Piektdiena, 19. decembris
Vārda dienas: Lelde, Sarmis

Katra cilvēka taisnība ir viņā pašā. Baltu zīmes Līgatnes pusē

Anna Kola
06:24
04.10.2022
219
Sarmite Steine 2

Līgatnes pagastā, braucot uz Nītaures pusi, ir iespēja apmeklēt iedvesmojošu vietu. Jau pāris gadus cilvēkus priecē Baltu zīmju dārzs Agavē – tā sauc vietu, kuras saimniece ir Sarmīte Šteine. Kā radusies ideja par tādu vietu un kā tā tapa, stāsta pati Sarmīte.

“Laikam jāsāk ar to, ka idejas pamatā bija atskārsme – raugoties no cilvēces vēstures skatpunkta, visos laikos klātesošas bijušas zīmes. Arī simboli, protams. Zīmes atrodamas gan arheoloģiskajos izrakumos, gan kulta celtnēs, gan etnogrāfijā. Turklāt, un tas ir svarīgi, zīmes sastopamas visām tautām, katrai kultūrai. Zīmes ienāk arī ikdienā, par ko reizēm varbūt nemaz neaizdomājamies, nopērkot veikalā kādus ornamentus vai amuletus,” saka Sarmīte un atzīst, ka pašas ceļš līdz zīmēm un ezoteriskai pieejai šīm lietām aizsācies ar rūnām. “Rūnas, protams, ir brīnišķīga joma, ko pētīt un izzināt, tomēr kādā brīdi sapratu, ka mūsu zemei taču ir savas zīmes.”

S.Šteine uzsver, ka nenoniecina nevienu citu pasaules tautas ornamentu, simbolu, bet radusies pārliecība, ka jāstrādā tieši ar baltu zīmēm. “Interesanti, ka mūsu zīmes tomēr nav unikāli mūsējās. Tādas pašas var atrast daudzviet citur pasaulē, citās kultūrās un tautās. Piemēram, ugunskrustu var atrast gan Krievijā, gan izrakumos Grieķijā, gan Indijā. Tāpat arī auseklīti, kuru var redzēt pat uz grīdas Irānā mošejās. Šīs zīmes ir universālas.”

Zīmju ir daudz, Sarmīte teic, ka baltu ciltis, kas dzīvoja Latvijas teritorijā, tās lietoja ikdienā – gan skaistumam, gan aizsardzībai, gan arī, apzīmējot noteiktu procesu vai tradīciju. “Mums ir gan Jāņu zīme, gan Meteņu zīme, kura simbolizē noteiktus rituālus un paražas.” Baltu zīmju pētniece gan pārliecinājusies, ka mūsdienās pieejamie skaidrojumi mēdz būt diametrāli pretēji, un tas visdrīzāk tāpēc, ka daļai to patiesās izmantošanas mērķi ir saglabājušies, bet daļai zuduši. “Veidojot Baltu zīmju dārzu, kuru varbūt pareizi būtu saukt par Pasaules zīmju dārzu, apzināti to iekārtoju tā, lai pie katras zīmes cilvēks varētu pabūt un saprast, ko tā nozīmē tieši viņam,” pastāsta S.Šteine.

“Zīmes iekarinātas koku zaros. Pie katra koka ir krēsls, var apsēsties, padomāt savu domu par šo zīmi. Neviens jau nav teicis, ka domas, kas iešaujas galvā, atrodoties pie zīmes, ir nepareizas. Katra cilvēka taisnība ir viņā pašā.”

Sarmīte te vada arī ekskursijas. “Ļoti daudzi cilvēki uzskata, ka pazīst zīmes un zina, ko tās simbolizē. Realitātē ir citādi. Visvairāk cilvēku atpazīt jumi. Kad jautāju, kāpēc tas šķiet vispazīstamākais, ļaudis parasti atbild, ka šo zīmi liekot uz māju jumtiem aizsardzībai. Kad precizēju, kur pēdējo reizi tāda māja redzēta, nereti cilvēks apmulst – jo patiesi, vai nu par to ir tikai dzirdēts, vai varbūt redzēta kāda senā ēka Brīvdabas muzejā,” saka Sarmīte un skaidro, ka jumis nozīmē – ja esam kopā, spēks dubultojas. “Kad mūsu tauta ir bijusi stipra?” jautā Sarmīte. Kamēr gudroju atbildi, viņa smaidot teic: “Brīžos, kad esam bijuši vienoti. Esam bijuši kopā. Kad kaut ko dara kopā, tad spēks un enerģija dubultojas.”

Zīmju pazinēja arī uzsver, ka neuzspiež savus skaidrojumus, jo uzskata, ka katram var rasties savas izjūtas, domas un versijas. “Mans mērķis bija radīt vietu, kur cilvēks var ne tikai netraucēti pabūt pie kādas no zīmēm ar savām domām, satikt pats sevi, bet arī atrast patlaban vajadzīgo zīmi.”

Jautāta, vai zīmju dārza tapšanas procesā bijis kāds īpašs atgadījums, kāda sevišķa atmiņa, Sarmīte kļūst domīga. Tad ar smaidu atceras reizi, kas iespiedusies atmiņā. “Sākumā zīmes biju izlikusi pie viesu mājas. Kādā rītā bija atnācis Brālis vējš, paviesojies un visas manas zīmes nopūtis zemē. Sakāru no jauna. Un atkal – atnāca vējš un visas nopūta. Palika vien Mēness zīme. Jājautā, kāpēc palika tikai tā? Viela pārdomām.”

Tagad zīmes izliktas mežā. Lai tās apskatītu, pavadītu meditatīvus mirkļus, iepriekš ar Sarmīti jāvienojas par laiku. “Bez iepriekšējas pieteikšanās atbraukt gan nevar, jo mērķis tomēr ir katram dot iespēju netraucēti pavadīt laiku pie zīmēm, lai nebūtu drūzmēšanās.”

Te reizēm rīkojot svētku brīžus, piemēram, kāzās vai dzimšanas dienā, tiesa gan – nelielā cilvēku lokā, jo, kā teic Sarmīte, te ir mierpilna vieta, kur katrs var sastapties pats ar savu esību.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Dzeja emocionālai izlādei

06:11
19.12.2025
5

“Cepļu” mājās dzīvo pensionēta tiesnese un visu līdzšinējo mūžu absolūta galvaspilsētas dāma Velga Gailīte. Kopā ar vīru Andri uz Vaivi pilnībā pārcēlusies pirms aptuveni četriem gadiem. Kad grasījusies doties pensijā, sapratusi – ja paliks Rīgā, dzīve guls iepriekšējās sliedēs. Tā nu piedāvājusi dzīvesbiedram pārcelties uz laukiem, ko viņš – Tūjā uzaugušais un visu mūžu par […]

Rotas un akrila gleznas

05:11
18.12.2025
48

“Krieviņkrogs” ir krietnu gabaliņu aiz Rāmuļiem un Lielmaņiem. Dace Jeršova ar ģimeni šurp pārcēlusies no Rīgas jau deviņdesmitajos. “Man nepatika Rīgā, kaut esmu tur dzimusi un augusi, bet daudzdzīvokļu mājā dzīvot – tas nav tas,” stāsta Dace, atceroties, kā privatizējuši šo vietu un uzbūvējuši māju. Taujāta par brīvo laiku, Dace atzīst – vasarā iespēju ir […]

Izlocīt puķes

06:08
17.12.2025
110

Rīdzenē vienā no ārēji tik līdzīgajiem daudzdzīvokļu namiem sastopu bijušo bērnudārza audzinātāju Annu Kosovu. Viņa no saviem 70 gadiem vairāk nekā divus desmitus gandrīz katru brīvo mirkli veltījusi japāņu papīra locīšanas mākslai jeb origami. “Vienkārši esmu cilvēks, kurš grib visu ko pamēģināt,” iesākumu atceras kundze, atklājot, ka pēc kādā video ieraudzītā parauga ienācis prātā izlocīt […]

Pilsētvides risinājumi – dizains, kas apvieno funkcionalitāti un drošību

10:30
16.12.2025
26

Pilsētvides attīstība balstās trīs galvenajos principos – estētikā, funkcionalitātē un drošībā. Labi izstrādāta vide kalpo iedzīvotājiem, uzņēmumiem un pilsētas viesiem, radot vietu, kur cilvēki var ērti pārvietoties, strādāt, socializēties un atpūsties. Pilsētvides kvalitāti nosaka ne tikai arhitektūra, bet arī pārdomāts aprīkojums, kas nodrošina kārtību, orientēšanās ērtību un patīkamu atmosfēru. Pilsētvides aprīkojumam ir nozīmīga loma šajā […]

Bruņinieks ar zelta komandu

05:17
15.12.2025
300
1

Novembrī tradicionālajā Cēsu novada pašvaldības darbinieku apbalvošanas pasākumā tika teikts paldies par ieguldīto darbu, atbildību un sirdsdegsmi. Galveno, pirmās pakāpes apbalvojumu “Bruņinieks”, saņēma Juris Joksts, Cēsu Digitālā centra vadītājs, par izciliem sasniegumiem un ieguldījumu Cēsu novada digitālās attīstības veicināšanā. Juris uzsver, ka šādu balvu diez vai iegūtu bez savas lieliskās “zelta” komandas. “Druva” aicināja Juri […]

Cimdos māksla un atmiņu zīmes

06:31
12.12.2025
67

Pirms Ziemassvētkiem skaistu dāvanu saņems rokdarbnieces, stāstu un Latvijas kultūras un sabiedriskās dzīves pētnieki. Tā ir Elīnas Apsītes grāmata “Dzīvais cimds. Jette Užāne” par dzērbenieti Cimdu Jettiņu. Viņas simtgadei Cēsu muzejā bija veltīta audiovizuāla izstāde “Dzīvais cimds”. Tā saņēma “Latvijas Dizaina gada balvas 2025” žūrijas atzinību, tā bija nominēta “Kilograms kultūras” fināla balsojumam. Izstādes kuratore […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
16
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
35
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
31
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
47
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
47
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi