Pirmdiena, 15. decembris
Vārda dienas: Johanna, Hanna, Jana

Gatavs mainīt ikdienu

Jānis Gabrāns
12:56
03.03.2020
100

"Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš piedalās "Latvijas Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" rīkotā uzņēmēju aptaujas rezultātu prezentācijā "Kāpēc biznesa uzsācējus nebaida ekonomikas izaugsmes palēnināšanās?" "Birojnīcā".

“Mēs palīdzam Latvijai augt!”- tā savu misiju definē valsts attīstības finanšu institūcija “Altum”, kuras pakalpojumus izmantojuši daudzi uzņēmēji un privātpersonas.

Šo institūciju vada valdes priekšsēdētājs Reinis Bēr­ziņš, dzimis Rīgā, audzis, skolojies Cēsīs. Arī tagad regulāri atbrauc ciemos, te mīt tēvs, viens no brāļiem, kurš vēl mācās. Strādājis dažādos augstos amatos, nu jau gandrīz piecus gadus vada “Alt­um”.

– Kā notiek izvēle – privātais bizness vai karjera valsts institūcijās?

– Var likties, ka tās ir divas it kā pretējas lietas, bet patiesībā valsts uzņēmuma vadīšanā ir abas šīs puses. Atbildam par to, lai mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, noteiktām iedzīvotāju grupām tiek sniegts valsts atbalsts, tajā pat laikā strādājam pēc biznesa principiem. Saucam sevi par uzņēmumu, rūpējamies par savu peļņu, kuras rādītāji kopš “Altum” dibināšanas nemitīgi auguši.

– Par ko no “Altum” vadītāja amatā paveiktā varat teikt, ka tā ir jūsu iniciatīva, kas veiksmīgi īstenota.

– “Altum” izveidojās pirms pieciem gadiem. Jau no pirmās dienas bija pilnīgi precīzs redzējums, ko gribam sasniegt, ko attīstīt. Vairākās jomās strādājam kā finanšu iestāde, kā banka, tajā pat laikā nekonkurējot ar tām. Ļoti strauji attīstījām garantijas, kur sekmīgi sadarbojamies ar bankām. Tās dod aizdevumus, bet reizēs, kad ir labs projekts, bet iesniedzējam trūkst nodrošinājuma vai bankām tas šķiet pārāk riskants, šo aizdevumu garantējam līdz 80 procentiem no darījumu summas līdz pieciem miljoniem eiro. Piecos gados garantiju portfelis izaudzēts no 130 miljoniem līdz 300 miljoniem eiro. Arī “Altum” kopējais finanšu portfelis audzis no 350 līdz 600 miljoniem eiro. Visu šo laiku konsekventi augusi peļņa – divi miljoni, četri, seši miljoni, un pilnīgi droši – arī pērnā gada peļņa būs augusi. Tie ir precīzi izmērāmi lielumi, nav tikai vārdi. Jūtamies pārliecināti.

Par to esmu lepns, bet ir vēl viena joma, kurā tāds varu būt. Ierasti, augot darba , naudas apjomam, aug arī administratīvais apa­rāts, bet mums noticis pretējais, no 240 darbiniekiem šobrīd ir 195. Tas tāpēc, ka esam iepazinuši labāko pieredzi Rietum­eiropas līdzīgas institūcijās, noderīgāko pārņemot Latvijai.

Mums ir izcila komanda, bet nedrīkstam arī sevi novērtēt par augstu. Pēdējos gados komandā ienākuši speciālisti, kuri pirms tam guvuši lielu pieredzi bankās, privātajā sektorā. Mums jāseko tam, kas norisinās finanšu sektorā, bet nekad nevaram teikt, ka Rīga ir gatava. Ja kāda joma sakārtota un privātais sektors gatavs tajā iet iekšā, mums jāmeklē nākamā neapgūtā joma. Tāda ir mūsu misija, sakārtot konkrēto jomu tik spēcīgu, ka tā paliek interesanta privātajiem finansētājiem. Un, kad redzam, ka sākam ar viņiem konkurēt, ejam no šīs nišas prom, lai mestos nākamajā.

– Ar izcilību esat beidzis divas augstskolas, vai tas ir paša uzstādījums – visu paveikt iespējami labāk -, un tas attiecas arī uz “Altum” vadīšanu?

– Man ir ļoti svarīgs rezultāts. Banku augstskolā ieguvu grādu starptautiskajās finansēs un banku darbībā, un tur iegūtais lieti noder šajā amatā. Pagājušajā nedēļā uzstājos Banku augstskolā, tajā pašā auditorijā, kur apguvu savu programmu, un man bija jārunā prominentas auditorijas priekšā kā valsts uzņēmuma, kas ir piemērs šīm finanšu institūcijām, vadītājam. Tajā skaitā tāpēc, ka esam spējuši trīs reizes emitēt obligācijas ar izciliem panākumiem un ieguvuši augstu reitingu aģentūras Moodey’s novērtējumā. Tas, protams, ir patīkami.

– Ja valsts institūcijās cilvēks ticis augšā un sevi pierādījis, vai ir drošība, ka labs amats atradīsies vienmēr?

– Tas jau attiecas arī uz privāto sektoru, ja savā nišā, jomā esi veiksmīgs profesionālis, tu tiksi novērtēts. Taču nekur nevar gulēt uz lauriem, visu laiku jāiet uz priekšu. Tas, ka daži iepriekšējie gadi bijuši veiksmīgi, vēl negarantē, ka tāds būs arī nākamais. Sevi jāpierāda atkal un atkal, visu laiku jābūt formā. Jebkurā vietā kaut kas var mainīties, tam jābūt gatavam, un vienmēr jau vērtēts tiks paša paveiktais.
Nav svarīgi, ko tu dari, esi finansists, skolotājs, celtnieks, galvenais, lai to dari ar prieku. Dzīve ir īsa, liels tās laiks jāpavada darbā, tāpēc svarīgi, lai patīk tas, ko
dari.

– Sākumā vajag kādu politiski ietekmīgu personu, kura pabīda, jo diezin vai bez kādas pazīšanās var tikt uz priekšu?

– Ļoti daudz var sasniegt ar savu ieguldīto darbu. Ja gribi kaut ko sasniegt, tev jāizdara nedaudz vairāk, nekā jūti, ka ar to jau būtu pietiekami. Tieši tavs darbs, tā rezultāti būs labākā vizītkarte. Esmu Rīgā redzējis ļoti daudzus, kuriem bijuši visdažādākie kontakti, bet kuri iedomājušies, ka tie viņiem palīdzēs mūžīgi, un ir piedzīvojuši kritienus. Un ļoti daudz arī tādus, kuri konsekventi darījuši savu darbu pēc labākās sirdsapziņas neatkarīgi no politiskajām pārmaiņām un gājuši uz priekšu. Viņiem darbs nav jāmeklē, darbs pats viņus atrod.

Arī es visu esmu sasniedzis ar darbu. Varu patiekties vecākiem, kuri man iemācījuši darba ētiku, vēlmi paskatīties plašāk, apgūt un sasniegt vairāk. Ja tas apgūts jau pamatskolā, tas turpinās arī visu dzīvi. Uzskatu, ka ļoti svarīgs ir ģimenes atbalsts. Man ir veicies ar lielisku sievu un meitām Nikolu un Gabrielu, kurām cenšamies sniegt to labāko.

– Esat teicis, ka, darot jebkuru darbu, ir iespējams saglabāt savu nostāju un neietekmēties no vairākuma viedokļa. Valsts uzņēmumā var saglabāt savu viedokli, vai tur tomēr darbojas citi, politiski, noteikumi?

– Jebkuram valsts uzņēmumam, kura akcionārs ir valsts, vienmēr būs tāds rokraksts, kāds tajā brīdī ir valdībā. Tas ir pareizi, jo cilvēki iet uz vēlēšanām, lai ievēlētu Saeimu, tā apstiprina valdību, kura realizē savu programmu, arī attiecībā uz valsts uzņēmumiem.

Man viegli strādāt, saglabāt savu nostāju, jo diskusijās par finansēm ļoti daudz izšķir argumenti ar precīziem skaitļiem. Ja vari savu viedokli ar tiem pamatot, tevi respektēs. Ja tava iniciatīva nav šādi pamatota, sekos jautājumi, uz kuriem nevarēsi atbildēt, un nāksies piekāpties.

– Kāds “no augšas” var piezvanīt un teikt, ka kādam cilvēkam tomēr to aizdevumu vai garantiju vajadzētu iedot, kaut esat lēmuši pretēji?

– Šajos gados bijuši cilvēki, kuri tikai tāpēc, ka pazīst kādu ministru vai citu amatpersonu, grib pretendēt uz kādu īpašu attieksmi. Šādām situācijām jābūt gatavam, tāpēc svarīgi izstrādāt konkrētus nosacījumus, kas jāievēro. Un tad atbildei – jā – jābūt pie vienādiem nosacījumiem visiem, tāpat kā atbildei – nē. Proti, ja nav konkrētu atbilžu uz konkrētiem jautājumiem, projekts vienkārši netiek atbalstīts.
Mums ir precīzi standarti, algoritmi, un nevaram atļauties tādu greznību kā neizskaidrojama pretimnākšana. Kad viss stingri noteikts, ir viegli strādāt.

– Gada nogalē tikāt kā kandidāts virzīts Latvijas Bankas prezidenta amatam, savulaik LDDK ( Latvijas Darba devēju konfederācija) ieteica premjera amatam. Bijāt gatavs uzņemties šos amatus?

– Runājot par virzīšanu uz Latvijas Bankas prezident amatu, tas viennozīmīgi bija milzīgs gods. Bijām tikai četri cilvēki, kuri nokļuva finiša taisnē, kurus aicināja uz pārrunām Saeimā, kuriem bija jāstāsta savs redzējums. Tā bija lieliska pieredze.

Pieci gadi “Altum” vadītāja amatā pagājuši, dažas reizes bijuši kādi piedāvājumi, bet man ļoti patīk pašreizējais darbs. Protams, ir amati, kas liek izdarīt izvēli. Latvijas Bankas gadījumā un vēl jo vairāk toreiz, kad LDDK virzīja premjera amatam, saproti, ka kādā brīdī jābūt gatavam nolikt ikdienu malā un mesties nezināmajā. Tad patiesībā vairs nav svarīgi, ko esi darījis vai sasniedzis pirms tam, darbs jaunajā amatā sākas pirmajā darba dienā, un jau no pirmās dienas jābūt risinājumiem tai vai citai problēmai, jautājumam. Tur vairs nevarēs atsaukties uz kaut kādiem iepriekšējiem sasniegumiem.

– Pretendējot uz augstākajiem amatiem, jābūt gatavam, ka tava dzīve tiks skrupulozi analizēta, pētīta, meklēta saistība ar kādiem politiskajiem spēkiem un tamlīdzīgi.

– Protams, un, ja kāds nav tam gatavs, lai sev uzdod jautājumu – kāpēc tā. Slikti jājūtas tiem, kam ir kaut kas slēpjams, par ko pašam kauns. Mana profesionālā pieredze ir 15 gadu garumā, darīts ir daudz, droši vien bijušas arī kļūdas, bet neesmu darījis neko tādu, par ko būtu jākaunas. Varu droši skatīties cilvēkiem acīs un atbildēt uz jebkuru jautājumu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Bruņinieks ar zelta komandu

05:17
15.12.2025
103

Novembrī tradicionālajā Cēsu novada pašvaldības darbinieku apbalvošanas pasākumā tika teikts paldies par ieguldīto darbu, atbildību un sirdsdegsmi. Galveno, pirmās pakāpes apbalvojumu “Bruņinieks”, saņēma Juris Joksts, Cēsu Digitālā centra vadītājs, par izciliem sasniegumiem un ieguldījumu Cēsu novada digitālās attīstības veicināšanā. Juris uzsver, ka šādu balvu diez vai iegūtu bez savas lieliskās “zelta” komandas. “Druva” aicināja Juri […]

Cimdos māksla un atmiņu zīmes

06:31
12.12.2025
54

Pirms Ziemassvētkiem skaistu dāvanu saņems rokdarbnieces, stāstu un Latvijas kultūras un sabiedriskās dzīves pētnieki. Tā ir Elīnas Apsītes grāmata “Dzīvais cimds. Jette Užāne” par dzērbenieti Cimdu Jettiņu. Viņas simtgadei Cēsu muzejā bija veltīta audiovizuāla izstāde “Dzīvais cimds”. Tā saņēma “Latvijas Dizaina gada balvas 2025” žūrijas atzinību, tā bija nominēta “Kilograms kultūras” fināla balsojumam. Izstādes kuratore […]

"Timbro" pārceļas uz jaunām telpām un plāno jaudīgu attīstību

05:28
11.12.2025
1012
1

Ar īstu Cēsu novadā dzimuša un auguša cilvēka prieku un azartu SIA “Timbro” izpilddirektors Raimonds Cipe “Druvai” izrāda pašlaik remont­darbu noslēguma fāzē esošās uzņēmuma jaunās telpas Cēsīs, Gaujas ielā 5, kur paredzēts pārcelties pavisam drīz, līdz gada beigām. Uzņēmuma vadītājs “Dru­vai” apstiprina nesen masu medijos izskanējušo informāciju, ka Cēsu mežsaimniecības uzņēmums SIA “Timbro” mež­izstrādes tiesību […]

Kūkas, piparkūkas un rosība ģimenē

05:17
09.12.2025
138

Māja piekalnītē redzama pa gabalu, pagalmā taku izgaismo krāsainas lampiņas, sevi izrāda rūķi, dažs  arī slēpjas. Pie namdurvīm Adventes vainags.  Virtuvē smaržo piparkūkas. “Ziemassvētku noskaņa nav tikai bērnu, arī pieaugušo priekam,” saka līgatniete Irita Vempere un uzsver, ka viņai ikvieni svētki saistās ar rosību. Iritas vaļasprieks ir kūku cepšana, un, saprotams, svētkos tās gaida ne […]

Meksika - senu un mūsdienīgu tradīciju zeme

06:21
08.12.2025
56

Aivis Dombrovskis ir psihologs, psihoterapeits, viņa sirds pieder vienīgi Cēsīm, bet darba dzīve ir Rīgā un ārzemēs. Šoruden viņš bija Meksikā, piedalījās pasaules transpersonālās psiholoģijas un psihoterapijas konferencē “2025 XOLOTL”. Pasākuma norises laiks pielāgots meksikāņiem tik nozīmīgajām Mirušo dienas svinībām. Piepildīt sapņus – iepazīt Meksiku Kad ģeogrāfijas skolotāja Cēsu 1. vidusskolā rādīja filmu par Meksiku, […]

Sabiedrības līdzatbildības izjūta aug

06:06
07.12.2025
506
4

Iedzīvotāju ziņojumi par iespējamu vardarbību kļūst aizvien biežāki, netrūkst ne dzērājšoferu, ne pieaugošas agresijas izpausmju, kā arī aizvien vairāk ir telefonkrāpnieku upuru. Par raizēm un arī panākumiem darbā Policijas dienas, 5. decembra, priekšvakarā uz sarunu aicinājām Valsts policijas (VP) Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) Dienvidvidzemes iecirkņa priekšnieci Ingu Randari. -Kā jutāties, uzsākot dienestu policijā, un kā […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
25
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
23
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
37
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
41
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
39
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi