Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Pazīstami vecāki dalās padomos, kā atrast laiku sev

Druva
09:53
20.02.2020
32
Mara Upmane Holsteine 1

Trīs Latvijā pazīstami vecāki – Māra Upmane-Holšteine, Kristīne Garklāva un Toms Grēviņš – dalās ar saviem ieteikumiem, kā atrast laiku sev un pavadīt to kvalitatīvi. Viņi zina, cik svarīgi un vienlaikus izaicinoši ir ikdienas skrējienā atrast laiku sev, it īpaši, ja aktīva karjera jāapvieno ar ģimeni, bērniem un dažādām privātām lietām. To apstiprina arī globālais IKEA pētījums “Dzīve mājās” – veltot laiku sev, uzlabojas cilvēku garīgā labsajūta, attiecības ar citiem, koncentrēšanās spējas un attīstās radošums.

Māra Upmane-Holšteine nejūtas vainīga, lūdzot palīdzību citiem

Mūziķe un trīs bērnu māmiņa Māra Upmane-Holšteine stāsta, ka viņai nepieciešams laiks sev, lai uzlādētu “baterijas” – kad viņa ir atpūtusies un pavadījusi pietiekami daudz laika ar sevi, viņa kļūst par labāku mammu, sievu un grupas biedru. “Kad man ilgāku laiku nav bijusi iespēja pabūt vienatnē, es varu kļūt viegli aizkaitināma, tāpēc ikdienā cenšos atrast vismaz 15 minūtes, lai atpūstos un uzlādētos. Mans mīļākais rituāls no rīta, kad lielākie bērni ir aizvesti uz bērnudārzu, bet mazākais savā nodabā spēlējas, ir ieiet vannā. Tad es varu atvilkt elpu, iedzert kafiju un apskatīt Instagram,” saka Māra. Kā mūziķei viņai ir īpaši svarīgi atrast brīdi sev, jo tas palīdz rast radošas idejas un risinājumus.

“Dzīve mājās” pētījums atklāj, ka teju ceturtdaļa mazu bērnu vecāku Latvijā ir grūti palūgt tuviniekiem vietu un laiku sev. Māra atzīst, ka senāk domājusi tāpat: “Kad piedzima mans pirmais bērns, es domāju, ka ar visu jātiek gala pašai, jo tas taču ir mans bērns. Ar šādu pārliecību bija ļoti grūti dzīvot. Taču tagad, kad man ir jau trīs bērni, esmu nonākusi pie secinājuma, ka ir pilnīgi normāli lūgt palīdzību ģimenes locekļiem. Pavadot laiku kopā ar vecvecākiem vai citiem radiniekiem, bērni var ar viņiem veidot attiecības un just, ka viņiem dzīvē ir liels “jumts” virs galvas.” Māra uzsver, ka viņa nejūtas vainīga, lūdzot palīdzību – iespēja pavadīt laiku ar mazbērniem, viņasprāt, arī ir dāvana vecvecākiem.

Kristīne Garklāva uzskata, ka laiks sev ir eksistenciāla vajadzība

“Mana profesija pieprasa sniegt citiem daudz enerģijas, tāpēc ir svarīgi to atgūt, veltot laiku sev – atpūšoties un darot to, kas man patīk visvairāk,” saka televīzijas raidījumu vadītāja un moderatore, divu bērnu mamma Kristīne Garklāva. IKEA pētījuma rezultāti atklāj, ka 41 % Latvijas iedzīvotāju laiku sev vislabprātāk pavada lasot, un arī Kristīne ir viena no viņiem. Lai uzlādētos, viņai mājās patīk iekārtoties ērtā krēslā ar siltu pledu un izbaudīt labu grāmatu. Tā kā Kristīnes hobijs ir fotografēšana, viņa labprāt velta laiku, lai atlasītu un apstrādātu fotogrāfijas no pastaigām un piedzīvojumiem dabā.

“Protams, nav tā, ka man vienmēr izdodas atrast laiku sev – ir periodi, kad nedēļām neesmu paņēmusi rokā grāmatu vai nevaru atrast brīdi, lai saliktu fotogrāfijas cietajos diskos. Bet esmu pārliecināta, ka, rūpīgi plānojot, viss ir iespējams,” saka Kristīne. Viņa iesaka uztvert atpūtu un laiku sev kā kaut ko tikpat normālu kā zobu tīrīšana vai iešana dušā – tā ir eksistenciāla nepieciešamība, ko jāiekļauj ikdienas plānā. Kristīne uzskata, ka ir svarīgi jau laikus sajust, ka nav veltīts pietiekami daudz laika sev, jo pēc tam, kad jau esi iekāpis “vāveres ritenī”, no tā ir divtik grūti tikt laukā.

Toms Grēviņš telpu sev ir ierīkojis garāžā

Pazīstamais radio dīdžejs Toms Grēviņš ir divu dēlu tētis, un, lai arī viņa ikdiena ir piepildīta ar dažādiem notikumiem, tajā joprojām izdodas atrast laiku sev. “Visvairāk laiku sev es izbaudu mājās. Vakarā, kad bērni aizgājuši gulēt, es cenšos noskatīties kādu labu filmu vai palasīt. Man ļoti svarīga ir mūzika, tāpēc vismaz pāris reizes nedēļā es atrodu laiku, lai noklausītos vienu skaņu plati uz mājas audio sistēmas. Vēl man svarīga ir skriešana, kad varu austiņās klausīties mūziku un pabūt ar savām domām,” Toms atklāj, kā labprāt pavada laiku sev. Viņš piebilst, ka savus mūzikas ierakstus viņš glabā garāžā, kur citi ģimenes locekļi neiet, līdz ar to tā ir kļuvusi par Toma privāto telpu.

IKEA pētījums atklāj, ka tikai viens no četriem Latvijas iedzīvotājiem plāno laiku sev, taču Toms ir pārliecināts, ka aizņemtiem cilvēkiem bez plānošanas neiztikt: “Es iesaku katru dienu no rīta līdz vakaram izmantot plānotāju – tā ir iespējams pat aizņemtākajās dienās atrast kaut nelielu brīdi sev. Ikviens, kas sevi mīl un rūpējas par savu labsajūtu, noteikti spēs atrast laiku sev. Ja tas neizdodas, tad jādomā – kas tavā dzīvē nav kārtībā.”

Par pētījumu “Dzīve mājās”

Pētījums “Dzīve mājās” pēc IKEA pasūtījuma tika veikts 35 valstīs visā pasaulē, aptaujājot 33500 respondentu. Latvijā tiešsaistes pētījums tika veikts 2019. gada jūlijā, aptaujājot 500 cilvēkus vecumā virs 18 gadiem. Pētījuma mērķis ir noskaidrot, kā rit cilvēku dzīve mājās, kā arī apzināt cilvēku vajadzības un izaicinājumus mājokļos visā pasaulē. Pētījuma rezultātus izmanto, veidojot katalogu, radot preces un mājokļa labiekārtošanas risinājumus.

Par IKEA

IKEA mērķis ir radīt labāku ikdienas dzīvi daudziem. Uzņēmuma ikdienas biznesā tiek ievēroti ilgtspējas principi, un tas atbalsta dažādas iniciatīvas, kas rūpējas par bērniem un vidi. Jau kopš uzņēmuma dibināšanas 1943. gadā Zviedrijā IKEA piedāvā laba dizaina un funkcionālas mājokļa labiekārtošanas preces par pieejamu cenu. Šobrīd 50 pasaules valstīs ir vairāk nekā 420 IKEA veikalu. Baltijā ir divi IKEA veikali – viens Latvijā un viens Lietuvā, kā arī ir pieejamas trīs preču pasūtīšanas un saņemšanas vietas – divas Lietuvā un viena Igaunijā.

 

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Veido namiņu, kur vecļaudis jūtas labi

07:32
30.06.2024
69

Cēsu pilsētas pansionātam 12. jūlijā apritēs 30 gadi. Vairāk nekā pusi no šī laika sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes direktore ir Inga Gunta Paegle. -Pansionātam ir 30 gadu jubileja. Kā tas šo gadu laikā mainījies? -Es kā šodien atceros 1994. gada 12. jūliju, kad pansionāts no Glūdas kalna Cēsīs ienāca šeit, Cīrulīšos. Glūdas kalnā istabiņās […]

Mērķis - cilvēkiem palīdzēt atgūt veselību, dzīvesprieku un enerģiju

10:24
27.06.2024
659

Saruna ar holistiskās medicīnas eksperti Ingrīdu Mergupi – Leitlandi -Jums ir interesants uzvārds. Tāds rets – Mergupe. -Manas saknes ir no Mālpils. Tur ir upe Mergupe, un šo uzvārdu nes arī mana dzimta. 1928. gadā vectētiņš Jānis Mergups lika pirmo akmeni dzimtas mājai. Un tā nu arī es izceļojos pa pasauli, apgūstot zināšanas, un vēlāk ar […]

Dzīve enerģētiski spēcīgā vietā – kalna galā

10:12
25.06.2024
275

“Jau četrdesmit gadus strādāju Krimuldas vidusskolā par skolotāju, esmu tur kopš skolas dibināšanas brīža. Man jau ir pensionāres statuss, bet darbu turpinu, pēc diviem gadiem gan došos pavisam pensijā,” tā par sevi stāsta Edīte Kanberga, saimniece Drabešu pagasta Kārļu “Eglainēs”. “Eglaines” ir arī viesu nams un atpūtas bāze, bet Jāņu laiku ģimene aizvada savā lokā. […]

Jāņuzāles klimata pārmaiņās

09:54
25.06.2024
52

Par ziedošām pirmsjāņu pļavām, par trejdeviņu ziedu vainadziņu un dabas norišu izpratni saruna ar zālāju biotopu eksperti Maiju Medni. -Jāņi klāt, brienam pļavās, lai no trejdeviņām puķītēm pītu vainadziņu. Vai to var izdarīt?    -Ar katru gadu to izdarīt ir aizvien grūtāk. Lielāka iespēja saplūkt trejdeviņas jāņuzāles ir bioloģiski vērtīgos zālājos, bet tādi Latvijā ir mazāk […]

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
123

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Maza vieta ar lielu sapni

06:13
17.06.2024
88

Pasaules latviešu mākslas centrs darbu Cēsīs sāka pirms desmit gadiem. To vada Čikāgā dzimušais Kārlis Kanderovskis, kurš jau vairākus gadus dzīvo Cēsīs. Mākslas centra galvenais mērķis ir veicināt mākslas vērtību saglabāšanu, ko radījuši Otrā pasaules kara laikā trimdā devušies latviešu mākslinieki, kā arī ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze. Centrs bez maksas ir atvērts ikvienam un darbojas, […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
20
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi