Piektdiena, 22. novembris
Vārda dienas: Aldis, Alfons, Aldris

Mārrutki. No saknes līdz gardai piedevai

Sarmīte Feldmane
19:11
21.12.2020
185
Marrutki Fotomarta 1

Laikā, kad gaidām ziemu, arī ēdienkarte ir pamainījusies. Vairāk kārojas gaļa un pie tās noteikti mārrutkus – stiprus, garšīgus un veselīgus. Iveta un Kaspars Baloži Stalbes pagastā audzē un gatavo mārrutkus. Tos novērtējuši ne tikai vietējie, iepazinuši arī citviet Latvijā.

Garšo, kā mājas saimnieces gatavoti

“Pirms tam audzējām kartupeļus, tiem vairs nebija noieta. Draugi ieteica, ka izdevīgi audzēt mārrutkus. Iestādījām, aizvedām pārdot saknes, sapratām, ka nekāds bizness neiznāk, jo pusi svara norēķina nost par zemēm, sīkajām sak­nītēm,” stāsta Kaspars, bet Iveta piebilst: “Tā arī sākām malt paši. Izejvielu nedrīkst pārdot, ja pats vari pārstrādāt. Kāpēc ievest, ja mākam izaudzēt un gatavot garšīgu produktu.” Tika meklēta īstā recepte. Savulaik Straupē bija mārrutku cehs, padomu neliedza bijušie darbinieki. Palīdzēja un kādus sīkumus izstāstīja tie, kuri sev mājās gatavo mārrutkus. “Neizmantojam mākslīgos konservantus, tikai sāli, cukuru, nedaudz etiķa. Cilvēki to novērtē. Daudzi uzreiz teica, ka garšo, kā mājās gatavoti. Tāpēc arī “Mājas mārrutki”. Uz etiķetes ir mājas siluets,” pastāsta Iveta un piebilst, ka apsvēruši arī citus nosaukumus, bet, ja jau gatavo mājās un garšo, kā mājās gatavoti, kāpēc gan saukt citādi.

“Mājas mārrutkus” pagaršoja viens, otrs, atsauksmes bija labas, kāpēc gan nepārdot. Tika nokārtotas nepieciešamās atļaujas, lai varētu tirgot. “Sākumā piedāvājām, tagad jau paši zvana, zina mūsu “Mājas mārrutkus”. Laiks ap gadu miju ir tas, kad mārrutkus ēd visvairāk. Jāspēj tikai gatavot,” ar gandarījumu, ka darbs tiek novērtēts, saka Iveta.

Vajag bagātīgu augsni, bet uzglabāt viegli

Uzsākot ko jaunu un reizē it kā zināmu, jārēķinās, ka pieredze krājas gadiem. Ne katrs gatavs atklāt sīkumus, par kuriem pārliecinājies praksē. “Divus gadus pēc kārtas vienā laukā stādīt nevajag, jo mārrutki ļoti izmanto visu, kas ir zemē. Tiem vajag auglīgu augsni. Mēslojam tikai ar kūtsmēsliem un vircu. Katru pavasari stādām no jauna, vecie augi pārstrādei nav tik kvalitatīvi. Lai cik cītīgi lauku noraktu, tomēr kāda sak­nīte paliek un mārrutki aug, jādomā, ko sēt, lai tos nomāktu, ielabotu augsni,” stāsta Kaspars.

Saimniecībā mārrutki tiek audzēti līdz 0,4 hektāru platībā. Ik rudeni saimnieki novāc ap trīs tonnām sakņu. Rudenī norok pusi tīruma, saliek pagrabā glabāšanai, pārējo pavasarī, vēl nedaudz arī vasarā. “Zemē tie vienmēr ir svaigi,” uzsver Iveta. Tika izmēģināts saknes uzglabāt kaudzēs uz lauka, bet ziemā, ja lielāks sals, ne vienmēr var tikt klāt.

Palielināt mārrutku stādījumus saimnieki pagaidām nedomā. “Nav jau māka izaudzēt un saražot, bet vajag pārdot. Uz Rīgu divas kastītes nevedīšu, tas neatmaksājas. Meklējam dažādas iespējas, paši uz tirdziņiem gan nebraucam,” teic Kaspars, bet Iveta piebilst: “Arī interneta iespējas neizmantojam, pircēji uzzina cits no cita. Šķita, ka vasarā gan mārrutkus nepirks, bet pieprasījums tomēr ir, kaut mazāks. Cik varam, tik saražojam un pārdodam. Ja palielinātu apjomu, paši vien galā netiktu, jo abi strādājam arī algotu darbu.”

Gādā tehniku un plāno nākotni

Vispiņķerīgākais darbs ir mārrutku sakņu tīrīšana. Katra saknīte tiek rūpīgi nokasīta un tad samalta. “Esam salauzuši vairākas gaļas maļamās mašīnas, mēģinot samalt cieto sakni. Kaut skaitās profesionāls maļamais, mārrutkiem tas neder. Beidzot pēc draugu ieteikuma iegādājāmies Baltkrievijā ražotu, kalpo divus gadus, tikai kādas detaļas jāpamaina,” atklāj Kaspars un piebilst, ka nu laiks gādāt jaudīgāku maļamo mašīnu.

“Ar kartupeļu racēju norakt nevar, jo saknes dziļākas. Nācās uzlabot. Tagad cita rakšana. Arī par mārrutku stādāmo jādomā, jo ne visam var kaut ko pielāgot,” stāsta Kaspars. Viņš pats izdomā, pārliecinās, kā ērtāk strādāt, kas mārrutku audzēšanai der, kas ne.

“Ja gribi kaut ko darīt, jāiet uz priekšu,” pārliecināts stalbēnietis. Domājot par mārrutku audzēšanas un pārstrādes tālāku attīstību, saimnieki piedalījās pašvaldības grantu konkursā un ieguva finansiālu atbalstu. Iegādāts mārrutku rokamais, mazgājamā iekārta un ledusskapis.

Kaspars atklāj, ka nopietni tiek apsvērta ražotnes celtniecība, jo mārrutku pārstrādei atvēlētā telpa kļūst par mazu un strādāšana nav ērta. “Jādomā, kā izmantot sīkās saknītes, arī mārrutku lapas. Esam pamēģinājuši mārrutkus ar piedevām, receptes jāpilnveido, jāvērtē. Visu laiku mācāmies,” atklāj Iveta. Kaspars pastāsta, ka draugi no Dānijas atveduši mārrutkus, daudz stiprākus. “Būtu jāaizbrauc paskatīties, ko un kā audzē. Jāpa­mēģina, vai aug arī pie mums. Gaumes ir dažādas,” pārdomās dalās Kaspars.

Iveta un Kaspars atzīst, ka tuvākajā apkārtnē mārrutkus tik lielā platībā neviens neaudzē. Tirdzi­ņos mājražotāji piedāvā pašu gatavotus, bet tie audzēti nelielās platībās un gatavoti vien kā papildinājums pārējai produkcijai. Lielie pārstrādāji izejvielas iepērk ārzemēs, tā izdevīgāk. “Veikalos mārrutki nav lēti, jo tirgotājs uzliek augstu uzcenojumu. Mums ne tikai jāizaudzē, jāpārstrādā, jāpērk burciņas, vāciņi, etiķetes, par elektrību jāmaksā, ieguldām arī lielu roku darbu,” atgādina Kas­pars, bet Iveta uzsver: “Sākuši esam, jāturpina.”

UZZIŅAI

Mārrutki ir daudzgadīgi augi, kuri pieder pie kāpostu dzimtas. To dzimtene ir Vidusjūras zemes. Vēlāk mārrutki kļuva populāri Krievijā, kur tos izmantoja kā maģisku produktu un kā elementu kāzu rituālos. Praktisks pielietojums radās ne tikai mārrutka saknei, kas šodien tiek izmantota kā garšviela, bet arī lapām. Mārrutkos ir daudz B grupas, C, E un PP vitamīnu, tajos ir arī daudz kālija, kalcija, magnija, sēra un selēna. Bet askorbīnskābes koncentrācijas ziņā mārrutki pārspēj pat citronus un upenes. Mārrutks gan uzlabo ēdiena garšu, gan veicina gremošanu. To kā ēdiena piedevu un ārstniecības augu izmantojuši jau mūsu senči.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
5

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
265

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
20

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
19

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
22
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
8
5
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
26
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
24
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
64
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi