Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Pieredzes stāsts: digitālās prasmes kā solis pretī nākotnei

Druva
18:31
11.04.2022
23

Digitālās prasmes mūsdienās ir kļuvušas tikpat svarīgas kā lasītprasme un rēķināšanas prasme, vajadzība pēc to izmantošanas ikdienā pastāvīgi pieaug. Aleksandra Ļubinska ikdiena ir cieši saistīta ar digitālās vides attīstību. Viņš ir Cēsu Digitālā centra valdes loceklis, tehnoloģiju un dizaina mācību priekšmeta skolotājs Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijā, tikko apguvis digitālo līderu mācības Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) īstenotās programmas “Dari digitāli” ietvaros.

Aleksandra “digitālais ceļš” sākās jau vairāk nekā pirms 25 gadiem, kad digitālo rīku izmantošana bija pavisam jauna un neierasta. Viņš uzskata, ka galvenais ir sekot līdzi laikam un spēt pielāgoties jauninājumiem.

Digitālās prasmes un iemaņas – neatsveramas mūsdienās

Ikdiena vairs nav iedomājama bez digitālajiem risinājumiem, un to izmantošana kļūst arvien izplatītāka, tāpēc digitālo prasmju apgūšana un iemaņu pilnveidošana ir ne tikai vēlama, bet arī nepieciešama. Aleksandrs uzsver: “Mēs visi kā sabiedrība vēlamies, lai procesi notiktu ļoti ātri, piemēram, pašvaldību pakalpojumi: iesniegumu sagatavošana, izziņu izsniegšana. Vēlamies saņemt ātru rezultātu, un digitālie rīki mums to nodrošina, arī pakalpojumu izmaksas šādā formātā ir krietni mazākas. Bet, lai šos pakalpojumus saņemtu, kaut kas ir jāiegulda arī pašiem – vismaz jāvēlas apgūt jaunos risinājumus un jācenšas tos pielietot. Jaunu digitālo prasmju apgūšana sniedz plašākas iespējas darba tirgū, ļaujot iegūt arī labāk apmaksātu amatu. Daudzi procesi ir automatizējami, un gudra tehnoloģiju pielietošana ļauj kļūt par šo procesu vadītājiem. Viennozīmīgi plusu ir vairāk nekā mīnusu.”

Aleksandra novērojumi liecina, ka cilvēki ir kūtri digitālo prasmju apgūšanā, jo neizprot digitālos procesus un rīkus, turklāt nereti pēc digitālo prasmju apguves neredz nepieciešamību tās praktiski izmantot. Bet, ja prasmes uzreiz netiek praktiski lietotas, daudziem tā šķiet tīrā laika tērēšana – un tā arī ir. Pieaugušajiem jāmācās tas, ko ir vērts mācīties, un apgūtais uzreiz jāliek lietā, uzsver Aleksandrs.

Ir jāprot orientēties informācijā

Ikdienā cilvēki saņem ļoti daudz informācijas no dažādiem avotiem, šobrīd vairāk nekā jebkad. Svarīgākais ir iemācīties meklēt kvalitatīvu informāciju un orientēties tajā, kas reizēm var izrādīties liels izaicinājums.

Aleksandrs stāsta, ka, arī apgūstot digitālās prasmes, cilvēki apjūk lielajā informācijas daudzumā: “Bieži savā ikdienā sastopos ar situācijām, kad cilvēks zina, kā izmantot vienu digitālo rīku, taču nesaprot, kā tehnoloģijas un dažādi digitālie procesi strādā kopumā. Reizēm cilvēks neizprot, kuras darbības var paveikt digitālajā ierīcē bez interneta pakalpojuma un kuras bez interneta nav iespējams izdarīt. Mums tiek piedāvātas neskaitāmas variācijas, kā pielietot digitālos risinājumus, taču ne vienmēr ir skaidrs, kuru no tām izvēlēties konkrētajā situācijā.”

Viena no iespējām, lai neapjuktu informācijas gūzmā un pilnveidotu savas digitālās prasmes, ir meklēt palīdzību pie tuvākā digitālā līdera*.

Digitālais līderis – cilvēks, kurš var palīdzēt līdzcilvēkiem

“Raugoties uz sabiedrību kopumā, varu teikt, ka daļa sabiedrības ļoti veiksmīgi tiek galā ar tehnoloģijām, bet otra daļa – lielākā sabiedrības daļa – neprot izmantot digitālos rīkus. Kā jau iepriekš minēju, cilvēki vēlas, lai pakalpojumi būtu lētāki un pieejamāki, bet, neejot digitālo ceļu, tas nav iespējams,” norāda Aleksandrs un atgādina – digitālo līderu tīklu veidošana reģionos veicina sabiedrības iespējas saņemt atbalstu un ierosmi digitālo risinājumu apgūšanai.

Piemēram, digitālie līderi var iedrošināt uzrakstīt un nosūtīt iesniegumu elektroniski, nevis doties uz pašvaldības iestādi vairāku kilometru attālumā, tā ietaupot gan laiku, gan ceļa izdevumus.

“Jā, ne visi ir gatavi labprāt mācīties,” atzīst Aleksandrs. “Cilvēki ir aizņemti ar ikdienas pienākumiem, un nav viegli savā dienas kārtībā atvēlēt papildu laiku apmācībām. Nākas arī grūti atzīt sev, ka atkal jāmācās, sevišķi cilvēkiem, kuri ilgi nav mācījušies neko jaunu. Taču no pieredzes varu teikt – tas ir to vērts, jo digitālās iespējas patiešām ļoti atvieglos arī to saspringto ikdienu, ko šobrīd cilvēki redz kā šķērsli jaunu prasmju apguvei.”

* Digitālie līderi ir cilvēki, kuri apguvuši programmas “Dari digitāli” apmācību kursu, bet vēl pirms tam izturējuši atlases procesu – kvalificējušies līderu apmācībām, izpildot īpašu iemaņu un personības testu. Digitālo līderu uzdevums ir palīdzēt ikvienam sabiedrības pārstāvim apgūt digitālās prasmes un e-risinājumu izmantošanu, gan pastāstot par tiem, gan praktiski apmācot cilvēkus. Tuvāko digitālo līderi var atrast vietnē mana.latvija.lv, kur pieejama digitālo līderu karte.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ilze Liepa - kopš piecu gadu vecuma teātrī

05:51
04.12.2025
134

“Cēsu Mazais teātris” sevi pieteica 2019.gadā ar iestudējumu “Antālija”. Latvijā jaunu profesionālu mazās formas teātri izveidoja aktrise Ilze Liepa, kura līdz tam bija redzama uz Valmieras teātra skatuves. Aktrise piepildīja pirms kāda laika radušos ideju par savu teātri. Ilze pastāsta “Druvai” gan par Cēsu Mazā teātra aktu­alitātēm, gan pakavējas atmiņās par tapšanas vēsturi un savu […]

No Kanādas atgriežas uz dzīvi Cēsīs

05:03
03.12.2025
628
1

Liene Sestule pēc 15 gadu ilgas prombūtnes Kanādā atgriezusies dzimtajā Cēsu novadā. Viņa “Druvai” atzīst, ka, atgriežoties pēc tik ilga laika, esot sajūta, ka viss atkal dzīvē jāsāk no jauna. Daudz šo gadu laikā esot mainījies, piemēram, banku sistēma. “Es it kā ne mirkli nepārtraucu kontaktus ar Latviju un katru gadu braucu šurp. Tomēr, kad […]

Tieši drūmākajā gadalaikā spēt ieraudzīt dzīves skaistumu

05:00
02.12.2025
146

Ceļā uz veikalu iepirkties “Druva” sastop amatieti Anitu Daiju. Uz vaicājumu, kā klājas, Anitai nav citu domu, kā ar azartu teikt: “Ļoti labi!” Izrādās, viņa tikai pirms nepilna mēneša devusies pelnītā pensijā un vēl ir kā apreibusi no brīvības sajūtas. Anita aizvadītos gadus strādājusi par sētnieci, tīrījusi Ģikšu pagasta centru, visus galvenos celiņus. “Esmu ļoti […]

Ceļā pretim gaismai un brīnumam

05:55
01.12.2025
243

Svētdien Pirmā Advente. Sākas pārdomu laiks un ceļš pretī Ziemassvētkiem, pretī gaismai. Par notikumiem apkārt, sevis meklējumiem, atvērtību saruna ar evaņģēliski luteriskās baznīcas Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Apšu – Lodes draudžu mācītāju Andri Vilemsonu. -Par Adventi, Ziemas­svētkiem jau krietnu laiku skandē lielveikali, reklāmas, atgādina dažādas labdarības akcijas. -Tā bijis vienmēr. Mana dzīves filozofija – vislabākā diena […]

No notīm līdz emocijām

05:35
28.11.2025
43

Dainis Skutelis un viņa lielākā radošā loma Pirmo reizi Latvijā ir skatāms Franca Lehāra meistardarbs, operete “Džudita”, mīlas stāsts par kaislīgu satikšanos un šķiršanos, kad Džuditas mīļotais Oktāvio dodas karā. Operete atklāj kaisles, likteņa, mīlestības un arī nodevības spēku. Lai gan darbu iestudējusi starptautiska komanda, operetes teksti un dziesmas ir latviešu valodā. Izpirkta un skatītāju […]

Aukstajam laikam šuj siltas segas

06:32
27.11.2025
449

“Milzīgs paldies mammai Skaidrītei, kas mani vienmēr atbalstījusi, un māsai Ingai, viņa man ir bijusi paraugs un palīdzējusi virzīties uz priekšu,” sarunā par uzņēmējdarbību šuvējas arodā būtiskāko uzsver Ilvija Tīrone-Gabrānova, akcentējot, ka ģimenes atbalsts vienmēr ir bijusi viņas stiprā aizmugure. Ilvija dzīvojusi un dzīvo Cēsu novadā, izņemot periodus, kad mācījās Rīgā un kādu brīdi mitinājās […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi