Pirmdiena, 22. jūlijs
Vārda dienas: Marija, Marika, Marina

Dot produktam otru iespēju

Laura Ņeverovska
08:56
22.01.2021
22
Knife 4048545 1920 1

Ik dienu pasaulē un arī Latvijā ļoti daudz tiek izmesti un izšķērdīgi lietoti pārtikas produkti. Atkritumos nonākušais pārtikas daudzums ir nopietna vides problēma, kuras risināšanā būtu jāiesaistās ikvienam – viss, kas nepieciešams, ir vēlme un mazliet radošuma. Par to, kā reāli samazināt izmestās pārtikas daudzumu, lūdzām pastāstīt šefpavāri, Latvijas Pavāru kluba un Latvijas “Bocuse d’Or” akadēmijas prezidenti SVETLANU RIŠKOVU.

Sākums nebija viegls

Šefpavāre, Latvijas Pavāru kluba un Latvijas “Bocuse d’Or” akadēmijas prezidente Svetlana Riškova.

S. Riškova savā šefpavāres karjeras laikā stažējusies vairākos Michelin zvaigžņu restorānos visā pasaulē, pati atvērusi restorānus divās Rīgas pieczvaigžņu viesnīcās un guvusi daudzveidīgu pieredzi atkritumu šķirošanā ēdināšanas uzņēmumos. Viņa atklāj, ka to, kā restorānā šķiro atkritumus, pirmo reizi redzējusi, strādājot viesnīcas “Tallink” restorānā un esot praksē Zviedrijā.

“Tur atkritumus šķiroja ne tikai restorāns, bet visā viesnīcā. Pirms tam es nedomāju, ka ir reāli tik ļoti šķirot atkritumus. Nebiju sapratusi, kā to darīt, lai tas būtu ērti un praktiski. Šķita, ka es nevarēšu pārliecināt cilvēkus atkritumus šķirot arī Latvijā. Tomēr tad, 12 dienas pašai to ikdienā darot, sapratu, ka svarīgi uz darba galda novietot trīs traukus. Tas ir ļoti praktiski, jo katru lieko atkritumu kaut kur nest ir laikietilpīgi. Toreiz praksē man bija atļauts visu fotografēt un filmēt. Atgriežoties Latvijā, uztaisīju savam kolektīvam prezentāciju – es ļoti gribēju pārliecināt visu viesnīcu, ne tikai virtuvi, šķirot atkritumus. Diemžēl to man toreiz neizdevās panākt, jo atkritumu šķirošana Latvijā bija ļoti nesakārtota, arī tagad tā vēl nav diez ko sakārtota,” par savu pirmo pieredzi pastāsta S. Riškova.

Viņa uzsver, ka mājsaimniecībās viens no pamatnosacījumiem, kā var samazināt pārtikas atkritumus, ir apdomīga un plānota iepirkšanās, bet attiecībā uz restorāniem pārtikas iegāde ir bizness. “Jo vairāk pārtikas tiks izmestas jo lielāki būs uzņēmuma zaudējumi. Produkti gan mājsaimniecībās, gan restorānos jāiegādājas pārdomāti un plānojot ēdienkarti, taču, ja mājsaimniecībās pārtikas produkti sabojājas bieži, tad restorānos tas nav tik izteikti,” saka šefpavāre.

Jautāta, kādā veidā ir iespējams samazināt pārtikas atkritumu daudzumu, viņa stāsta: “No savas pieredzes varu pateikt, ka pārtikas atkritumi nav tie, kas ir visvairāk, ko nodot atkritumu kompānijām. Vislielāko apjomu veido plastmasa. Tomēr, lai samazinātu pārtikas atkritumu daudzumu gan mājsaimniecībās, gan kafejnīcās un restorānos, mans ieteikums ir izmantot pārtikas atkritumu smalcinātāju jeb “grauzēju”.

Kad strādāju restorānā, mēs konkrētiem uzņēmumiem nodevām arī no friteriem savākto eļļu. To izmanto degvielas ražošanā.”

No mizām sanāk čipsi

Starptautiskā pavāru asociācija ir izstrādājusi programmu, kas ir ļoti viegli izpildāma dzīvē – gan mājās, gan jebkurā kafejnīcā. Asociācija piedāvā veidlapu. Katru reizi virtuvē kaut ko nogriežot un grasoties to izmest miskastē, piespiedu kārtā atgriezums ir jānosver un jāreģistrē tabulā. Regulāri veicot šos pierakstus, tiek tērēts laiks uz svēršanu. Ir jānomazgā rokas, lai paņemtu pildspalvu, tādējādi atkal tiek lieki patērēts laiks. S. Riškova uzsver, ka šādas veidlapas ieviešana būtiski var samazināt pārtikas atkritumu daudzumu. Šajā gadījumā pārpalikušos produktus var neizmest, bet atlikt malā, lai no tiem vēlāk pagatavotu kaut ko citu. Tad tas nav jāpieraksta izmesto atkritumu veidlapā.

Šefpavāre atklāj, ka ir daudz veidu, kā izmantot ēdiena pārpalikumus, ir tikai jāpadomā. Turklāt, gudri domājot, kā radušos atkritumus izmantot, var arī ieekonomēt. Piemēram, no citrusaugļu miziņām var pagatavot marmelādi. Savukārt atgriezumus no dažādiem dārzeņiem var kopā sacept, savārīt un sablendēt, tādējādi sanāks brīnišķīga biezeņzupa. Tāpat no augļiem un dārzeņiem var gatavot ievārījumu, biezeni un sulas. Šim nolūkam iespējams izmantot pat šo produktu mizas. Iebojātos dārzeņus ātri un veselīgi var izmantot smūtiju pagatavošanai.

Daudziem šķiet pašsaprotami kartupeļu mizas izmest atkritumos, taču arī tās var izmantot. “Pirms kartupeļus mizot, vajadzētu tos kārtīgi nomazgāt. Mizas izvieto uz paplātes ar pergamentu un liek krāsnī cepties, lai tās būtu kraukšķīgas, gandrīz kā kartupeļu čipsi. Tad saceptās mizas liek katlā, pārlej ar ūdeni, lai tās pārklājas, un liek vārīties uz mazas uguns apmēram 10 minūtes. Tie, kas nav veģetārieši, var pievienot apceptu bekonu. Pēc vēlmes pieliek garšvielas. Kad uzvārījies, nokāš caur sietu – sanāk gards buljons,” ar recepti, kā samazināt pārtikas atkritumus, dalās šefpavāre.

Arī dažādu zaļumu kāti visbiežāk nonāk atkritumu urnā, bet, kā izrādās, no tiem var pagatavot garšaugu eļļu, savukārt maizes garozas var izkaltēt, samalt un iegūt izcilu rīvmaizi. “Jāieslēdz iedvesma, un receptes atnāks pašas. Katram ir sava ēdienkarte un savi atkritumi, taču svarīgākais ir domāt, kā tos samazināt.”

Iesaista arī jaunos pavārus

Šefpavāre skaidro, ka līdzīgi, līdz sīkumiem, var izmantot visu dzīvnieka kautķermeni. No filejas un karbonādes gabala var izcep steiku, lāpstiņas un šķiņķa gabalus var sautēt vai vārīt gulašu, no kauliem var pagatavot buljonu, subproduktus pārstrādāt pastētē. Taču, ja pāri palikuši pārtikas produkti vai ēdiena sagataves, tos var sasaldēt vakuuma maisos, kas, aizņemot mazāk vietas, ietaupīs vietu saldētavā. Savukārt, dodoties uz veikalu, ieteicams izmantot daudzreiz lietojamos konteinerus un auduma vai papīra maisus, tad ir lielāka iespēja nopirkt tik daudz pārtikas, cik nepieciešams.

“Latvijas Pavāru klubā, iedvesmojoties no tā, ko esam dzirdējuši par pārtikas atkritumu veidlapām, sarīkojām konkursu, kurā piedalījās studenti no Baltijas pavāru skolām. Konkursa mērķis bija likt aizdomāties par to, kā mēs katrs varam samazināt pārtikas atkritumu daudzumu. Šajā konkursā no katras Baltijas valsts piedalījās divas komandas. Divu dalībnieku komanda gatavoja maltīti no piešķirtajiem produktiem. Pirms tam tika paziņota tikai galvenā sastāvdaļa. Šajā konkursā pie dalībniekiem nāca arī viņu skolotāji, kas izdomāja, ko pagatavot no skolēnu pāri palikušajiem produktu atgriezumiem. Noslēgumā tika svērti pāri palikušie atkritumi, lai saprastu, ka, dodot tiem otru iespēju, samazinās pārtikas atkritumu daudzums,” stāsta S. Riškova, piebilstot, ka šo ideju vēlētos attīstīt arī turpmāk.

Kaut gan šī konkursa mērķis ir rosināt jaunatni domāt par iespēju samazināt pārtikas atkritumus, Latvijas Pavāru kluba prezidente uzsver, ka nav sajutusi valsts atbildīgo iestāžu ieinteresētību šādā iniciatīvā. “Uzskatu, ka šajā laikā, kad ļoti daudz pārtikas tiek izmesta, cilvēki ir vairāk jāmotivē. Mana pārliecība – kamēr valsts pārtikas atkritumu samazināšanu nereklamēs kā nopietnu programmu, tikmēr nekas neuzlabosies,” pasūkstās S. Riškova.

Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstu

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Pārraut apburto loku

06:02
16.07.2024
45

Jauno māmiņu un grūtnieču atbalsta centrs “Madaras”, kas darbojas Liepā, nosvinējis 20 gadu jubileju. Tā darbība organizēta kā ģimenes modelis ar atbilstošu vidi, lai katrai māmiņai veltītu individuālu uzmanību. Šobrīd “Madarās” uzturas septiņas mammas un deviņi bērni, daļa māmiņu ir ar īpašām vajadzībām. Bet šo gadu laikā palīdzēts vairākiem simtiem sieviešu. Teju no pirmsākumiem biedrības […]

Svešumā latviskums uztur garu

08:03
11.07.2024
36

Jāņa Vecozola dzīve metusi dažādus līkumus. “Kā daudziem latviešiem šajos laikos,” viņš saka un piebilst, ka vasarā gribas būt Latvijā. Jānis dzimis un bērnību pavadījis Cēsīs, tad ģimene pārcēlās uz Priekuļiem, tur mācības pamatskolā, tad Jāņmuižas lauksaimniecības skolā, armija, darbs un ģimene Cēsīs. “Strādāju par šoferi, lai tiktu pie dzīvokļa, pārgāju uz celtniecību. Tad sākās […]

Suns māca dzīvot rotaļīgi un dalīties ar to

06:24
08.07.2024
34

 “Kanisterapija ir suņu asistēta terapija. Nereti šķiet, ka tā ir suņa glaudīšana, un dažreiz tā tas arī var izskatīties, taču kanisterapija ir daudzveidīga gan atkarībā no mērķauditorijas, gan suņa,” teic kanisterapijas speciāliste Tamāra Kabakova. “Bērni visbiežāk vēlas suni paglaudīt, pabužināt, samīļot. Tāpēc arī lielos pasākumos ir svarīgi stāstīt, kā ar suni pareizi darboties. Es to […]

Savā īpašajā vietā

07:21
07.07.2024
85

“Kamēr vēl mitrs un neput, zāle jānopļauj,” saka Solvita Jansone un steidz appļaut mājas apkārtni. Viņa atzīst, ka pagaidām vasara ilgstoši nav bijusi tik karsta kā  pērn, bet puķes nācās regulāri un cītīgi laistīt, dārzam gan bija jāpietiek ar rezervēm un rasu. “Lietus bija ļoti vajadzīgs, tagad apkārt    svaigums, viss var augt,” teic Solvita […]

Radošais process kā terapija

05:26
07.07.2024
37

Saruna ar digitālā satura veidošanas un skatuves mākslinieci DĀRTU ZVANERI Daudziem Dārtas vārds noteikti pazīstams caur labskanīgā ķeltu arfas un čella dueta “Infini” skaņām. Ar viņu sarunājāmies par mūzikas ceļu, teātri un to, ka dzīve allaž zina labāk, kas mums vajadzīgs. -Daudzi jūs iepazinuši caur mūziku, bet pati sakāt, ka esat ļoti radoša būtne – […]

Veselīgu matu augšanas noslēpums

14:31
05.07.2024
329

Veselīgu matu veidošana ir kopīgs mērķis daudziem, tomēr bieži vien tas šķiet kā slepenas dārgumu medības ar grūti iegūstamām balvām. Patiesi veselīgu matu pamatā ir ne tikai spīdīgi attēli reklāmās un nemitīgi mainīgās matu kopšanas tendences, bet arī izpratne par to unikālajām vajadzībām un rūpes par tām. Veselīgu matu kopšanas nozīme ir nepārspīlēta; tā nav […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
24
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
17
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
23
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
30
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi