Svētdiena, 5. maijs
Vārda dienas: Ģirts, Ģederts

Daudzbērnu ģimene ir stāsts par sievieti

Iveta Rozentāle
09:31
10.03.2020
77
Gimene Zane 1

Cēsnieku Zanes un Artūra Rubiku ģimenē aug trīs bērni: Elizabete (14), Katrīna (6) un Kārlis Marks (2). Saruna ar Zani notiek brīdī, kad pavisam nesen ģimene atvadījusies no mīļās omītes Intas Sērmūksles. Ziemās omīte dzīvoja pie viņiem, tāpēc saruna vairāk ir par omītes un sievietes lomu daudzbērnu ģimenē.

Omītes stāsti un pasakas

Zane, lai arī strādā par projektu vadītāju, ir no tām mammām, kura vēlas būt klāt bērnu izaugšanā, tāpēc bieži strādā no mājām. Viņai ir svarīgi bērniem trīs reizes dienā pagatavot veselīgu un gardu maltīti un jau no rīta sakopt māju, tā pašai sagatavojoties dienai un arī sakārtojot vidi bērniem. Omīte palīdzēja ar bērnu pieskatīšanu. Pateicoties viņai, vidējā meita varēja neiet bērnudārzā, jo visu apguva mājmācībā. “Arī tas, kāda esmu izaugusi es, ir omītes audzināšanas rezultāts, jo mamma bija vēl jauna, kad es viņai piedzimu,” piebilst Zane.

Kad Rubiku ģimenē pieteicās pirmā meita, sākumā šķita, ka bērnu viņiem vairāk nebūs: “Bijām orientēti uz karjeru un izaugsmi. Bet pēc astoņiem gadiem kā absolūti negaidīts brīnums pieteicās Katrīna. Jutu, ka tas ir mans dzīves pavērsiens, jo otrais bērns ieviesa ļoti lielas korekcijas. Mēs pārgājām uz bioloģisko dzīvesveidu, mainījās attieksme pret daudzām lietām. Katrīna ienesa ļoti daudz jaunu vēsmu un papildus arī ļoti daudz mīlestības. Savukārt dēls bija kā mana dzimšanas dienas dāvana. Viņš pieteicās neilgi pēc svētkiem, kad izteicu vēlēšanos par dēlu. Ar trim bērniem ģimenē ienāk pavisam cita dinamika, jo mājās ir pusaudzis, pirmsskolas vecuma bērns un mazs bērns. Tagad jāstrādā trīs frontēs, kuras nav iespējams apvienot. Ļoti izjutu vecāsmammas atbalstu, jo, kā viņa man mēdza teikt, – vecs jau tāpat kā mazs, abi ļoti līdzīgi. Viņa atrada veidu, kā ar viņiem sarunāties.” Zane atzīst, ka omītes viesošanās ģimenē ir liels ieguvums: “Mēs nemākam stāstīt pasakas tā, kā to dara omītes. Viņa bērniem stāstīja gan pasakas, gan savu skarbo dzīves stāstu, arī par kara laiku. Mēs to izstāstīt nevaram.”

Dāvana – daudzbērnu ģimene

Zanei daudzbērnu mammas loma ļāva uz ģimeni paskatīties pavisam citām acīm: “Agrāk man daudzbērnu ģimene šķita apzīmējums sliktām ģimenēm. Tikai caur savu pieredzi redzu, ka daudzbērnu ģimene ir kas patiesi skaists, vērtīgs un īpašs. Protams, tas ir arī izaicinājums, jo man kā ekstravertai, uz āru vērstai sievietei ģimene liek atgriezties pie sevis, sazemēties. To apvienot ir ļoti grūti, lai nepazustu robeža starp bērniem un manis pašas dzīvi. Bet ģimene, tā ir sievietes misija, jo man ir uzticētas trīs fantastiskas dvēseles, kas jāaudzina un jālolo. Esmu izteikta cāļu mamma, ļoti par bērniem rūpējos, krūts barošana bijusi ilgāk nekā vairumam mammu, man ir svarīgas veselīgas maltītes, pastaigas svaigā gaisā. Man aug personības, no ieguldītā darba būs atkarīgs, kādas viņas izaugs.” Māmiņa atzīst, ka brīžiem brīnās, kur rod visam spēku un enerģiju. “Kādreiz daudzbērnu ģimene iedod to absolūto bezspēcības sajūtu, ka saproti, ka neesi visu varoša un ka ir kaut kas jāupurē, lai ģimene nejustu trūkumu pēc tevis,” teic Zane. Lai gan viņa nav cilvēks, kas iet uz baznīcu, Zane tic kaut kam augstākam un ir pārliecināta, ka daudzbērnu ģimene ir Dieva dāvana un ļauj saprast, ka attiecības ir pats galvenais dzīvē: “Bērni ir prioritāte, caur viņiem iespējams saprast dzīves jēgu un nozīmi. Jo bērni paliek pēc vecākiem un ir viņu turpinājums – labāka tevis versija.”

Mamma – meita – māsa

Ģimenes vecākā meita ir ļoti patstāvīga, bet mamma atzīst, ka līdz ar to viņai pietrūcis mammas uzmanības: “Tāpat redzu, kā vecākā meita audzina jaunāko, jo jaunākā vēlas līdzināties māsai, viņa ir Katrīnas paraugs un piemērs. Savukārt vecākā meita ļoti vēlas līdzināties man. Viņa redz manus talantus, viņai patīk, kā daru lietas. Elizabete man vienkārši tāpat mēdz teikt – mammu, tu esi ļoti skaista. Kad viņa man saka, ka esmu viņas elks, kam viņa grib līdzināties, tas man ir pagodinājums. Meitai vienmēr saku – atceries, ka tu esi par mani labāka. Tu esi mans skolotājs.” Zane atzīst, ka pati lēmumus pieņem ātri, savukārt meita ir pamatīga savos lēmumos un domās.

Lai arī Zane uzsver abu vecāku nozīmi ģimenes dzīvē, tomēr, tā kā vīrietis vairāk laika pavada darbā, bet sieviete ar bērniem, tad lielākā daļa rūpju par bērniem ir sievietei. Tāpēc mamma ar pārliecību teic: “Daudzbērnu ģimene, tas nav stāsts par bērniem, nav stāsts par vīrieti, bet ir stāsts par sievieti, kas vienmēr stāv pāri tam visam, vienmēr ir gana stipra, lai celtos neatkarīgi no tā, vai ir slima, saķērusi kādu vīrusu. Nav jau variantu. Arī mana omīte man teica – tev ir jābūt stiprai, jo tu esi ģimenes balsts. Tajā pašā laikā domāju, ka puiku kā vīrieti var izaudzināt tikai tēvs. Arī savām mazajām sievietēm sajūtu par vīrieti iedod tieši tētis – labākais vīrietis, kas viņām ir. Mans vīrs ir lielisks tētis. Vakaros, kad atgriežas no darba, viņš dod man atelpu, jo pārņem stafeti. Zinu, ka noguris, taču, neskatoties uz to, viņš rūpējas par mums ne tikai materiāli, bet arī par mūsu emocionālo labsajūtu.”

Atvadas fotosesijā

Tā kā Zanes darbs bieži ir saistīts ar mācību organizēšanu lauksaimniekiem, tad pagājušā gada nogalē viņa izlēma pievērsties kam radošākam – fotografēšanai: “Dzīvē viss tiek sakārtots tā, kā tam jābūt, pat ja mēs to neredzam. Pirmo reizi braucot uz mācībām, vēroju zīmes, piebraucot no mazākas nozīmes krustojuma uz galvenā ceļa, mani palaida balta mašīna – kā vēstījums, ka man tur ir jādodas.” Mācību noslēgumā Zanei bija jāizstrādā fotoprojekts: “Tā kā arī mācībās biju daudz par savu omi stāstījusi, pasniedzēja ieteica bildēt tieši viņu – kopā ar bērniem. Fotografējot biju klātesoša un fiksēju omītes un bērnu attiecības – stāstu par divām paaudzēm. Dienu pēc mana fotoprojekta aizstāvēšanas omīte aizgāja. Un tikai pēc tam sapratu, kāpēc tieši tagad apguvu fotografēšanas mākslu. Tā bija mūsu iespēja skaisti atvadīties,” pārdomās dalās Zane.

Viņa skaidro, ka omītes dzīve līdz tik sirmam vecumam, ņemot vērā viņas slikto veselību, vispār ir liels brīnums. Kārlītim piedzimstot, viņa teikusi: “Es tevi tik ļoti mīlu, jo mūsu mīlestības laiks ir ierobežots.” Tāpēc Zane ir pārliecināta, ka omīte zināja, ka viņas laiks tuvojas: “Tagad, atskatoties, kā tapa fotosērija, apjaušu, ka to zinājām mēs abas, tikai nebijām apzināti to sevī ielaidušas. Savu lielo misiju viņa dzīvē izpildīja, viņa zināja, ka tālāk es tikšu galā.”

Zane vērtē, ka arī fotografēšanas pieredze palīdz ieraudzīt sevi un pasauli:

“Mums netiek doti mūsu talanti tāpat vien, lai tērētu dzīvi bezjēdzīgām lietām. Foto pieredze man palīdz pievērsties lietām, kurām ir savs stāsts un vēstījums, bagātinot pasauli caur savu redzējumu un pieredzi. Ja arī kādu dienu būšu fotogrāfe, tad nebūšu klasiska fotogrāfe. Ar fotogrāfiju es varu iedot cilvēkiem to, ko viņi vēl nesaskata vai nesajūt, fotostāstus, no kuriem iedvesmoties.”

Zane ir iecerējusi sakārtot dzimtas māju. “Es redzēju sapni, omīte man bija atstājusi sarkanu džemperi ar adatām. Man jāturpina adīt. Par dzimtas māju sakārtošanu domāju, vai es to gribu, vai omīte to gribēja. Un, ja to izdarīšu, vai es piepildīšu kādu savu vai viņas sapni. Bet tas noteikti ir savijies un nav skaidri atdalāms. Es zinu, ka meklēšu savā dvēselē, savā bērnībā un parādīšu saviem bērniem, cik dziļi var iet caur kaut kā atjaunošanu, caur pamatīgumu,” pārdomas izsaka Zane.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Būt par diriģentu – un dziedāt

05:05
05.05.2024
8

Nesen klausītājus Amatas kultūras namā priecēja kvinteta “Belcanto” koncerts. Viens no pieciem skaisto balsu īpašniekiem ir ULVIS KRIEVIŅŠ. Ar viņu sarunājāmies par ceļu mūzikā, dziedāšanu kvintetā un nākotnes plāniem. -“Belcanto” ir jauns kolektīvs. Kā tas radās? -Esam apvienojušies pieci draugi. Visi mācāmies Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā diriģentos, es esmu trešajā kursā. Kādā brīdī izdomājām, […]

Kūku māksliniece - no vaļasprieka līdz uzņēmējdarbībai

05:10
04.05.2024
24

“Pēc četriem gadiem kā konditore uzņēmumā, saņemot daudz komplimentu un pateicību par izcilajām kūkām, kas bija tieši tādas, kā klienti vēlējās, radās iedvesma pilnveidoties. Sākotnēji mani motivēja meitas, kuras iedrošināja uzsākt savu ceļu un censties vēl vairāk, jo cilvēkiem patika manas kūkas un svētku uzkodas. Tomēr bija svarīgi apdomāt, kā darboties, jo man nozīmīga bija […]

Vērtīgākais – kulturāli kvalitatīva, veselīga vide ģimenei un bērnam tuvu pie dabas

05:15
30.04.2024
274

“Man ļoti patīk, ka Skujene nav pārāk tālu no pilsētas. Gabaliņš ir, tomēr nav pārlieku sarežģīti aizbraukt līdz Cēsīm. Skujene ir diezgan mierīga vieta, sakopta un skaista. Te ir skaisti lauku ceļi, lielāki un mazāki. Tuvu ezeri un upes. Priecē sakoptais pagasta centrs. Cik nu pašvaldība iespēju robežās mēģina organizēt pasākumus un uzturēt teritoriju, tik […]

Par Lielo talku un ne tikai

17:02
28.04.2024
80
1

27.aprīlī norisināsies ikgadējais vides sakopšanas notikums – Lielā talka, kas notiks jau septiņpa­dsmito reizi. Šī gada moto ir “Tīri – zaļi – ilgi!”. Sarunājos ar Cēsu pašvaldības Centrālās administrācijas Īpašumu apsaimniekošanas pārvaldes teritorijas apsaimniekošanas speciālisti SIGNI ĶERPI. Viņa kopš 2021.gada Cēsu novadā ir Lielās talkas koordinatore. -Kā vērtējat Cēsu novadā padarīto? -Katru gadu cilvēki aktīvi […]

Filma par cilvēku, viņa izvēli un laiku

06:15
27.04.2024
102

Antras Cilinskas un Annas Vidulejas filma “Podnieks par Podnieku. Laika liecinieks” skatāma visā Latvijā. Ar filmas režisori un producenti Antru Cilinsku tikšanās notika pēc viena no kino seansiem Cēsīs. Juris Podnieks (1950. gada 5. decembris – 1992. gada 23. jūnijs) ir tā dēvētās latviešu poētiskās kinodokumentālistu skolas jaunās paaudzes spilgtākais un talantīgākais kinooperators, režisors un […]

Patīk darbi, kurus darot nav jāsteidzas

06:02
25.04.2024
47

Jānis Vagulis dienas piepilda ar darbu, rodot arī laiku paslinkošanai, nekā nedarīšanai. “Laukos vienmēr ir, ko darīt, vienmēr kādam vajag piepalīdzēšanu,” viņš saka un piebilst, ka māk visus laukos ikdienā nepieciešamos darbus. Savulaik strādājis dažādās zāģētavās, to sen vairs nav gluži tāpat kā daudzos citos mazos pagastos. Jānis Kaivē dzīvo jau 25 gadus. Pats ir […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
27
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
39
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
27
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
64
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
53
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi