Pļavas un dārzi vasaras ziedos. Jāsteidz vākt zāļu tējas. Ziemā tās spēcinās veselību, dos mundrumu. Zemnieku saimniecībā “Kalna dārzi” Drabešu pagastā no agra pavasara līdz vēlam rudenim ir ražas laiks.
Jāpagūst savākt, kas izaudzis pļavās un dārzā. Viss jāizžāvē, jāsagatavo, lai piedāvātu dārza, pļavu un mežu bagātības klientiem.
Par vēlo pavasari saimniece Vita Jurševska nesūdzas: “Ilgāk varēja rakt pieneņu, dadžu, kalmju saknes, tad bija pumpuri, lapas. Katru gadu šķiet, ka pavasaris steidzas, jo vasara ir īsa, un viss jāpagūst. Jāpaspēj laikā savākt ziedus, augi karstajā laikā ātri nozied,” saka Vita.
“Kalna dārzi” ir bioloģiskā saimniecība, kurā tiek audzētas, vāktas un gatavotas vairāk nekā 30 tējas un to maisījumi, fermentētas tējas, augu un ogu pulveri, sīrupi, sukādes, sulas, ievārījumi, žāvēti augļi un ogas, arī cigoriņu kafija. Piedāvājums plašs, un ik gadu tas tiek papildināts ar jauniem produktiem.
Sākas ar plūmju dārzu
Kad ģimene pirms gandrīz 20 gadiem iegādājās īpašumu laukos, nopirka zemi, hektārā tika iestādītas plūmes. Nākamajos gados – ābeles, bumbieres, ķirši, ogulāji.
“Mums uzreiz bija skaidrs, ka strādāsim bioloģiski. 12 hektāros zemes citādi nevar,” saka saimniece. No 2004.gada “Kalna dārzi” ir bioloģiski sertificēta saimniecība. Tagad augļu dārzs aizņem septiņus hektārus. Vita ar prieku stāsta, ka citronliānai jau krietni pirmie ķekari, aktinīdijai būs liela raža. Arī nelielais zemeņu lauks šovasar bijis dāsns. “Zemenes audzēju tikai sortimenta dažādošanai. Šovasar izvārīju arī ievārījumu,” pastāsta Vita un piebilst, ka allaž gribas pamēģināt ko jaunu, arī riskēt. “Bioloģiskais cukurs maksā 1,80 eiro kilogramā, nav lēts, redzēs kāds būs pieprasījums pēc ievārījuma,” teic saimniece.
Dārzā daudz ērkšķogu, no tām bumbieru sulas sīrupā top ļoti garšīgas sukādes. Arī kazenēm pamazām gatavojas lielas ogas, tās ir pieprasītākas nekā avenes. Tikai jānovāc īstajā brīdī, lai gatavas un skaistas nonāktu līdz pircējiem. Vēl arī jāņogas, upenes, irbenes, bārbeles, plūškoki, sausserži, cidonijas, ķirši – saimniece vērtē, ka bez ražas nepaliks. Pietiks arī sulai, sīrupiem un žāvēšanai. Iecienīts ir “Kalna dārzu” kazeņu pulveris. Šovasar Vita iecerējusi gatavot augļu un ogu maisījumu, kur būs zemenes, avenes, kazenes, bumbieri, āboli.
Saimniece vērtē, ka augļu dārzā kaitēkļu vairāk vai mazāk ir katru gadu. Nekādus, arī bioloģiskos, aizsarglīdzekļus nelieto. “Vienīgais, ko var darīt – rudenī nofrēzē apdobes, lai kukaiņu kūniņas ziemā zemē izsalst. Esmu ap ābelēm sējusi kartona loksnes. Kukaiņi, no vainaga dodoties ziemot augsnē, salien kartonā, taču tur salien arī mārītes, to žēl. Plūmēs labi lidojošo kukaiņu ķērāji ir pudeles ar saldu sulu. Pirmās plūmes, kuras nogatavojas, ir nedaudz bojātas, nākamās ir tīras,” pieredzē dalās “Kalna dārzu” saimniece.
Apkārt gandrīz deviņiem hektāriem ir ierīkots žogs. Vita atzīst, ka vienīgi tā var pasargāt dārzus no stirnām, aļņiem, staltbriežiem, mežacūkām. Cik nav bojātu stādījumu, cik nav gadījies, ka Vita iet pļavā lasīt kādus augus, bet tieši tie ir noēsti. Ārpus nožogojuma ir vien neliela pļaviņa ar dīķi. Dīķmalā mežacūkas ierīkojušas dubļu vannas, bet pļaviņa ir tikšanās vieta staltbriežiem.
Zāļu tējas, pulveri, sukādes
Vitai no bērnības paticis vākt un kaltēt pļavas augus tējai. Dzīvojot laukos, tā kļuva par regulāru nodarbi. Pirms 13 gadiem “Kalna dārzu” saimniece sāka sadarboties ārstu fitoterapeitu Arturu Tereško. “Apkārt pļavas, kāpēc nedarīt to, kas patīk. Iepazinu daudzus augus. Pamazām sāku pati arī žāvēt, iestājāmies kooperatīvā “Zaļais grozs”, jo tolaik viņiem tēju piedāvājumā nebija,” pastāsta Vita.
Saimnieks Aivars Jurševskis izgatavoja žāvētavu, izdomāju, kā vienkāršāk augus un saknes sagriezt. “Sākumā piedāvāju vienu augu tējas, vēlāk arī maisījumus. Visu esmu iemācījusies no grāmatām. Pati neko neizdomāju, jo neesmu ārsts,” uzsver saimniece.
Piekto gadu “Kalna dārzos” tiek attīstīta mājražošana, aizvien paplašinot piedāvājumu. Vita vērtē, ka pieprasījums pēc zāļu tējām aizvien palielinās. Tie, kuri ikdienā tās lieto, meklē aizvien jaunus augus. Tā kāda kliente prasījusi viengadīgo vībotni, Vita iegādājās sēklas, nu tā iesēta dārzā. “Daudzus augus vairs pļavā nevar savākt, jāaudzē dārzā. Vērmeles negribēja ieaugt, tagad izklīdušas pa visu dārzu. Rudzupuķes arī iesētas. Tāpat pūķgalve, gurķumētra, sirdsmātere, vībotne. Raspodiņi dobē labi aug. Mārsilu iestādīju zem tūjām, lai ir ēnā. Katram jāatrod īstā vieta, kur patiktu augt. Dažs daudzreiz pārstādīts. Pienenes nu jau teju vai jāsēj, jo pieprasījums ir liels. Tās augļu dārzā vēl ir,” pieredzē dalās Vita un uzsver, ka jārēķinās arī ar pārmaiņām apkārtnē. Meži izcirsti, un nu uz “Kalna dārziem” vējš pūš no citas puses, ziemeļi ir vaļā. “Arī kokiem un augiem jāpielāgojas, bet cilvēkam jāiemācās darīt citādāk, jāmeklē jaunas iespējas. Un visu laiku jāmācās,” teic zemniece.
Vita uzsver, ka cenšas izmantot visu augu: saknes, lapas, ziedus. Cits der tējai, cits pulveriem. Gārsas, nātru, pieneņu sakņu un lapu pulveri kļūst aizvien pieprasītāki, tos izmanto gan smūtijiem, gan zupām, gan vienkārši atšķaida ūdenī un dzer.
Vita atzīst, ka cilvēki kļūst aizvien zinošāki, taču aizvien mazāk ir pļavu, kur paši varētu vākt tējas. “Tepat apkārtnē, kur pirms pieciem gadiem bija pļavas, tagad ir labības lauki. Maz ir pļavu, kurās vispār drīkst plūkt augus. Tie, kuri pamēģinājuši žāvēt tējas, sapratuši, ka to izdarīt nav viegli. Arī laucinieki atzinuši, ka ērtāk nopirkt paciņu, nevis pašiem tērēt laiku,” saka “Kalna dārzu” saimniece.
Lai arī zāļu tēju piedāvājums tirgū plašs, par konkurenci Vita neraizējas. Noiets ir “Zaļajā grozā”, kur arī skolu un bērnudārzu pasūtījumi. Tāpat tējas un citi produkti nopērkami ekoveikalos Rīgā, tos pasūta tiešās pirkšanas pulciņi. Ziemā, rudeņos viņa brauc uz “Zaļo tirdziņu” Siguldā, bet pandēmijas laikā veda tiem, kuri pasūtīja. “Tirdziņi ir labi, bet tie nevar būt vienīgie, kur pārdot tējas,” pārliecināta mājražotāja.
Pirms diviem gadiem “Kalna dārzi” atvēra savu internetveikalu. Pamazām vien pircēji sāka izmantot iepirkšanos attālināti un preci saņemt pakomātā vai pastā. Aizvadītajā ziemā pircēju bija daudz. Ar gandarījumu Vita atklāj, ka pavasarī krājumi bijuši krietni patukšoti. Tas bijis lielākais gandarījums, ka cilvēkiem vajag to, ko viņa ražo.
Tikai saviem spēkiem
Vita un Aivars Jurševski saimniecībā paši tiek galā ar visiem darbiem. “Cik varam, tik darām,”uzsver Vita. Līdztekus zāļu tēju un citu produktu gatavošanai, fasēšanai viņa arī atjauno informāciju internetā, kārto saimniecības dokumentāciju un grāmatvedību. “Kad saulains laiks, tad vieni darbi, kad līst, tad citi,” viņa atsaka un piebilst, ka “Kalna dārzu” pluss ir tas, ka dara tikai paši un tik, cik spēj izdarīt.
Vita uzsver, ka neviena vasara nav bijusi tāda, kad nekad nav izaudzis. Sausāks laiks labāk patīk vieniem augiem, mitrāks – citiem. “Visu laiku paveras jaunas iespējas, tikai jātur acis vaļā. Visu laiku kaut kas jāpamaina, jādomā, ko gatavot mazāk, ko vairāk, jāspēj izsekot līdzi pieprasījumam un piedāvāt ko jaunu,” pārliecināta saimniece.
Komentāri