"Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš piedalās "Latvijas Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" rīkotā uzņēmēju aptaujas rezultātu prezentācijā "Kāpēc biznesa uzsācējus nebaida ekonomikas izaugsmes palēnināšanās?" "Birojnīcā".
“Mēs palīdzam Latvijai augt!”- tā savu misiju definē valsts attīstības finanšu institūcija “Altum”, kuras pakalpojumus izmantojuši daudzi uzņēmēji un privātpersonas.
Šo institūciju vada valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, dzimis Rīgā, audzis, skolojies Cēsīs. Arī tagad regulāri atbrauc ciemos, te mīt tēvs, viens no brāļiem, kurš vēl mācās. Strādājis dažādos augstos amatos, nu jau gandrīz piecus gadus vada “Altum”.
– Kā notiek izvēle – privātais bizness vai karjera valsts institūcijās?
– Var likties, ka tās ir divas it kā pretējas lietas, bet patiesībā valsts uzņēmuma vadīšanā ir abas šīs puses. Atbildam par to, lai mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, noteiktām iedzīvotāju grupām tiek sniegts valsts atbalsts, tajā pat laikā strādājam pēc biznesa principiem. Saucam sevi par uzņēmumu, rūpējamies par savu peļņu, kuras rādītāji kopš “Altum” dibināšanas nemitīgi auguši.
– Par ko no “Altum” vadītāja amatā paveiktā varat teikt, ka tā ir jūsu iniciatīva, kas veiksmīgi īstenota.
– “Altum” izveidojās pirms pieciem gadiem. Jau no pirmās dienas bija pilnīgi precīzs redzējums, ko gribam sasniegt, ko attīstīt. Vairākās jomās strādājam kā finanšu iestāde, kā banka, tajā pat laikā nekonkurējot ar tām. Ļoti strauji attīstījām garantijas, kur sekmīgi sadarbojamies ar bankām. Tās dod aizdevumus, bet reizēs, kad ir labs projekts, bet iesniedzējam trūkst nodrošinājuma vai bankām tas šķiet pārāk riskants, šo aizdevumu garantējam līdz 80 procentiem no darījumu summas līdz pieciem miljoniem eiro. Piecos gados garantiju portfelis izaudzēts no 130 miljoniem līdz 300 miljoniem eiro. Arī “Altum” kopējais finanšu portfelis audzis no 350 līdz 600 miljoniem eiro. Visu šo laiku konsekventi augusi peļņa – divi miljoni, četri, seši miljoni, un pilnīgi droši – arī pērnā gada peļņa būs augusi. Tie ir precīzi izmērāmi lielumi, nav tikai vārdi. Jūtamies pārliecināti.
Par to esmu lepns, bet ir vēl viena joma, kurā tāds varu būt. Ierasti, augot darba , naudas apjomam, aug arī administratīvais aparāts, bet mums noticis pretējais, no 240 darbiniekiem šobrīd ir 195. Tas tāpēc, ka esam iepazinuši labāko pieredzi Rietumeiropas līdzīgas institūcijās, noderīgāko pārņemot Latvijai.
Mums ir izcila komanda, bet nedrīkstam arī sevi novērtēt par augstu. Pēdējos gados komandā ienākuši speciālisti, kuri pirms tam guvuši lielu pieredzi bankās, privātajā sektorā. Mums jāseko tam, kas norisinās finanšu sektorā, bet nekad nevaram teikt, ka Rīga ir gatava. Ja kāda joma sakārtota un privātais sektors gatavs tajā iet iekšā, mums jāmeklē nākamā neapgūtā joma. Tāda ir mūsu misija, sakārtot konkrēto jomu tik spēcīgu, ka tā paliek interesanta privātajiem finansētājiem. Un, kad redzam, ka sākam ar viņiem konkurēt, ejam no šīs nišas prom, lai mestos nākamajā.
– Ar izcilību esat beidzis divas augstskolas, vai tas ir paša uzstādījums – visu paveikt iespējami labāk -, un tas attiecas arī uz “Altum” vadīšanu?
– Man ir ļoti svarīgs rezultāts. Banku augstskolā ieguvu grādu starptautiskajās finansēs un banku darbībā, un tur iegūtais lieti noder šajā amatā. Pagājušajā nedēļā uzstājos Banku augstskolā, tajā pašā auditorijā, kur apguvu savu programmu, un man bija jārunā prominentas auditorijas priekšā kā valsts uzņēmuma, kas ir piemērs šīm finanšu institūcijām, vadītājam. Tajā skaitā tāpēc, ka esam spējuši trīs reizes emitēt obligācijas ar izciliem panākumiem un ieguvuši augstu reitingu aģentūras Moodey’s novērtējumā. Tas, protams, ir patīkami.
– Ja valsts institūcijās cilvēks ticis augšā un sevi pierādījis, vai ir drošība, ka labs amats atradīsies vienmēr?
– Tas jau attiecas arī uz privāto sektoru, ja savā nišā, jomā esi veiksmīgs profesionālis, tu tiksi novērtēts. Taču nekur nevar gulēt uz lauriem, visu laiku jāiet uz priekšu. Tas, ka daži iepriekšējie gadi bijuši veiksmīgi, vēl negarantē, ka tāds būs arī nākamais. Sevi jāpierāda atkal un atkal, visu laiku jābūt formā. Jebkurā vietā kaut kas var mainīties, tam jābūt gatavam, un vienmēr jau vērtēts tiks paša paveiktais.
Nav svarīgi, ko tu dari, esi finansists, skolotājs, celtnieks, galvenais, lai to dari ar prieku. Dzīve ir īsa, liels tās laiks jāpavada darbā, tāpēc svarīgi, lai patīk tas, ko
dari.
– Sākumā vajag kādu politiski ietekmīgu personu, kura pabīda, jo diezin vai bez kādas pazīšanās var tikt uz priekšu?
– Ļoti daudz var sasniegt ar savu ieguldīto darbu. Ja gribi kaut ko sasniegt, tev jāizdara nedaudz vairāk, nekā jūti, ka ar to jau būtu pietiekami. Tieši tavs darbs, tā rezultāti būs labākā vizītkarte. Esmu Rīgā redzējis ļoti daudzus, kuriem bijuši visdažādākie kontakti, bet kuri iedomājušies, ka tie viņiem palīdzēs mūžīgi, un ir piedzīvojuši kritienus. Un ļoti daudz arī tādus, kuri konsekventi darījuši savu darbu pēc labākās sirdsapziņas neatkarīgi no politiskajām pārmaiņām un gājuši uz priekšu. Viņiem darbs nav jāmeklē, darbs pats viņus atrod.
Arī es visu esmu sasniedzis ar darbu. Varu patiekties vecākiem, kuri man iemācījuši darba ētiku, vēlmi paskatīties plašāk, apgūt un sasniegt vairāk. Ja tas apgūts jau pamatskolā, tas turpinās arī visu dzīvi. Uzskatu, ka ļoti svarīgs ir ģimenes atbalsts. Man ir veicies ar lielisku sievu un meitām Nikolu un Gabrielu, kurām cenšamies sniegt to labāko.
– Esat teicis, ka, darot jebkuru darbu, ir iespējams saglabāt savu nostāju un neietekmēties no vairākuma viedokļa. Valsts uzņēmumā var saglabāt savu viedokli, vai tur tomēr darbojas citi, politiski, noteikumi?
– Jebkuram valsts uzņēmumam, kura akcionārs ir valsts, vienmēr būs tāds rokraksts, kāds tajā brīdī ir valdībā. Tas ir pareizi, jo cilvēki iet uz vēlēšanām, lai ievēlētu Saeimu, tā apstiprina valdību, kura realizē savu programmu, arī attiecībā uz valsts uzņēmumiem.
Man viegli strādāt, saglabāt savu nostāju, jo diskusijās par finansēm ļoti daudz izšķir argumenti ar precīziem skaitļiem. Ja vari savu viedokli ar tiem pamatot, tevi respektēs. Ja tava iniciatīva nav šādi pamatota, sekos jautājumi, uz kuriem nevarēsi atbildēt, un nāksies piekāpties.
– Kāds “no augšas” var piezvanīt un teikt, ka kādam cilvēkam tomēr to aizdevumu vai garantiju vajadzētu iedot, kaut esat lēmuši pretēji?
– Šajos gados bijuši cilvēki, kuri tikai tāpēc, ka pazīst kādu ministru vai citu amatpersonu, grib pretendēt uz kādu īpašu attieksmi. Šādām situācijām jābūt gatavam, tāpēc svarīgi izstrādāt konkrētus nosacījumus, kas jāievēro. Un tad atbildei – jā – jābūt pie vienādiem nosacījumiem visiem, tāpat kā atbildei – nē. Proti, ja nav konkrētu atbilžu uz konkrētiem jautājumiem, projekts vienkārši netiek atbalstīts.
Mums ir precīzi standarti, algoritmi, un nevaram atļauties tādu greznību kā neizskaidrojama pretimnākšana. Kad viss stingri noteikts, ir viegli strādāt.
– Gada nogalē tikāt kā kandidāts virzīts Latvijas Bankas prezidenta amatam, savulaik LDDK ( Latvijas Darba devēju konfederācija) ieteica premjera amatam. Bijāt gatavs uzņemties šos amatus?
– Runājot par virzīšanu uz Latvijas Bankas prezident amatu, tas viennozīmīgi bija milzīgs gods. Bijām tikai četri cilvēki, kuri nokļuva finiša taisnē, kurus aicināja uz pārrunām Saeimā, kuriem bija jāstāsta savs redzējums. Tā bija lieliska pieredze.
Pieci gadi “Altum” vadītāja amatā pagājuši, dažas reizes bijuši kādi piedāvājumi, bet man ļoti patīk pašreizējais darbs. Protams, ir amati, kas liek izdarīt izvēli. Latvijas Bankas gadījumā un vēl jo vairāk toreiz, kad LDDK virzīja premjera amatam, saproti, ka kādā brīdī jābūt gatavam nolikt ikdienu malā un mesties nezināmajā. Tad patiesībā vairs nav svarīgi, ko esi darījis vai sasniedzis pirms tam, darbs jaunajā amatā sākas pirmajā darba dienā, un jau no pirmās dienas jābūt risinājumiem tai vai citai problēmai, jautājumam. Tur vairs nevarēs atsaukties uz kaut kādiem iepriekšējiem sasniegumiem.
– Pretendējot uz augstākajiem amatiem, jābūt gatavam, ka tava dzīve tiks skrupulozi analizēta, pētīta, meklēta saistība ar kādiem politiskajiem spēkiem un tamlīdzīgi.
– Protams, un, ja kāds nav tam gatavs, lai sev uzdod jautājumu – kāpēc tā. Slikti jājūtas tiem, kam ir kaut kas slēpjams, par ko pašam kauns. Mana profesionālā pieredze ir 15 gadu garumā, darīts ir daudz, droši vien bijušas arī kļūdas, bet neesmu darījis neko tādu, par ko būtu jākaunas. Varu droši skatīties cilvēkiem acīs un atbildēt uz jebkuru jautājumu.
Komentāri