Pirmdiena, 22. jūlijs
Vārda dienas: Marija, Marika, Marina

Taupīt enerģiju ar jaunu domāšanu

Agita Puķīte
18:47
18.04.2021
37
Img 5950 1

Saules baterijas elektrībai, LED apgaismojums, iekārtu automatizācija – tie ir tikai daži no risinājumiem, kurus uzņēmums “Tukuma ūdens” ieviesis, lai taupītu energoresursus. SIA “Tukuma ūdens” valdes loceklis AINĀRS FELDMANIS skaidro, ka uzņēmums soli pa solim īsteno tā saucamo zaļo politiku: “Esam sapratuši, ka jāmaina domāšana – gan ikdienā strādājot, gan plānojot uzņēmuma attīstību, un jāliek lietā energoefektīvi risinājumi. Savukārt, lai varētu piesaistīt Eiropas Savienības projektu finansējumu, ir jārāda, ko paši esam izdarījuši, sasnieguši un ieguldījuši. Jau līdz šim paveiktais ir palīdzējis sakārtot septiņus hektārus lielo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu teritoriju.”

SIA “Tukuma ūdens” valdes loceklis Ainārs Feldmanis pastāsta, ka ietaupījumu rada arī energoefektīva teritorijas apgaismojuma ierīkošana. Tāpat, lai taupītu enerģiju, sakārtotas un ar metālu apšūtas uzņēmuma 70. gados būvētās ēkas.

Saules paneļi – viens no ietaupījuma veidiem

Pirms gandrīz gada uzņēmuma teritorijā tika ierīkots saules paneļu parks – uzstādīti 182 saules paneļi ar kopējo jaudu 54,6 kilovati. “Mēs tos ierīkojām, lai saražotu elektroenerģiju pašu patēriņam, turklāt ar atjaunojamiem resursiem, tādējādi samazinot iepirktās enerģijas daudzumu. Notekūdeņu attīrīšana saistās ar lielu elektrības patēriņu, un mums šī enerģija ir nepieciešama gan dienā, gan naktī, gan ziemā, gan vasarā nepārtraukti. Mēnesī mēs patērējam ap 90 000 kilovatstundu, kas naudas izteiksmē ir vairāk nekā 9000 eiro. Saules paneļi bija viens no veidiem, kā šo patēriņu samazināt. Vēl gan nav pagājis gads, kopš tie ierīkoti, bet zinām, ka, piemēram, vasarā, kad ir visvairāk saules, tie saražo ap 8000 kilovatu mēnesī, kas ir ap 9% no kopējā patēriņa. Protams, rudenī un ziemā šis apjoms ir mazāks, piemēram, arī aizvadītajā decembrī bija ļoti maz saulainu dienu, taču mēs domājam par ieguldījumu ilgtermiņā, jo termiņš, kurā tam vajadzētu atmaksāties, ir 7,5–8 gadi. Izmaksas šīm iekārtām nav mazas – tie ir 1000 eiro par vienu kilovatu jeb kopumā ap 50 000 eiro. Bet, ja runājam par energoefektivitāti, tas nenozīmē ieguldīt un uzreiz arī ieguldīto atpelnīt – tam ir vajadzīgs laiks, un ar to mēs rēķināmies.” Vaicāts, vai nav plānots ierīkot lielāku skaitu saules paneļu, jo teritorija to pieļauj, A. Feldmanis skaidro, ka pēc uzņēmuma aprēķiniem tie varētu būt vēl kādi 20 kilovati, ko šādi saražot, jo kopējais attīrīšanas iekārtu patēriņš ir ap 70 kilovatiem, līdz ar to vasarā, dienas vidū, kad ir spēcīgākā saule, ar šo saules enerģiju to visu varētu nosegt: “Tā ka mums arvien ir šī 20 kilovatu rezerve, ko varētu izmantot, bet mēs uz to raugāmies no cita skatu punkta – kā samazināt kopējo patēriņu, izmantojot arī citus energotaupīšanas veidus.”

Atbildot uz jautājumu, kādus vēl risinājumus uzņēmums ir izmantojis, lai taupītu energoresursus, A. Feldmanis pauž, ka plašajā teritorijā parastie gaismekļi ir nomainīti ar LED apgaismojumu: “Kopējo ieguvumu neesam rēķinājuši, bet tāds noteikti ir. Pašās attīrīšanas iekārtās esam ierīkojuši automātiskās skābekļa padeves iekārtas. Agrāk operators vienreiz stundā atbilstoši monitora rādījumam ar roku nodrošināja lielāku vai mazāku skābekļa daudzumu notekūdeņos, bet tagad to dara iekārtas – pēc vajadzības. Iekārtas arī nodrošina vienmērīgu skābekļa piesātinājumu, kas ir ļoti svarīgi.”

Plāno iegūt siltumu no notekūdeņiem

Vēl viens risinājums, kā taupīt resursus, ir ēku siltināšana – jaunu veidolu ieguvušas vairākas uzņēmuma ēkas, no kurām viena, kurā uzturas darbinieki, ir nosiltināta. “Ēka celta pagājušā gadsimta 70. gados no silikāta ķieģeļiem, bet pirms mēneša mēs to nosiltinājām un apšuvām ar metāla materiālu, lai taupītu siltumu. Pārējās saimnieciskās ēkas ir vienkārši apšūtas. Vēl plānojam iegādāties jaunu apkures katlu, kas gan līdzīgi kā esošais tiks kurināts ar apkures degvielu, taču tam būs automātisks regulēšanas režīms, kas ietaupīs kurināmo. Un vēl – tā gan ir tālāka nākotnes iecere – vēlamies izmantot notekūdeņus siltuma ražošanai. Piemēram, ziemā notekūdeņu baseinos ir ap +8°C, līdz ar to, izmantojot siltumsūkni, mēs varētu iegūt siltumu. Šis risinājums, protams, prasa papildu zināšanas, bet šādu iespēju esam apsvēruši,” stāsta uzņēmuma vadītājs.

Viņš piebilst, ka zaļi domāt nozīmē pievērst uzmanību arī apkārtnei – videi, kurā cilvēki strādā: “Apgriezt krūmus, ierīkot puķu dobes nemaz tik ļoti dārgi nesanāk, bet tas uzreiz rada citu sajūtu un arī izskatu uzņēmuma teritorijā, tāpat kā sakārtoti celiņi, ēkas. Tā cenšamies sakārtot vienu vietu pēc otras, lai pašiem apkārtne patiktu. Tas attiecas arī uz tā sauktajiem dūņu laukiem, kuros nonāk notekūdeņu pārpalikumi jeb dūņas. Attīrīšanas iekārtu teritorijā ir izveidots atsevišķs komposta laukums, savukārt viena daļa dūņu nonāk biogāzes stacijā vai uz zemnieku laukiem.”

Par nākotni domājot

“Iespējas iesākto darbu turpināt ir, tikai vajadzīgi līdzekļi,” skaidro A. Feldmanis. “Plānojam iegādāties efektīvākus sūkņus, kompresorus, mums ir vajadzīga jauna centrifūga, kas izcentrē notekūdeņus, nodalot ūdeni no biezās daļas, jo esošā patērē lielus energoresursus. Ir pieejami efektīvāki risinājumi, piemēram, notekūdeņu skrūvju prese. Ceram, ka būs iespēja piesaistīt papildu finansējumu ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstības projektu nākamajā kārtā. Šobrīd mēs gaidām Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas skaidrojumu, kādiem mērķiem finansējumu piešķirs.”

Interesējoties, par kādiem līdzekļiem īstenoti visi uzlabojumi un jaunievedumi, uzzinām, ka tā ir paša uzņēmuma nopelnītā nauda, taču nevis no ūdens un kanalizācijas pakalpojuma pārdošanas, bet no papildu darbiem – no tīklu un pieslēgumu būvniecības, decentralizēto kanalizācijas bedru izvešanas utt. Siltināšanas darbos tādējādi ieguldīts ap 26 000 eiro.

Vaicāts, vai, samazinot elektrības patēriņu, ieguvums varētu būt tik liels, ka samazinātos ūdens un kanalizācijas tarifs iedzīvotājiem, uzņēmuma vadītājs atzīst, ka arī tas būs ļoti daudz, ja izdosies šo tarifu noturēt pašreizējā līmenī, jo daudzās jomās izmaksas aug – palielinās gan degvielas, gan dažādu materiālu cenas, un uzņēmumam ar to ir jārēķinās.

Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstu

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Pārraut apburto loku

06:02
16.07.2024
45

Jauno māmiņu un grūtnieču atbalsta centrs “Madaras”, kas darbojas Liepā, nosvinējis 20 gadu jubileju. Tā darbība organizēta kā ģimenes modelis ar atbilstošu vidi, lai katrai māmiņai veltītu individuālu uzmanību. Šobrīd “Madarās” uzturas septiņas mammas un deviņi bērni, daļa māmiņu ir ar īpašām vajadzībām. Bet šo gadu laikā palīdzēts vairākiem simtiem sieviešu. Teju no pirmsākumiem biedrības […]

Svešumā latviskums uztur garu

08:03
11.07.2024
36

Jāņa Vecozola dzīve metusi dažādus līkumus. “Kā daudziem latviešiem šajos laikos,” viņš saka un piebilst, ka vasarā gribas būt Latvijā. Jānis dzimis un bērnību pavadījis Cēsīs, tad ģimene pārcēlās uz Priekuļiem, tur mācības pamatskolā, tad Jāņmuižas lauksaimniecības skolā, armija, darbs un ģimene Cēsīs. “Strādāju par šoferi, lai tiktu pie dzīvokļa, pārgāju uz celtniecību. Tad sākās […]

Suns māca dzīvot rotaļīgi un dalīties ar to

06:24
08.07.2024
34

 “Kanisterapija ir suņu asistēta terapija. Nereti šķiet, ka tā ir suņa glaudīšana, un dažreiz tā tas arī var izskatīties, taču kanisterapija ir daudzveidīga gan atkarībā no mērķauditorijas, gan suņa,” teic kanisterapijas speciāliste Tamāra Kabakova. “Bērni visbiežāk vēlas suni paglaudīt, pabužināt, samīļot. Tāpēc arī lielos pasākumos ir svarīgi stāstīt, kā ar suni pareizi darboties. Es to […]

Savā īpašajā vietā

07:21
07.07.2024
85

“Kamēr vēl mitrs un neput, zāle jānopļauj,” saka Solvita Jansone un steidz appļaut mājas apkārtni. Viņa atzīst, ka pagaidām vasara ilgstoši nav bijusi tik karsta kā  pērn, bet puķes nācās regulāri un cītīgi laistīt, dārzam gan bija jāpietiek ar rezervēm un rasu. “Lietus bija ļoti vajadzīgs, tagad apkārt    svaigums, viss var augt,” teic Solvita […]

Radošais process kā terapija

05:26
07.07.2024
37

Saruna ar digitālā satura veidošanas un skatuves mākslinieci DĀRTU ZVANERI Daudziem Dārtas vārds noteikti pazīstams caur labskanīgā ķeltu arfas un čella dueta “Infini” skaņām. Ar viņu sarunājāmies par mūzikas ceļu, teātri un to, ka dzīve allaž zina labāk, kas mums vajadzīgs. -Daudzi jūs iepazinuši caur mūziku, bet pati sakāt, ka esat ļoti radoša būtne – […]

Veselīgu matu augšanas noslēpums

14:31
05.07.2024
329

Veselīgu matu veidošana ir kopīgs mērķis daudziem, tomēr bieži vien tas šķiet kā slepenas dārgumu medības ar grūti iegūstamām balvām. Patiesi veselīgu matu pamatā ir ne tikai spīdīgi attēli reklāmās un nemitīgi mainīgās matu kopšanas tendences, bet arī izpratne par to unikālajām vajadzībām un rūpes par tām. Veselīgu matu kopšanas nozīme ir nepārspīlēta; tā nav […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
24
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
17
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
23
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
30
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi