Piektdiena, 22. novembris
Vārda dienas: Aldis, Alfons, Aldris

Diendienā nav līdzās, bet vienmēr kopā

Iveta Rozentāle
14:36
15.03.2021
30
Gimene Ilze 1 1

Ilze un Mareks Podnieki dzīvo Raunā. Viņiem ir trīs meitas: Justīne (15), Linda (19) un Madara (23).

Madara jau uzsākusi patstāvīgu dzīvi, strādā Rīgā pirmsskolas izglītības iestādē,    ir deju pedagoģe. Kad beigsies pulcēšanās ierobežojumi, atgriezīsies profesijā. Linda uzsākusi studijas medicīnā. Arī ģimenes galva Mareks mājās nav diendienā, viņš saimnieko tēva saimniecībā. Ikdienā Ilze ir kopā ar Justīni, īpaši tagad, kovida laikā. Ilze ir skolotāja, strādā attālināti, arī Justīnei mācību stundas ir mājās pie datora.

Sarunās iegūst bērni un vecāki

Pielāgojoties situācijai, Ilze kopā ar jaunāko meitu veido atslodzi savam dienas ritmam: no rīta vingro, vakaros iet pastaigāties un divreiz nedēļā piedalīties Raunas novada organizētajās attālinātajās jogas nodarbībās “Zoom” platformā. Aktīvās nodarbes, arī jogas nodarbības rosina Justīne, meitene novērtējusi, ka mamma ikdienā ir ļoti strauja un joga var palīdzēt piezemēties. “Tas man grūti padodas, jo visu gribas ātri, bet nu jau esmu apradusi un gaidu nākamās nodarbības,” ar smaidu teic Ilze un, runājot par pastaigām, piebilst: “Pa­staigājoties raisās    dziļākas sarunas, tas ir brīdis, kad pa rokai nav nekā cita, nekas nenovērš uzmanību. Tāpēc šajā laikā esam ļoti daudz ko pārrunājušas.”

Sarunas ar bērniem Ilzei svarīgas bijušas vienmēr. Lai gan vīrs mēdzis teikt, ko gan var tik daudz runāt, var pateikt, ka tā jādara, un viss, Ilzei svarīgi ir izskaidrot, lai bērns saprastu, kāpēc tā jādara: “Tas prasa laiku un pacietību, bet man vienmēr bijis svarīgi runāt un skaidrot. Meitenes mēdz teikt, ka neesmu viņām nekad neko liegusi, bet īstenībā tā nemaz nav, vienkārši tik daudz runājam, ka meitenes jau pašas zina, kur ir tā robeža, ko drīkst prasīt un ko es noteikti nepieļaušu. Audzinot bērnus, robežas noliek visi vecāki, tikai vienā ģimenē to dara strikti, citā – skaidrojot. Sarunas veido un ietekmē bērnu visās jomās.”

Ilze arī novērojusi, lai gan ģimenes vērtības nemainās, ar katru bērnu mainās veids, kā šīs vērtības tiek mācītas, kā arī ar katru bērnu palielinās piesardzības robeža: “Ko baidījos ļaut vecākajai meitai, jaunākajai jau ļauju. Ar vecāko meitu biju piesardzīgāka, bet ar katru bērnu rodas lielāka māka savu bērnu paredzēt, saprast, kuram ko drīkst atļaut. Mēs diezgan ātri sapratām, ka jaunākajai meitai ir vieglāk iemācīt, nekā aizliegt. Ja viņa gribēja cept, tad labāk bija ierādīt, kā to darīt pareizi, nevis aizliegt, jo tāpat izdarīs. Vēlme izdarīt ir lielāka par nedrīkst.”

Ģimene ir vērtības un sajūtas

Domājot par ģimeni, Ilze teic: “Ģimene ir sajūtas. Tas ir prieks, un tās ir arī rūpes. Tās ir raizes, bet, kad viss kārtībā, tas ir saldais ēdiens. Tā ir sajūta, ka tevi gaida un esi vajadzīgs. Visi elementi, kas ir ģimenē, ir vienlīdz svarīgi, tiem vienmēr jābūt līdzsvarā. Ģimene ir vērtības: cieņa citam pret citu, atcerēšanās, uzticēšanās. Var visādi gadīties, bet patiesība ir jāpasaka, lai cik reizēm tā ir nepasākama vai grūta. Protams, ģimenē ir arī strīdi, bet svarīgi, lai pēc tiem var atkal runāt. Ir tēmas, par kurām zinām, ka tām pieskaramies tikai nedaudz, lai nebūtu lieku strīdu.”

Ģimene aizvadītajā gadā no bēniņiem nonesa lielo, apaļo sai­mes galdu, pie kura visi kopīgi var sasēsties. Kad bērni bija mazi, istabās vajadzēja vairāk vietas. Tagad apaļais galds papildinās    kopības sajūtu, kas ģimenei ir svarīga. Ilze arī norāda, ka ģimene nav tikai viņi pieci, bet arī viņas un Mareka vecāki, Ilzes brāļa ģimene, kurā arī aug trīs bērni. Ģimenē tradīcija ir pārsteigt citam citu dzimšanās dienā, un Ilze teic: “Kad bērni aiziet gulēt, gādāju pārsteigumus, bet nu jau pienācis laiks, kad bērni tos rada man. Tā pagājušajā gadā uz dzimšanas dienu meitenes pa nakti bija uzcepušas torti. Tā ir ļoti īpaša sajūta, ka tas, ko esi devis, nāk atpakaļ.”

Ilze pati ir no divu bērnu ģimenes, tāpēc vienmēr zinājusi, ka viņai būs vairāki bērni: “Vienam bērnam taču ir garlaicīgi. Kad ir divi, tad ir, ar ko spēlēties, ar ko rēķināties un dalīties. Un, kur ir divi, tur uzrodas arī trešais. Es parasti iesmeju – trešais bērns ir tāds: redz, kur es esmu un būšu; un tāds arī ir    visu dzīvi – es te esmu un būšu, rēķinieties ar to.” Daudzbērnu mamma teic: “Bērni, tas ir skaisti; trīs meitas, tas ir ļoti skaisti. Dārgi, bet skaisti. Kad paskatos uz savām meitām, saprotu, ka tas laiks, ko esmu veltījusi viņām, ir bijis tā vērts. Drīzāk varētu nožēlot, ka nav vēl kāds bērniņš. Bet veselības dēļ jutu, ka trīs ir optimāli. Ja vien iespējams, nevajag baidīties no lielāka bērnu skaita. Bērni ļoti maina redzējumu, ja viņos ieklausās, viņi tik daudz atklāj. Trešais bērns man vispār pavēra jaunu skatījumu uz pasauli – var būt arī tā.”

Kad bērni aiziet savā dzīvē

Ilzes un Mareka ģimenē ir brīdis, kad bērni pamazām atstāj mājas. Ilze atzīst: “Kad pirmā meita sāka mācīties Valmierā, tas vēl nebija tik sāpīgi, jo divas bija mājās, turklāt Valmiera ir netālu. Bet, kad vidējā meita aizgāja uz vidusskolu, vecākā sāka studēt augstskolā, palikām ar jaunāko meitu divatā mājās. Tad pirmo reizi sajutu, ka vēl pāris gadu iešu ar bērnu kopā uz skolu, pēc tam jau iešu viena un arī mājās būšu viena, jo vīrs lielākoties ir prom. Tad gan bija    skumīga sajūta. Tāpēc vecākajai meitai teicu, ka sāku gaidīt mazbērnus.”

Protams, Ilze novērtē, ka bērnu pieaugšanai nenoliedzami ir arī savi ieguvumi, jo tagad var arī vairāk laika veltīt sev: “Kad bērni bija mazi, tad vai nu gāju ar visiem bērniem, vai negāju vispār. Bet tagad jau kopīgi domājam, kur varētu aizbraukt, ko darīt, tās jau ir vairāk tādas draudzeņu attiecības.”

Ilze novērtē arī vidi, kurā dzīvo: “Man ļoti patīk Raunā. Te esmu kopš četru gadu vecuma. Mēs ar meitām vispār esam dabas mīļotājas, un Raunā daba ir visapkārt, daudz kultūrvēsturisku vietu. Man ir māja ar dārzu uz pagalma pusi, tāpēc varu mierīgi pidžamā iziet pagalmā. Skola un darbs ir piecu minūšu attālumā, tepat ir sporta laukums un sporta zāle, veikals, bibliotēka. Ja akurāt ko vairāk vajag, iesēžos mašīnā un braucu, viss ir viegli sasniedzams. Vienīgi nevarēju bērnus izvadāt uz mūzikas vai mākslas skolu, bet mums arī te ir iespēja individuāli skolā apgūt dažādus mūzikas instrumentus, katra meita kādu spēlē. Tāpēc man ir sajūta, ka Raunā ir viss, kas vajadzīgs, te ir ideāli apstākļi dzīvošanai.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
260

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
20

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
19

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Forma izceļ sievišķību

15:32
13.11.2024
97
1

Lāčplēša dienā zemessargi visā Latvijā uz savām darbavietām devās formas tērpā. Tādējādi godinot Brīvības cīņu varoņus, kuri nosargāja mūsu valsti pirms vairāk nekā simts gadiem, un apliecinot šodienas valsts sargu vadmotīvu – mana Latvija, mana atbildība! Zemessardzes 27. kājnieku bataljonā Cēsīs militārās prasmes apgūst arī sievietes. Par to, kāda bija viņu motivācija, pievienojoties zemessargiem, un […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
22
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
8
4
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
24
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
24
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
64
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi