Līdz ar pilnveidotā mācību satura un pieejas ienākšanu skolās tām oficiāli dota lielāka brīvība arī stundu grafika plānošanā. Cik plaši to izmanto mūspuses izglītības iestādes, un kādi ir pirmie secinājumi?
Pakāpeniski pilnveidotās mācību pieejas iedzīvināšana iepriekšējā mācību gadā iesākās bērnudārzos, bet š.m.g. septembrī oficiāli sākta arī pamata un vidējā izglītībā – 1., 4., 7. un 10.klasēs. Jaunais izglītības procesa redzējums krietni lielāku uzsvaru licis uz audzēkņiem vecumposmos sasniedzamajiem mērķiem un reformētu vērtēšanas sistēmu kā mācību instrumentu, bet atlaidis grožus stundu saraksta plānošanas jomā. Līdz ar to izglītības iestāžu vadītājiem ir plašākas iespējas mainīt nodarbību grafiku, nepieturoties pie viena stundu saraksta mācību gada garumā, kā gadu desmitiem bijām pieraduši. Aptaujājot skolu direktorus vēsturiskajā Cēsu rajonā, jāsecina – iestāžu vadītājiem šī pieeja sen vairs nešķiet sveša, tomēr organizatoriski jaunas lietas tiek ieviestas pamazām, saskaņojot kolektīva viedokli un vajadzības. Radikālākas pārmaiņas gan pagaidām tiek uztvertas ar piesardzību.
Jaunpiebalgas vidusskola no septembra izvēlējusies ieviest tā saucamās bloka stundas, kad mācību priekšmeti stundu sarakstā tiek kārtoti pa divi, stāsta direktors Arnis Ratiņš. Līdz ar to gan skolēnam ir mazāk dažādu mācību priekšmetu dienā, gan arī pedagogiem iespēja pilnīgāk sagatavoties. “Lielākā daļa stundu jau tā arī notiek,” apliecina iestādes vadītājs, sakot – visi ir ļoti apmierināti ar jauno kārtību. “Vairāk var padarīt konkrētajā priekšmetā, arī pētnieciskos darbus veikt,” skaidro A.Ratiņš, piekrītot, ka šāds stundu plāns negaidot palīdzējis arī attālinātajā mācību darbā.
Arī Cēsu Pilsētas vidusskolā šajā mācību gadā ienākusi stundu plānošana blokos, kā arī vidusskolēniem ieviesti atšķirīgi stundu saraksti katru otro nedēļu. Skolas direktore Aija Sīmane “Druvai” teic, ka no jaunievedumiem saskatāms vairāk ieguvumu nekā grūtību tajos iejusties. Tomēr par radikālākām stundu plāna pārmaiņām -mācību priekšmeta intensīva apgūšana kursa veidā, līdzīgi augstskolu studiju principam – vidusskolas vadītāja ir krietni piesardzīgāka. A.Sīmane atklāj, ka savulaik šāds princips gan izmēģināts vakara maiņā, tomēr min sarežģījumus gan saistībā ar iespējamu audzēkņu ilgstošu saslimšanu, kad var “izkrist” vesels mācību kurss, gan neskaidrās situācijas, kad mācību gada vidū skolā ienāk audzēknis no citas skolas.
Arī Vecpiebalgas vidusskolā iespēju robežās izmēģinātas bloka stundas un gan pedagogi, gan audzēkņi esot apmierināti, stāsta iestādes vadītāja Ilona Strelkova. Nākamgad iecerēts ieviest arī atšķirīgus stundu sarakstus pāra un nepāra nedēļām. Ja līdz šim mūzikā vai kādā citā priekšmetā klasei bijusi paredzēta tikai viena stunda nedēļā, tad turpmāk tās apvienotu blokā vienā nedēļā, bet nākamajā nedēļā to vietā būtu cits līdzvērtīgā apjomā esošs mācību priekšmets. Taujāta par intensīvu kursu plānošanu, I.Strelkova pagaidām pieļauj, ka līdzīgs princips gaidāms vien vidusskolas sporta nodarbībās. Tur plānots apgūstamo saturu iedalīt disciplīnās, katru uzņemsies kāds no trim sporta pedagogiem .
Cēsu 2.pamatskolas direktore Ija Brammane par bloku stundu risinājumu teic atzinīgus vārdus, atzīstot, ka tas jau eksistē pat vairākus gadus. “Tas ir atbalsts skolēnam, lai var iedziļināties priekšmeta saturā,” teic iestādes vadītāja, piebilstot, ka šajā mācību gadā pirmo reizi izmēģināti priekšmetu moduļi, kas ir arī daļa no pieminētā atšķirīgā stundu saraksta pāra vai nepāra nedēļās, jo tiek apvienoti priekšmeti, kuriem nedēļā paredzēta tikai viena mācību stunda. Jebkuras pārmaiņas kātrā jaunajā mācību gadā tiek ieviestas pamazām, esošā mācību gada beigās konsultējoties ar pedagogiem. “Tāpat kā bērnam, arī skolotājam līdz tam ir jāizaug,” skaidro I.Brammane, vēl neatklājot nākamās iecerētās pārmaiņas. Patlaban izmēģinātais gan noteikti tiks turpināts.
Par bloka stundām līdz ar stāšanos amatā jau pirms gadiem četriem kolēģus uzrunājis arī Raunas vidusskolas direktors Edgars Plētiens. Viņš “Druvai” atzīst, ka stabili šāds grafiks ieviests pēdējos divos gados un tagad lielākā daļa mācību stundu tā arī tiek plānotas. Attiecībā uz intensīvāku kāda mācību kursa apgūšanu E.Plētiens gan ir pārliecinātāks un atklāj, ka sanācis jau šādu risinājumu izmantot. Proti, lai nodrošinātu 12.klasei informātiku, kur pasniedzēja varējusi sākt darbu vien otrajā semestrī, direktors paša pasniegto vēsturi “sarāvis” pirmajā semestrī. “Kā skolotājs biju ļoti priecīgs – vairāk laika, iespēju iedziļināties, īstenot projektus,” viņš atzīst. Tādējādi stundu sarakstā atbrīvota vieta intensīvākai informātikas apgūšanai gada otrajā pusē. Viņaprāt, ļoti līdzīgi varētu rīkoties arī pamatskolas līmenī, turklāt tas varētu līdzēt, risinot sāpīgo skolotāju deficīta problēmu.
Kā ērtu un regulāri iespējamu šādu variantu redz arī privātās izglītības iestādes “Cēsu Jaunā skola” vadītājs Ivo Rode, vienlaikus skaidrojot, ka šāda elastība ir mazas skolas priekšrocība. Taču viņš arī atzīst, ka privātai izglītības iestādei, lai piesaistītu audzēkņus, ir jābūt drosmīgākai, pat “ekstrēmākai” jaunievedumos, minot ideju piemērus par pedagogu apmaiņu intensīvo kursu novadīšanai starp skolām. “Citādi – kāpēc tad pie mums nākt, ja piedāvāsim to pašu, ko citi, ” saka I.Rode.
Komentāri