Ceturtdiena, 2. maijs
Vārda dienas: Zigmunds, Sigmunds, Zigismunds

Mārrutki. No saknes līdz gardai piedevai

Sarmīte Feldmane
19:11
21.12.2020
31
Marrutki Fotomarta 1

Laikā, kad gaidām ziemu, arī ēdienkarte ir pamainījusies. Vairāk kārojas gaļa un pie tās noteikti mārrutkus – stiprus, garšīgus un veselīgus. Iveta un Kaspars Baloži Stalbes pagastā audzē un gatavo mārrutkus. Tos novērtējuši ne tikai vietējie, iepazinuši arī citviet Latvijā.

Garšo, kā mājas saimnieces gatavoti

“Pirms tam audzējām kartupeļus, tiem vairs nebija noieta. Draugi ieteica, ka izdevīgi audzēt mārrutkus. Iestādījām, aizvedām pārdot saknes, sapratām, ka nekāds bizness neiznāk, jo pusi svara norēķina nost par zemēm, sīkajām sak­nītēm,” stāsta Kaspars, bet Iveta piebilst: “Tā arī sākām malt paši. Izejvielu nedrīkst pārdot, ja pats vari pārstrādāt. Kāpēc ievest, ja mākam izaudzēt un gatavot garšīgu produktu.” Tika meklēta īstā recepte. Savulaik Straupē bija mārrutku cehs, padomu neliedza bijušie darbinieki. Palīdzēja un kādus sīkumus izstāstīja tie, kuri sev mājās gatavo mārrutkus. “Neizmantojam mākslīgos konservantus, tikai sāli, cukuru, nedaudz etiķa. Cilvēki to novērtē. Daudzi uzreiz teica, ka garšo, kā mājās gatavoti. Tāpēc arī “Mājas mārrutki”. Uz etiķetes ir mājas siluets,” pastāsta Iveta un piebilst, ka apsvēruši arī citus nosaukumus, bet, ja jau gatavo mājās un garšo, kā mājās gatavoti, kāpēc gan saukt citādi.

“Mājas mārrutkus” pagaršoja viens, otrs, atsauksmes bija labas, kāpēc gan nepārdot. Tika nokārtotas nepieciešamās atļaujas, lai varētu tirgot. “Sākumā piedāvājām, tagad jau paši zvana, zina mūsu “Mājas mārrutkus”. Laiks ap gadu miju ir tas, kad mārrutkus ēd visvairāk. Jāspēj tikai gatavot,” ar gandarījumu, ka darbs tiek novērtēts, saka Iveta.

Vajag bagātīgu augsni, bet uzglabāt viegli

Uzsākot ko jaunu un reizē it kā zināmu, jārēķinās, ka pieredze krājas gadiem. Ne katrs gatavs atklāt sīkumus, par kuriem pārliecinājies praksē. “Divus gadus pēc kārtas vienā laukā stādīt nevajag, jo mārrutki ļoti izmanto visu, kas ir zemē. Tiem vajag auglīgu augsni. Mēslojam tikai ar kūtsmēsliem un vircu. Katru pavasari stādām no jauna, vecie augi pārstrādei nav tik kvalitatīvi. Lai cik cītīgi lauku noraktu, tomēr kāda sak­nīte paliek un mārrutki aug, jādomā, ko sēt, lai tos nomāktu, ielabotu augsni,” stāsta Kaspars.

Saimniecībā mārrutki tiek audzēti līdz 0,4 hektāru platībā. Ik rudeni saimnieki novāc ap trīs tonnām sakņu. Rudenī norok pusi tīruma, saliek pagrabā glabāšanai, pārējo pavasarī, vēl nedaudz arī vasarā. “Zemē tie vienmēr ir svaigi,” uzsver Iveta. Tika izmēģināts saknes uzglabāt kaudzēs uz lauka, bet ziemā, ja lielāks sals, ne vienmēr var tikt klāt.

Palielināt mārrutku stādījumus saimnieki pagaidām nedomā. “Nav jau māka izaudzēt un saražot, bet vajag pārdot. Uz Rīgu divas kastītes nevedīšu, tas neatmaksājas. Meklējam dažādas iespējas, paši uz tirdziņiem gan nebraucam,” teic Kaspars, bet Iveta piebilst: “Arī interneta iespējas neizmantojam, pircēji uzzina cits no cita. Šķita, ka vasarā gan mārrutkus nepirks, bet pieprasījums tomēr ir, kaut mazāks. Cik varam, tik saražojam un pārdodam. Ja palielinātu apjomu, paši vien galā netiktu, jo abi strādājam arī algotu darbu.”

Gādā tehniku un plāno nākotni

Vispiņķerīgākais darbs ir mārrutku sakņu tīrīšana. Katra saknīte tiek rūpīgi nokasīta un tad samalta. “Esam salauzuši vairākas gaļas maļamās mašīnas, mēģinot samalt cieto sakni. Kaut skaitās profesionāls maļamais, mārrutkiem tas neder. Beidzot pēc draugu ieteikuma iegādājāmies Baltkrievijā ražotu, kalpo divus gadus, tikai kādas detaļas jāpamaina,” atklāj Kaspars un piebilst, ka nu laiks gādāt jaudīgāku maļamo mašīnu.

“Ar kartupeļu racēju norakt nevar, jo saknes dziļākas. Nācās uzlabot. Tagad cita rakšana. Arī par mārrutku stādāmo jādomā, jo ne visam var kaut ko pielāgot,” stāsta Kaspars. Viņš pats izdomā, pārliecinās, kā ērtāk strādāt, kas mārrutku audzēšanai der, kas ne.

“Ja gribi kaut ko darīt, jāiet uz priekšu,” pārliecināts stalbēnietis. Domājot par mārrutku audzēšanas un pārstrādes tālāku attīstību, saimnieki piedalījās pašvaldības grantu konkursā un ieguva finansiālu atbalstu. Iegādāts mārrutku rokamais, mazgājamā iekārta un ledusskapis.

Kaspars atklāj, ka nopietni tiek apsvērta ražotnes celtniecība, jo mārrutku pārstrādei atvēlētā telpa kļūst par mazu un strādāšana nav ērta. “Jādomā, kā izmantot sīkās saknītes, arī mārrutku lapas. Esam pamēģinājuši mārrutkus ar piedevām, receptes jāpilnveido, jāvērtē. Visu laiku mācāmies,” atklāj Iveta. Kaspars pastāsta, ka draugi no Dānijas atveduši mārrutkus, daudz stiprākus. “Būtu jāaizbrauc paskatīties, ko un kā audzē. Jāpa­mēģina, vai aug arī pie mums. Gaumes ir dažādas,” pārdomās dalās Kaspars.

Iveta un Kaspars atzīst, ka tuvākajā apkārtnē mārrutkus tik lielā platībā neviens neaudzē. Tirdzi­ņos mājražotāji piedāvā pašu gatavotus, bet tie audzēti nelielās platībās un gatavoti vien kā papildinājums pārējai produkcijai. Lielie pārstrādāji izejvielas iepērk ārzemēs, tā izdevīgāk. “Veikalos mārrutki nav lēti, jo tirgotājs uzliek augstu uzcenojumu. Mums ne tikai jāizaudzē, jāpārstrādā, jāpērk burciņas, vāciņi, etiķetes, par elektrību jāmaksā, ieguldām arī lielu roku darbu,” atgādina Kas­pars, bet Iveta uzsver: “Sākuši esam, jāturpina.”

UZZIŅAI

Mārrutki ir daudzgadīgi augi, kuri pieder pie kāpostu dzimtas. To dzimtene ir Vidusjūras zemes. Vēlāk mārrutki kļuva populāri Krievijā, kur tos izmantoja kā maģisku produktu un kā elementu kāzu rituālos. Praktisks pielietojums radās ne tikai mārrutka saknei, kas šodien tiek izmantota kā garšviela, bet arī lapām. Mārrutkos ir daudz B grupas, C, E un PP vitamīnu, tajos ir arī daudz kālija, kalcija, magnija, sēra un selēna. Bet askorbīnskābes koncentrācijas ziņā mārrutki pārspēj pat citronus un upenes. Mārrutks gan uzlabo ēdiena garšu, gan veicina gremošanu. To kā ēdiena piedevu un ārstniecības augu izmantojuši jau mūsu senči.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vērtīgākais – kulturāli kvalitatīva, veselīga vide ģimenei un bērnam tuvu pie dabas

05:15
30.04.2024
262

“Man ļoti patīk, ka Skujene nav pārāk tālu no pilsētas. Gabaliņš ir, tomēr nav pārlieku sarežģīti aizbraukt līdz Cēsīm. Skujene ir diezgan mierīga vieta, sakopta un skaista. Te ir skaisti lauku ceļi, lielāki un mazāki. Tuvu ezeri un upes. Priecē sakoptais pagasta centrs. Cik nu pašvaldība iespēju robežās mēģina organizēt pasākumus un uzturēt teritoriju, tik […]

Par Lielo talku un ne tikai

17:02
28.04.2024
79
1

27.aprīlī norisināsies ikgadējais vides sakopšanas notikums – Lielā talka, kas notiks jau septiņpa­dsmito reizi. Šī gada moto ir “Tīri – zaļi – ilgi!”. Sarunājos ar Cēsu pašvaldības Centrālās administrācijas Īpašumu apsaimniekošanas pārvaldes teritorijas apsaimniekošanas speciālisti SIGNI ĶERPI. Viņa kopš 2021.gada Cēsu novadā ir Lielās talkas koordinatore. -Kā vērtējat Cēsu novadā padarīto? -Katru gadu cilvēki aktīvi […]

Filma par cilvēku, viņa izvēli un laiku

06:15
27.04.2024
88

Antras Cilinskas un Annas Vidulejas filma “Podnieks par Podnieku. Laika liecinieks” skatāma visā Latvijā. Ar filmas režisori un producenti Antru Cilinsku tikšanās notika pēc viena no kino seansiem Cēsīs. Juris Podnieks (1950. gada 5. decembris – 1992. gada 23. jūnijs) ir tā dēvētās latviešu poētiskās kinodokumentālistu skolas jaunās paaudzes spilgtākais un talantīgākais kinooperators, režisors un […]

Patīk darbi, kurus darot nav jāsteidzas

06:02
25.04.2024
47

Jānis Vagulis dienas piepilda ar darbu, rodot arī laiku paslinkošanai, nekā nedarīšanai. “Laukos vienmēr ir, ko darīt, vienmēr kādam vajag piepalīdzēšanu,” viņš saka un piebilst, ka māk visus laukos ikdienā nepieciešamos darbus. Savulaik strādājis dažādās zāģētavās, to sen vairs nav gluži tāpat kā daudzos citos mazos pagastos. Jānis Kaivē dzīvo jau 25 gadus. Pats ir […]

Bērnības vietai atdota sirds

05:45
24.04.2024
140

Daces Kārkliņas dzimtas saknes ir Kaivē. Pati dzīvo Cēsīs, strādā Rīgā, bet par savu vietu sauc Kaivi. Kad vien brīvs laiks, viņa mēro ceļu, lai būtu pie krustdēla, draugiem. “Man bērnība saistās tikai ar Kaivi. Vasaras pavadīju pie krustmātes. Te vienmēr bija, ko darīt un ik dienu notika kas interesants. Bija, protams, jāravē, jāvāc siens, […]

Iedzīvoties un būt savējai

05:34
23.04.2024
129

Evita Petrova ar ģimeni Kaivē nokļuva nejauši.  “Vasarā, braucot pa Piebalgu, ieraudzījām aizaugušu viensētu. Tā iepatikās, izdevās vienoties ar saimniekiem, un nopirkām “Lapsas”,” stāsta Evita. “Tas bija pirms 12 gadiem. Gadus trīs ģimene šurp brauca vien brīvdienās, tad pārcēlās pavisam. Tā rīdzinieki kļuva par kaivēniešiem. Evita piebilst, ka mājas ir tikai nepilnus divus kilometrus no pagasta centra. […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
25
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
36
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
24
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
61
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
50
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi