Trešdiena, 8. maijs
Vārda dienas: Staņislavs, Staņislava, Stefānija

Simtiem adrešu. Pašam savas!

Mairita Kaņepe
08:33
25.03.2019
5
Konkursa

Arhitektūras jautājumiem veltītā TV raidījuma "Adreses" veidotājs Mārtiņš Ķibilds ar raidījumam iegūto finālista diplomu konkursa "Latvijas Arhitektūras gada balva 2016" pasniegšanas ceremonijā kinoteātrī "Splendid Palace".

Arhitekts, jurists un žurnālists Mārtiņš Ķibilds vairāk nekā 600 klausītājiem Cēsīs rīkotā forumā “Cilvēkfaktors” pastāstīja par pieredzi, kas krāta, strādājot avīzē “Diena”, pēc tam reklāmas aģentūrā un tagad četrus gadus televīzijas raidījuma “Adreses” veidošanā un vadīšanā. Pēc uzstāšanās daļa vētraino aplausu bija arī kā skatītāju atzinība par “Adrešu” sērijām.

– Kā radās jūsu iecere par “Adresēm” – raidījumu, kas kritiskāk, nekā pieņemts, vērtē ēku arhitektūru?
– Kad klejoju pa apkaimēm un fotografēju celtnes, krājās stāsti. Sociālajos tīklos liku attēlus, pievienojot stāstus par celtnēm, kuras man patīk. Tad sāku knibināties ap domu, ko vēl varētu darīt ar sakrāto informāciju. Internetā man bija vairāki tūkstoši sekotāju, bet šķita, ka nu ir laiks startēt arī citā medijā. Protams, tādā, kurā informāciju iegūst vēl vairāk – desmiti tūkstošu cilvēku. Televīzija starp tradicionālajiem medijiem spēj uzrunāt visvairāk.

– Pie kā devāties ar ideju par raidījumu?
– Uz Latvijas Televīziju. Tā katru gadu rīko konkursu par raidījumu idejām. Piedalās arī cilvēki no malas. Neatkarīgiem producentiem, kā man, tā bija iespēja. Līdz tam Latvijas Televīzijā nebiju strādājis, bet laikam tas bija laimīgs gads. Televīzijai toreiz bija nauda oriģinālām idejām, un manu projektu par raidījumu sēriju “Adreses” uzreiz paņēma.

-Vai tiešām tik vienkārši?
– Sākumā iecere par raidījumiem, kas stāsta par arhitektūras risinājumiem, tika uztverta kā jauks eksperiments, kurš diez vai ilgi turpināsies. Taču pamēģināt var! Sagāju kopā ar pieredzējušiem dokumentālo raidījumu producentiem. Biju idejas un raidījuma autors, visa pārējā nodrošinātāji.

– Vai namu Vidzemē pietiek, lai taptu vēl kādi interesanti stāsti?
– Mēs neapskatām tikai jaunās celtnes. Tēlaini izsakoties, raidījumā varam aplūkot iznīkstošu sādžu pie purva un tikpat labi tikko celtu koncertzāli kā Cēsīs. Ja būtu jārunā tikai par jaunās arhitektūras sasniegumiem, tad reģi­oni zaudētu Rīgai, Latvijas ūdensgalvai.

– Izņemot vienā jomā – kon­cert­zāļu celšanā!
– Šajā ziņā Rīgai ir tikai ūdens, bet galvas vēl nav.

– Vai pirms pievēršanās arhitektūras šedevriem Cēsīs zinājāt arī par 19. gadsimtā pie Gaujas uzceltajām koka vasarnīcām? Trīs no tām, eleganti atjaunoto “Villu Santa”, arī īsi parādījāt.
– Nevaru pateikt precīzi, bet pa ausu galam biju dzirdējis, ka Cēsis ir sens kūrorts.

– Vai zinājāt, ka viena no villām joprojām ir pašvaldības īpašums un ir tukša, jo pašvaldība tā arī nespēj atrast pircēju?
– Ideja, kas turpmāk varētu būt šajā namā, ir pats galvenais.

– Raidījums par Cēsīm vēstīja galvenokārt par koka arhitektūru vecpilsētā. Kā veidojas raidījuma saturs?
– Cēsīs satikos ar vietējiem, to pašu Juri Žagaru, kurš ir kā Cēsu motors, ideju vilcējs. Šķita, ka dažā ziņā viņš ir līdzvainīgs pie daudz no tā, kas noticis, mainījies pilsētā. Runājos arī pašvaldībā, lai saprastu vietējās varas koncepciju Cēsu attīstībai. Man interesēja, cik liela daļa ir pašvaldības iniciatīvu un cik privātpersonu. Pats devos apskatīt, kas un kā notiek.

– Kādi secinājumi?
– Pašvaldībā izstrādā ideju un tad piemeklē cilvēkus, kuri to īstenos. Droši vien tā notiks arī ar to villu pie Gaujas, kurai joprojām meklē citu īpašnieku.

– Vai jums nav intereses veidot raidījumu arī par arhitektūru, kas skatāma Piebalgas pakalnos?
– Visas idejas, ko cilvēki piesaka, izskatu. Ja tās ir labas, īstenoju. Neteiktu, ka esmu izmantojis daudzas, jo tas “katls”, kurā vārās jaunas idejas, ir milzīgs. Tik velku un velku ārā, lai taptu raidījumi visas TV sezonas garumā. Sezonā apskatu 24 objektus, katrā raidījumā divus salīdzinu. Patiešām grūti iet, izlemjot, ko ar ko salīdzināt. Reizēm ēku salīdzinājums ir tiešs – divi muzeji -, bet reizēm tikai asociatīvs.

– Nosauciet tēmu, kurā esat raisījis neparastas asociatīvas šķautnes.
– Raidījums, kurā Nacionālo bibliotēku Rīgā salīdzināju ar mazītiņu vasarnīcu Saulkrastos. Šķietami nekā kopīga, bet viss atkarīgs no virstēmas, šajā gadījumā – pabeigt celtniecības ieceri līdz galam. Saulkrastos tā nav parasta vasarnīca. Viens no slavenākajiem latviešu arhitektiem Modris Ģelzis to cēla kā ģimenes namu, bet padomju laikos celtu vasarnīcu, kurām piešķirts arhitektūras pieminekļu statuss, ir ļoti maz. Šī ēka patiešām ir ikoniska. Tā tapusi laikā, kad tikko miris Staļins. Latvijā jauns cilvēks ņem un uzprojektē ko tik laikmetīgu un kosmisku, kas totāli atgādina japāņu arhitektūru.

– Vai nešķiet, ka jūsu radošais darbs televīzijā dokumentē arī cilvēku likteņus, ne tikai ēkas.
– Tā mēdz notikt. Vasarā filmējām Rīgas namu, kad tā saimnieks vēl bija dzīvs, bet septembrī, kad raidījums izgāja ēterā, viņš jau bija zem zemes, un arī to pavēstījām.

– Cik gadu bija šim saimniekam?
– Pāri deviņdesmit.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Sports, emocijas, Latvija

06:14
08.05.2024
11

4.maijā Raunā jau 20. reizi notika velobrauciens “Brauc brīvi!”. Tā moto -  “Iebrauc savas sliedes Latvijas neatkarības gados”, bet rīkošanu visus šos gadus uzņēmies Andris Abrāmovs. “Pirms tam gadus desmit velobrauciens notika 1.maijā. Sākumā bija vienkārši – apbraucām apkārt Raunai, lai brīvajā dienā ir, ko darīt. Kad iestājāmies Eiropas Savienībā, braucienu pārcēlām uz 4.maiju,” stāsta A.Ab­rāmovs […]

Stiprināt demokrātiju un cieņpilnu sarunāšanos

05:29
08.05.2024
9

Šajā vasarā sarunu festivāls “Lampa” norisināsies jau desmito reizi, un tas joprojām cieši saistīts ar Cēsīm. Par demokrātijas festivāla iedzīvināšanu un tradīcijas uzturēšanu fonda atvērtai sabiedrībai “DOTS” izpilddirektore un festivāla līdzdibinātāja Ieva Morica apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni. Ar I.Moricu sarunājāmies par aizvadītajiem deviņiem festivāla gadiem, par norises vietu Cēsīs un to, kas gaidāms šajā […]

Banknotes un monētas stāsta par laikmetiem un pasauli

07:39
07.05.2024
23

Jaunībā iesākta numismātikas kolekcija ir izveidojusies par lepnumu un vērtīgu dzīves daļu kādam Cēsu novada iedzīvotājam. Naudas kolekcionāri parasti neatklāj savu vārdu, viņu aizraušanās var vilināt noziedzīgus prātus. Tāpēc arī šoreiz stāsts par šo vaļasprieku paliek anonīms. Ceļu kolekcionēšanā numismāts sācis kā mazs zēns, septiņu gadu vecumā. “Viss sākās ar to, ka palīdzēju kaimiņienei,” atceras […]

Skaisti zied papardītes. Dejot var jebkurā vecumā un ne tikai pārī

06:02
06.05.2024
30

Dāmu deju kopas “Papardīte”15 gadu jubilejas koncerts “Ziedu virpulī” Stalbes Tautas namā bijaapliecinājums deju priekam. Uzstājās ne tikai stalbēnietes, arī draugu kolektīvi, radot dejotprieku kā sev, tā skatītājiem un noslēgumā kopīgi ballējoties. Kolektīva vadītāja Ginta Berķe atklāj, ka, mācoties deju “Puķe sarkanā”, radusies vīzija, ka ar to varētu atklāt jubilejas koncertu. Tā nācis arī pasākuma […]

Būt par diriģentu – un dziedāt

05:05
05.05.2024
142

Nesen klausītājus Amatas kultūras namā priecēja kvinteta “Belcanto” koncerts. Viens no pieciem skaisto balsu īpašniekiem ir ULVIS KRIEVIŅŠ. Ar viņu sarunājāmies par ceļu mūzikā, dziedāšanu kvintetā un nākotnes plāniem. -“Belcanto” ir jauns kolektīvs. Kā tas radās? -Esam apvienojušies pieci draugi. Visi mācāmies Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā diriģentos, es esmu trešajā kursā. Kādā brīdī izdomājām, […]

Kūku māksliniece - no vaļasprieka līdz uzņēmējdarbībai

05:10
04.05.2024
1057

“Pēc četriem gadiem kā konditore uzņēmumā, saņemot daudz komplimentu un pateicību par izcilajām kūkām, kas bija tieši tādas, kā klienti vēlējās, radās iedvesma pilnveidoties. Sākotnēji mani motivēja meitas, kuras iedrošināja uzsākt savu ceļu un censties vēl vairāk, jo cilvēkiem patika manas kūkas un svētku uzkodas. Tomēr bija svarīgi apdomāt, kā darboties, jo man nozīmīga bija […]

Tautas balss

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
29
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
21
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Rezultātu gaidām pārāk ātri

12:20
05.05.2024
22
Druva raksta:

“Daži Saeimas deputāti rosina pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu, jo neesot gaidīto ieguvumu. Ļoti dīvains arguments. Ko gan nepilnos trīs gados var tādu paveikt, lai jau būtu redzams būtisks rezultāts? Saprotams, ka pirmajos divos gados apvienotie novadi cits citu tikai iepazina, tapa un dažās vietās vēl top jaunā pārvaldības struktūra, veidojas padziļināta izpratne par kopējo attīstību. […]

Dažas pārmaiņas nogurdina

12:19
05.05.2024
44
Druva raksta:

“Nav jābaidās no pārmaiņām, no jaunā, bet vajag atcerēties, ka kāda racionāla kripata ir arī vecajā, pārbaudītajā. To es par Cēsu satiksmes organizāciju. Katru pavasari sākam ar pārmaiņām. Prieks par labajām, kad saņemam ziņu par kādas ielas remontu, kur radīs labāku un drošāku vidi gājējiem, velosipēdistiem un arī autovadītājiem. Taču pavisam nogurdinoši ir ik pēc […]

Daudznozīmīgās zīmes

12:11
05.05.2024
23
Druva raksta:

“Otrdienas “Druvā” redzamā zīme “70”, kuras stabiņš ir gandrīz horizontāls pret zemi un rāda uz lauka, ne ceļa pusi, varētu būt norāde, ka tur uz tīruma vai tuvīnā mežā strādā 70 cilvēki,” atsaucoties uz aicinājumu vērtēt, ko izsaka neparasti novietotā norāde, versiju pauda lasītājs A.

Sludinājumi