Piektdiena, 22. novembris
Vārda dienas: Aldis, Alfons, Aldris

No sēkliņas līdz zaķītim

Druva
08:56
11.09.2021
7
Dsc 3706 1

“Domā zaļi! Mīli dizainu! Atbalsti vietējo!” – balstoties uz šīm trim vērtībām, SIA “Wooly World” Liepājā no bioloģiskiem audumiem sāka ražot rotaļlietas, vēlāk arī apģērbu mazuļiem. Kā norāda uzņēmuma īpašniece Madara More, šodien ražotāji vairs nevar tā vienkārši visiem pateikt, ka ir zaļi domājoši. Tas tiešām ir jāpierāda ar rīcību.

Grūta izšķiršanās

“Wooly World”, kura produkcija vietējā un starptautiskā tirgū pazīstama ar zīmolu “Wooly Organic”, ir pirmais uzņēmums Latvijā, kas pirms vairākiem gadiem ieguva Globālo organiskā tekstila standarta (GOTS) sertifikātu. Pagaidām Latvijā šādi sertifikāti esot tikai diviem uzņēmumiem, otrs piešķirts Liepājas ražotnei “ICotton”.

Lai šādu apliecinājumu iegūtu, jāizpilda daudzi nosacījumi. “Šis sertifikāts nozīmē, ka var izsekot visai tekstila ražošanas ķēdei – no kuras saimniecības nākušas kokvilnas sēklas, kur šķiedraugi auguši, kurš šuvējs ražojis produkciju, kādi diegi izmantoti utt. Visai šai struktūrai ir jābūt ļoti caurspīdīgai,” skaidro M. More.

Produkcijas realizācijai Latvijas tirgū šāds starptautiskā standarta apliecinājums gan daudz neko nedodot, bet eksportam to pieprasot visi sadarbības partneri.

Šogad “Wooly World” nosvinēja 10 gadu jubileju. Pirmos četrus gadus tas darbojās kā sociālais uzņēmums, kurā neredzīgi cilvēki filcēja rotaļu lācīšus. M. More teic, ka tolaik tas viņai bijis drīzāk hobijs, sociālais projekts. Lai tas pāraugtu klasiskā biznesā, bijis jāatsakās no sociālās uzņēmējdarbības, ar kuru nopelnīt vai atpelnīt ieguldījumus nebija iespējams. “Šodien sociālajā uzņēmējdarbībā ir citi likumi, citas paražas un cits atbalsts. Mēs to nesagaidījām,” viņa saka.

Zīmola dibinātāja atzīst, ka atteikties no sociālās uzņēmējdarbības bijis emocionāli grūti, turklāt viņai pietrūcis pārliecības, ka rotaļlietu ražošanu var pārvēst biznesā. “Tas bija ļoti grūts posms. Nospriedu, ja aizbraukšu uz izstādi un savākšu pasūtījumus par X summu, tad turpināšu. Ja neizdosies, tad nodarbi pārtraukšu. Protams, tā uzņēmuma vēsturē bija visveiksmīgākā izstāde,” viņa smaidot atceras un piebilst, ka pāreja uz nopietnu biznesu prasījusi divus gadus.

Arī pagājušais gads kovida pandēmijas dēļ bijis smags. “Kādā brīdī gandrīz visus darbiniekus atlaidām, jo mums viena mēneša laikā atteica pilnīgi visus pasūtījumus. Mums krīze sākās ātrāk nekā citiem, jo mūsu lielākais klients ir Itālija (tā Eiropā bija pirmā valsts, kur strauji sāka izplatīties Covid-19). Vienā brīdī sapratām, ka visi klienti ir pateikuši “nē”. Nezinājām, ko solīt darbiniekiem un kas būs nākotnē. Tas uzņēmumam bija pamatīgs transformācijas gads,” pandēmijas ietekmi raksturo M. More. Taču viņa spriež, ka šī krīze uzņēmumam devusi arī daudz pozitīva. Pagājušogad sasniegts vēsturiski vislielākais apgrozījums – 734 000 eiro, un gads noslēdzies ar visaugstāko rentabilitāti.

Daudzi šūšanas uzņēmumi pērn sāka ražot sejas aizsargmaskas, arī “Wooly World” izšķīries par šādu soli, piedāvājot biokokvilnas maskas gan pieaugušajiem, gan bērniem. Tas izrādījies veiksmīgs spilvens krīzes radītajā kritienā un ļāvis uzņēmumam pieņemt atpakaļ darbiniekus. Pasūtījumi no Eiropas valstīm biruši kā no pārpilnības raga, 10 000 masku aizsūtītas pat uz Kanādu.

Atkritumu faktiski nav

“Es laikam sevi nevarētu dēvēt par simtprocentīgi zaļi domājošu cilvēku. Droši vien esmu savas paaudzes vidējais svērtais, bet saskatīju nišu, un man šķita, ka jaundzimušajiem tomēr nepieciešams bioloģisks apģērbs un rotaļlietas,” stāsta M. More.

Par to viņa aizdomājusies pirms 10 gadiem, kad māsai pasaulē nāca pirmais bērniņš. Pētot bērnu preču piedāvājumu veikalos, viņu pārsteidzis tas, kādi materiāli to ražošanā tiek izmantoti – poliesteris, plastmasa utt.

Pēdējā desmitgadē tā dēvētajā eko uzņēmējdarbībā Latvijā startējuši daudzi uzņēmumi, to skaitā rotaļlietu darinātāji, taču ne visi šajā nišā spējuši izdzīvot. Kā tas izdevās “Wooly World”? Uz to M. More atbild ar Raiņa slaveno domu – pastāvēs, kas mainīsies.

“Manuprāt, eko tendence ar katru gadu Latvijā tikai pieaug. Paaudžu vērtības būtiski mainījušās. Šobrīd tā dēvētās Z paaudzes jauniešu, kas ir vecumā līdz 25 gadiem, uzskats un psiholoģija ir tāda, ka mūsu paaudze ir sabojājusi šo zemeslodi. Viņi ļoti seko līdzi tam, ko ēd, pērk, kādus atkritumus ražo. Jaunie cilvēki daudz vairāk domā par to, kādus nospiedumus vidē atstāj. Manuprāt, tas tikai pieaugs un pastiprināsies,” spriež uzņēmēja.

Būt zaļi domājošam uzņēmumam nemaz neesot tik sarežģīti. “Mūsu gadījumā attīstības ceļš izrādījās vienkāršāks, nekā sākumā šķita. Visas normas ir saprotamas. Sertifikācija šķiet biedējoša līdz brīdim, kad esi to ieviesis. Ja ikdienā ar to strādā no A līdz Z, tas nemaz neprasa ļoti daudz pūļu. Protams, domājot par to, ko un kā ražosim, jau izsijājas tie klienti, kuri mums varētu vai nevarētu būt,” klāsta M. More.

Vienlaikus viņa atzīmē, ka noteiktiem standartiem atbilstošam jābūt it visam “no papēžiem līdz matu galiņiem”, arī produkcijas iepakojumam jābūt ekoloģiskam. “Kā jau minēju, jāvar izsekot visam, arī tam, cik daudz atkritumu saražojam. Mēs, var teikt, atkritumus vispār nesaražojam. Auduma atgriezumus pārdodam vai nododam otrreizējai pārstrādei. Pat pusdienas darbiniekiem uz ražotni tiek vestas vairākkārt lietojamos traukos. Kad sākām darbiniekus nodrošināt ar ēdienu, veidojās ļoti liels plastmasas kalns. Sapratām, ka mēneša laikā desmitkāršojies atkritumu apjoms. Nebija gan viegli atrast uzņēmumu, kas būtu gatavs ar to krāmēties – piegādāt ēdienu vairākkārt izmantojamos traukos un pēc tam tos mazgāt.”

Uzņēmums nepatērē arī pārāk daudz ūdens, lai saražotu produkciju, tāpat nav liels elektroenerģijas patēriņš, jo mūsdienīgas šujmašīnas neēd daudz elektrības.

Būs arī grāmatiņa

Lai gan jau vairākus gadus “Wooly World” ražo arī bērnu apģērbu un aksesuārus, galvenais produkts joprojām ir rotaļlietas – tieši tās atver durvis pie klientiem. “Rotaļlietas ir mūsu unikalitāte, bet apģērbs, kura industrijā valda milzīga konkurence, ir sekundārs produkts. Eksporta klienti vispirms iepērk rotaļlietas, bet pēc tam sāk pasūtīt arī apģērbu. Rotaļlietas ir tās, kas pievilina klientus, taču ar katru gadu pieaug arī apģērbu pasūtījumu īpatsvars,” klāsta M. More.

Ražot apģērbu esot desmit reižu vieglāk nekā darināt rotaļlietas. Ja, piemēram, T kreklu var izgatavot desmit minūtēs, tad viena lācīša uzšūšana prasīs aptuveni stundu. Roku darbs šeit ir daudz lielāks. Arī rotaļlietu šuvējas apmācīt ir grūtāk. “Viņām pārbaudes laiks ar atvieglotām normām ilgst aptuveni gadu, kura laikā cilvēks tiek apmācīts un ievadīts darbā. Līdz ar to mēs nevaram ātri reaģēt uz lielākiem pasūtījumiem,” skaidro uzņēmēja.

Iepriekš produkcija tapa, sadarbojoties ar ārpakalpojuma sniedzējiem, taču nu jau vairākus gadus rotaļlietas un apģērbu ražo Liepājā, Strautu ielā.

Ap 25 cilvēku lielais kolektīvs rosās ražošanas ēkas trijos stāvos.

Nu jau telpas kļuvušas pa šaurām, un, lai darba vidē samazinātu kovida izplatības risku, daļa darbinieču pārcelšoties uz citu ēku.

Produkciju uzņēmums eksportē uz vairāk nekā 30 valstīm, taču ik gadu noiets pieaug arī vietējā tirgū. Latvijā “Wooly Worl” lielākais klients ir ilgtspējīga dizaina veikals bērniem “Mr. Bunny Shop”.

“Wooly Worl” tuvākais mērķis ir paplašināt ražošanu, dažādot piedāvājumu klāstu ar produktiem, kurus paši neražo uz vietas. Novembrī uzņēmumam sadarbībā ar izdevniecību “Zvaigzne ABC” un rakstnieci Eviju Gulbi nāks klajā pirmā kopprodukta grāmata “Zaķēns, kurš meklē vārdus”. Grāmatiņu papildinās “Wooly” zaķēns un puzle.

Savu uzņēmumu M. More raksturo kā trešo bērnu, kurš radīts ar lielu aizrautību. Vai, darbojoties šajā sfērā, pašai bija no kaut kā jāatsakās? “Nē, drīzāk es vairāk ieguvu. Pirmkārt, tā ir darba vide, kas pašai šķiet interesenta, otrkārt, komanda, ar kuru patiešām prieks kopā strādāt. Tas vairs nav vientuļa celmlauža darbs. Domāju, ka man būtu jāatsakās no kaut kā daudz vairāk, ja strādātu algotu darbu uzņēmumā, kas neatbilst manām vērtībām. Te ir sinerģija un enerģija, ko nevar salīdzināt ar monotonu darbu,” viņa atklāj.

Materiāls tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstu. Par publikāciju saturu atbild SIA “Kurzemes Vārds” un reģionālās izdevniecības.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
5

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
265

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
20

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
19

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
22
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
8
5
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
26
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
24
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
64
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi