Ceturtdiena, 2. maijs
Vārda dienas: Zigmunds, Sigmunds, Zigismunds

Vienīgā svira ir sabiedrības informēšana

ŽEŅA KOZLOVA
15:00
17.03.2021
25
Img 1317 1

To, ka izstrādātais valsts atkritumu apsaimniekošanas plāns 2021.–2028. gadam ir jauns izaicinājums pašvaldībām un ka tajā izvirzītos ambiciozos mērķus varēs sasniegt tikai kopīgiem spēkiem, sadarbojoties visām šajā procesā iesaistītajām pusēm, atzīst gan pašvaldību, gan atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu pārstāvji. Madonas novada pieredze ir tikai viens piemērs, tomēr tas labi raksturo situāciju.

Jāmaina domāšana

“Tik būtiski samazināt nešķiroto sadzīves atkritumu īpatsvaru, kā to paredz jaunais valsts atkritumu apsaimniekošanas plāns, nebūs vienkārši. Vienīgās sviras, kā pašvaldība var to ietekmēt, ir sabiedrības informēšana un atbalsts dalīto atkritumu savākšanas pilnveidošanai. Madonas novada pašvaldība abos šajos virzienos arī strādā. Ļoti aktīvi informatīvo kampaņu izvērsām pirms vairākiem gadiem, kad maksa par atkritumiem tika piesaistīta nodotajam svaram poligonā, un katru mēnesi tā ir atšķirīga. Tā tiek aprēķināta, summējot maksu par sadzīves atkritumu savākšanu (pastāvīgā daļa) un to noglabāšanu (mainīgā daļa). Skaidrojām iedzīvotājiem, ka, jo aktīvāk viņi iesaistīsies atkritumu šķirošanas procesā, jo vairāk tas atspoguļosies maciņos. Visefektīvāk ieinteresēt iedzīvotājus iespējams tieši ar maksas samazināšanu, tāpat liela nozīme ir arī tam, kā šajā jomā darbojas pirmsskolas izglītības iestādes, skolas, vai pietiekami izglīto jauno paaudzi un ieaudzina zaļo domāšanu,” uzskata Madonas novada pašvaldības izpilddirektora pienākumu izpildītājs Āris Vilšķērsts.

“Šobrīd atkritumu šķirošana vēl ir bērna autiņos. Ir jāveic vesels pasākumu komplekss, katram jāmaina domāšana, un arī ražotājiem ir jāpaiet solītis pretī iedzīvotājiem, lai šķirošanas procesu padarītu ērtāku,” uzskata Madonas novada pašvaldības pārstāvis Āris Vilšķērsts.

Viņš uzsver, ka šajā ziņā ir vēl daudz darāmā, un iemet akmentiņu ražotāju dārziņā. “Diemžēl mūsu rūpniecība neiet līdzi laika prasībām un jaunākajām nostādnēm. Piemēram, aizbraucot ciemos uz Vāciju un ieejot virtuvē, var pārliecināties, ka zem izlietnes ir piestiprināts nodalījums ar vairākām kastēm katram atkritumu veidam. Pie mums virtuves mēbeles, kuras Latvijā tiek ievestas vairumā un ir nopērkamas, nav aprīkotas ar tādām lietām. Arī mūsu pašu mēbeļu ražotāji pie tā vēl nav piedomājuši. Šobrīd atkritumu šķirošana vēl ir bērna autiņos. Ir jāveic vesels pasākumu komplekss, jāmaina domāšana un ražotajiem jāpaiet solītis pretī iedzīvotājiem, jo šķirošana jau ir jāveic katram savā virtuvē. Neiesi taču ar vienu lielu maisu uz konteineru laukumu, lai tikai tur sāktu dalīt tā saturu pa labi un pa kreisi, liekot katru atkritumu veidu tam paredzētajā konteinerā. Katrā ziņā tas ir viens no jautājumiem, kas būtu Latvijā jārisina, lai cilvēki varētu iegādāties attiecīgas mēbeles vai pie esošajām mēbelēm pievienot bloku ar vairākiem nodalījumiem atkritumu šķirošanai. Tas cilvēkiem padarītu daudz ērtāku pašu šķirošanu. Varbūt valdība varētu piedāvāt kādu atbalsta mehānismu ražotājiem, kas to uzņemtos. Ja šādas iespējas nav, viss tiek salikts vienā maisā un izmests pie sadzīves atkritumiem. Tikai ļoti apzinīgi, zaļi domājoši iedzīvotāji pieliek papildu pūles un dzīvoklī tur vairākus maisus, lai atsevišķi nodalītu vismaz stiklu un jaukto iepakojumu,” akcentē Ā. Vilšķērsts.

Palielinājies par 234 tonnām

Atkritumu apsaimniekošanu Madonas novadā veic divi uzņēmumi: Madonas pilsētā un novada 10 pagastos – SIA “Madonas namsaimnieks”, bet četros pagastos – SIA “Bērzaunes komunālais uzņēmums”. Lai palielinātu iespēju atkritumus šķirot, pašvaldība abiem uzņēmumiem ir piešķīrusi līdzekļus jaunu dalīto konteineru iegādei, ņemot vērā aktīvo Madonas novada iedzīvotāju iesaistīšanos dalīto atkritumu šķirošanā un pieaugušo pieprasījumu no Madonas novada pārvalžu vadītājiem, kā arī juridisko personu ieinteresētību iesaistīties atkritumu šķirošanas procesā. Tie ir uzstādīti visos Madonas novada 14 pagastos, bet visvairāk – Madonas pilsētā.

Tieši ar dalīto konteineru skaita palielināšanu, vairāku jaunu laukumu izveidošanu, tāpat plašo informatīvo kampaņu SIA “Madonas namsaimnieks” valdes loceklis Oskars Janovičs skaidro, kāpēc beidzamajos trijos gados ievērojami pieaudzis šķiroto atkritumu apjoms.

Uzņēmumā veiktā analīze par SIA “Vidusdaugavas SPAAO” Madonas šķirošanas-pārkraušanas stacijā fiksētajiem rezultātiem rāda, ka 2018. gadā SIA “Madonas namsaimnieks” apkalpes zonā tika savāktas un nodotas 309 tonnas dalīto atkritumu (stikls kopā ar jaukto iepakojumu), 2019. gadā – 489 tonnas, bet 2020. gadā – 543 tonnas, tas nozīmē, ka trijos gados šķiroto atkritumu apjoms palielinājies par 234 tonnām jeb par vairāk nekā 40%.

Var tikai minēt, kas bija pirms tam

Pašvaldības piešķirtais finansējums divos gados 26 000 eiro uzņēmumam ir ļāvis gan iegādāties jaunus konteinerus, gan Madonas pilsētā ierīkot vairākus jaunus dalīto konteineru laukumus. Patlaban Madonas pilsētā ir izvietoti 174 dalītie konteineri, bet SIA “Madonas namsaimnieks” apkalpes zonā ietilpstošajos 10 pagastos – 95, tātad kopā 269 dalītie konteineri.

Tieši ar dalīto konteineru skaita palielināšanu, vairāku jaunu laukumu izveidošanu, tāpat plašo informatīvo kampaņu SIA “Madonas namsaimnieks” valdes loceklis Oskars Janovičs skaidro, kāpēc beidzamajos trijos gados ievērojami pieaudzis šķiroto atkritumu apjoms.

O. Janovičs uzskata, ka, jo vairāk būs vietu un konteineru, kur izmest dalītos atkritumus, jo aktīvāk iedzīvotāji tos šķiros.

Atkritumu šķirošanai tiek izmantoti divu veidu konteineri. Atsevišķi konteineri ir gan stikla iepakojumam, gan vieglajam jeb kartona, papīra, plastmasa un metāla iepakojumam, kurš tiek ievietots vienā konteinerā. Madonā ir iespējams bez maksas nodot arī elektropreces un vēl šo to, bet pie sadzīves atkritumiem tiek izmests arī daudz kas tāds, ko nākotnē noteikti vajadzētu šķirot.

Kaut gan beidzamajos trijos gados diezgan būtiski ir palielinājies dalīto atkritumu apjoms, nodoto sadzīves atkritumu daudzums ir mainījies minimāli. “Sadzīves atkritumu apjoms praktiski nav mainījies, neraugoties uz to, ka ir palielinājies dalīto atkritumu apjoms, un tam ir vairāki iemesli, bet galvenais – 2019. gadā un 2020. gada sākumā ļoti aktīvi darbojāmies, lai piesaistītu jaunus klientus, it īpaši lauku pagastos, kur daļa nemaz nebija noslēgusi līgumus par atkritumu apsaimniekošanu. Sadarbībā ar pagastu īpašumu uzturēšanas nodaļām šo visai bēdīgo tradīciju lielā mērā izdevās lauzt. Var tikai minēt, kur līdz tam – mežā vai kur citur – tika izmesti sadzīves atkritumi,” situāciju raksturo O. Janovičs.

Pēc viņa domām, iespējami ātri vajadzētu atrisināt apģērba un mājas tekstila savākšanu, kas tagad tiek izmests kopā ar sadzīves atkritumiem, turklāt visai lielā daudzumā.

Atduras pret pārstrādes iespējām

“Atkritumu šķirošanas procesā viss atduras pret to pārstrādes iespējām. Stikls tiek pieņemts bez problēmām, tāpat jauktais iepakojums, bet drēbes – vēl ne. Bija doma Madonas novadā sākt šķirot arī tekstila izstrādājumus, bet tad mums pašiem tie bija jāved uz Talsiem, turklāt vismaz divreiz mēnesī, lai nodotās drēbes nezaudētu kvalitāti. Parēķinājām, un sanāca, ka transporta izdevumi ir pārāk lieli. Tad jau šobrīd tos ir lētāk nodod SPAAO kopā ar sadzīves atkritumiem,” uzsver SIA “Madonas namsaimnieks” valdes loceklis.

Savukārt vaicāti par iecerēto piecu poligonu izveidi līdzšinējo desmit vietā, gan Madonas novada pašvaldības pārstāvis Ā. Villšķērsts, gan O. Janovicš atzīst, ka par to būšot vēl spraigas diskusijas. Katrā ziņā Madonas novada pašvaldība, ņemot vērā lielos kapitālieguldījumus poligona izveidē un to, ka ir viena no kredīta galvotājām, ir ieinteresēta saglabāt dalību SIA “Vidusdaugavas SPAAO”. Turklāt pievienojoties Vidzemes reģionam, SIA “ZAAO” sadzīves atkritumi būšot jāved divreiz tālāk.

Pagaidām šajā ziņā gan nekas nemainīsies. Arī pēc pašvaldību vēlēšanām šā gada 5. jūnijā jaunajā administratīvajā teritorijā, kad vienā Madonas novadā apvienosies tagadējie Madonas, Cesvaines, Ērgļu un Lubānas novadi, sadzīves atkritumi tiks vesti uz dažādiem poligoniem.

Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vērtīgākais – kulturāli kvalitatīva, veselīga vide ģimenei un bērnam tuvu pie dabas

05:15
30.04.2024
258

“Man ļoti patīk, ka Skujene nav pārāk tālu no pilsētas. Gabaliņš ir, tomēr nav pārlieku sarežģīti aizbraukt līdz Cēsīm. Skujene ir diezgan mierīga vieta, sakopta un skaista. Te ir skaisti lauku ceļi, lielāki un mazāki. Tuvu ezeri un upes. Priecē sakoptais pagasta centrs. Cik nu pašvaldība iespēju robežās mēģina organizēt pasākumus un uzturēt teritoriju, tik […]

Par Lielo talku un ne tikai

17:02
28.04.2024
79
1

27.aprīlī norisināsies ikgadējais vides sakopšanas notikums – Lielā talka, kas notiks jau septiņpa­dsmito reizi. Šī gada moto ir “Tīri – zaļi – ilgi!”. Sarunājos ar Cēsu pašvaldības Centrālās administrācijas Īpašumu apsaimniekošanas pārvaldes teritorijas apsaimniekošanas speciālisti SIGNI ĶERPI. Viņa kopš 2021.gada Cēsu novadā ir Lielās talkas koordinatore. -Kā vērtējat Cēsu novadā padarīto? -Katru gadu cilvēki aktīvi […]

Filma par cilvēku, viņa izvēli un laiku

06:15
27.04.2024
77

Antras Cilinskas un Annas Vidulejas filma “Podnieks par Podnieku. Laika liecinieks” skatāma visā Latvijā. Ar filmas režisori un producenti Antru Cilinsku tikšanās notika pēc viena no kino seansiem Cēsīs. Juris Podnieks (1950. gada 5. decembris – 1992. gada 23. jūnijs) ir tā dēvētās latviešu poētiskās kinodokumentālistu skolas jaunās paaudzes spilgtākais un talantīgākais kinooperators, režisors un […]

Patīk darbi, kurus darot nav jāsteidzas

06:02
25.04.2024
47

Jānis Vagulis dienas piepilda ar darbu, rodot arī laiku paslinkošanai, nekā nedarīšanai. “Laukos vienmēr ir, ko darīt, vienmēr kādam vajag piepalīdzēšanu,” viņš saka un piebilst, ka māk visus laukos ikdienā nepieciešamos darbus. Savulaik strādājis dažādās zāģētavās, to sen vairs nav gluži tāpat kā daudzos citos mazos pagastos. Jānis Kaivē dzīvo jau 25 gadus. Pats ir […]

Bērnības vietai atdota sirds

05:45
24.04.2024
140

Daces Kārkliņas dzimtas saknes ir Kaivē. Pati dzīvo Cēsīs, strādā Rīgā, bet par savu vietu sauc Kaivi. Kad vien brīvs laiks, viņa mēro ceļu, lai būtu pie krustdēla, draugiem. “Man bērnība saistās tikai ar Kaivi. Vasaras pavadīju pie krustmātes. Te vienmēr bija, ko darīt un ik dienu notika kas interesants. Bija, protams, jāravē, jāvāc siens, […]

Iedzīvoties un būt savējai

05:34
23.04.2024
129

Evita Petrova ar ģimeni Kaivē nokļuva nejauši.  “Vasarā, braucot pa Piebalgu, ieraudzījām aizaugušu viensētu. Tā iepatikās, izdevās vienoties ar saimniekiem, un nopirkām “Lapsas”,” stāsta Evita. “Tas bija pirms 12 gadiem. Gadus trīs ģimene šurp brauca vien brīvdienās, tad pārcēlās pavisam. Tā rīdzinieki kļuva par kaivēniešiem. Evita piebilst, ka mājas ir tikai nepilnus divus kilometrus no pagasta centra. […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
25
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
35
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
24
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
57
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
50
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi