Piektdiena, 22. novembris
Vārda dienas: Aldis, Alfons, Aldris

Karaliski un cienīgi

Mairita Kaņepe
08:48
05.08.2019
5
Vignere 1

Pie vidzemniekiem iznākusi, drošībai atspiedusies uz spieķa, Edīte Pauls -Vīgnere savos lielajos gados tur augumu kā karaliene.

Viņa runā cēli un reizē vienkārši, kā cilvēks, kuram garš mūžs un liela dzīves pieredze. Spožā latviešu tekstilmākslas karaliene joprojām apveltīta ar gara spēku un radošu dzirksti. Aici­nājumus piesēst, atpūtināt kājas, viņa noraida. Pietiekot ar to, ka var atspiest muguru.

– Kā pie jums atnāca doma, ka turpmāk jūsu mākslas darbi būs vainagi?

– Ja aušanas darbi ir tā nomocījuši, ka nav vairs spēka, jārealizējas citā veidā. Kāds tas būs, pašam jāatrod. Pats esi atbildīgs par to, kā sevi un savu dzīvi turpināt. Gadījās, ka iesāku skatīties televīzijas seriālu par Tjudoru dinastiju, par karaļa Henriha VIII sievām. Kad ieraudzīju sievu brīnišķīgos galvas rotājumus, man dzima jauna ideja.

– Kādas bija pašas pirmās domas, zinot, ka nu jums ir pat vairāk nekā 80 vainagu?

– Ieraudzīju, kādi karaļnamā tolaik bijuši vainagi, bet dzīru laikā sievietēm pat tādi kā mums Jāņos.
Sēdot pie zilā ekrāna, radās domas, un uztaisīju pirmajam provīti. Ar to viss sākās.
Kad vainagu bija tik daudz, cik brālim Raimondam gadu, proti, astoņdesmit, veltīju šo kolekciju viņam jubilejā.

– Kā domas ir raisījušās, darinot kroņus?

– Manā dzīve ir bijis daudz jauku cilvēku, viņiem esmu veltījusi šos mākslas darbus. Šobrīd, kad tie ir izstādīti Valmierā, skatos arī apkārt un redzu, cik Valmiera tagad skaista pilsēta. Ja man būtu 50 gadu, nāktu šurp dzīvot, lai nebūtu jāpaliek Rīgas mūros.

– Kāpēc tieši tagad pievērsāties kroņiem?

– Jaunībā taču tam nepietika laika. Toreiz audu gobelēnus. Decembrī arī tos varēs apskatīt, jo Dekoratīvās mākslas muzejs atvērs fondus, un tie, kas nezina,ieraudzīs manu veikumu pagātnē.

– Jūs arī gaidāt šādu izstādi par pagātni?

– Jā, man tiešām tas interesē. Ir pagājis daudz gadu. Gribas zināt, vai šie darbi iederēsies jaunajā laikmetā, un to uzzināt, man būs liels pārbaudījums.

– Vai, gatavojot kroņus, kādu no tiem sev piemērāt?

– Kādreiz uzlieku galvā, bet reti. Man labāk patīk, kad kroņus galvā liek skaistas meitenes. Bet man ir galvas rota, kas veltīta māksliniekiem Ilmāram Blum­bergam, Džemmai Skulmei un Luīzei Avotiņai, kurai tā patīk staigāt ar cepurēm.

– Kuru materiālu iekrāts visvairāk, lai veidotu kroņus?

– Man nav nekā lieka. Kad nepieciešams, nopērku. Naktī pie manis atnāk doma, es ķeros pie improvizācijas. Kad sāku, zinu tikai krāsu. Citiem māksliniekiem, piemēram, fotogrāfiem, ir ātri jārīkojas. Man tā nav. Pietiek laika apsvērt domu, salasīt pa kastītēm vajadzīgo materiālu.

– Kuras stundas diennaktī jums ir radošākās?

– Nakts stundas. Sešos, septiņos vakarā sāku šo darbu.

– Vai mēdz būt tā, ka galarezultāts pašai nepatīk?

– Tā notiek, un daudzreiz, bet izdarīt jau vairs neko nevar. Nekad neko radošajā darbā nelaboju. Jau aužot, neko nevarēju darbā izlabot. Kā ielikts diegs, tā tas paliek audumā. Galvenais māksliniekam- saglabāt gribu, temperamentu, ar kādu viņš strādā.

-Vainagu nosaukumiem ir tik dažādi raksturi – “Jāņtār­piņi”, “Zarainītis”, “Ziemeļ­mei­tas kabuki”, tad vēl “Brūk­lenīte”, “Zilgalvīte”, “Līgavi­ņa” un līdzās tiem “Jūsu Augs­tība” un elpu aizraujošais dārgakmeņu birums “Hērsta platmale”.

– Platmale ir veltīta vienam no pasaulē slavenākajiem māksliniekiem, kurš ir ļoti bagāts. Es ar ironiju veltīju viņam šo galvas rotu no stikliņiem. Man nav citu iespēju – ne zelta, ne dārgakmeņu man nav. Tas bija mākslinieks, kurš izgatavoja un izrādīja galvaskausu, kas viss darināts no dārgakmeņiem. Ārprāts, cik tu, māksliniek, esi bagāts!

-Jums ir vēl viena platmale, veltīta citam vīrietim, sārtajai hūtītei dots nosaukums “Ven­tiņš”. Tajā manāmas pļavas un gotiņas. Neparasti šiem laikiem.

– Tas ir mans variants par citu bagātu kungu Ventspils pusē. Pats viņš nāk no jūras un ir bagāts, bet jūras malā visriņķī gotiņas, gotiņas vien ganās.

– Ko jums devusi šī mākslinieciskā aizraušanās ar asprātībām kroņu gatavošanā?

– Man tas bija pārejas laiks. Tagad jau esmu citā mākslas laukā. Veidošu veltījumu savam opapam, kurš reiz bija stikla pūtējs Iļģuciemā. Viņš nostrādāja visu mūžu, līdz dzīves beigās kļuva akls. Toreizējās stikla fabrikas jau sen kā likvidētas. Bijušais pagājis. Izstāde par bijušo opapa dzīvē un manā būs ļoti maiga, pat intīma. Viss dzīvē pa periodiem. Ja tālākam darbam spēka pietrūks, būs jāiet pensijā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
10

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
284

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
20

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
19

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
35
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
12
7
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
28
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
25
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi