Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Marija, Marika, Marina

Pārvarēt kautrību un paradumus

Līga Salnite
07:57
03.09.2019
10
Produkti Indarsfoto 1

Par “zaļu” attieksmi pret vidi un bezatkritumu dzīvesveidu sabiedrībā un plašsaziņas līdzekļos tiek runāts arvien biežāk, plašāk un skaļāk.

Vienu brīdi šī informācijas plūsma rada iespaidu, ka visa cilvēciskā eksistence ir kaitējums videi, ka katrs mūsu dzīves laikā spertais solis ir vairojis piesārņojumu, pieprasījis liekus dabas resursus vai mazinājis bioloģisko daudzveidību. Tomēr nav jāmaina radikāli sava dzīve, lai kaut nedaudz mazinātu savu “ekoloģisko pēdu” jeb to negatīvo iespaidu, ko vides un klimata stabilitātei nodara mūsu ikviena dzīvesstils.

Vēl nepierasti

Vismaz jaunākās paaudzes pārstāvji – tie, kam ceturtais gadu desmits vēl nav pārkāpts , – manā draugu un paziņu lokā tur zem sava goda veikala pirkumus iekravāt pie kases nopērkamajos plastikāta maisos, viņi ik dienas somiņā nēsā kaut vienu auduma tarbu. Tas kļuvis teju par beznosacījuma refleksu.

Tomēr, lai darītu ko vairāk dabas resursu saudzēšanas un vides aizsardzības labā, arī divdesmitgadniekiem un trīsdesmitgadniekiem vēl nākas krietni piepūlēties. Galu galā mēs visi tik ļoti esam pieraduši pie patēriņa ērtībām, ka mazākais mēģinājums sagādāt savai ikdienai tik nepieciešamo proviantu videi kaut nedaudz draudzīgākā formā rada ne tikai praktiskas neērtības, bet joprojām arī psiholoģisku slodzi. Bez tā, ka no rīta jāatceras paķert mājās dažādu izmēru tīkliņus, burciņas un kastītes, kas savukārt jānēsā līdzi visās darba gaitās, jautājums pārdevējam par iespēju iesvērt kaut ko pircēja līdzi ņemtajā trauciņā joprojām izraisa negribētu uzmanību – visas acis tuvāko desmit metru rādiusā pavēršas pret jautātāju, un vai nu veikala darbinieka vaibstos saskatīsi pretestību un šaubas par trauka higiēniskumu, vai rindā gaidošie cilvēki nogurumā nenoturēsies izteikt kādu īdzīgu komentāru, jo šāds pircējs aizņem nedaudz vairāk laika un rinda virzās lēnāk.

Līdz ar to kautrīgajam, introvertajam latvietim, arī cēlāko domu motivētam, tuvināties tā saucamajam “zero waste” (ang. – nulle atkritumu) dzīvesveidam apgrūtina reizumis pat vairāk psiholoģiskie aspekti nekā fiziskās grūtības ikdienas skrējienā.

Specializēti veikaliņi neatrisina iepirkšanos

Pēdējos pāris gados, pasaules ideju vēsmām atceļojot līdz mūspusei, arī Latvijas pilsētās viens pēc otra durvis vēruši viens otram visai līdzīgie bezkritalu veikaliņi. Jau stāstījām, ka šovasar arī Cēsis kļuva par vienu šādu vietu bagātāka, kur zaļi domājošie iedzīvotāji var bez kautrēšanās pārdevējam pasniegt savas burkas, burciņas un kannas, lai uzpildītu tajās sau­sos beramos produktus, eļļas un pat sadzīves ķīmiju. Tas, protams, ir apsveicami un vērtīgi.

Tomēr pircējs “parastais” joprojām pret šo formātu ir visai rezervēts – vecākai paaudzei tik ļoti tas atgādina no prāta un sirds izstumtos trūkuma periodus. Savukārt filozofa un publicista Ilmāra Šlāpina savulaik ironiski definētajam “vidējam latvietim” ārkārtēji sveša ir vegānu kultūras aura, kas nemanāmi apdvesusi gan šīs bodītes, gan bezatkritumu kustību kopumā. Tāpat mazajām un idejiski no sirds atbalstāmajām tirgotavām nebūt ne tik viegli sokas ar cenas konkurenci – mājsaimniecībās, kur kritiskāk jāuzrauga ikmēneša budžets, nav vienaldzīgi tas, ka kāda pamatprodukta kilograma izmaksas bez iepakojuma izrādās pat dārgākas nekā ar iepakojumu. Pēc šiem atsevišķajiem produktiem tad tomēr nākas doties uz iepirkšanās meku – lielveikalu – un savu sirdsapziņu remdēt, taru šķirojot.

Arī lielveikalos var

Taču neaizmirsīsim, ka viss jaunais ir labi aizmirsts vecais. Tādēļ “Druva” veica eksperimentālu iepirkšanās tūri pa Cēsu lielveikaliem, lai izzinātu, cik viegli vai sarežģīti ir iegādāties izsveramo pārtiku līdzi ņemtos traukos.

Kopiespaids ir ļoti pozitīvs – viss ir iespējams, ja tikai protam ieraudzīt jēgu vairāk piepūlēties un atmest dažas vides veselībai kaitīgās ērtības. Lai varētu nodrošināt ģimeni ar daudzveidīgu produktu klāstu, pēc iespējas atsakoties no iepakojuma, ir “jāupurē” nedaudz vairāk laika trauku mazgāšanai un pašam iepirkšanās procesam, un vēl būtiskāk – sava iepirkšanās jāplāno, jo katrā veikalā nesafasēta ir nedaudz cita produkcija. Taču tas var palīdzēt teju pilnībā atteikties no impulsīviem tēriņiem.

Visos lielveikalos – “Rimi”, Raunas ielas “top!”, J.Poruka ielas “Solo”, kā arī abos tīkla “Maxima” veikalos – pārdevējas pie izsveramajiem produktiem, tāpat arī kasieres “Druvai” atzina, ka pagaidām vēl ļoti maz manāmi pircēji, kuri ņemtu līdzi savu taru. Vienīgi Valmieras ielas “Maxima XX” veikala gaļas nodaļā pēdējās nedēļas laikā apkalpoti vairāki pircēji, kuri vēlējušies gaļas izstrādājumus un svaigo gaļu saņemt savos iepakojumos. Gaujas ielas “Maxima X” veikalā gan pārdevēja atzina, ka bažas ir, vai, ieliekot produktu nezināmā un, iespējams, inficētā traukā, pircējs vēlāk nevirzīs pretenzijas veikalam, taču aizliegts šādi apkalpot klientus nav. No tiem, kas aktīvāk izrādījuši vēlmi mājās nest produktus pašu sagādātajos iepakojumos, vairāk bijušas ģimenes ar bērniem, tas novērots “Solo”.

“Druvas” korespondentei lielveikalos laipni atsaucās lūgumam ij kupātus iesvērt plastmasas kārbā, ij malto gaļu spainītī, kā arī gatavo silto ēdienu un salātus ielikt kārbiņā un stikla burciņā. Kad buljona kauls izrādījās par lielu, lai to ievietotu jebkurā no līdzpaņemtajiem traukiem, “Maxima XX” darbiniece laipni piedāvāja “zaļi apsēstajai” pircējai iesaiņot liellopa lāpstiņu dubultā papīrā, kas arīdzan šķiet ļoti apsveicams risinājums.

Tāpat nevajadzētu aizmirst par iespēju apmeklēt tirgu un arī mazos izbraukuma tirdziņus – šādās vietās ne tikai daudz vieglāk saskaņot iesvēršanu jebkurā sev ērtā iepakojumā, bet arīdzan produkti ir vietējas izcelsmes. Jo īpaši tas attiecas uz piena produktiem, kurus lielveikalos vairs reti kur var atrast izsveramus. “Druva” šo iespēju redzēja vien Gaujas ielas “Maximā X”, kur līdzi ņemtajā traukā iegādājās krējumu un biezpienu.

Pirkumi jāplāno un paradumi jāveido

Protams, tas nenozīmē, ka pilnīgi viss ir tik vienkārši – pie katra pirkuma ir nedaudz vairāk jāpiedomā, kā arī jāuzņemas savs risks par iepakojuma tīrību. Var nākties vairāk pastaigāt, jo katra tirdzniecības vieta izsveramu piedāvā citu produktu spektru. Bezatkritu­mu veikals ir lieliska vieta, kur iegādāt ne tikai putraimu krājumus, kurus pagaidām nekur citur izsveramus netirgo, bet arī nopirkt nelielu apjomu vēl neiepazītu produktu degustācijai.

Jāņem vērā, ka lielveikalā augļiem un izsveramajiem riekstiem tomēr nederēs kastītes vai burkas, šeit piemērotāki būs plāni, vēlams caurredzami maisi. Īstenie bezatkritumu entuziasti iesaka sadiegt tarbiņas no veciem dienas aizkariem vai izmantot pat nederīgās zeķubikses īpaši mazu sveramo apjomu maisiņu pagatavošanai, ja turza smagāka, būs lieka maksa, jo pie kases tās svars papildinās produkta svaru.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Pārraut apburto loku

06:02
16.07.2024
47

Jauno māmiņu un grūtnieču atbalsta centrs “Madaras”, kas darbojas Liepā, nosvinējis 20 gadu jubileju. Tā darbība organizēta kā ģimenes modelis ar atbilstošu vidi, lai katrai māmiņai veltītu individuālu uzmanību. Šobrīd “Madarās” uzturas septiņas mammas un deviņi bērni, daļa māmiņu ir ar īpašām vajadzībām. Bet šo gadu laikā palīdzēts vairākiem simtiem sieviešu. Teju no pirmsākumiem biedrības […]

Svešumā latviskums uztur garu

08:03
11.07.2024
36

Jāņa Vecozola dzīve metusi dažādus līkumus. “Kā daudziem latviešiem šajos laikos,” viņš saka un piebilst, ka vasarā gribas būt Latvijā. Jānis dzimis un bērnību pavadījis Cēsīs, tad ģimene pārcēlās uz Priekuļiem, tur mācības pamatskolā, tad Jāņmuižas lauksaimniecības skolā, armija, darbs un ģimene Cēsīs. “Strādāju par šoferi, lai tiktu pie dzīvokļa, pārgāju uz celtniecību. Tad sākās […]

Suns māca dzīvot rotaļīgi un dalīties ar to

06:24
08.07.2024
34

 “Kanisterapija ir suņu asistēta terapija. Nereti šķiet, ka tā ir suņa glaudīšana, un dažreiz tā tas arī var izskatīties, taču kanisterapija ir daudzveidīga gan atkarībā no mērķauditorijas, gan suņa,” teic kanisterapijas speciāliste Tamāra Kabakova. “Bērni visbiežāk vēlas suni paglaudīt, pabužināt, samīļot. Tāpēc arī lielos pasākumos ir svarīgi stāstīt, kā ar suni pareizi darboties. Es to […]

Savā īpašajā vietā

07:21
07.07.2024
85

“Kamēr vēl mitrs un neput, zāle jānopļauj,” saka Solvita Jansone un steidz appļaut mājas apkārtni. Viņa atzīst, ka pagaidām vasara ilgstoši nav bijusi tik karsta kā  pērn, bet puķes nācās regulāri un cītīgi laistīt, dārzam gan bija jāpietiek ar rezervēm un rasu. “Lietus bija ļoti vajadzīgs, tagad apkārt    svaigums, viss var augt,” teic Solvita […]

Radošais process kā terapija

05:26
07.07.2024
37

Saruna ar digitālā satura veidošanas un skatuves mākslinieci DĀRTU ZVANERI Daudziem Dārtas vārds noteikti pazīstams caur labskanīgā ķeltu arfas un čella dueta “Infini” skaņām. Ar viņu sarunājāmies par mūzikas ceļu, teātri un to, ka dzīve allaž zina labāk, kas mums vajadzīgs. -Daudzi jūs iepazinuši caur mūziku, bet pati sakāt, ka esat ļoti radoša būtne – […]

Veselīgu matu augšanas noslēpums

14:31
05.07.2024
329

Veselīgu matu veidošana ir kopīgs mērķis daudziem, tomēr bieži vien tas šķiet kā slepenas dārgumu medības ar grūti iegūstamām balvām. Patiesi veselīgu matu pamatā ir ne tikai spīdīgi attēli reklāmās un nemitīgi mainīgās matu kopšanas tendences, bet arī izpratne par to unikālajām vajadzībām un rūpes par tām. Veselīgu matu kopšanas nozīme ir nepārspīlēta; tā nav […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
26
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
18
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
24
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
31
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi