Sestdiena, 27. aprīlis
Vārda dienas: Tāle, Raimonda, Raina, Klementīne

Lapčenoks redz, kā laiki mainījušies

Mairita Kaņepe
06:47
22.10.2019
18
Atver Grāmatu Par Leģendāro Mikrofona Dziesmu Aptauju

Dziedātājs Viktors Lapčenoks uzstājas grāmatas par leģendāro Mikrofona dziesmu aptauju "Tikai dziesma nenosalst. "Mikrofons" - Latvijas fenomens" atvēršanas pasākumā Latvijas Radio 1. studijā.

Uz Latvijas skatuvēm ar vērienu nosvinējis savu 70. gadskārtu, dziedātājs Viktors Lapčenoks no dzīvē ierastā darba nav atteicies.Mākslinieks to turpina. Un kā vēl!

Oktobrī uzstājies trīs lielās auditorijās, trīs skaistās kultūras pilīs. No viena koncerta uz otru mākslinieks mēroja ceļu pāri visai Vidzemei. Skatītāji pulcējās spožajās koncertzālēs Alūksnē, Cēsīs un Rīgā, VEF Kultūras pilī.

– Jūs esat tik aktīvs, aizvien nenogurstoši braucat pie klausītājiem. Darbs ir jūsu dzīves­veids?
– Citādi nemaz nevar būt! Vai tad pats sev dziedāšu?

– Nupat pabijāt arī Latvijas austrumpusē. Simtiem kilometru mērojāt uz Alūksni. Kāda ir jūsu izjūta – mūsu Latvija ir liela vai maza?
– Grūti pateikt. Man jau liekas, ka liela. Ziniet, maziem bērniem viss liekas liels, sākot ar sētu ap māju. Bērnībā man arī Biķer­nieku mežs šķita liels, blakus tam pie Teikas dzīvojām. Man likās, ka Rīgā arī kalni ir lieli. Atliek paskatīties kartē, lai redzētu, ka Latvija nemaz nav liela. Taču Eiropā tādu nelielu valstu ir pietiekami daudz.

– Kad garāks ceļš pie klausītājiem, kā īsināt ceļu autobusā?
– Pļāpājam par visu kaut ko. Es jau pārsvarā pats braucu pie stūres, bet šad tad esmu uz koncertiem braucis arī ar autobusu, lai būtu ar visiem kopā. Tagad reti kāds pajautā – vai zolīti uzspēlēsim. Padomju laikos bija pilnīgi pretēji. Ceļā vienmēr notika kāršu turnīri.

– Daudz braucot, kāds jums radies iespaids par šodienu?
– Teikšu tā – ceļi varēja būt labāki. Tranzīta lielceļi starp lielākām pilsētām, uz citām valstīm, tie daudzmaz labi. Taču lauku ceļi ir pašvaki. Tur nu vajag bišķiņ pastrādāt, lai kļūtu labāk. Toties mani patīkami izbrīnīja jaunie kultūras centri Latvijā. To apzināties un ieraudzīt bija ļoti patīkami.
Atceros, jaunībā, kad sāku dziedāt ansamblī “REO”, tam bija liels sastāvs. Vasarās uzstājāmies estrādēs, bet ziemā kultūras namos. Ziniet, ģērbtuves māksliniekiem bija dikti maziņas. Šaus­mīgi! Nepietika vietas pat meitenēm. Intervijās to tik stāstījām, ka nav, kur aiz skatuves pārģērb­ties, nav pat neviena spoguļa, bez kā meitenes nevar iztikt.

– Tātad puiši sevi spogulī pirms iešanas pie skatītājiem nemaz neredzēja?
– Mums jau maz ko vajag. Kaut kur stiklā paskatās, saķemmē matus un iet uz skatuves. Bet meitenes liek grimu. Kā to paspēt, ja uz sešām meitenēm viens spogulis? Ārprāts!

– Tagad gan labi laiki – māksliniekiem elegantas ģērbtuves?
– Ir gan. Gan Alūksnē, gan Cēsīs.

– Lieli spoguļi kultūras namos ir arī skatītājām, kur pirms koncertiem spoguļoties. Redz, kā laiki mainījušies!
– Protams, mainījušies! Kādas tagad kultūras namos un koncertzālēs ir kafejnīcas! Kāda ēdienu un dzērienu izvēle! Patiešām ir, kur pasēdēt, kad laikus ir atnākts uz koncertu.

– Ja jau laba kafejnīca, arī puisi vai vīru vieglāk pierunāt nākt uz Lapčenoka koncertu?
– Nu ja, kā tad citādi!

– Šoruden jūs dziesmās piesaucāt sievietes – Lamaru, Lanu, Sulamīti, Undīni. Vārdi gan Latvijā tādi reti.
– Jau pagājis vairāk nekā 30 gadu, kopš dziedu tieši šīs dziesmas. Un, godīgi sakot, Latvijā par Sulamīti neesmu dzirdējis, par Undīni gan zinu! Lanas arī ir Latvijā, bet vairāk jau Svetlanas.

– Vai rudens jums ir mīļš gadalaiks?
– Nevarētu teikt, taču gads no gada atšķiras. Vienā gadā jaukāks ir pavasaris, otrā rudens. Šoruden man būs mazāk darba, diezgan daudzus rudens koncertus esam pārcēluši uz pavasari, tāpēc ka šī vasara Latvijā bijusi ļoti blīva ar dažādiem koncertiem. Pārkon­certēta! Tas saistīts ar producentu lielajām aktivitātēm, koncertus plānojot, estrādes jau laikus aizrunājot.

– Tātad tagad, rudenī, nav, kas pērk biļetes?
– Laikam cilvēki no iešanas uz koncertiem grib atpūsties. Jā­gaida ziema.

– Tad cilvēki atkal pievērsīsies garīgām lietām, arī mākslai?
– Tā būs!

– Rīgai neesot koncertzāles orķestriem, bet dziedātājiem, profesionāliem māksliniekiem, ne vien amatieriem, nu ir restaurētā VEF kultūras pils. Atkal skaista!
– Esmu tur uzstājies gan pirms un pēc remonta. Tur labi skan, tikai skatītāju balkons gan tāds jocīgs – gandrīz 45 grādu leņķī.

– Vai, uznākot uz skatuves, jūs mēdzat paskatīties uz kādu konkrētā rindā un vietā?
– Ja pats uzdāvinu ielūgumus uz saviem koncertiem, tad paskatos gan, kādā rindā sēž manis aicinātie.

– Daļa cēsnieku, kuri nāk uz koncertzāli, labprāt izvēlas vietu balkonā pašā centrā. No turienes esot ļoti pārskatāma skatuve. Un solists arī nav pārāk tālu.
– Es gan neredzu, kā viņi tur sēž un klausās. Liels gabals no skatuves. Tad man binokli vajadzētu, lai balkonā kaut ko saskatītu.

– Jūs gan labi redz.
– Protams, jo es esmu vislabāk izgaismots!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Filma par cilvēku, viņa izvēli un laiku

06:15
27.04.2024
12

Antras Cilinskas un Annas Vidulejas filma “Podnieks par Podnieku. Laika liecinieks” skatāma visā Latvijā. Ar filmas režisori un producenti Antru Cilinsku tikšanās notika pēc viena no kino seansiem Cēsīs. Juris Podnieks (1950. gada 5. decembris – 1992. gada 23. jūnijs) ir tā dēvētās latviešu poētiskās kinodokumentālistu skolas jaunās paaudzes spilgtākais un talantīgākais kinooperators, režisors un […]

Patīk darbi, kurus darot nav jāsteidzas

06:02
25.04.2024
37

Jānis Vagulis dienas piepilda ar darbu, rodot arī laiku paslinkošanai, nekā nedarīšanai. “Laukos vienmēr ir, ko darīt, vienmēr kādam vajag piepalīdzēšanu,” viņš saka un piebilst, ka māk visus laukos ikdienā nepieciešamos darbus. Savulaik strādājis dažādās zāģētavās, to sen vairs nav gluži tāpat kā daudzos citos mazos pagastos. Jānis Kaivē dzīvo jau 25 gadus. Pats ir […]

Bērnības vietai atdota sirds

05:45
24.04.2024
121

Daces Kārkliņas dzimtas saknes ir Kaivē. Pati dzīvo Cēsīs, strādā Rīgā, bet par savu vietu sauc Kaivi. Kad vien brīvs laiks, viņa mēro ceļu, lai būtu pie krustdēla, draugiem. “Man bērnība saistās tikai ar Kaivi. Vasaras pavadīju pie krustmātes. Te vienmēr bija, ko darīt un ik dienu notika kas interesants. Bija, protams, jāravē, jāvāc siens, […]

Iedzīvoties un būt savējai

05:34
23.04.2024
120

Evita Petrova ar ģimeni Kaivē nokļuva nejauši.  “Vasarā, braucot pa Piebalgu, ieraudzījām aizaugušu viensētu. Tā iepatikās, izdevās vienoties ar saimniekiem, un nopirkām “Lapsas”,” stāsta Evita. “Tas bija pirms 12 gadiem. Gadus trīs ģimene šurp brauca vien brīvdienās, tad pārcēlās pavisam. Tā rīdzinieki kļuva par kaivēniešiem. Evita piebilst, ka mājas ir tikai nepilnus divus kilometrus no pagasta centra. […]

Atrast burtus baltās rūtīs

15:25
22.04.2024
411

Krustvārdu mīklu risināšana ne vienam vien ir gan laika īsināšana un prāta asināšana, gan atmiņas trenēšana un savu zināšanu pārbaude. Cēsniece Vizma Kronīte rūtotajiem laukumiem pareizos burtu izvēlas, ne tikai meklējot atbildes, bet arī uzdodot jautājumus – sastādot krustvārdu mīklas. Ar viņu saruna par krustvārdu mīklām, seniora ikdienu un  ne tikai. -Kāpēc tik daudzi risina […]

Vai suns ir “tikai suns”

05:14
19.04.2024
116

Viņa pati par sevi teic, ka vēl cēsiskāka nemaz nevarētu būt, jo bērnība pagājusi pašā Cēsu sirdī, iepretim Sv.Jāņa baznīcai – Torņa ielā 1. Viņa teic, ka “sapņa par Ameriku” viņai nav bijis nekad. Kur cilvēks piedzimis, tur viņam arī jādzīvo, dzīvē nejaušības nenotiek. Pēc profesijas friziere, brīvajā laikā aizraujas ar sportošanu kopā ar suņiem. […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
13
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
20
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
10
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
35
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
39
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi