Spraigs darba periods sācies vispārējās izglītības iestādēs. Valsts pārbaudes darbi jeb eksāmeni ir pārbaudījumi ne tikai skolēniem, bet arī iestāžu vadītājiem.
23. maijā pirmo eksāmenu kārtoja devītklasnieki. Arī viņiem tāpat kā 12. klašu skolēniem valsts pārbaudes darbi sākās ar dzimtās latviešu valodas zināšanu apliecināšanu. Skolās šim pārbaudes darbam 9.klases audzēkņiem atvēlētas divas dienas – pirmajā viņi veic rakstu darbu, otrajā eksāmena mutvārdu daļu.
Līgatnes vidusskolas devītajā klasē eksāmenu šogad kārtoja 14 skolēni. Latviešu valodas skolotāja Baiba Aizupiete par rezultātiem izsakās apmierinoši: “Neteikšu, ka eksāmens bija viegls, tomēr bērni teica, ka nekā sarežģīta uzdevumos neesot bijis. Audzēkņi, kuri kārtoja eksāmenu, to arī nokārtoja. Rezultāti ir atbilstoši zināšanām. Ja skolēns bija mācījies, pārbaudījums grūtības nesagādāja, turpretī tam, kuram visu gadu bijis slinkums, tika zināšanām atbilstošs vērtējums. Protams, ir skumji, ja eksāmenā savā dzimtajā valodā saņem četras balles.”
Jau minējām, ka eksāmenam bija rakstiskā un mutiskā daļa. B.Aizupiete vērtē: “Ja skolēns prot izteikties un loģiski domāt, mutiskajā daļā sarežģījumu nebija. Ja runas dotības nav trenētas, vērtējumā parādās mīnusi. Savukārt, ja esi mācījies veidot domrakstus, tad viss kārtībā, ja esi palaidies slinkumā un neesi šo prasmi trenējis – domraksts sagādā problēmas. Tādu zīmīgu klupšanas akmeņu latviešu valodas eksāmenā nebija. Viss pārbaudījums lasītprasmes daļā bija saistīts ar Eduardu Veidenbaumu, kuram šogad aprit 150 gadi. Ja skolēns lasījis grāmatas, tekstā informāciju varēja uztvert viegli. Toties tie, kuri nelasa ārpus skolas, pie šī uzdevuma pavadīja vairāk laika, tekstu pārlasot vienu, otru un pat trešo reizi.”
Vaicāta par mutisko daļu un bērniem, kuri ir kautrīgāki un ne tik daiļrunīgi, skolotāja saka, ka izpausties varēja pilnīgi visi: “Bērni cits citam uzdeva jautājumus, un rezultātā “atvērās” arī klusākie. Viņi jau iepriekš zināja, ka jāparāda labākais, ko spēj, un centās. Pat pabrīnījos, cik atklāti bērni kļuva.”
Skolotāji vērtējumu nevarēja iespaidot, jo skolēnu zināšanas vērtēja komisija, kura vadījās pēc detalizēti izstrādātas vērtējumu tabulas, tāpēc cilvēciskajam faktoram eksāmenā nebija nekādas lomas.
B. Aizupiete atklāj, ka iepriekš veiktie sagatavošanas un konsultēšanas darbi nav kā melna kaķa meklēšana melnā istabā, pat nezinot eksāmena uzdevumus, sagatavoties var ļoti labi.
“Ir lietas, kuras, devīto klasi beidzot, skolēnam jāprot, to nosaka izglītības standarts. Protams, nav iespējams sagatavot skolēnu visām dzīves situācijām, taču standarts gana skaidri norāda, kas skolēnam, beidzot pamatskolu, jāzina. Patīkami izbrīnīja, ka konsultāciju laikā devītie paši nāca un teica, ka vēlas atkārtot leksikoloģiju, interpunkciju un citus valodas jautājumus. Viņi apjauta savas vājās vietas un to, kas būtu jāzina. Lai arī latviešu valoda ir dzimtā valoda, tajā ir likumi, kurus nevar iemācīties vienā vakarā pirms eksāmena. Un cik gan vari būt gandarīts, ja tik tikko esi nokārtojis eksāmenu dzimtajā valodā!”
Arī Priekuļu vidusskolā gaisā virmo eksāmenu laika satraukums. Te latviešu valodas eksāmenu kārtoja 33 devīto klašu skolēni. Direktora vietniece un reizē arī latviešu valodas skolotāja Anita Skrastiņa saka: “Mūsu skolā latviešu valodas eksāmenu nokārtoja visi bērni. Manuprāt, tā saturs bija prognozējams, uzdevumu veidi bija nojaušami. Skolēni eksāmenā saņēmuši tādu pašu vērtējumu, kāda ir gada atzīme, dažs pat par vienu balli augstāku. Devītklasniekiem šis bija pirmais eksāmens un pirmais nopietnais pārbaudījums mūžā. Protams, viņi bija uztraukušies. Bija gadījumi, kad skolēni no eksāmena zāles iznāca sakreņķējušies. Viņiem šķita, ka kaut ko nav izdarījuši pareizi, ka rezultāts nebūs apmierinošs, bet tas tālab, ka jaunieši uztraukumā nespēj sevi objektīvi novērtēt. Iespējams, arī tāda pieredze 16 gadīgam cilvēkam ir vajadzīga un dzīves rūdījumam nāk tikai par labu.”
Visgrūtāk bērniem bijis pildīt uzdevumu, kurā jāsaliek pieturzīmes, jo vērtēšanas sistēma bijusi ļoti stingra. Ja teikumā viens komats par daudz vai tā trūkst, par teikumu skolēns saņēmis 0 punktus.
Arī Priekuļu vidusskolas skolotāja teic, ka latviešu valodas pārbaudījumā izceļas bērni, kuri ārpus skolas labprāt lasa: “Bet mēs, skolotāji, ļoti jūtam angļu valodas ietekmi. Diemžēl skolā bērni nereti viens ar otru runā angliski. Arī manās literatūras stundās ir bijuši gadījumi, kad lūdzu raksturot literāro varoni, bet bērni, kas visu laiku dzīvojuši Latvijā un uzturējušies latviskā vidē, saka angļu vārdus un atzīst, ka latviski nemāk izteikties. Lielā mērā tas ir virtuālās vides ietekmes dēļ, sociālo tīklu, kuros viņi darbojas, dēļ.”
Jaunpiebalgas vidusskolā šogad eksāmenu kārtoja 27 skolēni. Latviešu valodas skolotāja Jolanta Glāzere ir gandarīta par audzēkņu sniegumu: “Ja kāds teiktu, ka eksāmens bija viegls, sāktu uztraukties. Šogad eksāmena uzdevumi bija tverami un izpildāmi atbilstoši tam, kam bijām gatavojušies. Varam lepoties, ka skolēnu vidū viens audzēknis ieguva novērtējumu deviņas balles, pāris audzēkņu eksāmenā saņēma astoņas balles.”
Raunas vidusskolas direktora vietniece izglītības jomā Iluta Jermacāne “Druvu” informēja, ka viņu skolā eksāmenu latviešu valodā kārtojuši 13 devītās klases skolēni un visi pārbaudījumu nokārtojuši veiksmīgi.
Savukārt Amatas pamatskolas direktors Indars Upīts ziņo, ka skolā eksāmenu kārtojuši seši no septiņiem devītās klases audzēkņiem, visi, kuri piedalījās lielajā pārbaudījumā, saņēmuši sekmīgu vērtējumu.
Vecpiebalgas vidusskolas direktore Lolita Žagare informē, ka eksāmenu kārtojuši 14 skolēni. Direktore ar rezultātiem ir apmierināta un saka, ka arī paši devītklasnieki pēc pārbaudījuma jutušies labi.
Komentāri