Zemeņu audzētājiem jūnija vidus ir ražas un laba noieta laiks. Sārtas, sulīgas un aromātiskas ogas ceļam gan skolu izlaidumu svinību laikā, gan līgojot Jāņus.
Raunas pagasta “Lejas Smurģu” saimnieks Laimonis Bite teic, ka viņa gadījumā lielais ražas laiks tuvojas izskaņai. Saimniecībā daļa zemeņu atrodas siltumnīcās, daļa uz lauka. “Siltumnīcās nu jau vācam pēdējās ogas, lauka stādījumi vēl ražo, taču arī tur raža drīz beigsies. Zemenes ienācās pakāpeniski, kā jau tam vajadzētu būt, vienīgi pavasarī, ziedēšanas laikā, sausums patraucēja. Tagad stādījumus centīgi laistām. Karstums tāds, ka mitrums zemē visu laiku jākontrolē. Tikko jūtu, ka kļūst par sausu, ieslēdzam pilināšanu. Zemenēm jau patīk, ja pašā dienas karstumā tiek kāds vēsāks pilieniņš,” saka saimnieks.
“Lejas Smurģu” zemenes ik gadu pārdod Cēsu tirgū. L. Bite teic, ka konkurentu netrūkst. Vairākās vietās iegādājamas poļu zemenes, taču zemnieks nesūkstās, vien saka, ka ar to jāiemācās sadzīvot. “Paši esam vainīgi, ja nespējam tirgu piepildīt ar Latvijā audzētām zemenēm, tāpēc velti celt pretenzijas,” bilst raunēnietis.
Raiskuma pagasta piemājas saimniecības “Virsāji” saimnieki Jānis Zaļkalns un viņa dzīvesbiedre Iveta jau trešo gadu nodarbojas ar zemeņu audzēšanu. Tā kā abiem ir stabils pamatdarbs, viņi zemeņu audzēšanu uzskata par hobiju. Tiesa, vaļasprieks paplašinājies līdz hektāram. “Šobrīd zemenes ražo pilnā sparā, stādi, ko iestādījām 4. maijā, tikai jūlijā sāks ražot. Zemenes audzējam zem klajas debess, tad tām ir pavisam cita garša,” saka Iveta.
“Virsāju” saimnieki zemenes tirgū nepārdod, jo pamatienākumus iegūst algotā darbā. Turklāt zinātāji, kuri jau ielāgojuši saimniecību, paši piesakās. “Pēdējie pasūtījumi aizrunāti jau uz 23. jūniju. Jāņos un izlaiduma laikā cilvēki sarosās. Jau tagad zinu, cik kilogramu zemeņu man jānolasa, kur jāved. Desmit kilogramu dēļ nebraucam, tas neatmaksājas. Šādai saimniekošanai jābūt pārdomātai. Vienā no “aizejošiem” laukiem šogad laižam cilvēkus, lai paši lasa, ja vēlas. Zemenes ir lielas, saldas un stingras. No ķīmijas gan izvairāmies. Zinām, ko ēdam, ko piedāvājam citiem. Šogad beidzām bioloģiskās sertifikācijas kursus, nākamgad domājam par pakāpenisku pāreju uz bioloģisko saimniecību. Jāsaka, cilvēki vēl nav paspējuši novērtēt veselīgu pārtiku, taupa naudu. Skatās, kur ko lētāk nopirkt. Rindas veidojas pie ievestajām zemenēm, bet paies laiks, un viņi būs tie, kas veidos rindas aptiekās,” saka Iveta.
“Virsāju” zemenes tiek laistītas divas reizes dienā, lauks noklāts ar baltu plēvi, lai ogas ir tīras. Tomēr kurmis stādījumos ik pa brīdim izbāž galvu, Iveta par to priecājas, jo samtainais dārza sanitārs iznīdē maijvaboļu kāpurus.
Turpat kaimiņos, Raiskuma pagasta piemājas saimniecībā “Beverīnas”, saimnieki Jānis un Iveta Miezīši jau vairāk nekā divdesmit gadu nodarbojas ar zemeņu audzēšanu. Rosīšanās dārzā esot viņu dzīvesveids. Saimniecības zemeņu lauks tikai tagad tā īsti sāk ražot, kaut gan ‘Zefīrs’ ejot jau uz beigām. Jānis stāsta, ka pavasarī lielajā salnā tieši ‘Zefīram’ apsaluši ziedi un ogu bijis mazāk, nekā cerēts. “Audzējam dažādas šķirnes, tāpēc raža katru gadu ienākas pakāpeniski – pēc ‘Zefīra’ sārtojas ‘Sonata’, ‘Polka’, ‘Vendi’, tad jau vēlās šķirnes ‘Malvīne’, ‘Florence’, ‘Pegas’ un ‘Pandora’. Tagad visu jūniju ir sauss un karsts. Tā kā daļa zemeņu vēl tikai ziedos, bet laistīšanas iespēju nav, paredzu, ka ogas būs sīkas. Ap Jāņiem jau cilvēki sarosās, bet vakar paskaitīju – Cēsu tirgū esam 12 tirgotāji ar vietējām zemenēm, ievestās nemaz neskatos.
Konkurence sīva. Tas ietekmē arī cenu. Ja sākumā zemenes pārdeva par 10 eiro kilogramā, tad dažu dienu laikā cena ļoti strauji nokritās, un nu zemenes tirgo par trīs līdz 4,50 eiro kilogramā. Cena vēl kritīsies, jo zemenes jāiztirgo, bet skatos un brīnos – Latvijas zemeņu cenas nu jau pielīdzināmas ievesto ogu cenai, taču cilvēki joprojām skatās uz poļu zemenēm.”
Komentāri