Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Pieredzes stāsts: digitālās prasmes kā solis pretī nākotnei

Druva
18:31
11.04.2022
11

Digitālās prasmes mūsdienās ir kļuvušas tikpat svarīgas kā lasītprasme un rēķināšanas prasme, vajadzība pēc to izmantošanas ikdienā pastāvīgi pieaug. Aleksandra Ļubinska ikdiena ir cieši saistīta ar digitālās vides attīstību. Viņš ir Cēsu Digitālā centra valdes loceklis, tehnoloģiju un dizaina mācību priekšmeta skolotājs Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijā, tikko apguvis digitālo līderu mācības Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) īstenotās programmas “Dari digitāli” ietvaros.

Aleksandra “digitālais ceļš” sākās jau vairāk nekā pirms 25 gadiem, kad digitālo rīku izmantošana bija pavisam jauna un neierasta. Viņš uzskata, ka galvenais ir sekot līdzi laikam un spēt pielāgoties jauninājumiem.

Digitālās prasmes un iemaņas – neatsveramas mūsdienās

Ikdiena vairs nav iedomājama bez digitālajiem risinājumiem, un to izmantošana kļūst arvien izplatītāka, tāpēc digitālo prasmju apgūšana un iemaņu pilnveidošana ir ne tikai vēlama, bet arī nepieciešama. Aleksandrs uzsver: “Mēs visi kā sabiedrība vēlamies, lai procesi notiktu ļoti ātri, piemēram, pašvaldību pakalpojumi: iesniegumu sagatavošana, izziņu izsniegšana. Vēlamies saņemt ātru rezultātu, un digitālie rīki mums to nodrošina, arī pakalpojumu izmaksas šādā formātā ir krietni mazākas. Bet, lai šos pakalpojumus saņemtu, kaut kas ir jāiegulda arī pašiem – vismaz jāvēlas apgūt jaunos risinājumus un jācenšas tos pielietot. Jaunu digitālo prasmju apgūšana sniedz plašākas iespējas darba tirgū, ļaujot iegūt arī labāk apmaksātu amatu. Daudzi procesi ir automatizējami, un gudra tehnoloģiju pielietošana ļauj kļūt par šo procesu vadītājiem. Viennozīmīgi plusu ir vairāk nekā mīnusu.”

Aleksandra novērojumi liecina, ka cilvēki ir kūtri digitālo prasmju apgūšanā, jo neizprot digitālos procesus un rīkus, turklāt nereti pēc digitālo prasmju apguves neredz nepieciešamību tās praktiski izmantot. Bet, ja prasmes uzreiz netiek praktiski lietotas, daudziem tā šķiet tīrā laika tērēšana – un tā arī ir. Pieaugušajiem jāmācās tas, ko ir vērts mācīties, un apgūtais uzreiz jāliek lietā, uzsver Aleksandrs.

Ir jāprot orientēties informācijā

Ikdienā cilvēki saņem ļoti daudz informācijas no dažādiem avotiem, šobrīd vairāk nekā jebkad. Svarīgākais ir iemācīties meklēt kvalitatīvu informāciju un orientēties tajā, kas reizēm var izrādīties liels izaicinājums.

Aleksandrs stāsta, ka, arī apgūstot digitālās prasmes, cilvēki apjūk lielajā informācijas daudzumā: “Bieži savā ikdienā sastopos ar situācijām, kad cilvēks zina, kā izmantot vienu digitālo rīku, taču nesaprot, kā tehnoloģijas un dažādi digitālie procesi strādā kopumā. Reizēm cilvēks neizprot, kuras darbības var paveikt digitālajā ierīcē bez interneta pakalpojuma un kuras bez interneta nav iespējams izdarīt. Mums tiek piedāvātas neskaitāmas variācijas, kā pielietot digitālos risinājumus, taču ne vienmēr ir skaidrs, kuru no tām izvēlēties konkrētajā situācijā.”

Viena no iespējām, lai neapjuktu informācijas gūzmā un pilnveidotu savas digitālās prasmes, ir meklēt palīdzību pie tuvākā digitālā līdera*.

Digitālais līderis – cilvēks, kurš var palīdzēt līdzcilvēkiem

“Raugoties uz sabiedrību kopumā, varu teikt, ka daļa sabiedrības ļoti veiksmīgi tiek galā ar tehnoloģijām, bet otra daļa – lielākā sabiedrības daļa – neprot izmantot digitālos rīkus. Kā jau iepriekš minēju, cilvēki vēlas, lai pakalpojumi būtu lētāki un pieejamāki, bet, neejot digitālo ceļu, tas nav iespējams,” norāda Aleksandrs un atgādina – digitālo līderu tīklu veidošana reģionos veicina sabiedrības iespējas saņemt atbalstu un ierosmi digitālo risinājumu apgūšanai.

Piemēram, digitālie līderi var iedrošināt uzrakstīt un nosūtīt iesniegumu elektroniski, nevis doties uz pašvaldības iestādi vairāku kilometru attālumā, tā ietaupot gan laiku, gan ceļa izdevumus.

“Jā, ne visi ir gatavi labprāt mācīties,” atzīst Aleksandrs. “Cilvēki ir aizņemti ar ikdienas pienākumiem, un nav viegli savā dienas kārtībā atvēlēt papildu laiku apmācībām. Nākas arī grūti atzīt sev, ka atkal jāmācās, sevišķi cilvēkiem, kuri ilgi nav mācījušies neko jaunu. Taču no pieredzes varu teikt – tas ir to vērts, jo digitālās iespējas patiešām ļoti atvieglos arī to saspringto ikdienu, ko šobrīd cilvēki redz kā šķērsli jaunu prasmju apguvei.”

* Digitālie līderi ir cilvēki, kuri apguvuši programmas “Dari digitāli” apmācību kursu, bet vēl pirms tam izturējuši atlases procesu – kvalificējušies līderu apmācībām, izpildot īpašu iemaņu un personības testu. Digitālo līderu uzdevums ir palīdzēt ikvienam sabiedrības pārstāvim apgūt digitālās prasmes un e-risinājumu izmantošanu, gan pastāstot par tiem, gan praktiski apmācot cilvēkus. Tuvāko digitālo līderi var atrast vietnē mana.latvija.lv, kur pieejama digitālo līderu karte.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Veido namiņu, kur vecļaudis jūtas labi

07:32
30.06.2024
68

Cēsu pilsētas pansionātam 12. jūlijā apritēs 30 gadi. Vairāk nekā pusi no šī laika sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes direktore ir Inga Gunta Paegle. -Pansionātam ir 30 gadu jubileja. Kā tas šo gadu laikā mainījies? -Es kā šodien atceros 1994. gada 12. jūliju, kad pansionāts no Glūdas kalna Cēsīs ienāca šeit, Cīrulīšos. Glūdas kalnā istabiņās […]

Mērķis - cilvēkiem palīdzēt atgūt veselību, dzīvesprieku un enerģiju

10:24
27.06.2024
659

Saruna ar holistiskās medicīnas eksperti Ingrīdu Mergupi – Leitlandi -Jums ir interesants uzvārds. Tāds rets – Mergupe. -Manas saknes ir no Mālpils. Tur ir upe Mergupe, un šo uzvārdu nes arī mana dzimta. 1928. gadā vectētiņš Jānis Mergups lika pirmo akmeni dzimtas mājai. Un tā nu arī es izceļojos pa pasauli, apgūstot zināšanas, un vēlāk ar […]

Dzīve enerģētiski spēcīgā vietā – kalna galā

10:12
25.06.2024
275

“Jau četrdesmit gadus strādāju Krimuldas vidusskolā par skolotāju, esmu tur kopš skolas dibināšanas brīža. Man jau ir pensionāres statuss, bet darbu turpinu, pēc diviem gadiem gan došos pavisam pensijā,” tā par sevi stāsta Edīte Kanberga, saimniece Drabešu pagasta Kārļu “Eglainēs”. “Eglaines” ir arī viesu nams un atpūtas bāze, bet Jāņu laiku ģimene aizvada savā lokā. […]

Jāņuzāles klimata pārmaiņās

09:54
25.06.2024
52

Par ziedošām pirmsjāņu pļavām, par trejdeviņu ziedu vainadziņu un dabas norišu izpratni saruna ar zālāju biotopu eksperti Maiju Medni. -Jāņi klāt, brienam pļavās, lai no trejdeviņām puķītēm pītu vainadziņu. Vai to var izdarīt?    -Ar katru gadu to izdarīt ir aizvien grūtāk. Lielāka iespēja saplūkt trejdeviņas jāņuzāles ir bioloģiski vērtīgos zālājos, bet tādi Latvijā ir mazāk […]

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
123

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Maza vieta ar lielu sapni

06:13
17.06.2024
88

Pasaules latviešu mākslas centrs darbu Cēsīs sāka pirms desmit gadiem. To vada Čikāgā dzimušais Kārlis Kanderovskis, kurš jau vairākus gadus dzīvo Cēsīs. Mākslas centra galvenais mērķis ir veicināt mākslas vērtību saglabāšanu, ko radījuši Otrā pasaules kara laikā trimdā devušies latviešu mākslinieki, kā arī ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze. Centrs bez maksas ir atvērts ikvienam un darbojas, […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
19
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi