Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Katra cilvēka taisnība ir viņā pašā. Baltu zīmes Līgatnes pusē

Anna Kola
06:24
04.10.2022
218
Sarmite Steine 2

Līgatnes pagastā, braucot uz Nītaures pusi, ir iespēja apmeklēt iedvesmojošu vietu. Jau pāris gadus cilvēkus priecē Baltu zīmju dārzs Agavē – tā sauc vietu, kuras saimniece ir Sarmīte Šteine. Kā radusies ideja par tādu vietu un kā tā tapa, stāsta pati Sarmīte.

“Laikam jāsāk ar to, ka idejas pamatā bija atskārsme – raugoties no cilvēces vēstures skatpunkta, visos laikos klātesošas bijušas zīmes. Arī simboli, protams. Zīmes atrodamas gan arheoloģiskajos izrakumos, gan kulta celtnēs, gan etnogrāfijā. Turklāt, un tas ir svarīgi, zīmes sastopamas visām tautām, katrai kultūrai. Zīmes ienāk arī ikdienā, par ko reizēm varbūt nemaz neaizdomājamies, nopērkot veikalā kādus ornamentus vai amuletus,” saka Sarmīte un atzīst, ka pašas ceļš līdz zīmēm un ezoteriskai pieejai šīm lietām aizsācies ar rūnām. “Rūnas, protams, ir brīnišķīga joma, ko pētīt un izzināt, tomēr kādā brīdi sapratu, ka mūsu zemei taču ir savas zīmes.”

S.Šteine uzsver, ka nenoniecina nevienu citu pasaules tautas ornamentu, simbolu, bet radusies pārliecība, ka jāstrādā tieši ar baltu zīmēm. “Interesanti, ka mūsu zīmes tomēr nav unikāli mūsējās. Tādas pašas var atrast daudzviet citur pasaulē, citās kultūrās un tautās. Piemēram, ugunskrustu var atrast gan Krievijā, gan izrakumos Grieķijā, gan Indijā. Tāpat arī auseklīti, kuru var redzēt pat uz grīdas Irānā mošejās. Šīs zīmes ir universālas.”

Zīmju ir daudz, Sarmīte teic, ka baltu ciltis, kas dzīvoja Latvijas teritorijā, tās lietoja ikdienā – gan skaistumam, gan aizsardzībai, gan arī, apzīmējot noteiktu procesu vai tradīciju. “Mums ir gan Jāņu zīme, gan Meteņu zīme, kura simbolizē noteiktus rituālus un paražas.” Baltu zīmju pētniece gan pārliecinājusies, ka mūsdienās pieejamie skaidrojumi mēdz būt diametrāli pretēji, un tas visdrīzāk tāpēc, ka daļai to patiesās izmantošanas mērķi ir saglabājušies, bet daļai zuduši. “Veidojot Baltu zīmju dārzu, kuru varbūt pareizi būtu saukt par Pasaules zīmju dārzu, apzināti to iekārtoju tā, lai pie katras zīmes cilvēks varētu pabūt un saprast, ko tā nozīmē tieši viņam,” pastāsta S.Šteine.

“Zīmes iekarinātas koku zaros. Pie katra koka ir krēsls, var apsēsties, padomāt savu domu par šo zīmi. Neviens jau nav teicis, ka domas, kas iešaujas galvā, atrodoties pie zīmes, ir nepareizas. Katra cilvēka taisnība ir viņā pašā.”

Sarmīte te vada arī ekskursijas. “Ļoti daudzi cilvēki uzskata, ka pazīst zīmes un zina, ko tās simbolizē. Realitātē ir citādi. Visvairāk cilvēku atpazīt jumi. Kad jautāju, kāpēc tas šķiet vispazīstamākais, ļaudis parasti atbild, ka šo zīmi liekot uz māju jumtiem aizsardzībai. Kad precizēju, kur pēdējo reizi tāda māja redzēta, nereti cilvēks apmulst – jo patiesi, vai nu par to ir tikai dzirdēts, vai varbūt redzēta kāda senā ēka Brīvdabas muzejā,” saka Sarmīte un skaidro, ka jumis nozīmē – ja esam kopā, spēks dubultojas. “Kad mūsu tauta ir bijusi stipra?” jautā Sarmīte. Kamēr gudroju atbildi, viņa smaidot teic: “Brīžos, kad esam bijuši vienoti. Esam bijuši kopā. Kad kaut ko dara kopā, tad spēks un enerģija dubultojas.”

Zīmju pazinēja arī uzsver, ka neuzspiež savus skaidrojumus, jo uzskata, ka katram var rasties savas izjūtas, domas un versijas. “Mans mērķis bija radīt vietu, kur cilvēks var ne tikai netraucēti pabūt pie kādas no zīmēm ar savām domām, satikt pats sevi, bet arī atrast patlaban vajadzīgo zīmi.”

Jautāta, vai zīmju dārza tapšanas procesā bijis kāds īpašs atgadījums, kāda sevišķa atmiņa, Sarmīte kļūst domīga. Tad ar smaidu atceras reizi, kas iespiedusies atmiņā. “Sākumā zīmes biju izlikusi pie viesu mājas. Kādā rītā bija atnācis Brālis vējš, paviesojies un visas manas zīmes nopūtis zemē. Sakāru no jauna. Un atkal – atnāca vējš un visas nopūta. Palika vien Mēness zīme. Jājautā, kāpēc palika tikai tā? Viela pārdomām.”

Tagad zīmes izliktas mežā. Lai tās apskatītu, pavadītu meditatīvus mirkļus, iepriekš ar Sarmīti jāvienojas par laiku. “Bez iepriekšējas pieteikšanās atbraukt gan nevar, jo mērķis tomēr ir katram dot iespēju netraucēti pavadīt laiku pie zīmēm, lai nebūtu drūzmēšanās.”

Te reizēm rīkojot svētku brīžus, piemēram, kāzās vai dzimšanas dienā, tiesa gan – nelielā cilvēku lokā, jo, kā teic Sarmīte, te ir mierpilna vieta, kur katrs var sastapties pats ar savu esību.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ilze Liepa - kopš piecu gadu vecuma teātrī

05:51
04.12.2025
135

“Cēsu Mazais teātris” sevi pieteica 2019.gadā ar iestudējumu “Antālija”. Latvijā jaunu profesionālu mazās formas teātri izveidoja aktrise Ilze Liepa, kura līdz tam bija redzama uz Valmieras teātra skatuves. Aktrise piepildīja pirms kāda laika radušos ideju par savu teātri. Ilze pastāsta “Druvai” gan par Cēsu Mazā teātra aktu­alitātēm, gan pakavējas atmiņās par tapšanas vēsturi un savu […]

No Kanādas atgriežas uz dzīvi Cēsīs

05:03
03.12.2025
628
1

Liene Sestule pēc 15 gadu ilgas prombūtnes Kanādā atgriezusies dzimtajā Cēsu novadā. Viņa “Druvai” atzīst, ka, atgriežoties pēc tik ilga laika, esot sajūta, ka viss atkal dzīvē jāsāk no jauna. Daudz šo gadu laikā esot mainījies, piemēram, banku sistēma. “Es it kā ne mirkli nepārtraucu kontaktus ar Latviju un katru gadu braucu šurp. Tomēr, kad […]

Tieši drūmākajā gadalaikā spēt ieraudzīt dzīves skaistumu

05:00
02.12.2025
146

Ceļā uz veikalu iepirkties “Druva” sastop amatieti Anitu Daiju. Uz vaicājumu, kā klājas, Anitai nav citu domu, kā ar azartu teikt: “Ļoti labi!” Izrādās, viņa tikai pirms nepilna mēneša devusies pelnītā pensijā un vēl ir kā apreibusi no brīvības sajūtas. Anita aizvadītos gadus strādājusi par sētnieci, tīrījusi Ģikšu pagasta centru, visus galvenos celiņus. “Esmu ļoti […]

Ceļā pretim gaismai un brīnumam

05:55
01.12.2025
243

Svētdien Pirmā Advente. Sākas pārdomu laiks un ceļš pretī Ziemassvētkiem, pretī gaismai. Par notikumiem apkārt, sevis meklējumiem, atvērtību saruna ar evaņģēliski luteriskās baznīcas Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Apšu – Lodes draudžu mācītāju Andri Vilemsonu. -Par Adventi, Ziemas­svētkiem jau krietnu laiku skandē lielveikali, reklāmas, atgādina dažādas labdarības akcijas. -Tā bijis vienmēr. Mana dzīves filozofija – vislabākā diena […]

No notīm līdz emocijām

05:35
28.11.2025
43

Dainis Skutelis un viņa lielākā radošā loma Pirmo reizi Latvijā ir skatāms Franca Lehāra meistardarbs, operete “Džudita”, mīlas stāsts par kaislīgu satikšanos un šķiršanos, kad Džuditas mīļotais Oktāvio dodas karā. Operete atklāj kaisles, likteņa, mīlestības un arī nodevības spēku. Lai gan darbu iestudējusi starptautiska komanda, operetes teksti un dziesmas ir latviešu valodā. Izpirkta un skatītāju […]

Aukstajam laikam šuj siltas segas

06:32
27.11.2025
449

“Milzīgs paldies mammai Skaidrītei, kas mani vienmēr atbalstījusi, un māsai Ingai, viņa man ir bijusi paraugs un palīdzējusi virzīties uz priekšu,” sarunā par uzņēmējdarbību šuvējas arodā būtiskāko uzsver Ilvija Tīrone-Gabrānova, akcentējot, ka ģimenes atbalsts vienmēr ir bijusi viņas stiprā aizmugure. Ilvija dzīvojusi un dzīvo Cēsu novadā, izņemot periodus, kad mācījās Rīgā un kādu brīdi mitinājās […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi