“Ķeiķu” sētā Skaņkalnes pagastā, Valmieras novadā, ir mājvieta aitkopības saimniecībai ar savdabīgu nosaukumu “Jēru klubs”. Te saimnieko Ilze un Valters Mitāni.
Kā radies “Jēru kluba” nosaukums? Pirms pusgadsimta gar šodienas saimniecības robežām vedis nozīmīgs ceļš, ritējusi visai aktīva sabiedriskā dzīve. Te atradies arī kolhoza klubs, kur notikušas ne tikai balles, bet arī kāzu svinības, gadu mijas pasākumi un rādīts kino. Pēdējoreiz kluba durvis vērtas deviņdesmito gadu sākumā. Pēc tam ēka palikusi bez saimnieka, izlaupīta un demolēta. Kad Mitānu ģimene iegādājusies pirmās aitas, aktuāls bijis jautājums par to izmitināšanu, kā pagaidu variants izvēlēts dzīvniekus uz laiku izvietot bijušā kluba ēkā, kas atradās uz saimniecības zemes.
Tā aitu mājvieta joprojām ir kluba ēka, un tieši tā arī radies nosaukums “Jēru klubs”, kas nu jau ir saimniecības identitātes zīme. Mitānu ģimene uzņem arī tūristus. Daudzi viesi ar ziņkāri vēlas apskatīt, kā tad aitas dzīvo klubā. Ēkai ir pat balkons, no kura vērot aitas, bet jaunākajiem apmeklētājiem ir iespēja skatīties “aitu kino”.
Unikālo kūti – jēru klubu – arī apkārtējie lielākoties novērtē atzinīgi. Kolhoza “Skaņaiskalns” klubs ziedu laikos pulcējis cilvēkus, šeit braukuši koncertēt tolaik atzīti mākslinieki, un pat Raimonds Pauls ir uzstājies šajā klubā. Pie sienām bijušas Džemmas Skulmes gleznas, bet grīdas segums bijis kvalitatīvs parkets. Tagad ēkai, kas divdesmit gadus bijusi pamesta, ir dota otrā iespēja. Ilze pasmejas: “Pilnīgi traka! Kurš vēl savai kūtij mazgā logus?” Logi tiešām bijuši tik netīri, ka ir bijusi sajūta – tos vajag nomazgāt.
Valmieras novada Tūrisma pārvaldes vadītāja vietniece Vineta Pūce stāsta, ka “Jēru klubs” ir pa ceļam, ja no Valmieras puses brauc uz Mazsalacu, tādēļ tas ir arī lielisks tūrisma piedāvājums, ko apvienot ar Mazsalacas un Skaņākalna dabas parka apskati. Viesi var doties ekskursijā pa saimniecību, vērot aitas un sadraudzēties ar jēriņiem, pavērot, kā aitu ganu suns Simba čakli pilda savu pienākumu ganību laukā, mieloties ar uz ugunskura vārītu jēra gaļas zupu, kā arī iegādāties aitkopības produkciju. Šogad pieejams arī jaunums – nakšņošana glempinga teltī.
Saimniecības viesi ir galvenokārt no Rīgas puses – gan individuāli ceļotāji, gan grupas -, savukārt glempingā visai bieži nakšņo arī ārzemju tūristi. Saimniece Ilze ar siltumu atceras ģimeni, kurai īpašs notikums bijusi iespēja redzēt zvaigznes, nakšņojot teltī. Tas liek arī pašiem saimniekiem novērtēt šķietami pašsaprotamas lietas, par ko priecājas viesi: vērot jēriņu dzimšanu, dzert rīta kafiju terasē un klausīties putnu dziesmās, apbrīnot pagalma dižkokus.
Mitāni katra viesa sagaidīšanai gatavojas, piedomājot pie detaļām, vārot jēra gaļas zupu. Tās recepte ir īpašs saimnieces lolojums. Mitānu ģimene uzsver: lai darbotos lauku tūrismā, nepieciešama enerģija un ir jābūt orientētam uz cilvēku. Viesu uzņemšanas darbiņos tiek iesaistīti arī vecākie bērni, spēcīgs atbalsts vecākiem, it īpaši šovasar, kad ģimenē sagaidīja mazo māsiņu. Īpašs novērtējums par savu darbu ir tajās reizēs, kad viesi mājup dodas ar smaidu, atklājot, ka labprāt saimniecībā uzkavētos ilgāk.
“Jēru klubam” ir veiksmīga sadarbība ar apkārtējiem tūrisma uzņēmējiem – gan ar Salacas upes krastā esošo kafejnīcu “Būda”, gan arī laivu nomas kompānijām. Arī paši, kamēr vēl nepiedāvāja nakšņošanas iespējas, bieži ieteica viesiem naktsmītnes tuvākajā apkārtnē.
Jautāti par lielākajiem izaicinājumiem, uzsākot lauku tūrisma uzņēmējdarbību, saimnieki atzīst, ka lielu grūtību nav bijis, jo piedāvājums ir veidojies laika gaitā, pakāpeniski papildinot esošo. Šis ir pirmais gads, kad pati ģimene apdzīvo saimniecību visu gadu.
Saimnieki atzīst: “Laukos var dzīvot un strādāt tāds cilvēks, kurš ir nedaudz traks pozitīvā nozīmē. Kaut nedaudz ir jāpatīk tam, ko dari, jo tad viss izdosies. Nedrīkst baidīties no darba un “garoziņas”, tad ir tā brīvība. Stresa līmenis laukos noteikti ir zemāks nekā lielpilsētā.”
Komentāri