Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Kur jaunieši uzzina par vēsturi

Mairita Kaņepe
11:03
29.03.2017
16
Skoleenicpv Fotomarta 2

Kad kalendārs atkal rāda Latvijas vēsturei kādu liktenīgu dienu, ik pa laikam jauniem cilvēkiem eksāmenu sarīko vecākā paaudze. Ir traģiski datumi – 25. marts, 14.jūnijs, ir karavīru piemiņas diena – 11.novembris – un vēl citas.

Valsts dibināšanas dienu – 18.novembri – gan zina, bet kā var nezināt, kura notikuma atcerei 11. novembris ir kļuvis par Lāčplēša dienu! Tā pirms gadiem desmit šausminājās daļa sabiedrības. Pamatskolas vecuma puikas žurnālistiem nebija mācējuši uz to atbildēt. Daļa sabiedrības bija satricināta un sprieda, ka Latvijas vēstures nezināšanā vaina meklējama skolā. Tika pieprasīts Latvijas vēsturi izcelt īpaši un mācīt, atdalot no pasaules vēstures stundām.

Vēstures skolotājas Annas Kurmes audzināmie Cēsu Pilsētas vidusskolā tagad ir 11. klasē. Ne tikai mācību viela, arī skolotājas dzimtas pieredze, kuru kā daudzas Latvijā skārušas politiskās represijas, nodota audzēkņiem. Tagad jaunieši jau 18 gadu vecumā. Kas viņos veidojis vēstures un dzīves kopsakarības, izpratni par latviešu likteņiem – to “Druva” vaicāja klasei.
Katrs domāja par sevi un uzrakstīja.

– Kad vecmāmiņa bija dzīva, viņa daudz stāstīja. Vecāki centās parādīt Latvijā vēsturisko. Ne tikai caur grāmatām, arī aizbraucot apskatīt īpašas vietas, daudz gūts.
– No tēta brāļa uzzināju garu, garu stāstu par izsūtījumu.
– Esmu lasījusi vecvecāku rakstīto dienasgrāmatu. Ik pa trim gadiem notiek mūsu dzimtas salidojums. Tur ir daudz sarunu par vēstures lietām.
Vairāki jaunieši rakstījuši par kapu svētku tradīcijām Latvijā, tajā skaitā dzimtu pulcēšanos, atrodot laiku garākām sarunām.
– Vienmēr ar ģimeni apmeklējam kapu svētkus. Pēc pabūšanas kapos radi sapulcējas un atminas tos laikus, kuros dzīvoja nu jau kapos gulošie.
– Dažādi ir tie svētki, kuros manā ģimenē runā par vēsturi, un vieni no tiem ir kapu svētki.
– Mūsu mājās bieži vien rīkojam sarunu vakarus, kuros uzklausām vecmammas vai kopīgi skatāmies filmas.

Domājot par dzīvi ārpus stundām skolā, jauniešiem prātā muzejos, kurus apmeklējuši ne tikai ar klasi, bet arī ar vecākiem, dzirdētie stāsti.
– Ar ģimeni bieži ceļojam pa Latviju, esam apmeklējuši vēsturiskas vietas, arī kapus.
– Svētdienās ar vecākiem eju baznīcā, un dažreiz dievkalpojumā tiek minēti vēsturiski notikumi.
– Draugu vecāki ir par vēsturi stāstījuši, un grāmatas esmu lasījusi. Atceros dažas filmas.
– Skolā vēsturi māca no grāmatām, bet ne jau visu tā var uzzināt! Informācija man nākusi arī no pieredzes bagātiem cilvēkiem. Zinu īsto patiesību, dažreiz pēc tam grūti skolā klausīties tos “mudriņus”, ko valdība ieteikusi mums mācīt.
– Par latviešiem Sibīrijā zinu tāpēc, ka attāli radinieki tur bija izsūtīti. Vecāki, vecvecāki stāsta. Ar klasi esam bijuši muzejā Rīgā, jau pamatskolā aizbraucām uz Melānijas Vanagas muzeju. Ir cilvēkiem Sibīrijā bijis skarbi, taču, cik skarbi, to mūsdienu jaunatnei nesaprast.

Šis ir ne tikai televīzijas un radio, vēl citu tehnoloģiju, kas var sniegt informāciju, laikmets.
– Par vēsturi esmu uzzinājusi, skatoties ziņas un dokumentālos raidījumus. Ja kaut kas par vēsturi ieinteresē, bet neviens nemāk pastāstīt, tad skatos, ko var atrast internetā.
– Man ir noderējis laikraksts “Diena”, kur mēdz būt sarunas par vēstures notikumiem. Ir radio stacijas, kur mūzikas mazāk, toties vairāk var dzirdēt informāciju, noder raidījumi televīzijās, tajā skaitā RE:TV.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Runā par līdzdalību un saliedējas

07:05
16.07.2024
31

Cēsu novada jauniešu saliedēšanās pasākums “Lauzt Robežas” nemainīgi jau trešo gadu divu dienu garumā aicināja visa novada jauniešus. Pirms septiņiem gadiem to aizsāka toreizējā Pārgaujas novada jaunieši, arī šoreiz, jau septīto reizi, pasākums notika Straupes pagasta atpūtas bāzē “Mārkulīči”, šogad īpaši pievēršot uzmanību tēmai – līdzdalība. Projekta koordinatore Iluta Balode teic, ka pasākums “Mārkulīčos” ir  […]

…no Amatas uz Tūju un tālāk – prom vasarā!

05:17
03.07.2024
47

Skanīgs, sportisks un zaļš šogad izvērtās mācību gada noslēgums Amatas pamatskolā. “Baudījām programmas “Latvijas skolas soma” kultūr­izglītojošās pr­og­ram­mas “Leģendas mūzikā” un “Instrumentu karnevāls”. Skolas direktoram Valdim Nītiņam izdevās ambiciozais, skolēnus tik ļoti intriģējošais divu dienu Vidzemes jūrmalas piedzīvojums: pārgājiens ar nakšņošanu teltīs, pašu gatavotām vakariņām un brokastīm,” tā par atraktīvo skolas mācību gada noslēgumu pastāsta […]

Sapnis par savu mini zoo

10:10
25.06.2024
310
1

Sandijs Polis teic – nav labākas, skaistākas un mierpilnākas vietas uz pasaules par Ieriķiem. Jaunietis ir īsts ieriķietis, te arī šogad absolvē Amatas pamatskolu. “Visa mana dzīve ritējusi pa un ap Ieriķiem. Te noteikti ir vieta, kur rast īstu mieru un ļaut vaļu emocijām. Ieriķos var iziet ārā kopā ar draugiem, bieži apmeklējam sporta laukumu […]

Jauniešiem svarīga iekļaujoša sabiedrība

06:16
19.06.2024
84

Kā jauniešus ar ierobežotām iespējām iekļaut jaunatnes darbā un sabiedrībā kopumā un kādas metodes, strādājot ar šo iedzīvotāju grupu, būtu labākās, tāda bija galvenā tēma Vidzemes nevalstisko organizāciju forumā. Pasākums Liepas jauniešu centrā “Apelsīns” pulcēja 40 pārstāvjus no Cēsu, Valmieras, Lim­bažu, Smiltenes novada un Rīgas organizācijām. Tēma ir plaša, jaunieši ar ierobežotām iespējām nav tikai […]

Švīkas sirds rotaļpagalmā

00:00
18.06.2024
55

Bērni apgūst dažādas vizuālās mākslas tehnikas, bet galvenais ir katra īpašās izpausmes Ar izstādes “Švīkas sirds rotaļpagalmā” atklāšanu CATA kultūras namā vēl vienu māksliniecisko gadu noslēdz Daigas Jirgensones vadītā mākslas darb­nīca “9 kaķi”. Izstādes atklāšana ir kā svētki pēc padarītā darba, kur bērniem ir iespēja pabūt ar saviem vecākiem un vecvecākiem, kā arī gandarījums redzēt […]

Novada skolēni sadejo Cēsīs. Lietus svētkiem netraucē

14:34
05.06.2024
127

Ap tūkstotim mazu un lielu dejotāju no visa plašā novada 1. jūnijā Cēsu Pils parka estrādē izdejoja Cēsu novada Skolu jaunatnes deju svētkus “Viņi to pa īstam prot”. Svētki notika pēc astoņu gadu pārtraukuma, pulcējot dalībniekus no pašvaldības iestāžu kolektīviem – skolām, kultūras namiem un centriem – Cēsīm, Priekuļiem, Liepas, Straupes, Zaubes, Nī­taures, Drabešiem, Jaunpiebalgas […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
26
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
18
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
24
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
31
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi