Piektdiena, 22. novembris
Vārda dienas: Aldis, Alfons, Aldris

Pie klavierēm – zem bērziem

Mairita Kaņepe
10:06
17.09.2019
11
Reinis Zarins 1

Londonā dzīvojošais, pasaules koncertzālēs spēlējošais latviešu pianists Reinis Zariņš klausītājus nekad neatstāj vienaldzīgus. Un Cēsīs mūzikas cienītāji to izbaudījuši ne reizi vien. Maza pilsēta, samērā maza koncertzāle, bet pie Cēsu flīģeļa aizraujoši mākslinieki.

– Jūs zināt koncertzāles tālu aiz Latvijas robežām. Kā varētu raksturot Cēsu koncertvietu?
– Cēsis patiešām ir maza vieta! Taču fakts, ka šurp koncertzāles dēļ vien brauc mākslinieki no visas pasaules, ir tik lielisks!

– Pateicoties jūsu ierosmei, rīt festivāla “Čello Cēsis” atklāšanas koncertā būsiet kopā ar amerikānieti – virtuozo čellisti Ešliju Bāsgeitu.
– Mēs esam studiju biedri no Amerikas laikiem. Eiropā ar Ešliju uz vienas skatuves uzstāsimies pirmo reizi.

-Uz ko lai publika gatavojas, izdzirdot par jūsu kopīgo koncertu?
– Uzaicinu izbaudīt modernu mūziku vai vismaz veselīgu ziņkāri par to, kas nezināms. Izzināt un saprast – tādu ziņkāri pret mūziku ir vērts izkopt. Zinu, tāda nerodas dabiski, pie tā jāpiestrādā.

– Vidzemes koncertzāle piestrādā. Pilna zāle bija pirms pieciem gadiem, kad spēlējāt Čaikovska Pirmo klavierkoncertu, un šopavasar, kad jūsu izpildījumā atkal skanēja pasaulslavenais koncerts.
– Arī šovasar man bija laba sajūta. Pagājuši pieci gadi, atkal šeit varēju spēlēt Čaikovska koncertu. Kad biju mazs, manai vecmāmiņai bija tāds sapnis, kā šo slaveno koncertu spēlēšu uz lielas skatuves. Viņa gan to nepiedzīvoja, bet mana mamma klausījās ar asarām acīs.

– Vai esat saskaitījis, kuru reizi rīt nāksiet pie Cēsu brīnišķīgā flīģeļa?
– Jau grūti saskaitīt. Cēsu zāle man ir kā mājas, kad esmu prom no mājām.
Pēc koncertiem mani neviens te nav steidzinājis. Esmu izmantojis iespēju palikt apartamentos. Līdz ar to arī pilsētā kaut ko esmu redzējis, pabaudu Cēsis, kaut vai saullēktu nākamajā rītā pēc koncerta.

– Saullēkti ir skaisti visos gadalaikos. Jūsu repertuārā ir Pētera Vaska skaņdarbs “Gadalaiki”.
– Esmu tos iestudējis kā personisku vēstījumu, strādājot kopā ar horeogrāfu Kirilu Burlovu. Cēsīs gan to neesam rādījuši. Tam vajadzīga skatuviskā vide, kurā var panākt pilnīgu tumsu – melnā kaste kā teātrī. Cēsu skatuvi apņem gaišais koks. Nav iespējams tā īsti paslēpties.

– Jūs par emocijām runājat ne tikai caur mūziku, bet arī caur dabu. Savā interneta vietnē esat dalījies ar dabas attēliem: “Ķemeru purvs pēc saullēkta”, “Dzintaru pludmale saulrietā. Pirms mana Bēthovena”. Pastāstiet, kāpēc?
– Mūzika ir bezvārdu māksla, un tomēr par to jārunā. Klausītāji pēc koncerta sajūtas apraksta vārdos. Tāpat arī es. Kā pianists asociējos ar ieraudzīto dabā. Līdz šim nebiju apsvēris, kāpēc tieši fotografēju. Man ir iedzimta krāsu dzirde. Es harmonisko mūzikas pusi uztveru krāsaini – akordi, toņkārtas ir krāsas manām sajūtu acīm.

– Kā šādu darbību uz Cēsu skatuves esat izjutis?
– Reiz līdzi uz koncertu atbrauca holandiešu gleznotāja. Grūtā darbā bijām sagatavojuši skaņdarbu, spēlēju, un viņa tieši to mirklī gleznoja. Viņa no galvas zināja visu partitūru. Līdzīgi atkal būs tagad Čello festivālā. Čells un klavesīns, bet čelliste Margarita Balanas gatava gleznot uz skatuves. Interesanti, ko tieši viņa darīs!

– Akcijas “Baltijas ceļš” 30. gadskārtu jūs piepildījāt ar klavierspēli birztalā pie Siguldas kultūras nama. Kāpēc tāda izvēle?
– Tas šķita īpaši, saulrietā piesēsties pie klavierēm un zem bērziem spēlēt, atceroties tā laika notikumus. Šī akcija bija graujoša toreizējai varai. Siguldā gribēju izcelt faktu, ka tajā laikā Baltijas valstīs bijām tik vienoti, uzsvērt dienu ar neparasti ciešo vienotību. Tāpēc meklēju atbilstošus skaņdarbus un tikai divas nedēļas pirms koncerta uzzināju, ka bijis īpašs skaņdarbs. Tas sacerēts, rakstot trim komponistiem no trim valstīm, katram bija sakāmais par “Baltijas ceļu”.

Ieraksts neeksistē, kā izklausījies, nevienam nebija ne jausmas. Ļoti daudzi cilvēki, ja tā varētu teikt, sadevās rokās, lai atrastu notis. Izdevās! Skaņdarbs atradās, un varēju to nospēlēt. Domāju, 99 procenti Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju nemaz nezina, ka tāds kopīgs skaņdarbs eksistē, bet es paspēju to līdz īstajam brīdim iemācīties un nospēlēt.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
10

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
288

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
20

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
19

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
38
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
12
8
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
30
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
25
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi