Piektdiena, 22. novembris
Vārda dienas: Zeltīte, Andis

Katra cilvēka taisnība ir viņā pašā. Baltu zīmes Līgatnes pusē

Anna Kola
06:24
04.10.2022
107
Sarmite Steine 2

Līgatnes pagastā, braucot uz Nītaures pusi, ir iespēja apmeklēt iedvesmojošu vietu. Jau pāris gadus cilvēkus priecē Baltu zīmju dārzs Agavē – tā sauc vietu, kuras saimniece ir Sarmīte Šteine. Kā radusies ideja par tādu vietu un kā tā tapa, stāsta pati Sarmīte.

“Laikam jāsāk ar to, ka idejas pamatā bija atskārsme – raugoties no cilvēces vēstures skatpunkta, visos laikos klātesošas bijušas zīmes. Arī simboli, protams. Zīmes atrodamas gan arheoloģiskajos izrakumos, gan kulta celtnēs, gan etnogrāfijā. Turklāt, un tas ir svarīgi, zīmes sastopamas visām tautām, katrai kultūrai. Zīmes ienāk arī ikdienā, par ko reizēm varbūt nemaz neaizdomājamies, nopērkot veikalā kādus ornamentus vai amuletus,” saka Sarmīte un atzīst, ka pašas ceļš līdz zīmēm un ezoteriskai pieejai šīm lietām aizsācies ar rūnām. “Rūnas, protams, ir brīnišķīga joma, ko pētīt un izzināt, tomēr kādā brīdi sapratu, ka mūsu zemei taču ir savas zīmes.”

S.Šteine uzsver, ka nenoniecina nevienu citu pasaules tautas ornamentu, simbolu, bet radusies pārliecība, ka jāstrādā tieši ar baltu zīmēm. “Interesanti, ka mūsu zīmes tomēr nav unikāli mūsējās. Tādas pašas var atrast daudzviet citur pasaulē, citās kultūrās un tautās. Piemēram, ugunskrustu var atrast gan Krievijā, gan izrakumos Grieķijā, gan Indijā. Tāpat arī auseklīti, kuru var redzēt pat uz grīdas Irānā mošejās. Šīs zīmes ir universālas.”

Zīmju ir daudz, Sarmīte teic, ka baltu ciltis, kas dzīvoja Latvijas teritorijā, tās lietoja ikdienā – gan skaistumam, gan aizsardzībai, gan arī, apzīmējot noteiktu procesu vai tradīciju. “Mums ir gan Jāņu zīme, gan Meteņu zīme, kura simbolizē noteiktus rituālus un paražas.” Baltu zīmju pētniece gan pārliecinājusies, ka mūsdienās pieejamie skaidrojumi mēdz būt diametrāli pretēji, un tas visdrīzāk tāpēc, ka daļai to patiesās izmantošanas mērķi ir saglabājušies, bet daļai zuduši. “Veidojot Baltu zīmju dārzu, kuru varbūt pareizi būtu saukt par Pasaules zīmju dārzu, apzināti to iekārtoju tā, lai pie katras zīmes cilvēks varētu pabūt un saprast, ko tā nozīmē tieši viņam,” pastāsta S.Šteine.

“Zīmes iekarinātas koku zaros. Pie katra koka ir krēsls, var apsēsties, padomāt savu domu par šo zīmi. Neviens jau nav teicis, ka domas, kas iešaujas galvā, atrodoties pie zīmes, ir nepareizas. Katra cilvēka taisnība ir viņā pašā.”

Sarmīte te vada arī ekskursijas. “Ļoti daudzi cilvēki uzskata, ka pazīst zīmes un zina, ko tās simbolizē. Realitātē ir citādi. Visvairāk cilvēku atpazīt jumi. Kad jautāju, kāpēc tas šķiet vispazīstamākais, ļaudis parasti atbild, ka šo zīmi liekot uz māju jumtiem aizsardzībai. Kad precizēju, kur pēdējo reizi tāda māja redzēta, nereti cilvēks apmulst – jo patiesi, vai nu par to ir tikai dzirdēts, vai varbūt redzēta kāda senā ēka Brīvdabas muzejā,” saka Sarmīte un skaidro, ka jumis nozīmē – ja esam kopā, spēks dubultojas. “Kad mūsu tauta ir bijusi stipra?” jautā Sarmīte. Kamēr gudroju atbildi, viņa smaidot teic: “Brīžos, kad esam bijuši vienoti. Esam bijuši kopā. Kad kaut ko dara kopā, tad spēks un enerģija dubultojas.”

Zīmju pazinēja arī uzsver, ka neuzspiež savus skaidrojumus, jo uzskata, ka katram var rasties savas izjūtas, domas un versijas. “Mans mērķis bija radīt vietu, kur cilvēks var ne tikai netraucēti pabūt pie kādas no zīmēm ar savām domām, satikt pats sevi, bet arī atrast patlaban vajadzīgo zīmi.”

Jautāta, vai zīmju dārza tapšanas procesā bijis kāds īpašs atgadījums, kāda sevišķa atmiņa, Sarmīte kļūst domīga. Tad ar smaidu atceras reizi, kas iespiedusies atmiņā. “Sākumā zīmes biju izlikusi pie viesu mājas. Kādā rītā bija atnācis Brālis vējš, paviesojies un visas manas zīmes nopūtis zemē. Sakāru no jauna. Un atkal – atnāca vējš un visas nopūta. Palika vien Mēness zīme. Jājautā, kāpēc palika tikai tā? Viela pārdomām.”

Tagad zīmes izliktas mežā. Lai tās apskatītu, pavadītu meditatīvus mirkļus, iepriekš ar Sarmīti jāvienojas par laiku. “Bez iepriekšējas pieteikšanās atbraukt gan nevar, jo mērķis tomēr ir katram dot iespēju netraucēti pavadīt laiku pie zīmēm, lai nebūtu drūzmēšanās.”

Te reizēm rīkojot svētku brīžus, piemēram, kāzās vai dzimšanas dienā, tiesa gan – nelielā cilvēku lokā, jo, kā teic Sarmīte, te ir mierpilna vieta, kur katrs var sastapties pats ar savu esību.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
244

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
20

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
19

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Forma izceļ sievišķību

15:32
13.11.2024
96
1

Lāčplēša dienā zemessargi visā Latvijā uz savām darbavietām devās formas tērpā. Tādējādi godinot Brīvības cīņu varoņus, kuri nosargāja mūsu valsti pirms vairāk nekā simts gadiem, un apliecinot šodienas valsts sargu vadmotīvu – mana Latvija, mana atbildība! Zemessardzes 27. kājnieku bataljonā Cēsīs militārās prasmes apgūst arī sievietes. Par to, kāda bija viņu motivācija, pievienojoties zemessargiem, un […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
20
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
8
2
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
24
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
24
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
64
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi