Pirmdiena, 15. decembris
Vārda dienas: Johanna, Hanna, Jana

Sapnis par logopēda praksi

Druva
06:04
11.06.2018
168
Jauniete Marte Fotomarta 2

Cēsniece Marta Karele ir apliecinājums, cik svarīgi ir nenobīties mainīt dzīves kursu pat tad, kad šķiet, viss notiek pareizi, bet jēgpilna gandarījuma pietrūkst.

Koša un stilīga blondīne ir tēls, kas vienlīdz labi piestāvētu nelielai mākslas galerijai vai kultūras centram, taču 24 gadus jaunā Marta Karele ir audzinātāja Jāņmuižas pirmsskolas izglītības iestādē. Darba ikdienā risina pasaulīgas sarunas ar trīs līdz četrus gadus vecām radošām personībām. Uzzinot, ka tikai nedaudz vairāk kā pirms gada viņa ieguvusi profesionālo kvalifikāciju Lat­vijas Kultūras koledžā un veiksmīgi iemēģinājusi roku publiskā tēla un reklāmas projektos, vienā no karstākajām maija dienām Cēsu Rožu laukumā aicinu Martu uz sarunu par to, kas jaunai sievietei liek perspektīvu karjeru sabiedrisko attiecību jomā nomainīt pret attiecībām smilšu kastē.

Marta dzimusi Cēsīs, te beigusi vidusskolu. Tālāk – varbūt ne izsapņots, bet visai saprotams šķitis – ceļš uz Rīgu reklāmas un sabiedrisko attiecību studijām koledžā. “Tur valdīja ārkārtīgi radoša atmosfēra, vienmēr kāds gaitenī dejoja vai spēlēja klavieres,” siltās atmiņās par pirmo augstākās izglītības pieredzi dalās jauniete. Aptuveni pusgadu pirms pēdējā mācību gada beigām studentei bija jāizvēlas prakses vieta. Viņa sāka strādāt Digitālā satura mārketinga aģentūrā, kur darbu turpināja vēl neilgi pēc diploma iegūšanas, draudzīgās atmosfēras un vērienīga projekta iedvesmota. Tomēr visai drīz Marta pieķērusi sevi, ka nav gatava ar pilnu atdevi nodoties kārtējiem projektiem reklāmas vai sabiedriskā tēla veidošanā, kaut arī nupat iegūta izglītība, saņemta kolēģu atzinība un šķitusi nodrošināta nākotne. Vēl līdz galam nenojaušot, kā atrisināsies cita dzīves ceļa meklējumi, pēc nostrādāta gada jauniete sirsnīgi atvadījusies no vēlīgā kolektīva ar vārdiem, ka meklēs veidu, kā savā ikdienas darbā varētu nepārprotami kādam palīdzēt. “Man ir vajadzīga atgriezeniskā saite, kad redzu, jūtu un dzirdu, ka tas, ko daru, kādam noder un palīdz,” analizējot savas emocijas, secina pašreizējā bērnudārza audzinātāja. Līdzko tas sajusts, tikpat paš­saprotams kā ceļš pēc vidusskolas uz Rīgu tagad šķitis virziens atpakaļ.

Tā teju jau nākamajā dienā jauniete atgriezās dzimtajās Cēsīs un atklāja ģimenei savu nākotnes plānu – kļūt par logopēdi. “Ve­cāki, protams, bija uztraukušies, vai neesmu bijusi pārāk impulsīva un kā es sevi nodrošināšu,” atceras Marta, kura vecākus mierinājusi, ka viss jau pārdomāts un darbs arī būs, kaut tik lielas pārliecības vēl pašai nebija. Galu galā vecāki atzinīgi novērtējuši izvēlēto logopēda profesiju un atbalsta meitu par visiem 100%. Tā kā pedagoga un logopēda kvalifikāciju reizē iespējams apgūt vien Liepājā, bet tas nozīmētu atkal došanos prom no dzimtās puses, jauniete atrada savu risinājumu – vispirms iegūt pedagoga kvalifikāciju Cēsīs, Latvijas Uni­ver­si­tā­tes Cēsu filiālē, bet pēc tam to papildināt ar logopēdam nepieciešamajām zināšanām un prasmēm. Kopumā šis plāns prasīs gandrīz septiņus gadus, bet tas Martu nebiedē. Pēc pirmā mācību gada universitātē viņa šķiet tikai vēl vairāk iedvesmota.

Lai ne tikai nodrošinātu sev iztiku, bet arī iegūtu spēcīgu praktisko bāzi jaunajām mācībām, apņēmīgā jauniete meklēja darbu kādā izglītības iestādē. “Jāatzīst, man arī bija svarīgi, lai šos gadus es varētu mācīties ne tikai no citiem pedagogiem, bet būt tuvumā arī kādam pieredzējušam logopēdam, lai jebkurā brīdī varētu ko man noderīgu pajautāt,” skaidro pašreizējā pedagoģijas studente.

Vēl precīza plāna par tālu nākotni gan nav, tomēr cēsniece atklāj sapni arī par savu logopēda praksi, kur strādātu ne tikai ar bērniem, bet ar jebkura vecuma pacientiem, kam nepieciešama palīdzība pēc traumām, slimībām vai citiem sarežģījumiem. Ies­pē­jams, logopēdija Martu saistījusi, jo kaut kādā mērā pašai vai kādam no ģimenes ir pieredze speciālajā aprūpē, kaut citās jomās. Pirmo reizi doma par logopēdiju gan ienākusi prātā jau pēc vidusskolas, taču tobrīd kavējis pašas priekšstats par šo darbu, domājot, ka iecerētā profesija prasa noslēgtību, ka darbs ir individuāls, ne komandā.

Kaut arī reizēm vēl piezogoties šaubas par savu īsto vietu, tomēr Marta atzīst, ka no sirds izbauda gan atgriešanos mācību solā, gan iepriekš neiepazīto atklājumu un pārsteigumu prieku kopā ar dau­zonīgajiem trīsgadniekiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Jauniešu mājas popularizēšanai rada video

05:16
11.12.2025
83

Cēsīs daudzus gadus darbojas Jauniešu māja, kur jaunajiem cilvēkiem ir iespēja kopā saturīgi pavadīt brīvo laiku, kā arī izaicināt sevi, organizējot dažādus jauniešiem interesantus pasākumus. Jauniešu mājā darbojas arī 12. klases skolniece Annija Līce. Viņa bija aizdomājusies, kāpēc šo vietu neapmeklē vairāk jauniešu, kas tam varētu būt par iemeslu. Un, tā kā viņas vien­audžiem ikdienas […]

Pirmais Vidzemes reģiona konkurss pūšaminstrumentu spēlē

05:11
10.12.2025
123

Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā (AKCMV) norisinājās pirmais Vidzemes reģiona mūzikas skolu audzēkņu konkurss pūšaminstrumentu spēlē “Wenden Wind”. Tajā piedalījās 43 dalībnieki no Vidzemes, tajā skaitā pieci no AKCMV un četri no Jaunpiebal­gas Mūzikas un mākslas skolas. Konkursa nosaukumā simboliski apvienots senais Cēsu pilsētas vārds “Wenden” un pū­šaminstrumentu starptautiskā skanējuma vārds “Wind”, akcentējot gan vietējo […]

Izmest ēdienu, kaitēt videi un radīt zaudējumus sev

05:55
04.12.2025
51

Todien Priekuļu pamatskolā valdīja liela rosība – notika diskusijas, sarunas, meistarklases – , un  viss tikai par pārtiku. Gan to, ko ēdam un neapēdam, bet izmetam atkritumos, gan kā to izmantot ilgāk. Priekuļu pamatskolai ir ekoskolas statuss. Audzēkņi arī ikdienā izzina un cenšas ievērot videi draudzīgas dzīves pamatus. “Skolā ir nopietna pieeja videi un ilgtspējīgiem […]

"Draudzīgie" – skola, kur mācās skolēni un skolotāji

05:51
02.12.2025
189

“Druva” ar Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas (DACVĢ) direktoru Oskaru Kaulēnu un direktora vietnieci izglītības jomā Līgu Piksi-Zvirbuli tiekas, lai runātu par skolas 35. jubileju, bet tieši šajās dienās skolas vadība saņēmusi vairākus apbalvojumus par veiksmīgu darbu. Skolas direktoram piešķirta Cēsu novada pašvaldības “Gada balva izglītībā” kategorijā “Vadītājs-līderis”, bet pēc sarunas uzzinām, ka L. Pikse-Zvirbule […]

Plāceņi un ievārījums no miziņām

05:04
30.10.2025
136

Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi līdzdarbojas Cēsu novada pašvaldības iniciatīvai “Dalies ar pārtiku Cēsu novadā”. Lai Cēsu novadniekos iedzīvinātu apzinātu un arī apzinīgāku attieksmi pret pārtikas atkritumiem, nupat tautā laisto tālruņu lietotni “Whatsapp” un sociālā medija “Facebook” kontu produktu bezmaksas apmaiņai iecerēts papildināt arī ar studentu pārbaudītām ēdienu receptēm, kur sastāvdaļās ir visiem […]

Skolēni papildina dabas taku barības krājumus

06:03
29.10.2025
99

Cēsu 1.pamatskolas skolēni šoruden sagādā patīkamu pārsteigumu Līgatnes dabas takām. 5.-9.klašu audzēkņu komanda – Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms – rosināja skolas biedrus gādāt pārtiku taku iemītniekiem, aicinot lasīt zīles un dalīties ģimenes dārza ražā. Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms ar skolotājas Ingas Kraftes-Dambes atbalstu piedalījās skolēnu pašpārvalžu konkursā “Brīvprātīgo darbs skolas un […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
25
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
23
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
37
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
41
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
39
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi