Pirmdiena, 6. maijs
Vārda dienas: Gaidis, Didzis

Māksliniece, kas zīmē uz ādas

Anda Dzenža
17:24
10.05.2017
31
Henna Fotomarta 3 2

Līdz ar pavasari par modes aktualitāti kļūst hennas tetovējumi. Sertificēta hennas meistare Aiga Zviedre (23 gadi) gan norāda, ka tiem nav sezonas, tomēr tieši pavasarī un vasarā, kad citu skatiem atklājam vairāk kailas miesas, skaistie ķermeņa rotājumi ir ļoti iecienīti.

Aiga ir jūrmalniece, kuru uz Cēsīm atvedusi mīlestība. Vēl nesen strādājusi žurnālistikā, tagad audzina dēliņu un nododas radošiem darbiem – darina personalizētas draudzības aproces un zīmē ar hennu. Ar ķermeņu apzīmēšanu jauniete aizrāvusies pirms divarpus gadiem, kad bijusi gaidībās. Aiga spriež, ka grūtniecība ir laiks, kad sievietēm atveras radošās čakras – pēkšņi gribas adīt, šūt, ar rokām radīt kaut ko skaistu. “Tolaik pamanīju piedāvājumu ar hennu apzīmēt punci. Izskatījās skaisti, gribēju pamēģināt. Izrādī­jās, hennas māksliniece rīko arī meistarklases,” stāsta Aiga. Viņa tām pieteikusies. Vispirms apguvusi tehniskos paņēmienus – kā pa­reizi zīmēt, ar kādu materiālu strādāt, kā hennu pagatavot pašai. Vēlāk izzinājusi rakstus, mandalas, to nozīmi un mērķi.

Aiga norāda, ka ar hennu var izpausties jebkurš, nav obligāti jāiet pie meistara. Taču, lai būtu pārliecība, ka uz ķermeņa tiešām būs tāds zīmējums, kāds ir attēlā, nevis tāds, kāds netīšām sanāk, tad labāk vērsties pie speciālista. “Zī­mēt ar hennu ir citādi nekā ar zīmuli, tāpat arī zīmēt uz ādas ir pavisam citādāk nekā uz papīra. Āda ir silta, henna uz tās vairāk izplūst. Jārēķinās, ka āda nav vienmērīgi līdzena. Turklāt jābūt vizuālajai do­māšanai, jāaprēķina zīmējuma ap­rises. Henna kļūdas īsti nepiedod. Cenšoties izlabot sīku misēkli, var sabojāt visu zīmējumu,” pastāsta Aiga.

Viņasprāt, āda var būt lielisks de­kors. “Kāpēc vasarā klāt māk­slī­gu grimu, ja var izmantot dabisku materiālu? Īpaši hennas tetovējumi piestāv festivāliem. Tajos arī iecienīta šī bohēmiskā stila rota,” novērojusi Aiga. Viņa ­zina teikt, ka henna visvairāk saista meitenes, jo īpaši jaunietes līdz 30 gadiem. Interesi izrāda arī puiši un vīrieši. Reizēm hennu izvēlas tad, ja ir iecerēts tintes tetovējums, bet vispirms grib izmēģināt, kā tas izskatīsies uz ādas. Pasākumos henna ļoti piesaista arī bērnus. Savu­kārt ziemā ķermeņa dekoru no hen­nas izvēlas pirms ballēm un ce­ļojumiem. Aiga uz ādas uzbur da­žādus zīmējumus, kuros rotaļājas simboli un smalka elegance. Apbrīnojamos rakstu musturos tiek ievīti cilvēku sapņi un ieceres.

“Liela daļa hennas rotājumus izvēlas pēc tā, kas patīk, bet ir cilvēki, kas vēlas konkrētu domu, vēstījumu, spēku. Nereti pat veidoju personalizētus un dziļi individuālus zīmējumus. Daudziem patīk Austrumu mandalas, taču latviešiem pašiem ir brīnišķīgi raksti. Jo īpaši tie aktuāli Jāņos. Populā­rā­kais ir Austras koks, greznojas arī ar Laimas slotiņu, Saules un citām latvju zīmēm,” saka meistare.

Visbiežāk cilvēki izvēlas apzīmēt rokas, kājas, pirkstus, skaustu, vasarā arī plecus, muguru. “Zī­mē­jums izteiksmīgāks un tumšāks izdosies uz roku un kāju pirk­s­tiem, plaukstām un pēdām. Tur biezākā āda. Hennas meis­tari saka – arī tādēļ, ka vistālāk no sirds,” paskaidro Aiga. Tau­jāta par neparastākajām vietām, kas apgleznotas, Aiga apdomājas un saka: “Nav nācies apzīmēt ausis, bet priecātos pamēģināt. Reta vieta ir vēders. Parasti to izvēlas grūtnieces. Mākslinie­cei tā ir laime. Tik daudz vietas, kur izpausties. Turklāt tā liela uzticēšanās, atļaut apzīmēt tik trauslu ķermeņa daļu. Jārēķinās gan, ka iekšpusē ir vēl viens mākslinieks, kurš zīmējumu grib piekoriģēt, ik pa laikam paspārdoties,” atklāj jau­niete.

Hennas tetovējumu izmēģina arī “Druva”. Aiga ar lielu rūpību un vieg­lu roku velk līnijas uz ādas, sa­pludinot tās skaistā mākslas dar­bā. Darbojoties paskaidro, kā ie­tei­cams rīkoties, lai zīmējums bū­tu izteiktāks un noturētos ilgāk. Pēc minūtēm desmit uz rokas uzplaukst lotosa zieds. Tas iz­skatās skaisti un simbolizē sievišķību, ra­došumu, iedvesmu. Uz ādas uzklātā hennas pasta rada atvēsinošu sajūtu. Aiga paskaidro, ka hennai piemīt dzesējoša īpašība, tādēļ arī tuksneša iedzīvotāji hennu izmantojuši kā glābiņu, kas atvēsināja uzkarsušo ķermeni un neļāva tam saulē apdegt. Svarīgi hennu pēc ie­spējas ilgāk noturēt uz ādas. Tum­šāko toni zī­mējums iegūst diennakts laikā, tad divu nedēļu laikā pakāpeniski iz­balē.

Aiga strādā gan ar brūno, gan melno hennu. Brūnā ir visiecienītākā, jo ir dabiska un ādai nekaitīga, kā arī noturīgāka un izbalē vien­mērīgi. Savukārt melnā henna ir ar ķīmiskām sastāvdaļām, tās ieguvums galvenokārt ir krāsa, kas rada īstam tetovējumam līdzīgu zīmējumu. Pirms to lieto, jāveic alerģijas tests. Aiga melno hen­nu iesaka uz pasākumiem, kad tetovējums vajadzīgs uzreiz un īslaicīgi. Uz ādas tas turas vien līdz divām mazgāšanas reizēm.

Hennas masu zīmēšanai Aiga ga­tavo arī pati. Tas gan nav vienkāršs process un aizņem vismaz 12 stundas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Diena skolā ar vecvecākiem

05:05
03.05.2024
67

Priekuļu vidusskolas sākumskolas audzēkņiem bija iespēja aizvadīt skaistu aprīļa nogales dienu kopā ar saviem vecvecākiem. 19.aprīlī pirmajā stundā skolēni bija uzaicinājuši vecmāmiņas un vectētiņus uz klases stundu, mazbērni kopā ar viņiem gatavoja krūzītes paliktnīšus, kas būs mīļa piemiņa no dienas pasākuma, parādīja savu klasi, sarunājās. “Visi bērni no rīta bija saposušies, priecīgi un satraukti, sagaidot […]

Rūpēs par vidi – stādīt kokus

05:11
01.05.2024
54

“Ir idejas, kas briest gadiem, bet zvaigznes “nesastājas” tā, lai tās realizētos. Un tad vienā jaukā dienā viss notiek, jo kāds tomēr tās zvaigznes sabīda, kā vajag,” tā par aizvadīto koku stādīšanas akciju Cēsu Jaunās skolas 4. un 5.klašu skolēniem un viņu vecākiem teic klašu audzinātāja Jolanta Briša. Viņa kopā ar kolēģi, dabas zinību skolotāju […]

Dejotāji atver Laimas dārzu

05:11
01.05.2024
187

Priecīgi un reizē satraukti Cēsu novada dejotāji no pirmās līdz 12. klasei Priekuļos, Vecpiebalgā un Jaunpiebalgā tautas deju kolektīvu koprepertuāra pārbaudē – skatē rādīja, kas apgūts, gatavojoties XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem un lielkoncertam “Es atvēru Laimas dārzu”. Cēsu novadā kolektīvus vērtēja Dagmāra Bārbale – horeogrāfe, XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un […]

Topošajiem mūziķiem iespēja apgūt jaunas un papildināt esošās prasmes

05:12
25.04.2024
56

“Šīs meistarklases ir daļa no pasākumu sērijas, ko veicam kā metodiskais centrs. Šajā reizē tā bija jauno dziedātāju vokālās un skatuves prasmju attīstīšana un koncertmeistaru profesionālā pilnveide,” tā par 15.aprīlī aizvadīto notikumu Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā pastāsta iestādes metodiķe Ija Groza. “Šajā reizē mēģinājām jaunu formātu – vienā telpā, vienā vietā norisinājās gan vokālo […]

Kultūras apmaiņa un ielu māksla. Jaunieši mācās sadarbību un toleranci

10:26
23.04.2024
87

12 jaunieši no Nīderlandes un tikpat Cēsu novada pārstāvju pagājušajā nedēļā darbojās Cēsīs. Viņi tikās projektā “Ielu mākslas spēks 2.0”, kura mērķis ir veicināt izpratni par līdzdalību, sadarbību, toleranci. Kopējā darbā tapa arī kas jauns – ar ielu mākslai raksturīgajiem paņēmieniem apgleznota telpa Jauniešu mājā. “Sākotnējais plāns projektā bija piešķirt jaunas krāsas Jauniešu mājas iekšpagalmam, […]

CVĢ fiziķu komanda iegūst 3.vietu valsts mērogā

05:12
19.04.2024
99

“Pats komandu olimpiādē piedalījos jau trešo reizi, bet šajā gadā veicās vislabāk. Bija ļoti interesanti, sadalījām uzdevumus starp mums pieciem,” par dalību Latvijas Fizikas komandu olimpiādē pastāsta Cēsu Valsts ģimnāzijas (CVĢ) 12.a klases skolnieks Kārlis Driba. “Šoreiz bija daudz komandu, vairāk nekā abās iepriekšējās olimpiādēs, tāpēc tas bija arī zināms izaicinājums. Bija patīkami redzēt starp […]

Tautas balss

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
20
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
15
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Rezultātu gaidām pārāk ātri

12:20
05.05.2024
19
Druva raksta:

“Daži Saeimas deputāti rosina pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu, jo neesot gaidīto ieguvumu. Ļoti dīvains arguments. Ko gan nepilnos trīs gados var tādu paveikt, lai jau būtu redzams būtisks rezultāts? Saprotams, ka pirmajos divos gados apvienotie novadi cits citu tikai iepazina, tapa un dažās vietās vēl top jaunā pārvaldības struktūra, veidojas padziļināta izpratne par kopējo attīstību. […]

Daudznozīmīgās zīmes

12:11
05.05.2024
19
Druva raksta:

“Otrdienas “Druvā” redzamā zīme “70”, kuras stabiņš ir gandrīz horizontāls pret zemi un rāda uz lauka, ne ceļa pusi, varētu būt norāde, ka tur uz tīruma vai tuvīnā mežā strādā 70 cilvēki,” atsaucoties uz aicinājumu vērtēt, ko izsaka neparasti novietotā norāde, versiju pauda lasītājs A.

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
28
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Sludinājumi