Otrdiena, 7. maijs
Vārda dienas: Henriete, Henrijs, Jete, Enriko

Ķīmijas skolotāja garām nešauj

Druva
09:27
15.05.2018
20
Ketija Neringa Martinsone Fotomarta2 2

Ir cilvēki, kuriem sanāk. Un tā vien šķiet, ka ar jebkuru lietu, kam viņi pieķērušies – vai tas būtu amats, sports vai pat īslaicīgs hobijs – garām nošauts nav nekad.

Maija pirmajās dienās tiekos ar straupieti Ketiju Nē­ringu-Martinsoni, kura savos 28 gados paspējusi ne tikai iegūt akadēmisko grādu un iedvesmot skolēnus pierastākajos ikdienas notikumos saskatīt bioloģiskos un ķīmiskos procesus, bet arī iemēģināt roku dažnedažādos sporta veidos, pat kļūstot par pasaules čempioni, un vēl apgūt iepriekš sev pilnībā svešu arodu, vienlaikus audzinot aktīvu piecgadnieku.

Ketija uzaugusi un skolas gaitas pavadījusi Zemgalē, Vecum­niekos, kur patlaban arī dzīvo viņas vecāki. Viņa gan atklāj savas dzimtas iepriekš jau ielaistās sak­nes Straupes pusē, jo šeit dzīvojis viņas vectēvs, kuram par godu viņa arī vēlējusies saglabāt uzvārdu Nēringa. Kad dzīve negaidīti atvedusi meiteni atpakaļ dzimtas ceļos Vidzemē, jo dzīvesdraugs akmeņkalis Reinis Martinsons nācis no šīs pašas apkaimes, Ketijai patīkamu pārsteigumu sagādājušas joprojām vēl daudzu vietējo iedzīvotāju dzīvās un sirsnīgās atmiņas par vectēvu. “Viņš šeit ir bijis skolotājs un ļoti aktīvs tieši kā sporta skolotājs. To vēl daudzi atceras un dalās, kad izdzird manu uzvārdu,” ar lepnumu bilst mazmeita.

Lai arī vectēvs jau iestaigājis pedagoģijas taku un arī Ketijas mamma bija skolotāja, pati jauniete netika apsvērusi domu pievērsties darbam skolā. Tomēr dzīvē bieži satiekam tieši to, ko vismazāk gaidām, un tikpat nereti tas izrādās – iespējams, labākais, kas varējis notikt. “Ļoti vēlējos kļūt par zobārsti, bet, tā kā paliku burtiski pirmā aiz svītras, tad izšķīros tomēr par labu bioloģijas studijām,” atceras Ketija. Biologi pēc izvēlētā darbības veida neoficiāli dalās tā dēvētajos baltajos un zaļajos. Zaļie biologi darbojas vairāk praktiski un ārā, savukārt baltie – kuriem pieslieties izvēlējusies Ketija – pamatā pievēršas pētniecībai un darbam laboratorijās. Kad studijas Latvijas Univer­sitātē pabeigtas, nācis negaidīts aicinājums uz brīdi aizvietot bioloģijas pedagoga iztrūkumu dzimtajā pusē, un ar īslaicīga eksperimenta sajūtu Ketija arī piekritusi. Taču jau pēc pirmā nostrādātā gada jaunā skolotāja saprata, ka tomēr nespēj pamest savus audzēkņus un pārāk stipra ir vēlme ieraudzīt sava darba augļus bērnu uzkrātajās zināšanās. Nu jau, papildinājusi savu kvalifikāciju ar pedagogam nepieciešamo, jaunā sieviete strādā trīs izglītības iestādēs – kā ķīmijas skolotāja Straupes pamatskolā un Stalbes vidusskolā, kā arī joprojām turpina regulāri doties uz Zemgali, lai mācītu bioloģiju Misas vidusskolā. Viņas klasēs ir no 10 līdz pat 20 skolēniem, un darba procesa atšķirības šādā skaita amplitūdā esot krietni jūtamas. Ketija par savu īpašo vājību atzīst vēlmi skolēniem katru aspektu teorētiskajā priekšmetā parādīt pazīstamā vidē, kur tas parādās pašu ik dienas piedzīvotajā, taču tas nenoliedzami prasa lielus sagatavošanās darbus pirms stundām. Taču jaunā pedagoģe arī bilst, ka ļoti svarīgs faktors nodarbības lietderībai ir objektīvs audzēkņu “jaudas” novērtējums stundas sākumā un līdz ar to atbilstoši izvēlēta taktika attiecīgajā dienā – savā ziņā kā pedagoģiska improvizācija.

Ketijas dzīvē allaž ir bijis sports. “Man vienkārši patīk ar kaut ko sportisku nodarboties un visu laiku izmēģināt ko jaunu,” atzīstas aktīvā straupiete, nosaucot virkni sporta veidu, kuros iemēģinājusi roku. Vienīgā disciplīna, kas viņu nevilinot, esot futbols, bet citādāk – komandu sporta veidi esot īpaši tuvi. Patlaban gan viņa var lepoties ar satriecošiem individuālajiem panākumiem – pēdējā gada laikā viņa jau vairākkārt rezultatīvi piedalījusies starptautiskās lokšaušanas sacensībās un pat ieguvusi pasaules čempiones titulu savā kategorijā un klasē.

Lai nu kā, jaunā sieviete atzīst, ka viņu atkal urda pretrunīgas izjūtas – joprojām ļoti patīk lokšaušana un būtu vēl darāmā šajā jomā, tomēr vienlaikus atkal gribas atklāt ko jaunu.

Lokšaušana savukārt nemanot aizvedusi Ketiju uz jaunu arodu – nodarbojoties jau aktīvi un līdz niansēm izjūtot šī sporta veida specifiku, meitene kādā brīdī secinājusi, ka viņai ļoti pietrūkst pietiekami izturīgas un ērtas somas bultām. Vārds pa vārdam, un kopā ar pazīstamu loku meistaru apgūtas pamata prasmes un izveidota pirmā ādas soma. Līdzko spērusi pirmos nedrošos soļus ādas apstrādē, parādījusies arī iespēja iesaistīties amatnieku apvienībā “Northmen Guild”, kur dažādu jomu amatnieki savus darbus pircējam piedāvā zem vienota zīmola, tostarp arī apvieno spēkus kāda noteikta produkta kopīgā radīšanā, piemēram, cirvja kātu darina viens, asmeni otrs amata brālis, bet Ketija uztapina tam drošu ādas apvalku. Viņas darināto ādas aksesuāru vidū ir siksnas, somas, tauriņi vīriešiem, kā arī bultu un nažu maki. Vaicāta par vēl jaunu izstrādājumu ideju aizmetņiem, Ketija neslēpj, ka darba patlaban ir tik daudz, ka īsti neatbrīvojas prāts jauniem plāniem. Vienlaikus viņa drosmīgi atzīstas: “Patiesībā nejūtu sevi kā mākslinieku vai ļoti radošu personību, es drīzāk esmu tāds darītāja tips – varu rūpīgi visu izdomāt, pragmatiski izsvērt un tikai tad arī strādāt pie šī plāna.”

Turklāt tam visam pa vidu aug vēl nepilnus piecus gadus vecs puisēns Augusts, un atliek tikai izsapņot, kurp ceļi viņu jau kā jaunieti aizvedīs nākotnē. Šobrīd viņam skolotāju dinastija aiz muguras un rotaļlaukums mijas ar ādas apstrādes un akmens kalšanas skaņām.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Diena skolā ar vecvecākiem

05:05
03.05.2024
72

Priekuļu vidusskolas sākumskolas audzēkņiem bija iespēja aizvadīt skaistu aprīļa nogales dienu kopā ar saviem vecvecākiem. 19.aprīlī pirmajā stundā skolēni bija uzaicinājuši vecmāmiņas un vectētiņus uz klases stundu, mazbērni kopā ar viņiem gatavoja krūzītes paliktnīšus, kas būs mīļa piemiņa no dienas pasākuma, parādīja savu klasi, sarunājās. “Visi bērni no rīta bija saposušies, priecīgi un satraukti, sagaidot […]

Rūpēs par vidi – stādīt kokus

05:11
01.05.2024
57

“Ir idejas, kas briest gadiem, bet zvaigznes “nesastājas” tā, lai tās realizētos. Un tad vienā jaukā dienā viss notiek, jo kāds tomēr tās zvaigznes sabīda, kā vajag,” tā par aizvadīto koku stādīšanas akciju Cēsu Jaunās skolas 4. un 5.klašu skolēniem un viņu vecākiem teic klašu audzinātāja Jolanta Briša. Viņa kopā ar kolēģi, dabas zinību skolotāju […]

Dejotāji atver Laimas dārzu

05:11
01.05.2024
191

Priecīgi un reizē satraukti Cēsu novada dejotāji no pirmās līdz 12. klasei Priekuļos, Vecpiebalgā un Jaunpiebalgā tautas deju kolektīvu koprepertuāra pārbaudē – skatē rādīja, kas apgūts, gatavojoties XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem un lielkoncertam “Es atvēru Laimas dārzu”. Cēsu novadā kolektīvus vērtēja Dagmāra Bārbale – horeogrāfe, XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un […]

Topošajiem mūziķiem iespēja apgūt jaunas un papildināt esošās prasmes

05:12
25.04.2024
57

“Šīs meistarklases ir daļa no pasākumu sērijas, ko veicam kā metodiskais centrs. Šajā reizē tā bija jauno dziedātāju vokālās un skatuves prasmju attīstīšana un koncertmeistaru profesionālā pilnveide,” tā par 15.aprīlī aizvadīto notikumu Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā pastāsta iestādes metodiķe Ija Groza. “Šajā reizē mēģinājām jaunu formātu – vienā telpā, vienā vietā norisinājās gan vokālo […]

Kultūras apmaiņa un ielu māksla. Jaunieši mācās sadarbību un toleranci

10:26
23.04.2024
89

12 jaunieši no Nīderlandes un tikpat Cēsu novada pārstāvju pagājušajā nedēļā darbojās Cēsīs. Viņi tikās projektā “Ielu mākslas spēks 2.0”, kura mērķis ir veicināt izpratni par līdzdalību, sadarbību, toleranci. Kopējā darbā tapa arī kas jauns – ar ielu mākslai raksturīgajiem paņēmieniem apgleznota telpa Jauniešu mājā. “Sākotnējais plāns projektā bija piešķirt jaunas krāsas Jauniešu mājas iekšpagalmam, […]

CVĢ fiziķu komanda iegūst 3.vietu valsts mērogā

05:12
19.04.2024
100

“Pats komandu olimpiādē piedalījos jau trešo reizi, bet šajā gadā veicās vislabāk. Bija ļoti interesanti, sadalījām uzdevumus starp mums pieciem,” par dalību Latvijas Fizikas komandu olimpiādē pastāsta Cēsu Valsts ģimnāzijas (CVĢ) 12.a klases skolnieks Kārlis Driba. “Šoreiz bija daudz komandu, vairāk nekā abās iepriekšējās olimpiādēs, tāpēc tas bija arī zināms izaicinājums. Bija patīkami redzēt starp […]

Tautas balss

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
25
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
19
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Rezultātu gaidām pārāk ātri

12:20
05.05.2024
20
Druva raksta:

“Daži Saeimas deputāti rosina pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu, jo neesot gaidīto ieguvumu. Ļoti dīvains arguments. Ko gan nepilnos trīs gados var tādu paveikt, lai jau būtu redzams būtisks rezultāts? Saprotams, ka pirmajos divos gados apvienotie novadi cits citu tikai iepazina, tapa un dažās vietās vēl top jaunā pārvaldības struktūra, veidojas padziļināta izpratne par kopējo attīstību. […]

Dažas pārmaiņas nogurdina

12:19
05.05.2024
39
Druva raksta:

“Nav jābaidās no pārmaiņām, no jaunā, bet vajag atcerēties, ka kāda racionāla kripata ir arī vecajā, pārbaudītajā. To es par Cēsu satiksmes organizāciju. Katru pavasari sākam ar pārmaiņām. Prieks par labajām, kad saņemam ziņu par kādas ielas remontu, kur radīs labāku un drošāku vidi gājējiem, velosipēdistiem un arī autovadītājiem. Taču pavisam nogurdinoši ir ik pēc […]

Daudznozīmīgās zīmes

12:11
05.05.2024
20
Druva raksta:

“Otrdienas “Druvā” redzamā zīme “70”, kuras stabiņš ir gandrīz horizontāls pret zemi un rāda uz lauka, ne ceļa pusi, varētu būt norāde, ka tur uz tīruma vai tuvīnā mežā strādā 70 cilvēki,” atsaucoties uz aicinājumu vērtēt, ko izsaka neparasti novietotā norāde, versiju pauda lasītājs A.

Sludinājumi