Sestdiena, 4. maijs
Vārda dienas: Vizbulīte, Viola, Vijolīte

Pieredzes stāsts: digitālās prasmes kā solis pretī nākotnei

Druva
18:31
11.04.2022
6

Digitālās prasmes mūsdienās ir kļuvušas tikpat svarīgas kā lasītprasme un rēķināšanas prasme, vajadzība pēc to izmantošanas ikdienā pastāvīgi pieaug. Aleksandra Ļubinska ikdiena ir cieši saistīta ar digitālās vides attīstību. Viņš ir Cēsu Digitālā centra valdes loceklis, tehnoloģiju un dizaina mācību priekšmeta skolotājs Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijā, tikko apguvis digitālo līderu mācības Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) īstenotās programmas “Dari digitāli” ietvaros.

Aleksandra “digitālais ceļš” sākās jau vairāk nekā pirms 25 gadiem, kad digitālo rīku izmantošana bija pavisam jauna un neierasta. Viņš uzskata, ka galvenais ir sekot līdzi laikam un spēt pielāgoties jauninājumiem.

Digitālās prasmes un iemaņas – neatsveramas mūsdienās

Ikdiena vairs nav iedomājama bez digitālajiem risinājumiem, un to izmantošana kļūst arvien izplatītāka, tāpēc digitālo prasmju apgūšana un iemaņu pilnveidošana ir ne tikai vēlama, bet arī nepieciešama. Aleksandrs uzsver: “Mēs visi kā sabiedrība vēlamies, lai procesi notiktu ļoti ātri, piemēram, pašvaldību pakalpojumi: iesniegumu sagatavošana, izziņu izsniegšana. Vēlamies saņemt ātru rezultātu, un digitālie rīki mums to nodrošina, arī pakalpojumu izmaksas šādā formātā ir krietni mazākas. Bet, lai šos pakalpojumus saņemtu, kaut kas ir jāiegulda arī pašiem – vismaz jāvēlas apgūt jaunos risinājumus un jācenšas tos pielietot. Jaunu digitālo prasmju apgūšana sniedz plašākas iespējas darba tirgū, ļaujot iegūt arī labāk apmaksātu amatu. Daudzi procesi ir automatizējami, un gudra tehnoloģiju pielietošana ļauj kļūt par šo procesu vadītājiem. Viennozīmīgi plusu ir vairāk nekā mīnusu.”

Aleksandra novērojumi liecina, ka cilvēki ir kūtri digitālo prasmju apgūšanā, jo neizprot digitālos procesus un rīkus, turklāt nereti pēc digitālo prasmju apguves neredz nepieciešamību tās praktiski izmantot. Bet, ja prasmes uzreiz netiek praktiski lietotas, daudziem tā šķiet tīrā laika tērēšana – un tā arī ir. Pieaugušajiem jāmācās tas, ko ir vērts mācīties, un apgūtais uzreiz jāliek lietā, uzsver Aleksandrs.

Ir jāprot orientēties informācijā

Ikdienā cilvēki saņem ļoti daudz informācijas no dažādiem avotiem, šobrīd vairāk nekā jebkad. Svarīgākais ir iemācīties meklēt kvalitatīvu informāciju un orientēties tajā, kas reizēm var izrādīties liels izaicinājums.

Aleksandrs stāsta, ka, arī apgūstot digitālās prasmes, cilvēki apjūk lielajā informācijas daudzumā: “Bieži savā ikdienā sastopos ar situācijām, kad cilvēks zina, kā izmantot vienu digitālo rīku, taču nesaprot, kā tehnoloģijas un dažādi digitālie procesi strādā kopumā. Reizēm cilvēks neizprot, kuras darbības var paveikt digitālajā ierīcē bez interneta pakalpojuma un kuras bez interneta nav iespējams izdarīt. Mums tiek piedāvātas neskaitāmas variācijas, kā pielietot digitālos risinājumus, taču ne vienmēr ir skaidrs, kuru no tām izvēlēties konkrētajā situācijā.”

Viena no iespējām, lai neapjuktu informācijas gūzmā un pilnveidotu savas digitālās prasmes, ir meklēt palīdzību pie tuvākā digitālā līdera*.

Digitālais līderis – cilvēks, kurš var palīdzēt līdzcilvēkiem

“Raugoties uz sabiedrību kopumā, varu teikt, ka daļa sabiedrības ļoti veiksmīgi tiek galā ar tehnoloģijām, bet otra daļa – lielākā sabiedrības daļa – neprot izmantot digitālos rīkus. Kā jau iepriekš minēju, cilvēki vēlas, lai pakalpojumi būtu lētāki un pieejamāki, bet, neejot digitālo ceļu, tas nav iespējams,” norāda Aleksandrs un atgādina – digitālo līderu tīklu veidošana reģionos veicina sabiedrības iespējas saņemt atbalstu un ierosmi digitālo risinājumu apgūšanai.

Piemēram, digitālie līderi var iedrošināt uzrakstīt un nosūtīt iesniegumu elektroniski, nevis doties uz pašvaldības iestādi vairāku kilometru attālumā, tā ietaupot gan laiku, gan ceļa izdevumus.

“Jā, ne visi ir gatavi labprāt mācīties,” atzīst Aleksandrs. “Cilvēki ir aizņemti ar ikdienas pienākumiem, un nav viegli savā dienas kārtībā atvēlēt papildu laiku apmācībām. Nākas arī grūti atzīt sev, ka atkal jāmācās, sevišķi cilvēkiem, kuri ilgi nav mācījušies neko jaunu. Taču no pieredzes varu teikt – tas ir to vērts, jo digitālās iespējas patiešām ļoti atvieglos arī to saspringto ikdienu, ko šobrīd cilvēki redz kā šķērsli jaunu prasmju apguvei.”

* Digitālie līderi ir cilvēki, kuri apguvuši programmas “Dari digitāli” apmācību kursu, bet vēl pirms tam izturējuši atlases procesu – kvalificējušies līderu apmācībām, izpildot īpašu iemaņu un personības testu. Digitālo līderu uzdevums ir palīdzēt ikvienam sabiedrības pārstāvim apgūt digitālās prasmes un e-risinājumu izmantošanu, gan pastāstot par tiem, gan praktiski apmācot cilvēkus. Tuvāko digitālo līderi var atrast vietnē mana.latvija.lv, kur pieejama digitālo līderu karte.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Kūku māksliniece - no vaļasprieka līdz uzņēmējdarbībai

05:10
04.05.2024
7

“Pēc četriem gadiem kā konditore uzņēmumā, saņemot daudz komplimentu un pateicību par izcilajām kūkām, kas bija tieši tādas, kā klienti vēlējās, radās iedvesma pilnveidoties. Sākotnēji mani motivēja meitas, kuras iedrošināja uzsākt savu ceļu un censties vēl vairāk, jo cilvēkiem patika manas kūkas un svētku uzkodas. Tomēr bija svarīgi apdomāt, kā darboties, jo man nozīmīga bija […]

Vērtīgākais – kulturāli kvalitatīva, veselīga vide ģimenei un bērnam tuvu pie dabas

05:15
30.04.2024
268

“Man ļoti patīk, ka Skujene nav pārāk tālu no pilsētas. Gabaliņš ir, tomēr nav pārlieku sarežģīti aizbraukt līdz Cēsīm. Skujene ir diezgan mierīga vieta, sakopta un skaista. Te ir skaisti lauku ceļi, lielāki un mazāki. Tuvu ezeri un upes. Priecē sakoptais pagasta centrs. Cik nu pašvaldība iespēju robežās mēģina organizēt pasākumus un uzturēt teritoriju, tik […]

Par Lielo talku un ne tikai

17:02
28.04.2024
80
1

27.aprīlī norisināsies ikgadējais vides sakopšanas notikums – Lielā talka, kas notiks jau septiņpa­dsmito reizi. Šī gada moto ir “Tīri – zaļi – ilgi!”. Sarunājos ar Cēsu pašvaldības Centrālās administrācijas Īpašumu apsaimniekošanas pārvaldes teritorijas apsaimniekošanas speciālisti SIGNI ĶERPI. Viņa kopš 2021.gada Cēsu novadā ir Lielās talkas koordinatore. -Kā vērtējat Cēsu novadā padarīto? -Katru gadu cilvēki aktīvi […]

Filma par cilvēku, viņa izvēli un laiku

06:15
27.04.2024
101

Antras Cilinskas un Annas Vidulejas filma “Podnieks par Podnieku. Laika liecinieks” skatāma visā Latvijā. Ar filmas režisori un producenti Antru Cilinsku tikšanās notika pēc viena no kino seansiem Cēsīs. Juris Podnieks (1950. gada 5. decembris – 1992. gada 23. jūnijs) ir tā dēvētās latviešu poētiskās kinodokumentālistu skolas jaunās paaudzes spilgtākais un talantīgākais kinooperators, režisors un […]

Patīk darbi, kurus darot nav jāsteidzas

06:02
25.04.2024
47

Jānis Vagulis dienas piepilda ar darbu, rodot arī laiku paslinkošanai, nekā nedarīšanai. “Laukos vienmēr ir, ko darīt, vienmēr kādam vajag piepalīdzēšanu,” viņš saka un piebilst, ka māk visus laukos ikdienā nepieciešamos darbus. Savulaik strādājis dažādās zāģētavās, to sen vairs nav gluži tāpat kā daudzos citos mazos pagastos. Jānis Kaivē dzīvo jau 25 gadus. Pats ir […]

Bērnības vietai atdota sirds

05:45
24.04.2024
141

Daces Kārkliņas dzimtas saknes ir Kaivē. Pati dzīvo Cēsīs, strādā Rīgā, bet par savu vietu sauc Kaivi. Kad vien brīvs laiks, viņa mēro ceļu, lai būtu pie krustdēla, draugiem. “Man bērnība saistās tikai ar Kaivi. Vasaras pavadīju pie krustmātes. Te vienmēr bija, ko darīt un ik dienu notika kas interesants. Bija, protams, jāravē, jāvāc siens, […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
27
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
39
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
27
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
64
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
53
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi