Līgatnes pagastā, braucot uz Nītaures pusi, ir iespēja apmeklēt iedvesmojošu vietu. Jau pāris gadus cilvēkus priecē Baltu zīmju dārzs Agavē – tā sauc vietu, kuras saimniece ir Sarmīte Šteine. Kā radusies ideja par tādu vietu un kā tā tapa, stāsta pati Sarmīte.
“Laikam jāsāk ar to, ka idejas pamatā bija atskārsme – raugoties no cilvēces vēstures skatpunkta, visos laikos klātesošas bijušas zīmes. Arī simboli, protams. Zīmes atrodamas gan arheoloģiskajos izrakumos, gan kulta celtnēs, gan etnogrāfijā. Turklāt, un tas ir svarīgi, zīmes sastopamas visām tautām, katrai kultūrai. Zīmes ienāk arī ikdienā, par ko reizēm varbūt nemaz neaizdomājamies, nopērkot veikalā kādus ornamentus vai amuletus,” saka Sarmīte un atzīst, ka pašas ceļš līdz zīmēm un ezoteriskai pieejai šīm lietām aizsācies ar rūnām. “Rūnas, protams, ir brīnišķīga joma, ko pētīt un izzināt, tomēr kādā brīdi sapratu, ka mūsu zemei taču ir savas zīmes.”
S.Šteine uzsver, ka nenoniecina nevienu citu pasaules tautas ornamentu, simbolu, bet radusies pārliecība, ka jāstrādā tieši ar baltu zīmēm. “Interesanti, ka mūsu zīmes tomēr nav unikāli mūsējās. Tādas pašas var atrast daudzviet citur pasaulē, citās kultūrās un tautās. Piemēram, ugunskrustu var atrast gan Krievijā, gan izrakumos Grieķijā, gan Indijā. Tāpat arī auseklīti, kuru var redzēt pat uz grīdas Irānā mošejās. Šīs zīmes ir universālas.”
Zīmju ir daudz, Sarmīte teic, ka baltu ciltis, kas dzīvoja Latvijas teritorijā, tās lietoja ikdienā – gan skaistumam, gan aizsardzībai, gan arī, apzīmējot noteiktu procesu vai tradīciju. “Mums ir gan Jāņu zīme, gan Meteņu zīme, kura simbolizē noteiktus rituālus un paražas.” Baltu zīmju pētniece gan pārliecinājusies, ka mūsdienās pieejamie skaidrojumi mēdz būt diametrāli pretēji, un tas visdrīzāk tāpēc, ka daļai to patiesās izmantošanas mērķi ir saglabājušies, bet daļai zuduši. “Veidojot Baltu zīmju dārzu, kuru varbūt pareizi būtu saukt par Pasaules zīmju dārzu, apzināti to iekārtoju tā, lai pie katras zīmes cilvēks varētu pabūt un saprast, ko tā nozīmē tieši viņam,” pastāsta S.Šteine.
“Zīmes iekarinātas koku zaros. Pie katra koka ir krēsls, var apsēsties, padomāt savu domu par šo zīmi. Neviens jau nav teicis, ka domas, kas iešaujas galvā, atrodoties pie zīmes, ir nepareizas. Katra cilvēka taisnība ir viņā pašā.”
Sarmīte te vada arī ekskursijas. “Ļoti daudzi cilvēki uzskata, ka pazīst zīmes un zina, ko tās simbolizē. Realitātē ir citādi. Visvairāk cilvēku atpazīt jumi. Kad jautāju, kāpēc tas šķiet vispazīstamākais, ļaudis parasti atbild, ka šo zīmi liekot uz māju jumtiem aizsardzībai. Kad precizēju, kur pēdējo reizi tāda māja redzēta, nereti cilvēks apmulst – jo patiesi, vai nu par to ir tikai dzirdēts, vai varbūt redzēta kāda senā ēka Brīvdabas muzejā,” saka Sarmīte un skaidro, ka jumis nozīmē – ja esam kopā, spēks dubultojas. “Kad mūsu tauta ir bijusi stipra?” jautā Sarmīte. Kamēr gudroju atbildi, viņa smaidot teic: “Brīžos, kad esam bijuši vienoti. Esam bijuši kopā. Kad kaut ko dara kopā, tad spēks un enerģija dubultojas.”
Zīmju pazinēja arī uzsver, ka neuzspiež savus skaidrojumus, jo uzskata, ka katram var rasties savas izjūtas, domas un versijas. “Mans mērķis bija radīt vietu, kur cilvēks var ne tikai netraucēti pabūt pie kādas no zīmēm ar savām domām, satikt pats sevi, bet arī atrast patlaban vajadzīgo zīmi.”
Jautāta, vai zīmju dārza tapšanas procesā bijis kāds īpašs atgadījums, kāda sevišķa atmiņa, Sarmīte kļūst domīga. Tad ar smaidu atceras reizi, kas iespiedusies atmiņā. “Sākumā zīmes biju izlikusi pie viesu mājas. Kādā rītā bija atnācis Brālis vējš, paviesojies un visas manas zīmes nopūtis zemē. Sakāru no jauna. Un atkal – atnāca vējš un visas nopūta. Palika vien Mēness zīme. Jājautā, kāpēc palika tikai tā? Viela pārdomām.”
Tagad zīmes izliktas mežā. Lai tās apskatītu, pavadītu meditatīvus mirkļus, iepriekš ar Sarmīti jāvienojas par laiku. “Bez iepriekšējas pieteikšanās atbraukt gan nevar, jo mērķis tomēr ir katram dot iespēju netraucēti pavadīt laiku pie zīmēm, lai nebūtu drūzmēšanās.”
Te reizēm rīkojot svētku brīžus, piemēram, kāzās vai dzimšanas dienā, tiesa gan – nelielā cilvēku lokā, jo, kā teic Sarmīte, te ir mierpilna vieta, kur katrs var sastapties pats ar savu esību.
Komentāri