Pirmdiena, 22. jūlijs
Vārda dienas: Marija, Marika, Marina

Lapčenoks redz, kā laiki mainījušies

Mairita Kaņepe
06:47
22.10.2019
32
Atver Grāmatu Par Leģendāro Mikrofona Dziesmu Aptauju

Dziedātājs Viktors Lapčenoks uzstājas grāmatas par leģendāro Mikrofona dziesmu aptauju "Tikai dziesma nenosalst. "Mikrofons" - Latvijas fenomens" atvēršanas pasākumā Latvijas Radio 1. studijā.

Uz Latvijas skatuvēm ar vērienu nosvinējis savu 70. gadskārtu, dziedātājs Viktors Lapčenoks no dzīvē ierastā darba nav atteicies.Mākslinieks to turpina. Un kā vēl!

Oktobrī uzstājies trīs lielās auditorijās, trīs skaistās kultūras pilīs. No viena koncerta uz otru mākslinieks mēroja ceļu pāri visai Vidzemei. Skatītāji pulcējās spožajās koncertzālēs Alūksnē, Cēsīs un Rīgā, VEF Kultūras pilī.

– Jūs esat tik aktīvs, aizvien nenogurstoši braucat pie klausītājiem. Darbs ir jūsu dzīves­veids?
– Citādi nemaz nevar būt! Vai tad pats sev dziedāšu?

– Nupat pabijāt arī Latvijas austrumpusē. Simtiem kilometru mērojāt uz Alūksni. Kāda ir jūsu izjūta – mūsu Latvija ir liela vai maza?
– Grūti pateikt. Man jau liekas, ka liela. Ziniet, maziem bērniem viss liekas liels, sākot ar sētu ap māju. Bērnībā man arī Biķer­nieku mežs šķita liels, blakus tam pie Teikas dzīvojām. Man likās, ka Rīgā arī kalni ir lieli. Atliek paskatīties kartē, lai redzētu, ka Latvija nemaz nav liela. Taču Eiropā tādu nelielu valstu ir pietiekami daudz.

– Kad garāks ceļš pie klausītājiem, kā īsināt ceļu autobusā?
– Pļāpājam par visu kaut ko. Es jau pārsvarā pats braucu pie stūres, bet šad tad esmu uz koncertiem braucis arī ar autobusu, lai būtu ar visiem kopā. Tagad reti kāds pajautā – vai zolīti uzspēlēsim. Padomju laikos bija pilnīgi pretēji. Ceļā vienmēr notika kāršu turnīri.

– Daudz braucot, kāds jums radies iespaids par šodienu?
– Teikšu tā – ceļi varēja būt labāki. Tranzīta lielceļi starp lielākām pilsētām, uz citām valstīm, tie daudzmaz labi. Taču lauku ceļi ir pašvaki. Tur nu vajag bišķiņ pastrādāt, lai kļūtu labāk. Toties mani patīkami izbrīnīja jaunie kultūras centri Latvijā. To apzināties un ieraudzīt bija ļoti patīkami.
Atceros, jaunībā, kad sāku dziedāt ansamblī “REO”, tam bija liels sastāvs. Vasarās uzstājāmies estrādēs, bet ziemā kultūras namos. Ziniet, ģērbtuves māksliniekiem bija dikti maziņas. Šaus­mīgi! Nepietika vietas pat meitenēm. Intervijās to tik stāstījām, ka nav, kur aiz skatuves pārģērb­ties, nav pat neviena spoguļa, bez kā meitenes nevar iztikt.

– Tātad puiši sevi spogulī pirms iešanas pie skatītājiem nemaz neredzēja?
– Mums jau maz ko vajag. Kaut kur stiklā paskatās, saķemmē matus un iet uz skatuves. Bet meitenes liek grimu. Kā to paspēt, ja uz sešām meitenēm viens spogulis? Ārprāts!

– Tagad gan labi laiki – māksliniekiem elegantas ģērbtuves?
– Ir gan. Gan Alūksnē, gan Cēsīs.

– Lieli spoguļi kultūras namos ir arī skatītājām, kur pirms koncertiem spoguļoties. Redz, kā laiki mainījušies!
– Protams, mainījušies! Kādas tagad kultūras namos un koncertzālēs ir kafejnīcas! Kāda ēdienu un dzērienu izvēle! Patiešām ir, kur pasēdēt, kad laikus ir atnākts uz koncertu.

– Ja jau laba kafejnīca, arī puisi vai vīru vieglāk pierunāt nākt uz Lapčenoka koncertu?
– Nu ja, kā tad citādi!

– Šoruden jūs dziesmās piesaucāt sievietes – Lamaru, Lanu, Sulamīti, Undīni. Vārdi gan Latvijā tādi reti.
– Jau pagājis vairāk nekā 30 gadu, kopš dziedu tieši šīs dziesmas. Un, godīgi sakot, Latvijā par Sulamīti neesmu dzirdējis, par Undīni gan zinu! Lanas arī ir Latvijā, bet vairāk jau Svetlanas.

– Vai rudens jums ir mīļš gadalaiks?
– Nevarētu teikt, taču gads no gada atšķiras. Vienā gadā jaukāks ir pavasaris, otrā rudens. Šoruden man būs mazāk darba, diezgan daudzus rudens koncertus esam pārcēluši uz pavasari, tāpēc ka šī vasara Latvijā bijusi ļoti blīva ar dažādiem koncertiem. Pārkon­certēta! Tas saistīts ar producentu lielajām aktivitātēm, koncertus plānojot, estrādes jau laikus aizrunājot.

– Tātad tagad, rudenī, nav, kas pērk biļetes?
– Laikam cilvēki no iešanas uz koncertiem grib atpūsties. Jā­gaida ziema.

– Tad cilvēki atkal pievērsīsies garīgām lietām, arī mākslai?
– Tā būs!

– Rīgai neesot koncertzāles orķestriem, bet dziedātājiem, profesionāliem māksliniekiem, ne vien amatieriem, nu ir restaurētā VEF kultūras pils. Atkal skaista!
– Esmu tur uzstājies gan pirms un pēc remonta. Tur labi skan, tikai skatītāju balkons gan tāds jocīgs – gandrīz 45 grādu leņķī.

– Vai, uznākot uz skatuves, jūs mēdzat paskatīties uz kādu konkrētā rindā un vietā?
– Ja pats uzdāvinu ielūgumus uz saviem koncertiem, tad paskatos gan, kādā rindā sēž manis aicinātie.

– Daļa cēsnieku, kuri nāk uz koncertzāli, labprāt izvēlas vietu balkonā pašā centrā. No turienes esot ļoti pārskatāma skatuve. Un solists arī nav pārāk tālu.
– Es gan neredzu, kā viņi tur sēž un klausās. Liels gabals no skatuves. Tad man binokli vajadzētu, lai balkonā kaut ko saskatītu.

– Jūs gan labi redz.
– Protams, jo es esmu vislabāk izgaismots!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Pārraut apburto loku

06:02
16.07.2024
47

Jauno māmiņu un grūtnieču atbalsta centrs “Madaras”, kas darbojas Liepā, nosvinējis 20 gadu jubileju. Tā darbība organizēta kā ģimenes modelis ar atbilstošu vidi, lai katrai māmiņai veltītu individuālu uzmanību. Šobrīd “Madarās” uzturas septiņas mammas un deviņi bērni, daļa māmiņu ir ar īpašām vajadzībām. Bet šo gadu laikā palīdzēts vairākiem simtiem sieviešu. Teju no pirmsākumiem biedrības […]

Svešumā latviskums uztur garu

08:03
11.07.2024
36

Jāņa Vecozola dzīve metusi dažādus līkumus. “Kā daudziem latviešiem šajos laikos,” viņš saka un piebilst, ka vasarā gribas būt Latvijā. Jānis dzimis un bērnību pavadījis Cēsīs, tad ģimene pārcēlās uz Priekuļiem, tur mācības pamatskolā, tad Jāņmuižas lauksaimniecības skolā, armija, darbs un ģimene Cēsīs. “Strādāju par šoferi, lai tiktu pie dzīvokļa, pārgāju uz celtniecību. Tad sākās […]

Suns māca dzīvot rotaļīgi un dalīties ar to

06:24
08.07.2024
34

 “Kanisterapija ir suņu asistēta terapija. Nereti šķiet, ka tā ir suņa glaudīšana, un dažreiz tā tas arī var izskatīties, taču kanisterapija ir daudzveidīga gan atkarībā no mērķauditorijas, gan suņa,” teic kanisterapijas speciāliste Tamāra Kabakova. “Bērni visbiežāk vēlas suni paglaudīt, pabužināt, samīļot. Tāpēc arī lielos pasākumos ir svarīgi stāstīt, kā ar suni pareizi darboties. Es to […]

Savā īpašajā vietā

07:21
07.07.2024
85

“Kamēr vēl mitrs un neput, zāle jānopļauj,” saka Solvita Jansone un steidz appļaut mājas apkārtni. Viņa atzīst, ka pagaidām vasara ilgstoši nav bijusi tik karsta kā  pērn, bet puķes nācās regulāri un cītīgi laistīt, dārzam gan bija jāpietiek ar rezervēm un rasu. “Lietus bija ļoti vajadzīgs, tagad apkārt    svaigums, viss var augt,” teic Solvita […]

Radošais process kā terapija

05:26
07.07.2024
37

Saruna ar digitālā satura veidošanas un skatuves mākslinieci DĀRTU ZVANERI Daudziem Dārtas vārds noteikti pazīstams caur labskanīgā ķeltu arfas un čella dueta “Infini” skaņām. Ar viņu sarunājāmies par mūzikas ceļu, teātri un to, ka dzīve allaž zina labāk, kas mums vajadzīgs. -Daudzi jūs iepazinuši caur mūziku, bet pati sakāt, ka esat ļoti radoša būtne – […]

Veselīgu matu augšanas noslēpums

14:31
05.07.2024
329

Veselīgu matu veidošana ir kopīgs mērķis daudziem, tomēr bieži vien tas šķiet kā slepenas dārgumu medības ar grūti iegūstamām balvām. Patiesi veselīgu matu pamatā ir ne tikai spīdīgi attēli reklāmās un nemitīgi mainīgās matu kopšanas tendences, bet arī izpratne par to unikālajām vajadzībām un rūpes par tām. Veselīgu matu kopšanas nozīme ir nepārspīlēta; tā nav […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
24
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
17
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
23
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
30
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi