Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Neparasto aitu kūti – bijušo klubu – veido kā tūrisma piedāvājumu

Arita Lejiņa
14:18
13.10.2022
33
Aitas 2

“Ķeiķu” sētā Skaņkalnes pagastā, Valmieras novadā, ir mājvieta aitkopības saimniecībai ar savdabīgu nosaukumu “Jēru klubs”. Te saimnieko Ilze un Valters Mitāni.

Kā radies “Jēru kluba” nosaukums? Pirms pusgadsimta gar šodienas saimniecības robežām vedis nozīmīgs ceļš, ritējusi visai aktīva sabiedriskā dzīve. Te atradies arī kolhoza klubs, kur notikušas ne tikai balles, bet arī kāzu svinības, gadu mijas pasākumi un rādīts kino. Pēdējoreiz kluba durvis vērtas deviņdesmito gadu sākumā. Pēc tam ēka palikusi bez saimnieka, izlaupīta un demolēta. Kad Mitānu ģimene iegādājusies pirmās aitas, aktuāls bijis jautājums par to izmitināšanu, kā pagaidu variants izvēlēts dzīvniekus uz laiku izvietot bijušā kluba ēkā, kas atradās uz saimniecības zemes.

Tā aitu mājvieta joprojām ir kluba ēka, un tieši tā arī radies nosaukums “Jēru klubs”, kas nu jau ir saimniecības identitātes zīme. Mitānu ģimene uzņem arī tūristus. Daudzi viesi ar ziņkāri vēlas apskatīt, kā tad aitas dzīvo klubā. Ēkai ir pat balkons, no kura vērot aitas, bet jaunākajiem apmeklētājiem ir iespēja skatīties “aitu kino”.

Unikālo kūti – jēru klubu – arī apkārtējie lielākoties novērtē atzinīgi. Kolhoza “Skaņaiskalns” klubs ziedu laikos pulcējis cilvēkus, šeit braukuši koncertēt tolaik atzīti mākslinieki, un pat Rai­monds Pauls ir uzstājies šajā klubā. Pie sienām bijušas Džemmas Skulmes gleznas, bet grīdas segums bijis kvalitatīvs parkets. Tagad ēkai, kas divdesmit gadus bijusi pamesta, ir dota otrā iespēja. Ilze pasmejas: “Pilnīgi traka! Kurš vēl savai kūtij mazgā logus?” Logi tiešām bijuši tik netīri, ka ir bijusi sajūta – tos vajag nomazgāt.

Valmieras novada Tūrisma pārvaldes vadītāja vietniece Vineta Pūce stāsta, ka “Jēru klubs” ir pa ceļam, ja no Valmieras puses brauc uz Mazsalacu, tādēļ tas ir arī lielisks tūrisma piedāvājums, ko apvienot ar Mazsalacas un Skaņākalna dabas parka apskati. Viesi var doties ekskursijā pa saim­niecību, vērot aitas un sadraudzēties ar jēriņiem, pavērot, kā aitu ganu suns Simba čakli pilda savu pienākumu ganību laukā, mieloties ar uz ugunskura vārītu jēra gaļas zupu, kā arī iegādāties aitkopības produkciju. Šogad pieejams arī jaunums – nakšņošana glempinga teltī.

Saimniecības viesi ir galvenokārt no Rīgas puses – gan individuāli ceļotāji, gan grupas -, savukārt glempingā visai bieži nakšņo arī ārzemju tūristi. Saimniece Ilze ar siltumu atceras ģimeni, kurai īpašs notikums bijusi iespēja redzēt zvaigznes, nakšņojot teltī. Tas liek arī pašiem saimniekiem novērtēt šķietami pašsaprotamas lietas, par ko priecājas viesi: vērot jēriņu dzimšanu, dzert rīta kafiju terasē un klausīties putnu dziesmās, apbrīnot pagalma dižkokus.

Mitāni katra viesa sagaidīšanai gatavojas, piedomājot pie detaļām, vārot jēra gaļas zupu. Tās recepte ir īpašs saimnieces lolojums. Mitānu ģimene uzsver: lai darbotos lauku tūrismā, nepieciešama enerģija un ir jābūt orientētam uz cilvēku. Viesu uzņemšanas darbiņos tiek iesaistīti arī vecākie bērni, spēcīgs atbalsts vecākiem, it īpaši šovasar, kad ģimenē sagaidīja mazo māsiņu. Īpašs novērtējums par savu darbu ir tajās reizēs, kad viesi mājup dodas ar smaidu, atklājot, ka labprāt saimniecībā uzkavētos ilgāk.
“Jēru klubam” ir veiksmīga sadarbība ar apkārtējiem tūrisma uzņēmējiem – gan ar Salacas upes krastā esošo kafejnīcu “Būda”, gan arī laivu nomas kompānijām. Arī paši, kamēr vēl nepiedāvāja nakšņošanas iespējas, bieži ieteica viesiem naktsmītnes tuvākajā apkārtnē.

Jautāti par lielākajiem izaicinājumiem, uzsākot lauku tūrisma uzņēmējdarbību, saimnieki atzīst, ka lielu grūtību nav bijis, jo piedāvājums ir veidojies laika gaitā, pakāpeniski papildinot esošo. Šis ir pirmais gads, kad pati ģimene apdzīvo saimniecību visu gadu.

Saimnieki atzīst: “Laukos var dzīvot un strādāt tāds cilvēks, kurš ir nedaudz traks pozitīvā nozīmē. Kaut nedaudz ir jāpatīk tam, ko dari, jo tad viss izdosies. Nedrīkst baidīties no darba un “garoziņas”, tad ir tā brīvība. Stresa līmenis laukos noteikti ir zemāks nekā lielpilsētā.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Veido namiņu, kur vecļaudis jūtas labi

07:32
30.06.2024
68

Cēsu pilsētas pansionātam 12. jūlijā apritēs 30 gadi. Vairāk nekā pusi no šī laika sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes direktore ir Inga Gunta Paegle. -Pansionātam ir 30 gadu jubileja. Kā tas šo gadu laikā mainījies? -Es kā šodien atceros 1994. gada 12. jūliju, kad pansionāts no Glūdas kalna Cēsīs ienāca šeit, Cīrulīšos. Glūdas kalnā istabiņās […]

Mērķis - cilvēkiem palīdzēt atgūt veselību, dzīvesprieku un enerģiju

10:24
27.06.2024
659

Saruna ar holistiskās medicīnas eksperti Ingrīdu Mergupi – Leitlandi -Jums ir interesants uzvārds. Tāds rets – Mergupe. -Manas saknes ir no Mālpils. Tur ir upe Mergupe, un šo uzvārdu nes arī mana dzimta. 1928. gadā vectētiņš Jānis Mergups lika pirmo akmeni dzimtas mājai. Un tā nu arī es izceļojos pa pasauli, apgūstot zināšanas, un vēlāk ar […]

Dzīve enerģētiski spēcīgā vietā – kalna galā

10:12
25.06.2024
275

“Jau četrdesmit gadus strādāju Krimuldas vidusskolā par skolotāju, esmu tur kopš skolas dibināšanas brīža. Man jau ir pensionāres statuss, bet darbu turpinu, pēc diviem gadiem gan došos pavisam pensijā,” tā par sevi stāsta Edīte Kanberga, saimniece Drabešu pagasta Kārļu “Eglainēs”. “Eglaines” ir arī viesu nams un atpūtas bāze, bet Jāņu laiku ģimene aizvada savā lokā. […]

Jāņuzāles klimata pārmaiņās

09:54
25.06.2024
52

Par ziedošām pirmsjāņu pļavām, par trejdeviņu ziedu vainadziņu un dabas norišu izpratni saruna ar zālāju biotopu eksperti Maiju Medni. -Jāņi klāt, brienam pļavās, lai no trejdeviņām puķītēm pītu vainadziņu. Vai to var izdarīt?    -Ar katru gadu to izdarīt ir aizvien grūtāk. Lielāka iespēja saplūkt trejdeviņas jāņuzāles ir bioloģiski vērtīgos zālājos, bet tādi Latvijā ir mazāk […]

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
123

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Maza vieta ar lielu sapni

06:13
17.06.2024
88

Pasaules latviešu mākslas centrs darbu Cēsīs sāka pirms desmit gadiem. To vada Čikāgā dzimušais Kārlis Kanderovskis, kurš jau vairākus gadus dzīvo Cēsīs. Mākslas centra galvenais mērķis ir veicināt mākslas vērtību saglabāšanu, ko radījuši Otrā pasaules kara laikā trimdā devušies latviešu mākslinieki, kā arī ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze. Centrs bez maksas ir atvērts ikvienam un darbojas, […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
19
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi