Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Lidot īstajā laikā un vietā

Iveta Rozentāle
14:00
17.12.2019
68
Lido 1

Kirills Jekimovs pirms nepilna gada no Krievijas pārcēlās uz dzīvi Cēsīs un te turpina nodarboties ar savu hobiju un arī sporta veidu – paraplanierismu. Patlaban viņš cītīgi gatavojas nākamā gada pasaules mēroga sacensībām Brazīlijā, lai pirmo reizi šajā sporta veidā tiktu pārstāvēta Latvija.

Viņš uzsver: “Lai lidotu labi, tas jādara regulāri, tāpēc labprāt ne tikai pats izbaudu lidojumus, bet palīdzu arī citiem iepazīt lidošanas prieku. Ir īpaša sajūta dalīties ar to, kas man ir – dot iespēju pacelties gaisā, parādīt skaistumu, kas redzams no augšas, un radīt putna lidojuma sajūtu.”

Patīk mazpilsētas

Kirills atzīst, ka viņš ērti un omulīgi jūtas mazpilsētās. Kad pirms vairākiem gadiem bija Cēsīs, viņam te ļoti iepatikās. Kirills arī ļoti novērtē, ka Latvijā cilvēki neiebilst atbildēt krieviski, kamēr viņš mazpamazām apgūst latviešu valodu. Jo, piemēram, Polijā cilvēki labprāt atbildēs citās valodās, bet ne krieviski. Viņš ļoti priecājas, ka atrada šeit gan dzīvesvietu, gan darbu un var ar paraplanierismu nodarboties kopā ar vietējiem pilotiem: “Vairs nejūtos kā svešinieks. Tagad, kad braucu pa pilsētu, ir cilvēki, kas mani pazīst, pamāj, apgūstu latviešu valodas sarunvalodas frāzes, pamazām kļūstu par savējo. Domāju, tālāk būs tikai labāk. Turklāt ir patīkami, ka vietējie ir izpalīdzīgi gan darba jautājumos, gan piedāvājot kopīgi atpūsties. Būtībā palīdzam cits citam.”

Tā kā viņam, dzīvojot Cēsīs, ir iespēja augt gan savā biznesā, gan hobijā un sportā, pagaidām Kirills ir noskaņots palikt te, bet vienmēr ir atvērts jauniem piedāvājumiem: “Esmu cilvēks, kurš ir gatavs jebkurā brīdī pārcelties, ja jūtu tādu nepieciešamību vai saredzu iespējas kādā citā vietā. Darot to, kas man patīk, es jūtos īstajā laikā un īstajā vietā – laimīgs.”

Bail no augstuma

Ņemot vērā, cik ļoti Kirillam patīk lidot, pārsteidzoši, ka viņš baidās no augstuma. Tomēr, kad ārsts Kirillam diagnosticēja astmu, viņš saprata, ka, iemācoties lidot, var pats sev palīdzēt: “Nolēmu, ja iemācīšos lidot akurāti, tad to darīšu. Un tā joprojām lidoju uzmanīgi. Taču, kad apguvu lidošanu, gribēju reizē pilnveidoties, izmēģināju arī profesionālo sportu, sākumā gūstot labus sasniegumus vietējā mērogā, ar laiku arī starptautiski. Vēlāk jau sāku kā instruktors apmācīt jaunos pilotus. Tas man ļāva paplašināt pieredzi. Lidošanā tāpat kā jebkurā nodarbē, ko gribi darīt patiesi labi, svarīgi ir darīt to bieži un regulāri. Tāpēc Krievijā papildus visam strādāju par glābēju lidojot. Līdz ar to atpūtos, strādāju un sportoju lidojot.”

Kirills skaidro, ka lidošana ir atkarīga no laikapstākļiem – neder lietus, sniegs vai spēcīgs vējš. Viņš ir izbaudījis lidošanu gan trīsdesmit piecu grādu karstumā, gan trīsdesmit piecu grādu aukstumā: “Man patīk lidot ikvienā gadalaikā, jo katram ir savas priekšrocības un savs skaistums, turklāt ir ļoti skaisti novērot, kā daba mainās – kāda tā ir pavasarī, vasarā, zelta rudenī un ziemā.

Lidot mācās atšķirīgi

Pilots novērtējis, ka tehnikas attīstība šo gadu laikā ļauj vieglāk apgūt lidošanu, lidaparāti ir labākas kvalitātes, ar mazāku risku.
Kirills uzsver, ka mācīt citus, dalīties savā pieredzē ir ļoti liela atbildība: “Cilvēks pieradis atbalstīties uz cieta pamata, lidojot tā nav. Ir jāsaprot, kas un kā notiek gaisā. Lidojot jābūt gatavam dažādām situācijām. Jābūt izstrādātai teorētiskai bāzei, lai cilvēks būtu gatavs atbilstoši rīkoties – sekot augstumam, noturēt kursu. Lai iemācītos patstāvīgi lidot, nepieciešams būt disciplinētam, jā­spēj patstāvīgi pieņemt lēmumus. Ir ļoti liels gandarījums, kad cilvēks iemācās lidot patstāvīgi un sāk veidot savus lidošanas paradumus, savu lidojumu rokrakstu.”

Laiks, cik ātri cilvēks iemācās lidot, atšķiras, līdzīgi kā mācoties valodas – viens to izdara ātrāk, cits lēnāk. Bet vidēji tie ir trīs mēneši, no kuriem desmit stundas ir praktiskās nodarbības. Viņš gan uzsver, ka nekad nevar teikt, ka esi iemācījies visu, arī viņš joprojām mācās un pilnveidojas: “Ja neturpina izaugsmi, notiek regress. Skaists ir līmenis, kad lidojumu var izbaudīt jau kā atpūtu.”

Šobrīd Kirills gan vēl Latvijā nemāca kursantus, bet kopā ar viņu iespējams izbaudīt lidojumu ar paraplānu. Viņš arī vērtē, ka cilvēkiem par lidošanu ar paraplānu ir lielāka interese, nekā šķiet, turklāt daudzi, kuri pamēģina vienu reizi, vēlas laiku pa laikam lidot, lai izbaudītu dažādus laikapstākļus – gan skaidru laiku, gan mākoņainu. Cēsīs ir apmēram septiņi ilggadēji motoparaplānu piloti. Pamazām šis vaļasprieks kļūst populārāks un pieejamāks. Ir iespēja iegādāties mūsdienīgāku tehniku, jūtams atbalsts no Latvijas Paraplanierisma federācijas, ir doma par sacensībām: “Cēsis ir laba vieta lidojumiem Latvijā, kur ar motoparaplāniem ir ļoti komfortabli lidot, tāpēc te šo jomu ir iespējams attīstīt.”

Vēsturisks brīdis

Šobrīd ar federācijas un domubiedru atbalstu Kirills gatavojas dalībai vispasaules čempionātā motoparaplāniem, kas notiks nākamā gada jūnijā Brazīlijā: “Priecājos, ka varu būt profesi­onālajā sportā, un, tā kā Latvija līdz šim nav ņēmusi dalību šādos čempionātos, man ir vēl patīkamāk pārstāvēt Cēsis, jo es šeit dzīvoju. Man tas būs tāds vēsturisks moments. Tāpēc tagad ir ļoti daudz darba. Gribas sagatavoties pēc iespējas labāk. Ja izdosies iegūt labus rezultātus, tad uz šo sporta veidu sāks skatīties pavisam citādāk, nopietnāk.”

Kirills apzinās, ka Brazīlijā ir 10 stundu atšķirība, cits klimats, bet viņš uzsver, ka dalība šādos pasākumos palīdz vēl un vēl pilnveidot meistarību. Viņš ar savu komandu ieplānojis ierasties Brazīlijā kādu laiku pirms sacensībām, lai adaptētos vidē, iepazītu konkrētas vietas. “Tas ir izaicinājums, bet tieši tāds pats izaicinājums tas ir citu Eiropas valstu pārstāvjiem. Brazīlijas pilotus jau pazīstu, viņi ir ļoti prasmīgi. Rezultāts ir atkarīgs no tā, cik maksimāli izdosies sagatavoties. Lidojot vienmēr iespējami negaidīti momenti, bet domāju, ka viss izdosies – to noteiks pieredze un veiksme. Pilotiem veiksme intuitīvā līmenī ir ļoti svarīga, no tās ļoti daudz kas atkarīgs. Dažās sacensībās man ļoti palīdzējusi veiksme, citās nē, bet vienmēr ieklausos savās sajūtās. Pieredze palīdz veiksmi neaizbaidīt,” pastāsta Kirills.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ilze Liepa - kopš piecu gadu vecuma teātrī

05:51
04.12.2025
140

“Cēsu Mazais teātris” sevi pieteica 2019.gadā ar iestudējumu “Antālija”. Latvijā jaunu profesionālu mazās formas teātri izveidoja aktrise Ilze Liepa, kura līdz tam bija redzama uz Valmieras teātra skatuves. Aktrise piepildīja pirms kāda laika radušos ideju par savu teātri. Ilze pastāsta “Druvai” gan par Cēsu Mazā teātra aktu­alitātēm, gan pakavējas atmiņās par tapšanas vēsturi un savu […]

No Kanādas atgriežas uz dzīvi Cēsīs

05:03
03.12.2025
632
1

Liene Sestule pēc 15 gadu ilgas prombūtnes Kanādā atgriezusies dzimtajā Cēsu novadā. Viņa “Druvai” atzīst, ka, atgriežoties pēc tik ilga laika, esot sajūta, ka viss atkal dzīvē jāsāk no jauna. Daudz šo gadu laikā esot mainījies, piemēram, banku sistēma. “Es it kā ne mirkli nepārtraucu kontaktus ar Latviju un katru gadu braucu šurp. Tomēr, kad […]

Tieši drūmākajā gadalaikā spēt ieraudzīt dzīves skaistumu

05:00
02.12.2025
147

Ceļā uz veikalu iepirkties “Druva” sastop amatieti Anitu Daiju. Uz vaicājumu, kā klājas, Anitai nav citu domu, kā ar azartu teikt: “Ļoti labi!” Izrādās, viņa tikai pirms nepilna mēneša devusies pelnītā pensijā un vēl ir kā apreibusi no brīvības sajūtas. Anita aizvadītos gadus strādājusi par sētnieci, tīrījusi Ģikšu pagasta centru, visus galvenos celiņus. “Esmu ļoti […]

Ceļā pretim gaismai un brīnumam

05:55
01.12.2025
247

Svētdien Pirmā Advente. Sākas pārdomu laiks un ceļš pretī Ziemassvētkiem, pretī gaismai. Par notikumiem apkārt, sevis meklējumiem, atvērtību saruna ar evaņģēliski luteriskās baznīcas Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Apšu – Lodes draudžu mācītāju Andri Vilemsonu. -Par Adventi, Ziemas­svētkiem jau krietnu laiku skandē lielveikali, reklāmas, atgādina dažādas labdarības akcijas. -Tā bijis vienmēr. Mana dzīves filozofija – vislabākā diena […]

No notīm līdz emocijām

05:35
28.11.2025
43

Dainis Skutelis un viņa lielākā radošā loma Pirmo reizi Latvijā ir skatāms Franca Lehāra meistardarbs, operete “Džudita”, mīlas stāsts par kaislīgu satikšanos un šķiršanos, kad Džuditas mīļotais Oktāvio dodas karā. Operete atklāj kaisles, likteņa, mīlestības un arī nodevības spēku. Lai gan darbu iestudējusi starptautiska komanda, operetes teksti un dziesmas ir latviešu valodā. Izpirkta un skatītāju […]

Aukstajam laikam šuj siltas segas

06:32
27.11.2025
449

“Milzīgs paldies mammai Skaidrītei, kas mani vienmēr atbalstījusi, un māsai Ingai, viņa man ir bijusi paraugs un palīdzējusi virzīties uz priekšu,” sarunā par uzņēmējdarbību šuvējas arodā būtiskāko uzsver Ilvija Tīrone-Gabrānova, akcentējot, ka ģimenes atbalsts vienmēr ir bijusi viņas stiprā aizmugure. Ilvija dzīvojusi un dzīvo Cēsu novadā, izņemot periodus, kad mācījās Rīgā un kādu brīdi mitinājās […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi