Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Solists, uz skatuves arī jokiem kārs

Mairita Kaņepe
08:53
27.05.2019
23
Mūziķis James Arthur Lucavsalā

Dziedātājs Intars Busulis uzstājas Lucavsalā, atklājot Rīgas brīvdabas koncertu sezonu.

Viena no maija nedēļu nogalēm uz Cēsu skatuves bija kā arēna jūsmas piepildītiem skatītājiem. Tās centrā talantīgs un spožs – ar muzikalitāti, ar balsi, ar skatuves izjūtu un tērpiem – dziedātājs Intars Busulis. Pielūgsme un slava uz lielām skatuvēm Latvijā un ārpus tās talsinieku nav padarījusi par augstprāti.

– Kā tas iespējams – jūs panākat uz skatuves tādu brīvību, it kā nebūtu iznācis tūkstošu, pat ne simtu skatītāju priekšā?

-Nezinu īsto atbildi. Man šķiet, ka svarīgākais ir nesaspringt. Un man patīk uz skatuves eksperimentēt. Dziedāt varu arī bez eksperimentēšanas, bet ar dziesmu tekstiem man patīk padarboties. Ar vārdiem var palaist koncerta atmosfērā kaut ko īpašu, var gadīties, ka izspēlējas kāds joks, varbūt pat stulbs.

– Apceļojat Latvijas lielākās skatuves kopā ar lielu mūziķu sastāvu, bet solists esat tikai viens. Kā jums tas patīk?

-Tas, ka uz skatuves neesmu viens, man patīk. Mūziķi pamana, ja man uz skatuves neiet tā, kā vajadzētu. Tad viņi mani atbalsta. Tas ir tik forši!

– Kā izpaužas orķestra atbalsts?

– Mūziķi to mēdz izteikt ar izsaucieniem, viņi padalās ar to, kas ir asprātīgi, un palīdz man iznest to līdz skatītājiem. Tad šo īpašo brīdi koncertā pamana visi. Pēc tam jūtos ļoti labi.

-Vai tas ir tik svarīgi? Esat taču visai pieredzējis skatuves mākslinieks.

– Ai, uz katru koncertu es eju kā uz kauju. Man tā jāiet.

– Un kā gatavojāties koncertiem Vidzemes lielākajā zālē? No jums šeit gaidīja maksimālo, kā nekā viena koncerta vietā nedēļas nogalē bija pilnībā izpirkti trīs koncerti, tātad zālē pabija skatītāju tūkstoši.

– Man patīk te būt. Cēsīs koncertzāle ir tik skaista! Dziedā­tājam gan nav atšķirības, vai zāle ir liela vai maza. Vai nu skatītājs ar visām sajūtām atdosies, vai neatdosies. Daudz kas atkarīgs nevis no tā, kā dziedāšu, bet no tiem, kas būs atnākuši uz koncertu.

– Šoreiz ne tikai skatītāju zāle, arī skatuve ir līdz malām piepildīta.

– Man līdzās liels orķestris – Liepājas simfoniskais orķestris. Koncerta saturu veidojot, ielikām manis dziedātās kompozīcijas, kuras klausītāji vēl nav dzirdējuši.

– Jūsu talanta cienītāji programmas “Nākamā pietura” diskus joprojām redz pārdošanā, bet līdzās jau rindojas jauni ieraksti.

-Jā, dziesmas no diska “Nākamā pietura” ir iemīļotas. Klausītāji rakstījuši, lūdzot, lai turpinām koncertos šīs dziesmas spēlēt. To respektējam. Kāda ir šī vēlme, cik tā liela, zinu pēc sevis, redzu, kad esmu kādā pasaules superstāra koncertā. Piemēram, Rīgā, kad viesojās Edijs Kravics ar skaņdarbiem no jaunā albuma, klausītāji ļoti vēlējās dzirdēt dziesmas, kuras jau iepazinuši. Kravics spēlēja arī to, ko klausītāji gribēja dzirdēt. Tā darām arī mēs.

– Pagājušajā vasarā Dziesmu svētku laikā Rīgā jums bija koncerts brīvdabas Dzintaru estrādē Jūrmalā. Dažādu tautību klausītāji straumēm plūda uz koncertvietu. Esat Latvijā cienīts gan latviskajā, gan krieviskajā auditorijā.

-Tā ir. Cēsu koncertos tāpat darīšu – dziedāšu dziesmas latviešu un krievu valodā. Es nebaidos no valodas lietojuma. Esot uz skatuves, mēs nejūtam, ka skatītāju temperaments atšķirots, nedomājam, ka vieni ir tie garlaicīgie latvieši, kā mēs sevi šad tad dēvējam, vai otri ir meksikāņu tipa krievi – neparedzami. Uz mūsu koncertiem nāk visi, un visi skatītāji ir kopā, sēž blakus viens otram, dzied Kārļa Lāča dziesmu “Brīvdiena” tā, ka gaisā novirmo vien. Koncertos klausītāja tautībai nav nozīmes.

– Tā esat secinājis?

– Jā! Tāpēc dziedam to, ko klausītāji grib dzirdēt. Ja vēlas krievu dziesmas, tās dziedu. Zinu, Cēsis ir pārlatviska pilsēta. Te uz ielas krievu valodu nedzird. Ja tā skan, tātad runā pilsētas ciemiņš. Taču braucu šurp pārliecināts, ka zālē vismaz viens, divi vai trīs klausītāji gribēs dzirdēt dziesmas krievu valodā. Man Cēsīs dzīvo radi, kuri nākuši no Talsiem. Vecākais radinieks jau ilgi ir cēsnieks. Cēsīs man ir brālēni, māsīcas. Tā kā lai cēsnieki nedomā, ka es te viens pats būšu. Man apkārt ir atbalsta pulciņš. Tomēr jāsaka, ka mēs, Talsu un Cēsu radi, tiekamies ļoti reti. Nezinu, kāpēc mums tā iegājies.

– Vai palielīsieties vidzemniekiem ar kurzemnieku mazpilsētu Talsiem? Gribas zināt, kā jūs to darāt?

– Sāksim ar to, ka mums ir pilskalns un deviņi pakalni!

– Tas cēsnieku ausīm nav nekas īpašs. Mums ir gan pilskalns, gan pakalni. To tik daudz, ka pat neskaitām.

– Talsos ir labi skoloti, pieklājīgi cilvēki. Visi skolā esam mācīti, ka vecāki cilvēki jāsveicina, jāklausa, ka apsolītais jāizdara. Es esmu tikai viens no Talsu puišiem. Bet tagad atvainojos, koncerta laiks tuvojas, man jāiet gatavoties.

Pēc intervijas omulīgais, pieklājīgais, neuzbāzīgais Talsu puisis pazūd koncertzāles aizkulišu telpās, lai pēc minūtēm 40 iznāktu uz skatuves pirmajā koncertā. Liepājas simfoniskais orķestris sāk tricināt gaisu ar Toreadora Eskamiljo uzvaras maršu, kad pie skatītājiem “arēnā” iznāk dziedātājs Intars Busulis. Viņš nāk pārliecinātā gaitā, mirdz spožā žakete.

Ja operas varone Karmena aiz­mirsa par visu pasaulē, arī skatītājas Cēsīs uz brīdi aizmirsa par visu, arī par kavalieriem līdzās. Pirmos koncertā dziedātājs uzrunā tieši viņus: “Vīri, aizvien rit Pasaules čempionāta hokeja mačs, kurā Latvija ir vadībā 3:1.” No skatītāju rindām kāds līdzjutējs atsaucas: “Nu jau 4: 1 Lat­vijas labā”. Un koncerts var sākties, visiem esot labā noskaņā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ilze Liepa - kopš piecu gadu vecuma teātrī

05:51
04.12.2025
139

“Cēsu Mazais teātris” sevi pieteica 2019.gadā ar iestudējumu “Antālija”. Latvijā jaunu profesionālu mazās formas teātri izveidoja aktrise Ilze Liepa, kura līdz tam bija redzama uz Valmieras teātra skatuves. Aktrise piepildīja pirms kāda laika radušos ideju par savu teātri. Ilze pastāsta “Druvai” gan par Cēsu Mazā teātra aktu­alitātēm, gan pakavējas atmiņās par tapšanas vēsturi un savu […]

No Kanādas atgriežas uz dzīvi Cēsīs

05:03
03.12.2025
632
1

Liene Sestule pēc 15 gadu ilgas prombūtnes Kanādā atgriezusies dzimtajā Cēsu novadā. Viņa “Druvai” atzīst, ka, atgriežoties pēc tik ilga laika, esot sajūta, ka viss atkal dzīvē jāsāk no jauna. Daudz šo gadu laikā esot mainījies, piemēram, banku sistēma. “Es it kā ne mirkli nepārtraucu kontaktus ar Latviju un katru gadu braucu šurp. Tomēr, kad […]

Tieši drūmākajā gadalaikā spēt ieraudzīt dzīves skaistumu

05:00
02.12.2025
147

Ceļā uz veikalu iepirkties “Druva” sastop amatieti Anitu Daiju. Uz vaicājumu, kā klājas, Anitai nav citu domu, kā ar azartu teikt: “Ļoti labi!” Izrādās, viņa tikai pirms nepilna mēneša devusies pelnītā pensijā un vēl ir kā apreibusi no brīvības sajūtas. Anita aizvadītos gadus strādājusi par sētnieci, tīrījusi Ģikšu pagasta centru, visus galvenos celiņus. “Esmu ļoti […]

Ceļā pretim gaismai un brīnumam

05:55
01.12.2025
247

Svētdien Pirmā Advente. Sākas pārdomu laiks un ceļš pretī Ziemassvētkiem, pretī gaismai. Par notikumiem apkārt, sevis meklējumiem, atvērtību saruna ar evaņģēliski luteriskās baznīcas Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Apšu – Lodes draudžu mācītāju Andri Vilemsonu. -Par Adventi, Ziemas­svētkiem jau krietnu laiku skandē lielveikali, reklāmas, atgādina dažādas labdarības akcijas. -Tā bijis vienmēr. Mana dzīves filozofija – vislabākā diena […]

No notīm līdz emocijām

05:35
28.11.2025
43

Dainis Skutelis un viņa lielākā radošā loma Pirmo reizi Latvijā ir skatāms Franca Lehāra meistardarbs, operete “Džudita”, mīlas stāsts par kaislīgu satikšanos un šķiršanos, kad Džuditas mīļotais Oktāvio dodas karā. Operete atklāj kaisles, likteņa, mīlestības un arī nodevības spēku. Lai gan darbu iestudējusi starptautiska komanda, operetes teksti un dziesmas ir latviešu valodā. Izpirkta un skatītāju […]

Aukstajam laikam šuj siltas segas

06:32
27.11.2025
449

“Milzīgs paldies mammai Skaidrītei, kas mani vienmēr atbalstījusi, un māsai Ingai, viņa man ir bijusi paraugs un palīdzējusi virzīties uz priekšu,” sarunā par uzņēmējdarbību šuvējas arodā būtiskāko uzsver Ilvija Tīrone-Gabrānova, akcentējot, ka ģimenes atbalsts vienmēr ir bijusi viņas stiprā aizmugure. Ilvija dzīvojusi un dzīvo Cēsu novadā, izņemot periodus, kad mācījās Rīgā un kādu brīdi mitinājās […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi