Garāžu pie daudzdzīvokļu mājas Drustos Dārta Āboliņa (17 gadi) dēvē par savu paradīzi. Tur visa viņas kaislība – velosipēdi un arī pašas iegādātais sporta motocikls. Kopš bērnības jaunieti aizrauj nodarbes, kurās gūstams adrenalīns. Sākusi ar riteņbraukšanu, nu Dārtai nodomā trenēties motosportam.
Dārta mācās Smiltenes tehnikumā. Kad absolvēs, būs viesnīcu pakalpojumu speciāliste. Jauniete gan teic, ka negrasās strādāt profesijā. “Izvēle mācīties Smiltenē bija muļķība. Likumsakarīgi, ka ātri sāku nožēlot pavirši izvēlēto virzienu, jo specialitāte mani neaizrauj. Bērnībā biju pārliecināta, ka būšu policiste vai stāšos Zemessardzē. Domāju, pēc tehnikuma absolvēšanas mēģināšu labot izvēli un stāšos Policijas akadēmijā,” pastāsta Dārta un bilst, ka tehnikumu nopelt gan nevarot, jo savā ziņā tas palīdzējis īstenot sapni. Jau gadiem viņa kārojusi motociklu. Stipendija, ko saņem par mācībām, un vasarā nopelnītā alga, strādājot viesu namā, ļāvusi pie tā tikt. Aptuveni pirms pusgada Dārta nopirkusi kāroto krosinieku. Līdzās šķietami trauslajai jaunietei motocikls izskatās agresīvs. Un ne velti tāds iespaids – Suzuki zīmola braucamrīks ar 250 cm³ motora tilpumu ir jaudīgs un smags. Nepieciešams pielikt lielu spēku, lai to vispār izkustinātu no vietas, kur nu vēl savaldītu. Taču nevar noliegt – tas ir glīts, stilīgs, un redzams, ka Dārta tā mugurā jūtas ērti un pārliecinoši.
Kamēr tikusi pie motocikla, Dārta aizrāvusies citās sporta aktivitātēs. “Visa ģimene esam sportiska, jo īpaši tētis. Kopā ar viņu sāku braukt velotūrēs “Pāri Piebalgas pakalniem”. Trīs gadus pabiju jaunākās dalībnieces godā. Vēlāk piedalījos SEB maratonos. Drustos mana ģimene rīko arī velodienu,” stāsta Dārta, un viņas vārdus apstiprina garāžā redzamie daudzo sacensību dalībnieka numuri. Savukārt pamatskolā aizrāvusies ar futbolu. Ar tēvu pat spēlējusi vienā komandā. Divus gadus spēlējusi arī Latvijas izlasē un ar komandu pabijusi sacensībās ārpus Latvijas.
Dārtai bijuši vien septiņi gadi, kad iemācījusies braukt ar mašīnu, bet jau 13 gados viņa centusies apgūt prasmes autosprintā. “Atminos, mums bija vecs otrais golfiņš. Tētis ziemā uzstūma trasi, un man nebija lielāka prieka, kā tajā trenēties autosprintam,” atklāj Dārta. Kopš mazotnes viņa kopā ar tēvu apmeklējusi skijoringa un motokrosa sacensības. Tur arī modusies vēlme pašai kāpt uz moča. Sākotnēji drustēniete grasījusies to pirkt, lai tikai pabraukātos, taču tobrīd Drustos bija atjaunota mototrase, kas mudinājis gādāt jaudīgāku spēkratu.
“Pagaidām tikai trenējos, bet jau drīzumā plānoju motokrosam pievērsties pavisam nopietni. Esmu saņēmusi arī piedāvājumus no sporta klubiem. Tikko nokusīs sniegs, treniņiem pievērsīšos ar lielu atbildību,” apņēmīgi saka Dārta. Līdz šim viņa no apkārtējiem pret sevi jutusi respektu. Jaunietē, kura aizraujas ar puišiem raksturīgām nodarbēm, saredz meiteni ar krampi. Taču Dārta paredz, ka sacensībās trasē respekta nebūs, tur valdīs cīņasspars, dziņa uzvarēt. Tam viņa ir gatava. “Apzinos, ka sākums nebūs viegls un nāksies pacīnīties, lai nepaliktu pēdējā, bet esmu ieguldījusi naudu, veikusi pirkumu, azarts man ir, tādēļ mocis nestāvēs garāžā,” pilna apņēmības ir Dārta. Braucienu ar motociklu viņa izbauda, jo tad visas domas, problēmas pagaist, prātā tikai tas, kur un kā braukt. Arī dubļiem, viņasprāt, ir sava pievilcība. Tie parāda drosmi un cīņassparu. “Es nebaidos nošķiesties vai sasmērēties, ja motocikls jālabo,” teic jaunā sportiste un norāda: “Lai arī man ir trausli kauli, kas jau vairākkārt traumēti vai lauzti sporta spēlēs, iekšējā spītība neļauj apstāties pusceļā, grasos pierādīt, ka varu būt labākā.”
Dārta bilst, ka mamma ar bažām uztver meitas vēlmi trenēties motokrosā, jo arī ar motociklu jau piedzīvoti smagi kritieni. Ribas un kājas bijušas zilumos. Pašai pēc tam grūti piecelties, taču palīdzot enerģiska mūzika, ko sportiste braucot klausās austiņās.
Taujāta, kur meklējama meitenes aizrautība ar īsti vīrišķīgiem sporta veidiem, Dārta teic, ka jau bērnībā spēlējusies tikai ar mašīnām, lelles viņu neinteresēja. “Lielāko daļu laika esmu pavadījusi kopā ar tēti. Bērnībā arī pagalmā, smilšukastē spēlējos ar puikām, jo starp vienaudžiem bija tikai viena meitene,” pastāsta Dārta.
Komentāri