Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Marija, Marika, Marina

Pie klavierēm – zem bērziem

Mairita Kaņepe
10:06
17.09.2019
10
Reinis Zarins 1

Londonā dzīvojošais, pasaules koncertzālēs spēlējošais latviešu pianists Reinis Zariņš klausītājus nekad neatstāj vienaldzīgus. Un Cēsīs mūzikas cienītāji to izbaudījuši ne reizi vien. Maza pilsēta, samērā maza koncertzāle, bet pie Cēsu flīģeļa aizraujoši mākslinieki.

– Jūs zināt koncertzāles tālu aiz Latvijas robežām. Kā varētu raksturot Cēsu koncertvietu?
– Cēsis patiešām ir maza vieta! Taču fakts, ka šurp koncertzāles dēļ vien brauc mākslinieki no visas pasaules, ir tik lielisks!

– Pateicoties jūsu ierosmei, rīt festivāla “Čello Cēsis” atklāšanas koncertā būsiet kopā ar amerikānieti – virtuozo čellisti Ešliju Bāsgeitu.
– Mēs esam studiju biedri no Amerikas laikiem. Eiropā ar Ešliju uz vienas skatuves uzstāsimies pirmo reizi.

-Uz ko lai publika gatavojas, izdzirdot par jūsu kopīgo koncertu?
– Uzaicinu izbaudīt modernu mūziku vai vismaz veselīgu ziņkāri par to, kas nezināms. Izzināt un saprast – tādu ziņkāri pret mūziku ir vērts izkopt. Zinu, tāda nerodas dabiski, pie tā jāpiestrādā.

– Vidzemes koncertzāle piestrādā. Pilna zāle bija pirms pieciem gadiem, kad spēlējāt Čaikovska Pirmo klavierkoncertu, un šopavasar, kad jūsu izpildījumā atkal skanēja pasaulslavenais koncerts.
– Arī šovasar man bija laba sajūta. Pagājuši pieci gadi, atkal šeit varēju spēlēt Čaikovska koncertu. Kad biju mazs, manai vecmāmiņai bija tāds sapnis, kā šo slaveno koncertu spēlēšu uz lielas skatuves. Viņa gan to nepiedzīvoja, bet mana mamma klausījās ar asarām acīs.

– Vai esat saskaitījis, kuru reizi rīt nāksiet pie Cēsu brīnišķīgā flīģeļa?
– Jau grūti saskaitīt. Cēsu zāle man ir kā mājas, kad esmu prom no mājām.
Pēc koncertiem mani neviens te nav steidzinājis. Esmu izmantojis iespēju palikt apartamentos. Līdz ar to arī pilsētā kaut ko esmu redzējis, pabaudu Cēsis, kaut vai saullēktu nākamajā rītā pēc koncerta.

– Saullēkti ir skaisti visos gadalaikos. Jūsu repertuārā ir Pētera Vaska skaņdarbs “Gadalaiki”.
– Esmu tos iestudējis kā personisku vēstījumu, strādājot kopā ar horeogrāfu Kirilu Burlovu. Cēsīs gan to neesam rādījuši. Tam vajadzīga skatuviskā vide, kurā var panākt pilnīgu tumsu – melnā kaste kā teātrī. Cēsu skatuvi apņem gaišais koks. Nav iespējams tā īsti paslēpties.

– Jūs par emocijām runājat ne tikai caur mūziku, bet arī caur dabu. Savā interneta vietnē esat dalījies ar dabas attēliem: “Ķemeru purvs pēc saullēkta”, “Dzintaru pludmale saulrietā. Pirms mana Bēthovena”. Pastāstiet, kāpēc?
– Mūzika ir bezvārdu māksla, un tomēr par to jārunā. Klausītāji pēc koncerta sajūtas apraksta vārdos. Tāpat arī es. Kā pianists asociējos ar ieraudzīto dabā. Līdz šim nebiju apsvēris, kāpēc tieši fotografēju. Man ir iedzimta krāsu dzirde. Es harmonisko mūzikas pusi uztveru krāsaini – akordi, toņkārtas ir krāsas manām sajūtu acīm.

– Kā šādu darbību uz Cēsu skatuves esat izjutis?
– Reiz līdzi uz koncertu atbrauca holandiešu gleznotāja. Grūtā darbā bijām sagatavojuši skaņdarbu, spēlēju, un viņa tieši to mirklī gleznoja. Viņa no galvas zināja visu partitūru. Līdzīgi atkal būs tagad Čello festivālā. Čells un klavesīns, bet čelliste Margarita Balanas gatava gleznot uz skatuves. Interesanti, ko tieši viņa darīs!

– Akcijas “Baltijas ceļš” 30. gadskārtu jūs piepildījāt ar klavierspēli birztalā pie Siguldas kultūras nama. Kāpēc tāda izvēle?
– Tas šķita īpaši, saulrietā piesēsties pie klavierēm un zem bērziem spēlēt, atceroties tā laika notikumus. Šī akcija bija graujoša toreizējai varai. Siguldā gribēju izcelt faktu, ka tajā laikā Baltijas valstīs bijām tik vienoti, uzsvērt dienu ar neparasti ciešo vienotību. Tāpēc meklēju atbilstošus skaņdarbus un tikai divas nedēļas pirms koncerta uzzināju, ka bijis īpašs skaņdarbs. Tas sacerēts, rakstot trim komponistiem no trim valstīm, katram bija sakāmais par “Baltijas ceļu”.

Ieraksts neeksistē, kā izklausījies, nevienam nebija ne jausmas. Ļoti daudzi cilvēki, ja tā varētu teikt, sadevās rokās, lai atrastu notis. Izdevās! Skaņdarbs atradās, un varēju to nospēlēt. Domāju, 99 procenti Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju nemaz nezina, ka tāds kopīgs skaņdarbs eksistē, bet es paspēju to līdz īstajam brīdim iemācīties un nospēlēt.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Pārraut apburto loku

06:02
16.07.2024
47

Jauno māmiņu un grūtnieču atbalsta centrs “Madaras”, kas darbojas Liepā, nosvinējis 20 gadu jubileju. Tā darbība organizēta kā ģimenes modelis ar atbilstošu vidi, lai katrai māmiņai veltītu individuālu uzmanību. Šobrīd “Madarās” uzturas septiņas mammas un deviņi bērni, daļa māmiņu ir ar īpašām vajadzībām. Bet šo gadu laikā palīdzēts vairākiem simtiem sieviešu. Teju no pirmsākumiem biedrības […]

Svešumā latviskums uztur garu

08:03
11.07.2024
36

Jāņa Vecozola dzīve metusi dažādus līkumus. “Kā daudziem latviešiem šajos laikos,” viņš saka un piebilst, ka vasarā gribas būt Latvijā. Jānis dzimis un bērnību pavadījis Cēsīs, tad ģimene pārcēlās uz Priekuļiem, tur mācības pamatskolā, tad Jāņmuižas lauksaimniecības skolā, armija, darbs un ģimene Cēsīs. “Strādāju par šoferi, lai tiktu pie dzīvokļa, pārgāju uz celtniecību. Tad sākās […]

Suns māca dzīvot rotaļīgi un dalīties ar to

06:24
08.07.2024
34

 “Kanisterapija ir suņu asistēta terapija. Nereti šķiet, ka tā ir suņa glaudīšana, un dažreiz tā tas arī var izskatīties, taču kanisterapija ir daudzveidīga gan atkarībā no mērķauditorijas, gan suņa,” teic kanisterapijas speciāliste Tamāra Kabakova. “Bērni visbiežāk vēlas suni paglaudīt, pabužināt, samīļot. Tāpēc arī lielos pasākumos ir svarīgi stāstīt, kā ar suni pareizi darboties. Es to […]

Savā īpašajā vietā

07:21
07.07.2024
85

“Kamēr vēl mitrs un neput, zāle jānopļauj,” saka Solvita Jansone un steidz appļaut mājas apkārtni. Viņa atzīst, ka pagaidām vasara ilgstoši nav bijusi tik karsta kā  pērn, bet puķes nācās regulāri un cītīgi laistīt, dārzam gan bija jāpietiek ar rezervēm un rasu. “Lietus bija ļoti vajadzīgs, tagad apkārt    svaigums, viss var augt,” teic Solvita […]

Radošais process kā terapija

05:26
07.07.2024
37

Saruna ar digitālā satura veidošanas un skatuves mākslinieci DĀRTU ZVANERI Daudziem Dārtas vārds noteikti pazīstams caur labskanīgā ķeltu arfas un čella dueta “Infini” skaņām. Ar viņu sarunājāmies par mūzikas ceļu, teātri un to, ka dzīve allaž zina labāk, kas mums vajadzīgs. -Daudzi jūs iepazinuši caur mūziku, bet pati sakāt, ka esat ļoti radoša būtne – […]

Veselīgu matu augšanas noslēpums

14:31
05.07.2024
329

Veselīgu matu veidošana ir kopīgs mērķis daudziem, tomēr bieži vien tas šķiet kā slepenas dārgumu medības ar grūti iegūstamām balvām. Patiesi veselīgu matu pamatā ir ne tikai spīdīgi attēli reklāmās un nemitīgi mainīgās matu kopšanas tendences, bet arī izpratne par to unikālajām vajadzībām un rūpes par tām. Veselīgu matu kopšanas nozīme ir nepārspīlēta; tā nav […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
26
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
18
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
24
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
31
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi