Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Neparasto aitu kūti – bijušo klubu – veido kā tūrisma piedāvājumu

Arita Lejiņa
14:18
13.10.2022
106
Aitas 2

“Ķeiķu” sētā Skaņkalnes pagastā, Valmieras novadā, ir mājvieta aitkopības saimniecībai ar savdabīgu nosaukumu “Jēru klubs”. Te saimnieko Ilze un Valters Mitāni.

Kā radies “Jēru kluba” nosaukums? Pirms pusgadsimta gar šodienas saimniecības robežām vedis nozīmīgs ceļš, ritējusi visai aktīva sabiedriskā dzīve. Te atradies arī kolhoza klubs, kur notikušas ne tikai balles, bet arī kāzu svinības, gadu mijas pasākumi un rādīts kino. Pēdējoreiz kluba durvis vērtas deviņdesmito gadu sākumā. Pēc tam ēka palikusi bez saimnieka, izlaupīta un demolēta. Kad Mitānu ģimene iegādājusies pirmās aitas, aktuāls bijis jautājums par to izmitināšanu, kā pagaidu variants izvēlēts dzīvniekus uz laiku izvietot bijušā kluba ēkā, kas atradās uz saimniecības zemes.

Tā aitu mājvieta joprojām ir kluba ēka, un tieši tā arī radies nosaukums “Jēru klubs”, kas nu jau ir saimniecības identitātes zīme. Mitānu ģimene uzņem arī tūristus. Daudzi viesi ar ziņkāri vēlas apskatīt, kā tad aitas dzīvo klubā. Ēkai ir pat balkons, no kura vērot aitas, bet jaunākajiem apmeklētājiem ir iespēja skatīties “aitu kino”.

Unikālo kūti – jēru klubu – arī apkārtējie lielākoties novērtē atzinīgi. Kolhoza “Skaņaiskalns” klubs ziedu laikos pulcējis cilvēkus, šeit braukuši koncertēt tolaik atzīti mākslinieki, un pat Rai­monds Pauls ir uzstājies šajā klubā. Pie sienām bijušas Džemmas Skulmes gleznas, bet grīdas segums bijis kvalitatīvs parkets. Tagad ēkai, kas divdesmit gadus bijusi pamesta, ir dota otrā iespēja. Ilze pasmejas: “Pilnīgi traka! Kurš vēl savai kūtij mazgā logus?” Logi tiešām bijuši tik netīri, ka ir bijusi sajūta – tos vajag nomazgāt.

Valmieras novada Tūrisma pārvaldes vadītāja vietniece Vineta Pūce stāsta, ka “Jēru klubs” ir pa ceļam, ja no Valmieras puses brauc uz Mazsalacu, tādēļ tas ir arī lielisks tūrisma piedāvājums, ko apvienot ar Mazsalacas un Skaņākalna dabas parka apskati. Viesi var doties ekskursijā pa saim­niecību, vērot aitas un sadraudzēties ar jēriņiem, pavērot, kā aitu ganu suns Simba čakli pilda savu pienākumu ganību laukā, mieloties ar uz ugunskura vārītu jēra gaļas zupu, kā arī iegādāties aitkopības produkciju. Šogad pieejams arī jaunums – nakšņošana glempinga teltī.

Saimniecības viesi ir galvenokārt no Rīgas puses – gan individuāli ceļotāji, gan grupas -, savukārt glempingā visai bieži nakšņo arī ārzemju tūristi. Saimniece Ilze ar siltumu atceras ģimeni, kurai īpašs notikums bijusi iespēja redzēt zvaigznes, nakšņojot teltī. Tas liek arī pašiem saimniekiem novērtēt šķietami pašsaprotamas lietas, par ko priecājas viesi: vērot jēriņu dzimšanu, dzert rīta kafiju terasē un klausīties putnu dziesmās, apbrīnot pagalma dižkokus.

Mitāni katra viesa sagaidīšanai gatavojas, piedomājot pie detaļām, vārot jēra gaļas zupu. Tās recepte ir īpašs saimnieces lolojums. Mitānu ģimene uzsver: lai darbotos lauku tūrismā, nepieciešama enerģija un ir jābūt orientētam uz cilvēku. Viesu uzņemšanas darbiņos tiek iesaistīti arī vecākie bērni, spēcīgs atbalsts vecākiem, it īpaši šovasar, kad ģimenē sagaidīja mazo māsiņu. Īpašs novērtējums par savu darbu ir tajās reizēs, kad viesi mājup dodas ar smaidu, atklājot, ka labprāt saimniecībā uzkavētos ilgāk.
“Jēru klubam” ir veiksmīga sadarbība ar apkārtējiem tūrisma uzņēmējiem – gan ar Salacas upes krastā esošo kafejnīcu “Būda”, gan arī laivu nomas kompānijām. Arī paši, kamēr vēl nepiedāvāja nakšņošanas iespējas, bieži ieteica viesiem naktsmītnes tuvākajā apkārtnē.

Jautāti par lielākajiem izaicinājumiem, uzsākot lauku tūrisma uzņēmējdarbību, saimnieki atzīst, ka lielu grūtību nav bijis, jo piedāvājums ir veidojies laika gaitā, pakāpeniski papildinot esošo. Šis ir pirmais gads, kad pati ģimene apdzīvo saimniecību visu gadu.

Saimnieki atzīst: “Laukos var dzīvot un strādāt tāds cilvēks, kurš ir nedaudz traks pozitīvā nozīmē. Kaut nedaudz ir jāpatīk tam, ko dari, jo tad viss izdosies. Nedrīkst baidīties no darba un “garoziņas”, tad ir tā brīvība. Stresa līmenis laukos noteikti ir zemāks nekā lielpilsētā.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Izlocīt puķes

06:08
17.12.2025
4

Rīdzenē vienā no ārēji tik līdzīgajiem daudzdzīvokļu namiem sastopu bijušo bērnudārza audzinātāju Annu Kosovu. Viņa no saviem 70 gadiem vairāk nekā divus desmitus gandrīz katru brīvo mirkli veltījusi japāņu papīra locīšanas mākslai jeb origami. “Vienkārši esmu cilvēks, kurš grib visu ko pamēģināt,” iesākumu atceras kundze, atklājot, ka pēc kādā video ieraudzītā parauga ienācis prātā izlocīt […]

Pilsētvides risinājumi – dizains, kas apvieno funkcionalitāti un drošību

10:30
16.12.2025
18

Pilsētvides attīstība balstās trīs galvenajos principos – estētikā, funkcionalitātē un drošībā. Labi izstrādāta vide kalpo iedzīvotājiem, uzņēmumiem un pilsētas viesiem, radot vietu, kur cilvēki var ērti pārvietoties, strādāt, socializēties un atpūsties. Pilsētvides kvalitāti nosaka ne tikai arhitektūra, bet arī pārdomāts aprīkojums, kas nodrošina kārtību, orientēšanās ērtību un patīkamu atmosfēru. Pilsētvides aprīkojumam ir nozīmīga loma šajā […]

Bruņinieks ar zelta komandu

05:17
15.12.2025
271
1

Novembrī tradicionālajā Cēsu novada pašvaldības darbinieku apbalvošanas pasākumā tika teikts paldies par ieguldīto darbu, atbildību un sirdsdegsmi. Galveno, pirmās pakāpes apbalvojumu “Bruņinieks”, saņēma Juris Joksts, Cēsu Digitālā centra vadītājs, par izciliem sasniegumiem un ieguldījumu Cēsu novada digitālās attīstības veicināšanā. Juris uzsver, ka šādu balvu diez vai iegūtu bez savas lieliskās “zelta” komandas. “Druva” aicināja Juri […]

Cimdos māksla un atmiņu zīmes

06:31
12.12.2025
62

Pirms Ziemassvētkiem skaistu dāvanu saņems rokdarbnieces, stāstu un Latvijas kultūras un sabiedriskās dzīves pētnieki. Tā ir Elīnas Apsītes grāmata “Dzīvais cimds. Jette Užāne” par dzērbenieti Cimdu Jettiņu. Viņas simtgadei Cēsu muzejā bija veltīta audiovizuāla izstāde “Dzīvais cimds”. Tā saņēma “Latvijas Dizaina gada balvas 2025” žūrijas atzinību, tā bija nominēta “Kilograms kultūras” fināla balsojumam. Izstādes kuratore […]

"Timbro" pārceļas uz jaunām telpām un plāno jaudīgu attīstību

05:28
11.12.2025
1047
1

Ar īstu Cēsu novadā dzimuša un auguša cilvēka prieku un azartu SIA “Timbro” izpilddirektors Raimonds Cipe “Druvai” izrāda pašlaik remont­darbu noslēguma fāzē esošās uzņēmuma jaunās telpas Cēsīs, Gaujas ielā 5, kur paredzēts pārcelties pavisam drīz, līdz gada beigām. Uzņēmuma vadītājs “Dru­vai” apstiprina nesen masu medijos izskanējušo informāciju, ka Cēsu mežsaimniecības uzņēmums SIA “Timbro” mež­izstrādes tiesību […]

Kūkas, piparkūkas un rosība ģimenē

05:17
09.12.2025
138

Māja piekalnītē redzama pa gabalu, pagalmā taku izgaismo krāsainas lampiņas, sevi izrāda rūķi, dažs  arī slēpjas. Pie namdurvīm Adventes vainags.  Virtuvē smaržo piparkūkas. “Ziemassvētku noskaņa nav tikai bērnu, arī pieaugušo priekam,” saka līgatniete Irita Vempere un uzsver, ka viņai ikvieni svētki saistās ar rosību. Iritas vaļasprieks ir kūku cepšana, un, saprotams, svētkos tās gaida ne […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
31
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
42
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
44
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
42
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi