Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Jauns un jau deputāts

Druva
10:37
04.10.2017
131
Jaunietis Sviklis 2

Kristaps Sviklis ir 23 gadus jauns līgatnietis, novada domes deputāts. Kristaps atceras, ka jau vidusskolas laikā strīdējies ar skolotāju, gribējis izprast lietu būtību un bieži vien skolotāja teikusi, ka viņam jākļūst par politiķi. Taču studēt viņš izvēlējās ekonomiku. Tagad jaunietis strādā vietējā ražošanas uzņēmumā, bet darbs nav saistīts ar iegūto izglītību.

“Esmu meklējis darbu Rīgā, bet allaž atdūries pret dažādām problēmām. Visur, piemēram, prasa pieredzi. Tā kā studiju laikā nestrādāju, man nav darba pieredzes. Studijas, ja nopietni mācies, ar darbu apvienot grūti. Ar šo problēmu saskaras daudzi jaunieši. Darba devēju neinteresē zināšanas, bet pieredze,” pārdomās da­lās Kristaps un uzsver, ka deputātam arī ļoti noder ekonomista zināšanas.” Bez tām pat nevar iztikt. Nav uzreiz jāstudē ekonomika, bet sapratnei jābūt,” pārliecināts līgatnietis.

Kad Kristapu uzaicināja kļūt par deputāta kandidātu, viņu tas ieinteresēja. “Apvienības biedri stāstīja, kas būs jādara, kādas problēmas novadā, kas svarīgākais. Kad mans vārds bija sarakstā, cilvēki uz mani sāka citādi skatīties, pievērsa uzmanību. Kaimiņi vairāk runājās, prasīja konkrētus jautājumus,” pastāsta Kristaps. Viņa pārstāvētā vēlēšanu apvienība ieguva vienu deputāta vietu, Kristaps sarakstā bija otrais, bet kolēģe veselības problēmu dēļ nolika mandātu.

“Ļoti daudz mācos. Ļoti daudz ko nezinu, īpaši juridiskas lietas. Ja kaut ko nesaprotu, vai nu jāiet pie jurista, vai atbildes jāmeklē pašam. Lasu likumus, lai saprastu, kāda ietekme būs lēmumam, par kuru man jābalso. Brīvdienās tiekos ar citiem apvienības biedriem, izrunājam aktuālos jautājumus, izvērtējam, kam jāpievērš uzmanība,” stāsta Līgatnes novada domes gados jaunākais deputāts. Viņš atzīst, ka sarunās ar iedzīvotājiem bijis pārsteigts par līgatniešu priekšstatiem, ko dara dome.

“Daudzi domā, ka deputāti taču saņem lielas algas, bet, kad uzzina, ka tikai ap simts eiro, ir pārsteigti un pat jautā, kāpēc tad mēs to darām. Deputāta darbs ir tikai pienākums, ar kuru nepelna ikdienas vajadzībām. To daudzkārt esmu skaidrojis. Sarunās stāstu, kā katru jautājumu saprotu, ko domā apvienība, cenšos neko nepiekrāsot. Ar cilvēkiem ir jārunā, viņiem jāskaidro. Ne vienmēr paši zina, ko grib. Bet katram ir savas vēlmes un vajadzības, un tās var uzzināt sarunās,” pārdomās dalās Kristaps Sviklis un piebilst, ka daudz nācies runāt par to, vai uz vēlēšanām vispār jāiet.

“Mēs taču novadā paši veidojam savu dzīvi. Domāju, ka cilvēki ir zinošāki, ieklausīsies, esmu vairākkārt kļūdījies. Bieži vien kāds kaut ko pasaka, otrs pārprot. Tā rodas konflikti. Šādās situācijās abiem cenšos skaidrot, ka viņi viens otru nav sapratuši. Uzņemos būt starpnieks, kurš izskaidro. Protams, būs situācijas, kad katram ir savs viedoklis, kad vienam ideja šķiet pievilcīga, otram ne. Subjektīvais viedoklis vienmēr paliks,” saka deputāts un atzīst: “Vēl neesmu samaitājies, un mani maz ietekmē tas, ko domā pārējie.”

Domē deputāti ievēlēti no trim sarakstiem. “Domes deputāti ir komanda un reizē nav, jo grupējas pa sarakstiem. Tā kā es no sava esmu vienīgais, balsoju, kā uzskatu par pareizu. Bet noskaņa starp deputātiem ir koleģiāla,” pastāsta Kristaps un piebilst, ka jaunais ir un paliek jaunais. “Kādreiz par manis teikto pasmīkņā, citreiz ieklausās. Kad mēģinu pamatot, kāpēc to jautāju, skaidroju, ka varbūt tomēr ir citādi, nekā pārējie uzskata, dažs vienkārši novēršas. Tā notiek. Ir pašam jāattīstās, lai šī attieksme mainītos, sava vieta jāiegūst, jāparāda, ko varu,” saka jaunais deputāts.

Pirms pašvaldību vēlēšanām bieži izskanēja, ka jaunajiem jānomaina vecie, jāņem vara savās rokās, lai būtu pārmaiņas. “Ne­esmu par to, ka jaunajiem jānomaina vecie, bet ir jāienāk jaunajiem, lai viņi gūtu pieredzi un turpmāk būtu zinoši strādāt, ar laiku pārņemt darbu. Pārmaiņas domē var notikt, kad nomainās vadība, nevis tikai daži deputāti. Vienmēr svarīgs būs jautājums – vai ir vēlme darīt, lai rezultāts būtu labāks, vai tikai būt par vadītāju,” viedokli pauž līgatnietis.

Kristaps darbojas domes Finanšu komitejā. Mēnesī divas reizes pa pusei dienas paiet domē. “Katrs jautājums, ko dome pieņem, kādam ir ļoti svarīgs. Sa­protu, ka man vēl daudz jāmācās. Esmu pieteicies deputātu mācībām, vairāk uzzināšu par pašvaldībām. Domāju arī par studiju turpināšanu,” stāsta Kristaps Sviklis. Par aktualitāti, kas visdrīzākajā laikā novadā jāizvērtē, deputāts nosauc izglītības jomu. “Sāku skolas gaitas Līgatnē, bet vecāki uzskatīja, ka jāmācās Siguldā. Jau tad sarunās ar bijušajiem klasesbiedriem redzēju, kā skolu līmeņi atšķiras. Parasti jau saka, ka nav sliktu skolēnu. Novadā izglītības kvalitātes jautājums bija jārisina jau sen. Ko neizdarīja pati skola, tas tagad jāizdara domei,” saka deputāts.

Sabiedrībā pierasts, ka deputātus var lamāt, vainot visā. “Cenšos, lai šo vārdu nesaista ar slikto. Ja arī kādam bijusi vilšanās, kaut kas taču ir mainījies, ne jau vienmēr uz slikto pusi. Piemēram, arī ārsti kļūdās, vai tāpēc visi ārsti slikti,” saka līgatnietis Kristaps Sviklis.

Sarmīte Feldmane

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Izmest ēdienu, kaitēt videi un radīt zaudējumus sev

05:55
04.12.2025
32

Todien Priekuļu pamatskolā valdīja liela rosība – notika diskusijas, sarunas, meistarklases – , un  viss tikai par pārtiku. Gan to, ko ēdam un neapēdam, bet izmetam atkritumos, gan kā to izmantot ilgāk. Priekuļu pamatskolai ir ekoskolas statuss. Audzēkņi arī ikdienā izzina un cenšas ievērot videi draudzīgas dzīves pamatus. “Skolā ir nopietna pieeja videi un ilgtspējīgiem […]

"Draudzīgie" – skola, kur mācās skolēni un skolotāji

05:51
02.12.2025
139

“Druva” ar Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas (DACVĢ) direktoru Oskaru Kaulēnu un direktora vietnieci izglītības jomā Līgu Piksi-Zvirbuli tiekas, lai runātu par skolas 35. jubileju, bet tieši šajās dienās skolas vadība saņēmusi vairākus apbalvojumus par veiksmīgu darbu. Skolas direktoram piešķirta Cēsu novada pašvaldības “Gada balva izglītībā” kategorijā “Vadītājs-līderis”, bet pēc sarunas uzzinām, ka L. Pikse-Zvirbule […]

Plāceņi un ievārījums no miziņām

05:04
30.10.2025
126

Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi līdzdarbojas Cēsu novada pašvaldības iniciatīvai “Dalies ar pārtiku Cēsu novadā”. Lai Cēsu novadniekos iedzīvinātu apzinātu un arī apzinīgāku attieksmi pret pārtikas atkritumiem, nupat tautā laisto tālruņu lietotni “Whatsapp” un sociālā medija “Facebook” kontu produktu bezmaksas apmaiņai iecerēts papildināt arī ar studentu pārbaudītām ēdienu receptēm, kur sastāvdaļās ir visiem […]

Skolēni papildina dabas taku barības krājumus

06:03
29.10.2025
87

Cēsu 1.pamatskolas skolēni šoruden sagādā patīkamu pārsteigumu Līgatnes dabas takām. 5.-9.klašu audzēkņu komanda – Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms – rosināja skolas biedrus gādāt pārtiku taku iemītniekiem, aicinot lasīt zīles un dalīties ģimenes dārza ražā. Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms ar skolotājas Ingas Kraftes-Dambes atbalstu piedalījās skolēnu pašpārvalžu konkursā “Brīvprātīgo darbs skolas un […]

Jāgatavo jaunā paaudze, lai veidotos pēctecība

06:23
15.10.2025
193

Kopš septembra Cēsu Bērnu un jauniešu centra paspārnē esošajai Jaunatnes lietu nodaļai ir jauna vadītāja- Andra Strautiņa. Viņa uz Cēsu novadu pārcēlusies no Liepājas. Iepriekš Andra strādājusi dažādās jomās, piemēram, komunikācijā un karjeras konsultēšanā. Jaunatnes lietu nodaļas vadītāja priecājas, ka varēs strādāt ar savu mīļāko auditoriju – jauniešiem. Viņa atzīst, ka jauniešu enerģija un dzīvesprieks […]

Jauniešu mājā Cēsīs atver durvis un aicina pievienoties

00:00
14.10.2025
132
4

“Tā ir iespēja satikt jaunus draugus, apgūt ko jaunu un piedalīties aizraujošu pasākumu radīšanā. Kopā mēs veidojam vietu, kur katrs no mums var parādīt savu spēku un idejas,” tā sociālajos tīklos publicētajā plakātā, aicinot uz Atvērto durvju dienu Cēsīs, Jauniešu mājā, 6.oktobra vakarā, rakstīja jaunieši. Jaunatnes lietu nodaļas vadītāja Andra Strautiņa “Druvai” paskaidro, ka šāda […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi