Piektdiena, 22. novembris
Vārda dienas: Aldis, Alfons, Aldris

Vispirms jāizvērtē situācija katrā pašvaldībā

Iveta Šmugā
10:34
03.03.2021
11
Skuja 05 1

Atkritumu apsaimniekošanas plānošana ilgtermiņā ir viens no Eiropas Savienības (ES) un Latvijas nozīmīgākajiem jautājumiem vides politikā, sekmējot virzību uz Eiropas Zaļo kursu un pāreju uz klimatneitralitāti. Par to, kā atkritumu apsaimniekošanas plānā (2021.–2028. g.) paredzēts samazināt atkritumu daudzumu Latvijā un kādi uzdevumi doti pašvaldībām, sarunājāmies ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietnieci vides aizsardzības jautājumos ALDU OZOLU.

– Kāda pašvaldību rīcība gaidāma atkritumu apsaimniekošanas plāna īstenošanā?

– Mērķis, ko paredz ES direktīvas, ir līdz 2035. gadam apglabājamo atkritumu daudzumu samazināt līdz 10% no kopējā sadzīves atkritumu daudzuma. Pašlaik apglabāti tiek vairāk nekā 60% sadzīves atkritumu. VARAM sagatavotais atkritumu apsaimniekošanas plāns nākamajiem astoņiem gadiem paredz Latvijā pakāpeniski samazināt saražoto atkritumu daudzumu un to apglabāšanu, kā arī būtiski palielināt atkritumu pārstrādi. Tā kā atkritumu apsaimniekošana ir pašvaldību autonoma funkcija, tad par to, kā to organizēt iedzīvotājiem, jālemj pašām pašvaldībām.

Reģionos līdz 2022. gada beigām būs jāizvērtē, kā pašvaldības vēlētos turpmāk attīstīt sadzīves atkritumu poligonus. VARAM pasūtītajā pētījumā secināts, ka daļā no atkritumu apsaimniekošanas reģioniem sagaidāms kopējā atkritumu apjoma samazinājums, kas radīs jautājumus par atsevišķu atkritumu poligonu ekonomisko dzīvotspēju ilgtermiņā un līdzšinējās pārvaldes struktūras atbilstību jaunajām prasībām.

Lielas pārmaiņas gaidāmas teritorijās, tāpēc pašvaldībām izvērtēšanai un reģionālā atkritumu apsaimniekošanas plāna izstrādei dots gana ilgs laiks – līdz nākamā gada beigām, nevis šogad. Skaidrs, ka jaunajām pašvaldībām savā teritorijā būs jāapzina sava saimniecība vispirms, tikai tad var sākt plānot. Bet atkritumu plāna kontekstā ņēmām vērā jaunās administratīvi teritoriālās reformas rezultātā radītās novadu robežas. Uz tā pamata izmantotas prognozes par iedzīvotāju skaitu, lai varētu paredzēt, cik liels atkritumu apjoms radīsies.

– Kas mainīsies?

– Ministrija ir rosinājusi līdzšinējo 10 reģionu vietā izveidot piecus spēcīgākus atkritumu apsaimniekošanas reģionus. Visu pašreizējo atkritumu poligonu ekspluatācija turpināsies, bet tiks diferencētas poligonos veicamās atkritumu apsaimniekošanas darbības. Piemēram, poligonu teritorijā varētu veikt šķirošanu, pāršķirošanu, no atkritumiem sagatavot kurināmo, atsevišķus atkritumu veidus pārstrādāt, varbūt kādas lietas remontēt. Saredzam, ka lielākajā daļā poligonu atkritumu apglabāšanu varētu arī turpināt, bet lēmums par to būs jāpieņem atkritumu apsaimniekošanas reģiona pašvaldībām.

Diskusijas ar pašvaldībām par reģionu robežām ir paredzētas šī gada pavasarī, un gala variants tiks apstiprināts ar Ministru kabineta rīkojumu. Attiecīgi tad nofiksēsim atkritumu apsaimniekošanas reģionu robežas, tālāk šo reģionu pašvaldībām ir jāizstrādā reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns.

Protams, ir jāskatās, kā ir ar esošajiem līgumiem, bet, mūsuprāt, ir svarīgi saprast, kādas ir kopējās investīciju vajadzības atkritumu apsaimniekošanas mērķu sasniegšanai, jo publiskais finansējums ir ierobežotā apmērā. Jādomā stratēģiski, kur kādu infrastruktūru izvietot, jo visos poligonos visas funkcijas nav iespējams nodrošināt.

– Kādas pārmaiņas redzēs iedzīvotāji?

– Nāk klāt jaunas lietas – līdz 2023. gada beigām visā Latvijā ir jāizveido sistēma, kā katrā atkritumu rašanās vietā, katrā mājsaimniecībā atsevišķi nodalīt bioloģiskos atkritumus no kopējās plūsmas. Būs vajadzīga praktiska rīcība, arī pārstrādes iekārtas, kam esam paredzējuši finansējumu.

No 2025. gada jāuzsāk tekstilatkritumu dalīta vākšana, arī to pārstrāde prasīs papildu izmaksas. Plāna ietvaros vērtēs, kur kādas atkritumu plūsmas rodas, kāda ir esošā infrastruktūra, kur kādas pārstrādes iekārtas vajag.

Tas, kurā no poligoniem kādas darbības var notikt, jāvērtē uz vietas pašvaldībām.

– Kā ar jau ieguldītajām investīcijām un finanšu saistībām?

– Investīcijas ir vēl viens no aktuālajiem jautājumiem, kas publiskajā telpā tiek divējādi atspoguļots. Plānā ir precīzi norādīts, ka VARAM līdz 2022. gada beigām sagatavos informatīvo ziņojumu par visu poligonu finanšu saistībām un iesniegs to valdībai izvērtēšanai. Informatīvais ziņojums ir atkarīgs no reģionu tālākās apsaimniekošanas plāniem, tādēļ tā izstrāde jāveic pēc diskusijām ar pašvaldībām.

Protams, finanšu aspekts (kurai pašvaldībai kādas kapitāla daļas pieder, kurš ko apsaimnieko) ir būtisks – kā finanšu saistības tiks pārņemtas vai nodotas.

Plāns iezīmē, ka reģionālos atkritumu apsaimniekošanas centrus vajadzētu veidot uz poligonu bāzes, izvērtējot, kādas funkcijas poligoni varētu turpināt, kādas vajadzētu attīstīt. Piemēram, bioloģisko atkritumu pārstrādes jomā šobrīd ir tikai viena pārstrādes iekārta Getliņos. Lai būtu visos reģionos, investīciju nepietiek, un nav arī racionāli, jo apjomu nepietiek. Skaidrs, ka būs jāizvērtē, kur ko koncentrēt, cik daudz jaunu iekārtu vajag. Pavērtējot periodu līdz pat 2035. gadam, atkritumu plūsmai vajadzētu samazināties.

– Kā notiks pašvaldību pievienošanās kādam no pieciem atkritumu apsaimniekošanas reģioniem?

– Atkritumu apsaimniekošanas reģionu robežas tiks noteiktas ar MK rīkojumu.

Vēl nekas stingri nav izlemts, notiek diskusijas. Vēlos viest skaidrību un norādīt, ka atkritumu poligoni visos reģionos turpinās strādāt, vismaz vidējā termiņā. Pirms virzīt dokumentus uz MK apstiprināšanai, vēlreiz visu izrunāsim ar pašvaldību pārstāvjiem. Piemēram, Madonas novads līdz šim bija iekļauts Vidusdaugavas atkritumu apsaimniekošanas reģionā. Ja 10 līdzšinējo reģionu vietā veidojam piecus, tad Madonas novads varētu pievienoties Vidzemes atkritumu apsaimniekošanas reģionam. Līdzšinējie atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi turpinās darbu līdz 2022. gada beigām. Notiek sarunas arī citos reģionos, piemēram, Kurzemē Kuldīgas novada pašvaldība nevēlas, ka tās teritoriju dala divās daļās. Tuvākajā laikā mēs par to ar pašvaldību pārstāvjiem runāsim, nozīme būs arī atkritumu apjomiem.

Daibes poligonā pie Cēsīm, kas atrodas topošajā Vidzemes atkritumu apsaimniekošanas reģionā, plānota arī bioloģisko atkritumu pārstrāde, bet ir jāvērtē, cik tālu ir pamatoti vest atkritumus. Šajā jautājumā reģiona pašvaldībām ir jāsaka savs vārds. Nav obligāti visus atkritumus vest uz pārstrādes iekārtu, ir atkritumi, ko var kompostēt uz vietas, piemēram, dārzu un parku atkritumi. Situācija ir jāvērtē tieši pašvaldībās, tās arī labāk zina, kur kas rodas.

Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
260

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
20

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
19

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Forma izceļ sievišķību

15:32
13.11.2024
97
1

Lāčplēša dienā zemessargi visā Latvijā uz savām darbavietām devās formas tērpā. Tādējādi godinot Brīvības cīņu varoņus, kuri nosargāja mūsu valsti pirms vairāk nekā simts gadiem, un apliecinot šodienas valsts sargu vadmotīvu – mana Latvija, mana atbildība! Zemessardzes 27. kājnieku bataljonā Cēsīs militārās prasmes apgūst arī sievietes. Par to, kāda bija viņu motivācija, pievienojoties zemessargiem, un […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
22
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
8
4
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
24
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
24
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
64
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi