Pirmdiena, 22. jūlijs
Vārda dienas: Marija, Marika, Marina

Jauna apņemšanās – sāksim kompostēt

Undīne Krūze
09:16
14.01.2021
46
Lelde Brikmane 1

Pārtikas atkritumu tematika ir kļuvusi aktuāla arī Latvijā, jo arī pie mums pārtikas atkritumi, kas nonāk izgāztuvēs, pūstot izdala atmosfērā kaitīgas, siltumnīcas efektu veicinošas gāzes, piemēram, metānu, un citus toksiskus blakusproduktus. Viens no paņēmieniem, kā samazināt pārtikas atkritumu daudzumu, ir komposta veidošana, ko savā ikdienā arvien vairāk iekļauj zaļi un praktiski domājoši cilvēki.

Bulu ģimene piekopj videi draudzīgu dzīvesveidu un iekļauj savā ikdienā permakultūras principus.

FOTO: no albuma

Dzīvot ar citu filozofiju

Komposts ir organisks augsnes uzlabošanas līdzeklis, ko tai pievieno, lai saglabātu un uzlabotu augsnes fizikālās un ķīmiskās īpašības, bioloģisko aktivitāti. Kompostu iegūst no bioloģiski sadalāmiem atkritumiem, tas parasti ir tumšā krāsā ar zemes vai trūdu smaržu.

Kompostēšana ir kontrolēts, aerobs, eksotermisks process, kurā jaukta mikroorganismu asociācija gaisa skābekļa klātbūtnē pārveido organiskos atkritumus par humificētu produktu – kompostu, jaunradīto biomasu un minerālvielām (ūdeni un oglekļa dioksīdu). Mūsdienās kompostēšana ir viena no perspektīvākajām bioloģiski sadalāmo atkritumu pārstrādes metodēm, kas ļauj būtiski samazināt atkritumu daudzumu un iegūt organisku augsnes uzlabošanas līdzekli jeb kompostu.

Tikpat populāra kā kompostēšana šobrīd kļuvusi arī permakultūra. Ko apzīmē šis termins? Tas ir citādāk nosaukts labi aizmirsts vecais. Termins cēlies no angļu valodas permanent culture/agriculture, kas pēc būtības nozīmē – pastāvīga, ilgtspējīga kultūra/lauksaimniecība. Šobrīd to dēvē un saprot arī kā “viedo saimniekošanu”. Tā ir resursu saglabāšana, veidojot dažādus kompostus. Jēdzīga pārtikas atkritumu, nopļautās zāles, nobirušo lapu un visa cita, kas spēj sadalīties, pārvēršana derīgā augsnes papildinātājā.

Lai labāk saprastu, kā permakultūras principus un kompostēšanu ieviest savā ikdienā, uzrunājām vairākas ģimenes, kas veiksmīgi piekopj videi draudzīgu dzīvesveidu.

Palodzes “mazdārziņš” saaudzis no pārtikas atgriezumiem.

FOTO: no albuma

Lielā ģimenē pašsaprotami

Lelde Brikmane ar plašo ģimeni – vīru, trim bērniem, trim suņiem un diviem kaķiem – dzīvo privātmājā Dobeles novadā, kur, gudri saimniekojot, piekopj vairākus permakultūras principus. Taujāta par pārtikas atkritumu mazināšanas centieniem un kompostēšanu, saimniece stāsta: “Apsvērumi veidot kompostu ir praktiski – lielai ģimenei ir daudz atkritumu. Ja es visu mestu miskastē, tā būtu pilna jau divās nedēļās. Šobrīd speciālos līdzekļus ātrākai komposta veidošanai nelietoju, taču esmu domājusi par sliekām. Kaut kādas sliekas tur jau ir, bet, tā kā draugu lokā ir uzņēmēji, kas nodarbojas tieši ar slieku audzēšanu, domāju, ka varētu komposta kaudzi papildināt arī ar šīm sliekām. Tas vēl ir plānā.”

Forumos izpētot sīkāk, ko cilvēki izmanto kompostēšanai, redzams, ka dažkārt tie ir arī papīra dvieļi, putekļu sūcēja saturs un viss cits, kas ir organiskas izcelsmes. Taujāta par viņas komposta saturu, L. Brikmane saka: “Kompostā liekam visu organisko, jā, arī putekļu sūcēja saturs. Papīrs gan tur, protams, nenonāk.”

Dzīvojot privātmājā ārpus pilsētas, ir vieglāk kompostu veidot, bet sarežģītāk ar citiem zaļās domāšanas aspektiem. “Es, protams, gribētu biežāk iepirkties beziepakojuma veikalos, piemēram, “Ber un sver” Jelgavā, taču tas ne vienmēr ir iespējams. Nav īstas alternatīvas, kā samazināt atkritumu daudzumu, kas rodas no iepakojumiem. Man patīk ideja, kas šur tur ārzemēs izskanējusi par pārtikas iepakojumu no lapām, nevis no plastmasas, bet tur, cik dzirdēts, idejas autorei grūti piesaistīt investīcijas ražošanas uzsākšanai. Kaut kas līdzīgs redzēts arī citur, bet kopumā līdz tam vēl jāaug,” saka mūsu sarunas biedrene.

Runājot vēl par saprātīgu saimniekošanu, L. Brikmane saka: “Cenšos izmantot visu pārtiku, lai komposta kaudzē nonāktu pēc iespējas mazāk pārpalikumu. Tāpat kā, piemēram, no zivīm izmantoju visas to daļas, tā arī no dārzeņu mizām vāru buljonu. Lai stiprinātu telpaugus ar uzturvielām, izmantoju ūdeni, kurā novārīti kartupeļi. Tā vienkārši netiek izmestas arī olu čaumalas. Tās sablendēju kopā ar banānu mizām un izmantoju istabas augu un puķu mēslošanai. Maltas un blendētas olu čaumalas kā kalcija avots nonāk arī suņiem vārītajās putrās. Šie vienkāršie un praktiskie padomi ir viegli ieviešami jebkurā mājsaimniecībā.”

Nav speciālu konteineru

Arī Jelgavā dzīvojošā Bulu ģimene jau labu laiku savā ikdienā cenšas ievērot zaļā dzīvesveida principus, ne tikai šķirojot atkritumus, bet arī kompostējot pārtikas pārpalikumus. Kerolaina Bula stāsta: “Mēs sākām kompostēt jau pirms pāris gadiem, jo tad bija modies tāds vides aktīvisms, īpaši tas bija jūtams sociālajos tīklos. Arī mēs domājām par to, kā samazināt savu saražoto atkritumu daudzumu. Dzīvojam daudzdzīvokļu namā. Skatoties, cik daudz atkritumu katru dienu krājas gan tieši pie mūsu mājas stāvvada, gan pie apkaimes konteineriem, sākām ar vīru par šo tēmu vairāk domāt. Mēs jau tolaik centāmies pārtiku pirkt tur, kur tā netiek iesaiņota daudzās plastmasas kārtās – pārtiekam no tirgus labumiem. Plastmasa mūsu mājās nebija problēma jau tolaik, jo pie mums darbojās princips “izmazgā/pāršķiro”. Starp citu, šo ļoti izsmeļoši var apgūt un izprast, skatoties dokumentālās filmas par atkritumu šķirošanas kultūru Japānā, kur tā ir pilnīga norma. Tieši Japānā arī kompostēšana cilvēku ikdienā visātrāk nostiprinājās. Tā arī mēs savā mājā ieviesām komposta spaini. Visi organiskie atkritumi, kurus nu nekādi vairs nevar izmantot, nonāk šajā spainī. Sākotnēji, būdami pret plastmasu, vēlējāmies šim nolūkam izmantot metāla spaini, bet veikalos tādu, kā gribējām, neatradām, kaut gan meklējām gan. Tad arī sapratām, ka kompostēšanai labāk izmantot plastmasas spaini, to ir vieglāk kopt un mazgāt. Uzreiz jāsaka, ka šajā visā procesā nav ne nepatīkamu smaku, ne neglīta skata. Netālu no mūsu mājām ir konteiners dārza atkritumiem, kurā nonāk arī mūsu komposta spaiņa saturs.”

Skaidrs, ka kompostēšana un pārdomāta pārtikas atkritumu utilizēšana, dzīvojot daudzdzīvokļu mājā pilsētā, ir iespējama šiem mērķiem paredzētu konteineru pieejamības dēļ. Taču šādi konteineri nebūt nav visur, līdz ar to arī pārtikas atkritumu utilizēšana mūsu valstī vēl ir “bērna autiņos”. Pat ja cilvēks vēlas ieviest savā mājsaimniecībā komposta trauku, to nav, kur tālāk izbērt. Pašvaldībām noteikti derētu par šo jautājumu padomāt.

“Mazdārziņš” no pārpalikumiem

Atgriežoties pie katras mājsaimniecības soļiem pārtikas atkritumu mazināšanas jomā, K. Bula saka: “Domājot tālāk, kā vēl vairāk samazināt atkritumu daudzumu, kas nonāk kompostā, esam ieviesuši vēl dažus noderīgus paradumus. Gatavojot maltītes, tos produktus, kurus uzreiz visus neizmanto, piemēram, kādu ķirbi vai puravu, sagriežu mazākos gabalos un lieku saldētavā, lai nākamajās ēdienreizēs izlietotu kādiem krēmiem, mērcēm. Otrs, ko varu ieteikt un ko paši praktizējam, – nemest ārā dārzeņu mizas. Kad dārzeņi nomazgāti un nomizoti, mizas lieku saldētavā, lai, uzkrājot vairāk, no tām varētu izvārīt dārzeņu buljonu. Tas varbūt izklausās diezgan radikāli, taču pat tad, ja šo buljonu nelieto pārtikā, tas ir pilns ar noderīgām minerālvielām, un ar to, protams, vispirms atdzesētu, var laistīt istabas augus un puķes. Trešais mazais paradums ir augus un dārzeņus, kam nogrieztas saknes, bet vēl palicis kaut kas, kas spēj dzīt asnus, iestādīt savā nelielajā “mazdārziņā” uz palodzes. Tā man šobrīd atkal sazēluši puravi, kurkuma, ingvers. Nogriezto auga daļu ieliekam ūdenī, līdz tā izdzen jaunu sakni. Tad iestādām kastē, kurā, starp citu, ir arī pa kādai sliekai, tātad neliels komposts veidojas arī šeit. Tas ir labs veids, kā no principā jau savu dzīvi beigušajiem pārtikas produktiem iegūt vēl derīgu un lietojamu labumu.”

Saprātīgi saimniekojot un domājot par cēloņsakarībām savās ikdienas darbībās, ikkatrs var dot kaut nelielu, tomēr kopumā noderīgu ieguldījumu vides uzlabošanā. Permakultūras entuziasti pauž, ka tā ir sava veida vieda filozofija. Ja grib, tās principus var piekopt visur – gan laukos, gan lielpilsētas dzīvoklī uz balkona.

Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstu

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Pārraut apburto loku

06:02
16.07.2024
45

Jauno māmiņu un grūtnieču atbalsta centrs “Madaras”, kas darbojas Liepā, nosvinējis 20 gadu jubileju. Tā darbība organizēta kā ģimenes modelis ar atbilstošu vidi, lai katrai māmiņai veltītu individuālu uzmanību. Šobrīd “Madarās” uzturas septiņas mammas un deviņi bērni, daļa māmiņu ir ar īpašām vajadzībām. Bet šo gadu laikā palīdzēts vairākiem simtiem sieviešu. Teju no pirmsākumiem biedrības […]

Svešumā latviskums uztur garu

08:03
11.07.2024
36

Jāņa Vecozola dzīve metusi dažādus līkumus. “Kā daudziem latviešiem šajos laikos,” viņš saka un piebilst, ka vasarā gribas būt Latvijā. Jānis dzimis un bērnību pavadījis Cēsīs, tad ģimene pārcēlās uz Priekuļiem, tur mācības pamatskolā, tad Jāņmuižas lauksaimniecības skolā, armija, darbs un ģimene Cēsīs. “Strādāju par šoferi, lai tiktu pie dzīvokļa, pārgāju uz celtniecību. Tad sākās […]

Suns māca dzīvot rotaļīgi un dalīties ar to

06:24
08.07.2024
34

 “Kanisterapija ir suņu asistēta terapija. Nereti šķiet, ka tā ir suņa glaudīšana, un dažreiz tā tas arī var izskatīties, taču kanisterapija ir daudzveidīga gan atkarībā no mērķauditorijas, gan suņa,” teic kanisterapijas speciāliste Tamāra Kabakova. “Bērni visbiežāk vēlas suni paglaudīt, pabužināt, samīļot. Tāpēc arī lielos pasākumos ir svarīgi stāstīt, kā ar suni pareizi darboties. Es to […]

Savā īpašajā vietā

07:21
07.07.2024
85

“Kamēr vēl mitrs un neput, zāle jānopļauj,” saka Solvita Jansone un steidz appļaut mājas apkārtni. Viņa atzīst, ka pagaidām vasara ilgstoši nav bijusi tik karsta kā  pērn, bet puķes nācās regulāri un cītīgi laistīt, dārzam gan bija jāpietiek ar rezervēm un rasu. “Lietus bija ļoti vajadzīgs, tagad apkārt    svaigums, viss var augt,” teic Solvita […]

Radošais process kā terapija

05:26
07.07.2024
37

Saruna ar digitālā satura veidošanas un skatuves mākslinieci DĀRTU ZVANERI Daudziem Dārtas vārds noteikti pazīstams caur labskanīgā ķeltu arfas un čella dueta “Infini” skaņām. Ar viņu sarunājāmies par mūzikas ceļu, teātri un to, ka dzīve allaž zina labāk, kas mums vajadzīgs. -Daudzi jūs iepazinuši caur mūziku, bet pati sakāt, ka esat ļoti radoša būtne – […]

Veselīgu matu augšanas noslēpums

14:31
05.07.2024
329

Veselīgu matu veidošana ir kopīgs mērķis daudziem, tomēr bieži vien tas šķiet kā slepenas dārgumu medības ar grūti iegūstamām balvām. Patiesi veselīgu matu pamatā ir ne tikai spīdīgi attēli reklāmās un nemitīgi mainīgās matu kopšanas tendences, bet arī izpratne par to unikālajām vajadzībām un rūpes par tām. Veselīgu matu kopšanas nozīme ir nepārspīlēta; tā nav […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
24
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
17
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
23
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
30
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi