Pirmdiena, 22. jūlijs
Vārda dienas: Marija, Marika, Marina

Jābeidz ņemt, izmantot un izmest

Druva
18:33
15.02.2021
8
Pdf Pargajiens Kemeri 58 1

Aplēses rāda, ka pasaules iedzīvotāju skaits līdz 2030. gadam sasniegs 8,5 miljardus, pakāpeniski pieaugs vidējās klases patērētāju īpatsvars. Šāds iedzīvotāju skaits ar nepieciešamo produktu un pakalpojumu pieprasījumu rada lielu spiedienu uz dabas resursiem, un turpmāk tas tikai pieaugs. Aprites ekonomikas modelis ir veids, kā mazināt resursu patēriņu. Nekas nedrīkstētu nonākt atkritumos, pretēji mūsu pašreizējās ieguves un patēriņa ekonomikas “ņemt-izmantot-izmest” pieejai. Un tomēr aprites ekonomika nav pašmērķis, tās būtība ir enerģijas, primāro resursu taupīšana un kaitējumu mazināšana attiecībā uz klimatu un dabu, apkārtējās vides piesārņojumu. Taču pastāv milzīgs risks, ka aprites ekonomikas patiesais mērķis lielai daļai komersantu un sabiedrības piemirsīsies, līdz ar to, ja mēs vēlamies ar šādu ekonomikas modeli uzlabot arī vides stāvokli, tad svarīgi ārēji uzraudzīt ekonomikas modeļa attīstību. Lai nesanāk tā, ka tikai klasiskie ekonomiskie rādītāji būs priekšzīmīgi, bet mēs turpat vien būsim sarunās par bēdīgo dabas stāvokli, piesārņojumu, enerģijas patēriņa virsotnēm un lobistu spiedienu uz dabas resursu intensīvāku izmantošanu.

Pasaulē aprites ekonomika attīstās dažādi. Liela nozīme ir resursu pieejamībai, resursu ieguves lobismam, kā arī iespējām un attieksmei atkritumu pārvaldības jautājumos, ļoti vienkāršojot, – cik viegli atkritumus noslēpt. Nenoliedzami milzīga nozīme ir arī politiskajai gaisotnei, piemēram, iepriekšējos gados valsts mērogā ASV, kur aprites ekonomikai nebija gaišākais periods.

Kaut mēs par aprites ekonomiku un reāliem soļiem praksē visbiežāk dzirdam Eiropas valstu ģimenē, tomēr tādās valstīs kā Ķīna, Japāna, Indija, Brazīlija, Kanāda, ASV un arī šo valstu pilsētās ir izstrādāti dažādu līmeņu plānošanas dokumenti un īstenotas daudzas iniciatīvas. Īpaši būtu uzsverami notikumi Ķīnā, kurā pietiekami strauji attīstās inovācijas, ekodizains, atkritumu pārstrāde, paaugstinās ražotāju atbildība.

Atgriežoties Eiropā, Eiropas Savienības stratēģiskie dokumenti un mēģinājumi tos savietot ar zinātni un finanšu avotiem ir jau visaptveroši, tomēr kopumā praksē vēl ir tāls ceļš ejams. Kopumā aprites ekonomikas potenciāls inovācijām, darba vietu radīšanai un ekonomikas attīstībai ir milzīgs. Ja ielūkojamies dalībvalstu virtuvēs, tad redzam, ka pastāv būtiskas atšķirības starp valstīm un to tiesību aktiem, dažādajiem valstu akcentiem, kā arī sabiedrības, uzņēmumu un valsts pārvaldes izpratni. Pie aprites ekonomikas attīstības aktīvi strādā Nīderlandē, Somijā, Dānijā, Itālijā, Francijā. Gan Eiropā, gan ārpus tās aprites ekonomikas virzītājs ir publiskās atbalsta sistēmas un privātās investīcijas, kā arī normatīvie akti un sabiedrības izglītošanas kampaņas.

Šobrīd Eiropā ir gandrīz 400 pašvaldību, kuras apņēmušās ieviest aprites ekonomikas principus. Tās izstrādā un ievēro plānus, piemēram, par atkritumu kvantitatīvo rādītāju samazināšanu, dalītās vākšanas un pārstrādes jaudu palielinājumu, īstenojot pasākumus produktu pārveidei, rīkojot publiskos iepirkumus u.c.

Latvijā aprites ekonomika ir sākuma stadijā. Mums ir aprites ekonomikas rīcības plāns. Taču ļoti fragmentētas zināšanas un prioritāšu trūkums šobrīd vēl ir lielā daļā uzņēmumu, kā arī valsts un pašvaldību sektoros un sabiedrībā kopumā. Bieži no politiķiem un pat no komersantiem, to profesionālajām asociācijām dzirdam, ka mūsu ekonomikā jau ir pietiekama aprite. Taču patēriņš, atkritumu pieauguma tendence, atkritumu šķirošanas un pārstrādes rādītāji, pārstrādāto materiālu pienesums izejvielu pieprasījumā, zaļais iepirkums u.c. radītāji iezīmē citu situāciju. Taču nenoliedzami komersantu vidū ir arī dzirdīgas ausis, un tāpēc arī pie mums parādās jaunas idejas, kā aprites ekonomiku iedzīvināt praksē.

Domājot par lielāku sabiedrības atbalstu aprites ekonomikas iedzīvināšanā, vienalga, vai tie būs atkritumu šķirošanas, depozīta jautājumi vai lietu labošanas, atjaunošanas servisi, koplietošanas pakalpojumi, izcili ekodizaina produkti, reciklētie produkti, jaunās dzīves sākumam jābūt ar aizvietojošu piedāvājumu šodienas ieradumiem. Jaunajam piedāvājumam jābūt vienkāršam un ērti īstenojamam, viegli pieejamam, ar saprotamu informāciju un sabiedrības iesaisti. Gan produktiem, gan pakalpojumiem jābūt cenas un kvalitātes ziņā pievilcīgiem. Šiem nosacījumiem īpaši liela nozīme būs sākuma periodā, kad cilvēki vēl būs piesardzīgi, uzticēsies dažādiem mītiem, nevēlēsies mainīt ieradumus, turklāt fonu veidos informācijas bagāža, kuru vēl kādu laiku uzturēs vecās ekonomikas interešu aizstāvji. Tieši to mēs dzirdam jau šobrīd no viņiem arī Latvijā – patēriņu nevajag ierobežot, resursi ir pietiekami, aprites ekonomika ir vienkāršota tirgus pārdale, kā arī dabas un vides problēmas kopumā ir izdomātas. Izglītības un izpratnes līmenis sabiedrībā noteikti attīstīsies lēnāk nekā izplatīsies pārmaiņu pretinieku ziņojumi publiskajā telpā.

Nākotnē būs nepieciešams virzīties uz koplietošanas produktu un pakalpojumu attīstību, produktu un pakalpojumu patiesās vērtības noteikšanu, šodienas ieradumu un uzvedības modeļu maiņu, bet, lai to sasniegtu, milzīga nozīme ir turpmākajam skolu izglītības vektoram.

Kopumā aprites ekonomika vēl neatbild uz visiem šodienas jautājumiem, bet tā iezīmē pārmaiņu sākumu. Nākotnē tā apaugs ar jauniem atvasinājumiem, un tas būs jau cits tvērums un pielietotā terminoloģija. Lai kāds būtu šīs ekonomikas nosaukums, tā pēc būtības turpinās nodrošināt mums labklājību. Jautājums tikai, kas būs labklājības esence.

Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Pārraut apburto loku

06:02
16.07.2024
45

Jauno māmiņu un grūtnieču atbalsta centrs “Madaras”, kas darbojas Liepā, nosvinējis 20 gadu jubileju. Tā darbība organizēta kā ģimenes modelis ar atbilstošu vidi, lai katrai māmiņai veltītu individuālu uzmanību. Šobrīd “Madarās” uzturas septiņas mammas un deviņi bērni, daļa māmiņu ir ar īpašām vajadzībām. Bet šo gadu laikā palīdzēts vairākiem simtiem sieviešu. Teju no pirmsākumiem biedrības […]

Svešumā latviskums uztur garu

08:03
11.07.2024
36

Jāņa Vecozola dzīve metusi dažādus līkumus. “Kā daudziem latviešiem šajos laikos,” viņš saka un piebilst, ka vasarā gribas būt Latvijā. Jānis dzimis un bērnību pavadījis Cēsīs, tad ģimene pārcēlās uz Priekuļiem, tur mācības pamatskolā, tad Jāņmuižas lauksaimniecības skolā, armija, darbs un ģimene Cēsīs. “Strādāju par šoferi, lai tiktu pie dzīvokļa, pārgāju uz celtniecību. Tad sākās […]

Suns māca dzīvot rotaļīgi un dalīties ar to

06:24
08.07.2024
34

 “Kanisterapija ir suņu asistēta terapija. Nereti šķiet, ka tā ir suņa glaudīšana, un dažreiz tā tas arī var izskatīties, taču kanisterapija ir daudzveidīga gan atkarībā no mērķauditorijas, gan suņa,” teic kanisterapijas speciāliste Tamāra Kabakova. “Bērni visbiežāk vēlas suni paglaudīt, pabužināt, samīļot. Tāpēc arī lielos pasākumos ir svarīgi stāstīt, kā ar suni pareizi darboties. Es to […]

Savā īpašajā vietā

07:21
07.07.2024
85

“Kamēr vēl mitrs un neput, zāle jānopļauj,” saka Solvita Jansone un steidz appļaut mājas apkārtni. Viņa atzīst, ka pagaidām vasara ilgstoši nav bijusi tik karsta kā  pērn, bet puķes nācās regulāri un cītīgi laistīt, dārzam gan bija jāpietiek ar rezervēm un rasu. “Lietus bija ļoti vajadzīgs, tagad apkārt    svaigums, viss var augt,” teic Solvita […]

Radošais process kā terapija

05:26
07.07.2024
37

Saruna ar digitālā satura veidošanas un skatuves mākslinieci DĀRTU ZVANERI Daudziem Dārtas vārds noteikti pazīstams caur labskanīgā ķeltu arfas un čella dueta “Infini” skaņām. Ar viņu sarunājāmies par mūzikas ceļu, teātri un to, ka dzīve allaž zina labāk, kas mums vajadzīgs. -Daudzi jūs iepazinuši caur mūziku, bet pati sakāt, ka esat ļoti radoša būtne – […]

Veselīgu matu augšanas noslēpums

14:31
05.07.2024
329

Veselīgu matu veidošana ir kopīgs mērķis daudziem, tomēr bieži vien tas šķiet kā slepenas dārgumu medības ar grūti iegūstamām balvām. Patiesi veselīgu matu pamatā ir ne tikai spīdīgi attēli reklāmās un nemitīgi mainīgās matu kopšanas tendences, bet arī izpratne par to unikālajām vajadzībām un rūpes par tām. Veselīgu matu kopšanas nozīme ir nepārspīlēta; tā nav […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
24
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
17
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
23
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
30
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi