mamma Sandra un tētis Kristaps uzskata rūpes, lai ģimenes atvases augtu par cilvēkiem, kuri augstu vērtē mīlestību un cieņu pret sevi un citiem.
Komentāri