Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Ķīmijas skolotāja garām nešauj

Druva
09:27
15.05.2018
324
Ketija Neringa Martinsone Fotomarta2 2

Ir cilvēki, kuriem sanāk. Un tā vien šķiet, ka ar jebkuru lietu, kam viņi pieķērušies – vai tas būtu amats, sports vai pat īslaicīgs hobijs – garām nošauts nav nekad.

Maija pirmajās dienās tiekos ar straupieti Ketiju Nē­ringu-Martinsoni, kura savos 28 gados paspējusi ne tikai iegūt akadēmisko grādu un iedvesmot skolēnus pierastākajos ikdienas notikumos saskatīt bioloģiskos un ķīmiskos procesus, bet arī iemēģināt roku dažnedažādos sporta veidos, pat kļūstot par pasaules čempioni, un vēl apgūt iepriekš sev pilnībā svešu arodu, vienlaikus audzinot aktīvu piecgadnieku.

Ketija uzaugusi un skolas gaitas pavadījusi Zemgalē, Vecum­niekos, kur patlaban arī dzīvo viņas vecāki. Viņa gan atklāj savas dzimtas iepriekš jau ielaistās sak­nes Straupes pusē, jo šeit dzīvojis viņas vectēvs, kuram par godu viņa arī vēlējusies saglabāt uzvārdu Nēringa. Kad dzīve negaidīti atvedusi meiteni atpakaļ dzimtas ceļos Vidzemē, jo dzīvesdraugs akmeņkalis Reinis Martinsons nācis no šīs pašas apkaimes, Ketijai patīkamu pārsteigumu sagādājušas joprojām vēl daudzu vietējo iedzīvotāju dzīvās un sirsnīgās atmiņas par vectēvu. “Viņš šeit ir bijis skolotājs un ļoti aktīvs tieši kā sporta skolotājs. To vēl daudzi atceras un dalās, kad izdzird manu uzvārdu,” ar lepnumu bilst mazmeita.

Lai arī vectēvs jau iestaigājis pedagoģijas taku un arī Ketijas mamma bija skolotāja, pati jauniete netika apsvērusi domu pievērsties darbam skolā. Tomēr dzīvē bieži satiekam tieši to, ko vismazāk gaidām, un tikpat nereti tas izrādās – iespējams, labākais, kas varējis notikt. “Ļoti vēlējos kļūt par zobārsti, bet, tā kā paliku burtiski pirmā aiz svītras, tad izšķīros tomēr par labu bioloģijas studijām,” atceras Ketija. Biologi pēc izvēlētā darbības veida neoficiāli dalās tā dēvētajos baltajos un zaļajos. Zaļie biologi darbojas vairāk praktiski un ārā, savukārt baltie – kuriem pieslieties izvēlējusies Ketija – pamatā pievēršas pētniecībai un darbam laboratorijās. Kad studijas Latvijas Univer­sitātē pabeigtas, nācis negaidīts aicinājums uz brīdi aizvietot bioloģijas pedagoga iztrūkumu dzimtajā pusē, un ar īslaicīga eksperimenta sajūtu Ketija arī piekritusi. Taču jau pēc pirmā nostrādātā gada jaunā skolotāja saprata, ka tomēr nespēj pamest savus audzēkņus un pārāk stipra ir vēlme ieraudzīt sava darba augļus bērnu uzkrātajās zināšanās. Nu jau, papildinājusi savu kvalifikāciju ar pedagogam nepieciešamo, jaunā sieviete strādā trīs izglītības iestādēs – kā ķīmijas skolotāja Straupes pamatskolā un Stalbes vidusskolā, kā arī joprojām turpina regulāri doties uz Zemgali, lai mācītu bioloģiju Misas vidusskolā. Viņas klasēs ir no 10 līdz pat 20 skolēniem, un darba procesa atšķirības šādā skaita amplitūdā esot krietni jūtamas. Ketija par savu īpašo vājību atzīst vēlmi skolēniem katru aspektu teorētiskajā priekšmetā parādīt pazīstamā vidē, kur tas parādās pašu ik dienas piedzīvotajā, taču tas nenoliedzami prasa lielus sagatavošanās darbus pirms stundām. Taču jaunā pedagoģe arī bilst, ka ļoti svarīgs faktors nodarbības lietderībai ir objektīvs audzēkņu “jaudas” novērtējums stundas sākumā un līdz ar to atbilstoši izvēlēta taktika attiecīgajā dienā – savā ziņā kā pedagoģiska improvizācija.

Ketijas dzīvē allaž ir bijis sports. “Man vienkārši patīk ar kaut ko sportisku nodarboties un visu laiku izmēģināt ko jaunu,” atzīstas aktīvā straupiete, nosaucot virkni sporta veidu, kuros iemēģinājusi roku. Vienīgā disciplīna, kas viņu nevilinot, esot futbols, bet citādāk – komandu sporta veidi esot īpaši tuvi. Patlaban gan viņa var lepoties ar satriecošiem individuālajiem panākumiem – pēdējā gada laikā viņa jau vairākkārt rezultatīvi piedalījusies starptautiskās lokšaušanas sacensībās un pat ieguvusi pasaules čempiones titulu savā kategorijā un klasē.

Lai nu kā, jaunā sieviete atzīst, ka viņu atkal urda pretrunīgas izjūtas – joprojām ļoti patīk lokšaušana un būtu vēl darāmā šajā jomā, tomēr vienlaikus atkal gribas atklāt ko jaunu.

Lokšaušana savukārt nemanot aizvedusi Ketiju uz jaunu arodu – nodarbojoties jau aktīvi un līdz niansēm izjūtot šī sporta veida specifiku, meitene kādā brīdī secinājusi, ka viņai ļoti pietrūkst pietiekami izturīgas un ērtas somas bultām. Vārds pa vārdam, un kopā ar pazīstamu loku meistaru apgūtas pamata prasmes un izveidota pirmā ādas soma. Līdzko spērusi pirmos nedrošos soļus ādas apstrādē, parādījusies arī iespēja iesaistīties amatnieku apvienībā “Northmen Guild”, kur dažādu jomu amatnieki savus darbus pircējam piedāvā zem vienota zīmola, tostarp arī apvieno spēkus kāda noteikta produkta kopīgā radīšanā, piemēram, cirvja kātu darina viens, asmeni otrs amata brālis, bet Ketija uztapina tam drošu ādas apvalku. Viņas darināto ādas aksesuāru vidū ir siksnas, somas, tauriņi vīriešiem, kā arī bultu un nažu maki. Vaicāta par vēl jaunu izstrādājumu ideju aizmetņiem, Ketija neslēpj, ka darba patlaban ir tik daudz, ka īsti neatbrīvojas prāts jauniem plāniem. Vienlaikus viņa drosmīgi atzīstas: “Patiesībā nejūtu sevi kā mākslinieku vai ļoti radošu personību, es drīzāk esmu tāds darītāja tips – varu rūpīgi visu izdomāt, pragmatiski izsvērt un tikai tad arī strādāt pie šī plāna.”

Turklāt tam visam pa vidu aug vēl nepilnus piecus gadus vecs puisēns Augusts, un atliek tikai izsapņot, kurp ceļi viņu jau kā jaunieti aizvedīs nākotnē. Šobrīd viņam skolotāju dinastija aiz muguras un rotaļlaukums mijas ar ādas apstrādes un akmens kalšanas skaņām.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Uz “Mākslas šķūni” pēc dāvanām

06:28
17.12.2025
31

Šķūnis Pētera Rozenberga Cēsu pilsētas Mākslas skolas    pagalmā nedēļas nogalē bija izgaismots, skanēja mūzika un piesaistīja ikviena garāmgājēja uzmanību. “Mums ir šķūnis, kuru var pārvērst par “Mākslas šķūni”,” saka pedagoģe, Ziemassvētku tirdziņa projekta vadītāja Ilma Strazdiņa. Te skolas audzēkņi agrāko gadu tieši tirdziņam    radītie darbi salikti kā izstādē, izgaismoti. Gleznas, zīmējumi, grafikas, keramika, […]

Jauniešu mājas popularizēšanai rada video

05:16
11.12.2025
94

Cēsīs daudzus gadus darbojas Jauniešu māja, kur jaunajiem cilvēkiem ir iespēja kopā saturīgi pavadīt brīvo laiku, kā arī izaicināt sevi, organizējot dažādus jauniešiem interesantus pasākumus. Jauniešu mājā darbojas arī 12. klases skolniece Annija Līce. Viņa bija aizdomājusies, kāpēc šo vietu neapmeklē vairāk jauniešu, kas tam varētu būt par iemeslu. Un, tā kā viņas vien­audžiem ikdienas […]

Pirmais Vidzemes reģiona konkurss pūšaminstrumentu spēlē

05:11
10.12.2025
130

Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā (AKCMV) norisinājās pirmais Vidzemes reģiona mūzikas skolu audzēkņu konkurss pūšaminstrumentu spēlē “Wenden Wind”. Tajā piedalījās 43 dalībnieki no Vidzemes, tajā skaitā pieci no AKCMV un četri no Jaunpiebal­gas Mūzikas un mākslas skolas. Konkursa nosaukumā simboliski apvienots senais Cēsu pilsētas vārds “Wenden” un pū­šaminstrumentu starptautiskā skanējuma vārds “Wind”, akcentējot gan vietējo […]

Izmest ēdienu, kaitēt videi un radīt zaudējumus sev

05:55
04.12.2025
56

Todien Priekuļu pamatskolā valdīja liela rosība – notika diskusijas, sarunas, meistarklases – , un  viss tikai par pārtiku. Gan to, ko ēdam un neapēdam, bet izmetam atkritumos, gan kā to izmantot ilgāk. Priekuļu pamatskolai ir ekoskolas statuss. Audzēkņi arī ikdienā izzina un cenšas ievērot videi draudzīgas dzīves pamatus. “Skolā ir nopietna pieeja videi un ilgtspējīgiem […]

"Draudzīgie" – skola, kur mācās skolēni un skolotāji

05:51
02.12.2025
196

“Druva” ar Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas (DACVĢ) direktoru Oskaru Kaulēnu un direktora vietnieci izglītības jomā Līgu Piksi-Zvirbuli tiekas, lai runātu par skolas 35. jubileju, bet tieši šajās dienās skolas vadība saņēmusi vairākus apbalvojumus par veiksmīgu darbu. Skolas direktoram piešķirta Cēsu novada pašvaldības “Gada balva izglītībā” kategorijā “Vadītājs-līderis”, bet pēc sarunas uzzinām, ka L. Pikse-Zvirbule […]

Plāceņi un ievārījums no miziņām

05:04
30.10.2025
141

Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi līdzdarbojas Cēsu novada pašvaldības iniciatīvai “Dalies ar pārtiku Cēsu novadā”. Lai Cēsu novadniekos iedzīvinātu apzinātu un arī apzinīgāku attieksmi pret pārtikas atkritumiem, nupat tautā laisto tālruņu lietotni “Whatsapp” un sociālā medija “Facebook” kontu produktu bezmaksas apmaiņai iecerēts papildināt arī ar studentu pārbaudītām ēdienu receptēm, kur sastāvdaļās ir visiem […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
14
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
32
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
45
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
45
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi