Sestdiena, 4. maijs
Vārda dienas: Vizbulīte, Viola, Vijolīte

Solists, uz skatuves arī jokiem kārs

Mairita Kaņepe
08:53
27.05.2019
6
Mūziķis James Arthur Lucavsalā

Dziedātājs Intars Busulis uzstājas Lucavsalā, atklājot Rīgas brīvdabas koncertu sezonu.

Viena no maija nedēļu nogalēm uz Cēsu skatuves bija kā arēna jūsmas piepildītiem skatītājiem. Tās centrā talantīgs un spožs – ar muzikalitāti, ar balsi, ar skatuves izjūtu un tērpiem – dziedātājs Intars Busulis. Pielūgsme un slava uz lielām skatuvēm Latvijā un ārpus tās talsinieku nav padarījusi par augstprāti.

– Kā tas iespējams – jūs panākat uz skatuves tādu brīvību, it kā nebūtu iznācis tūkstošu, pat ne simtu skatītāju priekšā?

-Nezinu īsto atbildi. Man šķiet, ka svarīgākais ir nesaspringt. Un man patīk uz skatuves eksperimentēt. Dziedāt varu arī bez eksperimentēšanas, bet ar dziesmu tekstiem man patīk padarboties. Ar vārdiem var palaist koncerta atmosfērā kaut ko īpašu, var gadīties, ka izspēlējas kāds joks, varbūt pat stulbs.

– Apceļojat Latvijas lielākās skatuves kopā ar lielu mūziķu sastāvu, bet solists esat tikai viens. Kā jums tas patīk?

-Tas, ka uz skatuves neesmu viens, man patīk. Mūziķi pamana, ja man uz skatuves neiet tā, kā vajadzētu. Tad viņi mani atbalsta. Tas ir tik forši!

– Kā izpaužas orķestra atbalsts?

– Mūziķi to mēdz izteikt ar izsaucieniem, viņi padalās ar to, kas ir asprātīgi, un palīdz man iznest to līdz skatītājiem. Tad šo īpašo brīdi koncertā pamana visi. Pēc tam jūtos ļoti labi.

-Vai tas ir tik svarīgi? Esat taču visai pieredzējis skatuves mākslinieks.

– Ai, uz katru koncertu es eju kā uz kauju. Man tā jāiet.

– Un kā gatavojāties koncertiem Vidzemes lielākajā zālē? No jums šeit gaidīja maksimālo, kā nekā viena koncerta vietā nedēļas nogalē bija pilnībā izpirkti trīs koncerti, tātad zālē pabija skatītāju tūkstoši.

– Man patīk te būt. Cēsīs koncertzāle ir tik skaista! Dziedā­tājam gan nav atšķirības, vai zāle ir liela vai maza. Vai nu skatītājs ar visām sajūtām atdosies, vai neatdosies. Daudz kas atkarīgs nevis no tā, kā dziedāšu, bet no tiem, kas būs atnākuši uz koncertu.

– Šoreiz ne tikai skatītāju zāle, arī skatuve ir līdz malām piepildīta.

– Man līdzās liels orķestris – Liepājas simfoniskais orķestris. Koncerta saturu veidojot, ielikām manis dziedātās kompozīcijas, kuras klausītāji vēl nav dzirdējuši.

– Jūsu talanta cienītāji programmas “Nākamā pietura” diskus joprojām redz pārdošanā, bet līdzās jau rindojas jauni ieraksti.

-Jā, dziesmas no diska “Nākamā pietura” ir iemīļotas. Klausītāji rakstījuši, lūdzot, lai turpinām koncertos šīs dziesmas spēlēt. To respektējam. Kāda ir šī vēlme, cik tā liela, zinu pēc sevis, redzu, kad esmu kādā pasaules superstāra koncertā. Piemēram, Rīgā, kad viesojās Edijs Kravics ar skaņdarbiem no jaunā albuma, klausītāji ļoti vēlējās dzirdēt dziesmas, kuras jau iepazinuši. Kravics spēlēja arī to, ko klausītāji gribēja dzirdēt. Tā darām arī mēs.

– Pagājušajā vasarā Dziesmu svētku laikā Rīgā jums bija koncerts brīvdabas Dzintaru estrādē Jūrmalā. Dažādu tautību klausītāji straumēm plūda uz koncertvietu. Esat Latvijā cienīts gan latviskajā, gan krieviskajā auditorijā.

-Tā ir. Cēsu koncertos tāpat darīšu – dziedāšu dziesmas latviešu un krievu valodā. Es nebaidos no valodas lietojuma. Esot uz skatuves, mēs nejūtam, ka skatītāju temperaments atšķirots, nedomājam, ka vieni ir tie garlaicīgie latvieši, kā mēs sevi šad tad dēvējam, vai otri ir meksikāņu tipa krievi – neparedzami. Uz mūsu koncertiem nāk visi, un visi skatītāji ir kopā, sēž blakus viens otram, dzied Kārļa Lāča dziesmu “Brīvdiena” tā, ka gaisā novirmo vien. Koncertos klausītāja tautībai nav nozīmes.

– Tā esat secinājis?

– Jā! Tāpēc dziedam to, ko klausītāji grib dzirdēt. Ja vēlas krievu dziesmas, tās dziedu. Zinu, Cēsis ir pārlatviska pilsēta. Te uz ielas krievu valodu nedzird. Ja tā skan, tātad runā pilsētas ciemiņš. Taču braucu šurp pārliecināts, ka zālē vismaz viens, divi vai trīs klausītāji gribēs dzirdēt dziesmas krievu valodā. Man Cēsīs dzīvo radi, kuri nākuši no Talsiem. Vecākais radinieks jau ilgi ir cēsnieks. Cēsīs man ir brālēni, māsīcas. Tā kā lai cēsnieki nedomā, ka es te viens pats būšu. Man apkārt ir atbalsta pulciņš. Tomēr jāsaka, ka mēs, Talsu un Cēsu radi, tiekamies ļoti reti. Nezinu, kāpēc mums tā iegājies.

– Vai palielīsieties vidzemniekiem ar kurzemnieku mazpilsētu Talsiem? Gribas zināt, kā jūs to darāt?

– Sāksim ar to, ka mums ir pilskalns un deviņi pakalni!

– Tas cēsnieku ausīm nav nekas īpašs. Mums ir gan pilskalns, gan pakalni. To tik daudz, ka pat neskaitām.

– Talsos ir labi skoloti, pieklājīgi cilvēki. Visi skolā esam mācīti, ka vecāki cilvēki jāsveicina, jāklausa, ka apsolītais jāizdara. Es esmu tikai viens no Talsu puišiem. Bet tagad atvainojos, koncerta laiks tuvojas, man jāiet gatavoties.

Pēc intervijas omulīgais, pieklājīgais, neuzbāzīgais Talsu puisis pazūd koncertzāles aizkulišu telpās, lai pēc minūtēm 40 iznāktu uz skatuves pirmajā koncertā. Liepājas simfoniskais orķestris sāk tricināt gaisu ar Toreadora Eskamiljo uzvaras maršu, kad pie skatītājiem “arēnā” iznāk dziedātājs Intars Busulis. Viņš nāk pārliecinātā gaitā, mirdz spožā žakete.

Ja operas varone Karmena aiz­mirsa par visu pasaulē, arī skatītājas Cēsīs uz brīdi aizmirsa par visu, arī par kavalieriem līdzās. Pirmos koncertā dziedātājs uzrunā tieši viņus: “Vīri, aizvien rit Pasaules čempionāta hokeja mačs, kurā Latvija ir vadībā 3:1.” No skatītāju rindām kāds līdzjutējs atsaucas: “Nu jau 4: 1 Lat­vijas labā”. Un koncerts var sākties, visiem esot labā noskaņā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Kūku māksliniece - no vaļasprieka līdz uzņēmējdarbībai

05:10
04.05.2024
8

“Pēc četriem gadiem kā konditore uzņēmumā, saņemot daudz komplimentu un pateicību par izcilajām kūkām, kas bija tieši tādas, kā klienti vēlējās, radās iedvesma pilnveidoties. Sākotnēji mani motivēja meitas, kuras iedrošināja uzsākt savu ceļu un censties vēl vairāk, jo cilvēkiem patika manas kūkas un svētku uzkodas. Tomēr bija svarīgi apdomāt, kā darboties, jo man nozīmīga bija […]

Vērtīgākais – kulturāli kvalitatīva, veselīga vide ģimenei un bērnam tuvu pie dabas

05:15
30.04.2024
268

“Man ļoti patīk, ka Skujene nav pārāk tālu no pilsētas. Gabaliņš ir, tomēr nav pārlieku sarežģīti aizbraukt līdz Cēsīm. Skujene ir diezgan mierīga vieta, sakopta un skaista. Te ir skaisti lauku ceļi, lielāki un mazāki. Tuvu ezeri un upes. Priecē sakoptais pagasta centrs. Cik nu pašvaldība iespēju robežās mēģina organizēt pasākumus un uzturēt teritoriju, tik […]

Par Lielo talku un ne tikai

17:02
28.04.2024
80
1

27.aprīlī norisināsies ikgadējais vides sakopšanas notikums – Lielā talka, kas notiks jau septiņpa­dsmito reizi. Šī gada moto ir “Tīri – zaļi – ilgi!”. Sarunājos ar Cēsu pašvaldības Centrālās administrācijas Īpašumu apsaimniekošanas pārvaldes teritorijas apsaimniekošanas speciālisti SIGNI ĶERPI. Viņa kopš 2021.gada Cēsu novadā ir Lielās talkas koordinatore. -Kā vērtējat Cēsu novadā padarīto? -Katru gadu cilvēki aktīvi […]

Filma par cilvēku, viņa izvēli un laiku

06:15
27.04.2024
101

Antras Cilinskas un Annas Vidulejas filma “Podnieks par Podnieku. Laika liecinieks” skatāma visā Latvijā. Ar filmas režisori un producenti Antru Cilinsku tikšanās notika pēc viena no kino seansiem Cēsīs. Juris Podnieks (1950. gada 5. decembris – 1992. gada 23. jūnijs) ir tā dēvētās latviešu poētiskās kinodokumentālistu skolas jaunās paaudzes spilgtākais un talantīgākais kinooperators, režisors un […]

Patīk darbi, kurus darot nav jāsteidzas

06:02
25.04.2024
47

Jānis Vagulis dienas piepilda ar darbu, rodot arī laiku paslinkošanai, nekā nedarīšanai. “Laukos vienmēr ir, ko darīt, vienmēr kādam vajag piepalīdzēšanu,” viņš saka un piebilst, ka māk visus laukos ikdienā nepieciešamos darbus. Savulaik strādājis dažādās zāģētavās, to sen vairs nav gluži tāpat kā daudzos citos mazos pagastos. Jānis Kaivē dzīvo jau 25 gadus. Pats ir […]

Bērnības vietai atdota sirds

05:45
24.04.2024
141

Daces Kārkliņas dzimtas saknes ir Kaivē. Pati dzīvo Cēsīs, strādā Rīgā, bet par savu vietu sauc Kaivi. Kad vien brīvs laiks, viņa mēro ceļu, lai būtu pie krustdēla, draugiem. “Man bērnība saistās tikai ar Kaivi. Vasaras pavadīju pie krustmātes. Te vienmēr bija, ko darīt un ik dienu notika kas interesants. Bija, protams, jāravē, jāvāc siens, […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
27
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
39
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
27
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
64
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
53
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi