Preses abonēšana nākamajam gadam turpinās. Pasta nodaļās, pie pastniekiem, internetā, arī “Druvas” redakcijā dažādu paaudžu cilvēki lasīšanai turpmāk izvēlas laikrakstu Vidzemes novadiem.
“Iespēju abonēt “Druvu” redakcijā izmanto lasītāji no visiem novadiem. Vispirms jau te ir izdevīgāk, jo nav jāmaksā par abonementa noformēšanu,” stāsta reklāmas konsultante Dita Rudzīte. Viņa uzsver, ka tie, kuri vēlas lasīt avīzi, ir labestīgi, atvērti cilvēki, kuri labprāt parunājas, pastāsta par sevi, izsaka domas par sev tobrīd aktuālo. “ “Druvu” bieži vien bērni abonē vecākiem, arī kā dāvanu kaimiņiem, draugiem. Patīkami dzirdēt, ka “Druvā” vienmēr ir kas jauns, var uzzināt par to, kas notiek tepat, kā klājas pazīstamiem cilvēkiem,” pastāsta D. Rudzīte.
Uldis Pētersons no Drabešu pagasta ir ilggadējs “Druvas” lasītājs. Avīzi viņš abonē mammai un tētim. Uldis pastāsta, ka vecākus visvairāk interesē, kas rakstīts par pašu pagastu un tā cilvēkiem, arī notikumiem novadā. “Katru jau interesē vietējās ziņas. Tās citur neuzzināt,” uzsver drabešnieks un atklāj, ka, saņemot laikraksta jaunāko numuru, vispirms ar acīm pārskrien virsrakstiem, tad izvēlas, ko tieši gribētos izlasīt.
Uldis pastāsta, ka savulaik, kad internets vēl bija jaunums, lasījis informāciju un jaunumus tur. “Internetā informācija gāž apkārt. Ja nemāki šķirot, vērtēt, var apmaldīties. Domāju, jaunatne neprot orientēties, atrast to, kas vērtīgs. Tā droši varu teikt vismaz par tehniskām lietām, kuras pārzinu,” pārdomās dalās “Druvas” lasītājs.
Uldis ir arī “Druvas” reklāmdevējs. “Jo vecāks paliec, firmas darbā neņem vai arī uzdod tādu darbu, ko vienkārši vairs nespēj izdarīt. Tad nu jādara tas, ko māki. Un jāmāk piedāvāt savu darbu. “Druvā” atrodu tos, kam mani pakalpojumi vajadzīgi,” saka Uldis Pētersons.
Cēsnieks Valdis Dobelnieks atceras, ka jaunībā “Druvu” sācis lasīt tikai sludinājumu dēļ. Spēlēja pūtēju orķestrī, avīzes pēdējās lappuses informācija, kas apvilkta ar melnu rāmīti, bija ziņa, ka būs iespēja piepelnīties. “Tāda bija dzīve. Tagad intereses citas. Gribu zināt par pilsētas kultūras dzīvi. Diemžēl ne vienmēr par koncertiem varu izlasīt uz afišu stabiem. Toties avīzē atrodu diezgan izsmeļošu informāciju. Tiesa, šīs informācijas pirms koncertiem, pasākumiem varētu būt vairāk,” pārdomās dalās V. Dobelnieks. Viņš atzīst, ka “Druvā” izlasa visus rakstus. “Intervijas ir ļoti saturīgas, tajās dziļas domas. Interesē raksti par jauniešiem, ko viņi domā, kas uztrauc. Vēl avīzē daudz ko izskaidro saprotamā valodā,” stāsta cēsnieks un piebilst, ka nav mājās sēdētājs, aizvien spēlē arī mūzikas skolas orķestrī.
Straupiete Vizma Aleksānova, jautāta, kāpēc abonē “Druvu”, izbrīnīta atjautā: “Kur gan citur uzzināšu to, kas rakstīts avīzē? Kā var nelasīt vietējo avīzi?” Katru laikraksta numuru viņa izlasa cītīgi. Arī kaimiņi abonē avīzi. “Mani interesē lauku būšanas un nebūšanas, kas notiek gan Pārgaujas novadā, gan citur. Mani priecē, ka laukos ienāk jaunie, kuri kaut ko dara. Par viņiem vajag vairāk rakstīt. Patīk pagastlapas, tajās par cilvēkiem, viņu ikdienu. Žēl, ka nedrīkst rakstīt, kuri svin lielās jubilejas. Par to brīnos. Vai tad par katru cilvēku visdažādākā informācija nav pieejama internetā?” pārdomas izsaka Vizma un piebilst, ka avīzē rakstītais vienmēr atstāj iespaidu, sevišķi, ja kas tiek nokritizēts vai norādīts uz nebūšanām.
Tie, kuri šogad “Druvu” abonēs vismaz janvārim, sākot no pirmā numura, dāvanā saņems sienas kalendāru, bet vismaz pusgada abonementi piedalīsies loterijā.
Otro gadu vērojama stabila tendence, kas liecina – drukātās preses izdevumu abonementu skaits Latvijā palielinās. Ar “Latvijas Pasta” starpniecību noformēto preses izdevumu abonementu skaits oktobrī un novembrī, salīdzinot ar pērno gadu, pieaudzis par 5020 abonementiem.
Komentāri