Apsveikumu kartīšu, ielūgumu, etiķešu un kastīšu izgatavošana un dekorēšana ir laiks, kad cēsniece, divu bērnu māmiņa Linda Zaula (27) atpūšas no visa apkārtējā. Tas ir laiks, kad, pievēršoties savam vaļaspriekam, tiek iepriecināti arī citi. Linda stāsta, ka vienmēr, saņemot dāvanas un apsveikumu kartītes, lielu uzmanību pievērsusi, kā tās pagatavotas, izpētīta katra nianse un prātots, kā pati būtu dekorējusi un veidojusi kompozīciju. Rokdarbi vienmēr Lindu interesējuši, jo pirms tam divu bērnu māmiņa aktīvi darbojās Līgatnes dāmu klubiņā, veidojot cepures, bet apsveikumu kartīšu veidošanai pievērsusies, apmeklējot speciālas mācības.
“Kādu vakaru, veidojot apsveikumu kartītes, secināju, ka ir jau divi naktī, šķita, ka laiks paskrējis nemanot. Tajā brīdī sapratu, ka man tas patīk. Protams, zinu, ka ar to nevarēšu nopelnīt neko daudz, jo tas ir roku darbs. Tik, cik ar roku varu uztaisīt, tik varu, neko vairāk,” stāsta Linda un atzīst, lai cilvēki būtu informēti par viņas sniegto piedāvājumu, piekritusi apsveikumu kartītes un ielūgumus izgatavot bez maksas. “Pirmais lielais un nopietnākais pasūtījums bija kāzu ielūgumu izgatavošana, kur par vienu ielūgumu saņēmu eiro. Skaidrs, ka par šādu summu neatmaksājas ne ieguldītais darbs, ne materiāli, tomēr par visu svarīgāka bija iespēja sevi pierādīt,” atminas L. Zaula. Viņa teic, ka darāmais darbs ir patīkams, tomēr esot brīži, kad, piesēžoties pie galda, nekas nesanāk. Tiek taisīta viena kartīte pēc otras, bet rezultāts neapmierina. Savukārt citas dienas radošais lidojums ir tik liels, ka netiek žēlotas stundas, kuras varētu pavadīt atpūšoties. “Klients izstāsta, kādus dekorus un krāsas apmēram vēlas redzēt uz kartītes. Ņemot vērā ieteikumus, pēc savām izjūtām un skatījuma salieku plānoto kompozīciju, bet dažreiz nākas secināt, ka redzamais nav tas, ko es un klients vēlamies. Tad pārveidoju kompozīciju un parauga attēlu nosūtu klientam, lai saņemtu apstiprinājumu, ka varu turpināt iesākto,” par procesu stāsta Linda un turpina: “Cilvēki arvien vairāk novērtē roku darbu, jo datorizētajā ikdienā tiek meklētas iespējas, kā no tā norobežoties. Man arī nepatīk, ja dzimšanas dienas vai Ziemassvētku apsveikumu saņemu elektroniskā veidā, jo to nevar uztvert personīgi. Jā, sākumā, kad parādījās internets un tā iespējas, ikviens uzskatīja, ka daudzās lietās tiek ietaupīts laiks, bet vai to vajag ietaupīt attiecībās ar apkārtējiem? Manuprāt, nē. Arī daudzi klienti, kuri iegādājas kartītes, atzīst, ka vislabāk ir atgriezties pie vecām vērtībām, ar rokām gatavotas kartītes, kurā ar roku uzrakstīts teksts.”
Radošā jauniete neslēpj, ka interesenti ir vaicājuši, vai apsveikumu kartītes un ielūgumus var pagatavot, izmantojot datorprogrammas. Par to Linda ir domājusi un zina, ka šādu pakalpojumu varētu piedāvāt, tomēr līdz galam nav pārliecības, ka tas būtu vajadzīgs. “Tas atkal būtu kaut kas cits, cits darbības virziens un zināšanas. Protams, strādājot ar datoru, viss ir izdarāms daudz vieglāk un ātrāk, bet apsveikumu kartīšu un ielūgumu gatavošanas procesā man patīk, ka ir jādomā par katru vismazāko niansi, jādomā, kā piestiprināt katru dekoru, lai kvalitatīvi turētos,” teic Linda.
Sarunas beigās viņa norāda, ka ideju līmenī ir dažādi plāni, kas saistīti ar rokdarbiem un pakalpojumu klāsta papildināšanu, piemēram, uzsākts darbs pie etiķešu un kastīšu izgatavošanas un dekorēšanas, tomēr realizācijai īsti neatliek laika, jo ģimenē ir divi mazi bērni. “Šajā nozarē iet kā pa kalniem un lejām. Vienu brīdi ir klusums, kura laikā izmantoju iespēju, lai strādātu pie savām personīgajām idejām, bet tad nāk nākamais vilnis, kad mājās esošais darbagalds ir noklāts ar papīriem un darba rīkiem un nevar saprast, kad beidzot dzīvesvietā valdīs kārtība,” smejoties teic cēsniece Linda Zaula.
Komentāri