Pavasarī, kad pirmo reizi piedzīvojām pandēmijas dēļ noteiktos ierobežojumus, sociālo tīklu vietnēs strauju popularitāti guva jociņi un fotokolāžas par tiem “neveiksminiekiem”, kuriem lepnā vientulībā nāksies svinēt savu dzimšanas dienu, jo tā iegadījusies marta otrajā pusē, pēcāk šī ironija jau tika attiecināta uz visiem pavasara gaviļniekiem. Tuvojoties gada nogalei, jau esam vairāk vai mazāk apraduši ar domu, ka vecā dzīves kārtība un tās iespējas tik ātri neatgriezīsies un ikgadējos svētkus vismaz uz laiku esam pieņēmuši kā citādus. Taču apaļās, zīmīgās jubilejas nereti ir izsapņotas ar savām simboliskajām iecerēm jau gadiem iepriekš, līdz ar to atteikšanās no izlolotā ir jo sāpīgāka.
Ar nozīmīgu darba cēlienu šajā Ziemassvētku gaidīšanas laikā var lepoties Vecpiebalgas vidusskolas paspārnē esošais bērnudārzs – “Mazputniņam” šogad aprit 35 gadi. Lai gan skumji, ka šajā dienā nevar sanākt kopā visa pirmsskolas saime, tomēr vecpiebaldzēni atraduši aizkustinošu veidu, kā vairot kopā svinēšanas prieku un kolektīvā sajust – viņi ir novērtēti. Pirms mēneša vidusskolas direktores vietniece pirmsskolas darbā Agita Šulca aicināja bijušos bērnudārzniekus, iestādes absolventus iesūtīt videostāstus ar atmiņām, sveicieniem un novēlējumiem “Mazputniņam”. Bērnudārza vadītāja “Druvai” atzina, ka videomateriālu gan nav bijis daudz, taču saņemtie sveicieni katrs aizkustinājis ar savu īpašo stāstu. Kā pats pirmais bērnudārza aicinājumam atsaucās slavenais motokrosa sportists Kaspars Stupelis, kurš tobrīd pat atradies slimnīcā saistībā ar operāciju. Saviļņota par bijušā bērnudārznieka izrādīto uzmanību, A.Šulca atzīstas, ka nereti Vecpiebalgā uzaugušo pasaules čempionu piemin arī sarunās ar bērniem. “Viņu var uzlūkot kā paraugu tam, kā caur dzīves grūtībām var pacelties un ne tikai kļūt par augstas klases sportistu, bet arī būt par ļoti labu cilvēku.” Kāda bijusī audzēkne, kas tagad dzīvo ārzemēs, ar atsūtīto stāstu apliecina joprojām dzīvās saites ar Vecpiebalgu un arī – savu bērnudārzu. Apsveikumus iesūtījuši arī vietējie iedzīvotāji, tostarp kāda māmiņa, kura absolvējusi šo iestādi un tagad “Mazputniņā” mācās viņas atvase. Jāatzīst, daļa darbinieku ir joprojām tie paši, kuri bijuši klāt tagadējās jaunās māmiņas bērnudārza gaitās.
Ņemot vērā noteiktos drošības pasākumus, svinības ierastajā izpratnē nevar notikt, bet tā vietā piektdien iecerēts mazās kompānijās – pa divi trīs no kolektīva – satikties pie svētku eglītes, pateikties par līdzšinējo sadarbību, kā arī dalīt prieku par sagaidīto gadskārtu. Savukārt visi saņemtie sveicieni kā dvēseliska dāvana tiks apvienoti videostāstā un atskaņoti pie eglītes katrai mazajai darbinieku grupiņai atsevišķi. A.Šulca atzīst, ka emocionāli būtu ļoti gribējies sagaidīt šo jubileju visiem kopā, taču kaut vienā grupiņā aizvadītais Ziemassvētku brīnums – muzikālā nodarbība – kompensē prieku ar uzviju.
Komentāri