Sestdiena, 4. maijs
Vārda dienas: Vizbulīte, Viola, Vijolīte

Kur jaunieši uzzina par vēsturi

Mairita Kaņepe
11:03
29.03.2017
11
Skoleenicpv Fotomarta 2

Kad kalendārs atkal rāda Latvijas vēsturei kādu liktenīgu dienu, ik pa laikam jauniem cilvēkiem eksāmenu sarīko vecākā paaudze. Ir traģiski datumi – 25. marts, 14.jūnijs, ir karavīru piemiņas diena – 11.novembris – un vēl citas.

Valsts dibināšanas dienu – 18.novembri – gan zina, bet kā var nezināt, kura notikuma atcerei 11. novembris ir kļuvis par Lāčplēša dienu! Tā pirms gadiem desmit šausminājās daļa sabiedrības. Pamatskolas vecuma puikas žurnālistiem nebija mācējuši uz to atbildēt. Daļa sabiedrības bija satricināta un sprieda, ka Latvijas vēstures nezināšanā vaina meklējama skolā. Tika pieprasīts Latvijas vēsturi izcelt īpaši un mācīt, atdalot no pasaules vēstures stundām.

Vēstures skolotājas Annas Kurmes audzināmie Cēsu Pilsētas vidusskolā tagad ir 11. klasē. Ne tikai mācību viela, arī skolotājas dzimtas pieredze, kuru kā daudzas Latvijā skārušas politiskās represijas, nodota audzēkņiem. Tagad jaunieši jau 18 gadu vecumā. Kas viņos veidojis vēstures un dzīves kopsakarības, izpratni par latviešu likteņiem – to “Druva” vaicāja klasei.
Katrs domāja par sevi un uzrakstīja.

– Kad vecmāmiņa bija dzīva, viņa daudz stāstīja. Vecāki centās parādīt Latvijā vēsturisko. Ne tikai caur grāmatām, arī aizbraucot apskatīt īpašas vietas, daudz gūts.
– No tēta brāļa uzzināju garu, garu stāstu par izsūtījumu.
– Esmu lasījusi vecvecāku rakstīto dienasgrāmatu. Ik pa trim gadiem notiek mūsu dzimtas salidojums. Tur ir daudz sarunu par vēstures lietām.
Vairāki jaunieši rakstījuši par kapu svētku tradīcijām Latvijā, tajā skaitā dzimtu pulcēšanos, atrodot laiku garākām sarunām.
– Vienmēr ar ģimeni apmeklējam kapu svētkus. Pēc pabūšanas kapos radi sapulcējas un atminas tos laikus, kuros dzīvoja nu jau kapos gulošie.
– Dažādi ir tie svētki, kuros manā ģimenē runā par vēsturi, un vieni no tiem ir kapu svētki.
– Mūsu mājās bieži vien rīkojam sarunu vakarus, kuros uzklausām vecmammas vai kopīgi skatāmies filmas.

Domājot par dzīvi ārpus stundām skolā, jauniešiem prātā muzejos, kurus apmeklējuši ne tikai ar klasi, bet arī ar vecākiem, dzirdētie stāsti.
– Ar ģimeni bieži ceļojam pa Latviju, esam apmeklējuši vēsturiskas vietas, arī kapus.
– Svētdienās ar vecākiem eju baznīcā, un dažreiz dievkalpojumā tiek minēti vēsturiski notikumi.
– Draugu vecāki ir par vēsturi stāstījuši, un grāmatas esmu lasījusi. Atceros dažas filmas.
– Skolā vēsturi māca no grāmatām, bet ne jau visu tā var uzzināt! Informācija man nākusi arī no pieredzes bagātiem cilvēkiem. Zinu īsto patiesību, dažreiz pēc tam grūti skolā klausīties tos “mudriņus”, ko valdība ieteikusi mums mācīt.
– Par latviešiem Sibīrijā zinu tāpēc, ka attāli radinieki tur bija izsūtīti. Vecāki, vecvecāki stāsta. Ar klasi esam bijuši muzejā Rīgā, jau pamatskolā aizbraucām uz Melānijas Vanagas muzeju. Ir cilvēkiem Sibīrijā bijis skarbi, taču, cik skarbi, to mūsdienu jaunatnei nesaprast.

Šis ir ne tikai televīzijas un radio, vēl citu tehnoloģiju, kas var sniegt informāciju, laikmets.
– Par vēsturi esmu uzzinājusi, skatoties ziņas un dokumentālos raidījumus. Ja kaut kas par vēsturi ieinteresē, bet neviens nemāk pastāstīt, tad skatos, ko var atrast internetā.
– Man ir noderējis laikraksts “Diena”, kur mēdz būt sarunas par vēstures notikumiem. Ir radio stacijas, kur mūzikas mazāk, toties vairāk var dzirdēt informāciju, noder raidījumi televīzijās, tajā skaitā RE:TV.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Diena skolā ar vecvecākiem

05:05
03.05.2024
52

Priekuļu vidusskolas sākumskolas audzēkņiem bija iespēja aizvadīt skaistu aprīļa nogales dienu kopā ar saviem vecvecākiem. 19.aprīlī pirmajā stundā skolēni bija uzaicinājuši vecmāmiņas un vectētiņus uz klases stundu, mazbērni kopā ar viņiem gatavoja krūzītes paliktnīšus, kas būs mīļa piemiņa no dienas pasākuma, parādīja savu klasi, sarunājās. “Visi bērni no rīta bija saposušies, priecīgi un satraukti, sagaidot […]

Rūpēs par vidi – stādīt kokus

05:11
01.05.2024
49

“Ir idejas, kas briest gadiem, bet zvaigznes “nesastājas” tā, lai tās realizētos. Un tad vienā jaukā dienā viss notiek, jo kāds tomēr tās zvaigznes sabīda, kā vajag,” tā par aizvadīto koku stādīšanas akciju Cēsu Jaunās skolas 4. un 5.klašu skolēniem un viņu vecākiem teic klašu audzinātāja Jolanta Briša. Viņa kopā ar kolēģi, dabas zinību skolotāju […]

Dejotāji atver Laimas dārzu

05:11
01.05.2024
183

Priecīgi un reizē satraukti Cēsu novada dejotāji no pirmās līdz 12. klasei Priekuļos, Vecpiebalgā un Jaunpiebalgā tautas deju kolektīvu koprepertuāra pārbaudē – skatē rādīja, kas apgūts, gatavojoties XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem un lielkoncertam “Es atvēru Laimas dārzu”. Cēsu novadā kolektīvus vērtēja Dagmāra Bārbale – horeogrāfe, XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un […]

Topošajiem mūziķiem iespēja apgūt jaunas un papildināt esošās prasmes

05:12
25.04.2024
52

“Šīs meistarklases ir daļa no pasākumu sērijas, ko veicam kā metodiskais centrs. Šajā reizē tā bija jauno dziedātāju vokālās un skatuves prasmju attīstīšana un koncertmeistaru profesionālā pilnveide,” tā par 15.aprīlī aizvadīto notikumu Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā pastāsta iestādes metodiķe Ija Groza. “Šajā reizē mēģinājām jaunu formātu – vienā telpā, vienā vietā norisinājās gan vokālo […]

Kultūras apmaiņa un ielu māksla. Jaunieši mācās sadarbību un toleranci

10:26
23.04.2024
87

12 jaunieši no Nīderlandes un tikpat Cēsu novada pārstāvju pagājušajā nedēļā darbojās Cēsīs. Viņi tikās projektā “Ielu mākslas spēks 2.0”, kura mērķis ir veicināt izpratni par līdzdalību, sadarbību, toleranci. Kopējā darbā tapa arī kas jauns – ar ielu mākslai raksturīgajiem paņēmieniem apgleznota telpa Jauniešu mājā. “Sākotnējais plāns projektā bija piešķirt jaunas krāsas Jauniešu mājas iekšpagalmam, […]

CVĢ fiziķu komanda iegūst 3.vietu valsts mērogā

05:12
19.04.2024
99

“Pats komandu olimpiādē piedalījos jau trešo reizi, bet šajā gadā veicās vislabāk. Bija ļoti interesanti, sadalījām uzdevumus starp mums pieciem,” par dalību Latvijas Fizikas komandu olimpiādē pastāsta Cēsu Valsts ģimnāzijas (CVĢ) 12.a klases skolnieks Kārlis Driba. “Šoreiz bija daudz komandu, vairāk nekā abās iepriekšējās olimpiādēs, tāpēc tas bija arī zināms izaicinājums. Bija patīkami redzēt starp […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
27
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
39
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
27
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
64
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
53
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi