Sestdiena, 4. maijs
Vārda dienas: Vizbulīte, Viola, Vijolīte

“Mājās noteikti atgriezīsimies, bet Latvija vienmēr paliks mūsu sirdīs”

Anna Kola
07:04
02.01.2023
30
Ukraini Copy 2

Kharebinu ģimene no Ukrainas par savu pašreizējo mājvietu izvēlējusies Cēsis. Te ir citādi nekā viņu mājvietā Dienvidukrainā, bet sirsnība, ar kādu ģimene uzņemta pie mums, radījusi patiesu saikni.

Piespieda pilsētā iebraukušie tanki

Olga, viņas vīrs Sergejs un meita Jana, kurai ir astoņi gadi, sevi atzīst par draudzīgu un prieka pilnu ģimeni. Taču Olga kļūst domīga, klusa, stāstot, kā nokļuvuši Latvijā. Pirms astoņiem mēnešiem pieņemtais lēmums pamest Ukrainu nav bijis viegls. “Tā noteikti ir gandrīz visiem ukraiņiem. Kaut piedzīvo reālo kara situāciju savu māju tuvumā, izlemt, ka drošāk ir aizbraukt, pamest mājas, vienalga ir ļoti grūti. Realitāte, kas 21.gadsimtā šķiet teju neiedomājama, ka pilsētā iebrauc tanki un krievu karavīri, tomēr mūs piespieda rīkoties un pieņemt šo smago lēmumu .”

Viņa teic, ka brīdī, kad devušies prom, ģimenei bijis pietiekami daudz laika apdomāt, kurp doties, bet, ņemot vērā apstākļus, galvās valdījis juceklis, haoss, bijis grūti racionāli spriest, kas un kā būs labāk. “Daudz bija neskaidrā. Kurp doties? Kas mūs tajā vai citā vietā sagaidīs? Kāda tur būs nākotne? Izvēļu bija pietiekami, jo faktiski visas Eiropas Savienības valstis mūs, ukraiņus, bija gatavas uzņemt. Bet kurā valstī varēs atgūt sirdsmieru? Tādas tobrīd bija domas,” stāsta Olga.

Taujāta par attiecībām ar krieviem šeit un Krievijā kopumā, Olga atkal kļūst domīga un atklāti teic: “ Ukraina vienmēr, visos laikos, Krieviju ir uzskatījusi par savu brāli. Neviens nekad negaida tādu rīcību no sava tuvākā – brāļa. Mani vecāki man sacīja, lai mēs neesam sarūgtināti par to, ka šeit, Baltijas valstīs, arī dzīvo daudz krievu, bet uz šejieni ir atbraukuši arī ļoti daudz ukraiņu. Tādēļ izlēmām, ka vēlamies doties uz Latviju.”

Te saprot ukraiņu ciešanas

Olgas ģimenei gan tobrīd Latvijā nav bijis paziņu. “Kad ieradāmies Rīgā, Ukrainas atbalsta centrā mums iesacīja doties uz Cēsīm. Kad šeit iebraucām, bijām pārņemti patiesi gaišu, pacilājošu emociju! Cēsis ir ļoti, ļoti maza, bet arī ļoti skaista un mājīga pilsētiņa. Mūs uzņēma ļoti sirsnīgi un silti, līdzpārdzīvojot par mūsu tautas ciešanām, tāpēc par vietējiem iedzīvotājiem ir tikai labas domas,” saka Olga.

Drīz pēc ierašanās Cēsīs Olgas vīrs Sergejs atradis darbu uzņēmumā, kas ražo moduļu mājas. Olga un Sergejs abi pēc profesijas ir frizieri, bet vīrs šajā jomā nestrādā. Savukārt Olgai ļoti patīk viņas profesija. “Esmu friziere jau sešpadsmit gadus. Turpinu arvien apgūt jaunas prasmes strādājot un pilnveidojoties,” saka Olga. “Diemžēl pagaidām neesmu atradusi darbu savā profesijā, bet tas man dod daudz laika, ko pavadīt ar meitu. Viņa mācās skolā attālināti un piedalās dažādos pulciņos.”

Jana mācās pirmajā klasē, radošās un arī ļoti aktīvās, kustīgās meitenes aizraušanās ir vingrošana un dejošana. Olga piebilst, ka meita sapņo kļūt par treneri vingrošanā, īpaši viņu saista gaisa akrobātika.

Ukraiņu Ziemassvētki ar dziesmām

Ziemassvētku gaisotnē jautāta par Kharebinu ģimenes tradīcijām, Olga uzreiz uzsver, ka ukraiņiem šo svētku svinēšanas paradumi ļoti atšķiras no pārējās Eiropas tradīcijām. “Mēs Ziemas­­­­­­­­­­­­­­­svētkus svinam tāpat kā citi pareizticīgie kristieši. Ziemas­­­­­­­svētkos vienmēr dodamies apciemot radus vai arī viņi brauc paviesoties pie mums. Radu tikšanās ir obligāts notikums Ziemas­svētkos.” Olga arī uzsver, ka galvenais ukraiņu Ziemas­svētku ēdiens ir kutja – vārīti kvieši ar magoņu sēklām, medu, valriekstiem un rozīnēm -, bet neiztrūkstoši uz mielasta galda ir divpa­dsmit ēdieni.

“Pēc svētkiem ir paraža apciemot vecvecākus, aiznest daļu mielasta, kuri pret to dalās ar dāvanām mazbērniem. Tāpat, protams, Ziemassvētki nav iedomājami bez dziesmām. Bērni vienmēr dzied Ziemassvētku dziesmas un runā dzejoļus, par to no tuvējiem radiem, kaimiņiem saņemot sīkas dāvaniņas. Pastāv ticējums, jo vairāk dziedātāju mājās uzņemat, jo lielāka bagātība un veiksme mājiniekus piemeklēs jaunajā gadā!”

Ņems līdzi mīļas atmiņas

Kharebinu ģimene dzīvojusi Ukrainas dienvidu daļā, Her­sonas pilsētā. Pēc ukraiņu standartiem tā gan ir samērā ne­liela,tikai 300 tūkstoši iedzīvotāju. Stundas brauciena attālumā ir Melnā jūra, vasarās tur ģimene pavadījusi nedēļas nogales.

Olga saka, ka Cēsis šobrīd ir kļuvušas par mājvietu viņu ģimenei un doma par to, ka kaut kad būs jāatgriežas dzimtenē – lai arī pēc tās visi trīs ilgojas – mazliet skumdina, jo būs jāpamet dzīves­vieta šeit. “Ukraina tomēr ir mūsu mājas, un mēs tur noteikti atgriezīsimies. Par Latviju mūsu sirdīs vienmēr paliks siltas, mīļas atmiņas!”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Kūku māksliniece - no vaļasprieka līdz uzņēmējdarbībai

05:10
04.05.2024
5

“Pēc četriem gadiem kā konditore uzņēmumā, saņemot daudz komplimentu un pateicību par izcilajām kūkām, kas bija tieši tādas, kā klienti vēlējās, radās iedvesma pilnveidoties. Sākotnēji mani motivēja meitas, kuras iedrošināja uzsākt savu ceļu un censties vēl vairāk, jo cilvēkiem patika manas kūkas un svētku uzkodas. Tomēr bija svarīgi apdomāt, kā darboties, jo man nozīmīga bija […]

Vērtīgākais – kulturāli kvalitatīva, veselīga vide ģimenei un bērnam tuvu pie dabas

05:15
30.04.2024
268

“Man ļoti patīk, ka Skujene nav pārāk tālu no pilsētas. Gabaliņš ir, tomēr nav pārlieku sarežģīti aizbraukt līdz Cēsīm. Skujene ir diezgan mierīga vieta, sakopta un skaista. Te ir skaisti lauku ceļi, lielāki un mazāki. Tuvu ezeri un upes. Priecē sakoptais pagasta centrs. Cik nu pašvaldība iespēju robežās mēģina organizēt pasākumus un uzturēt teritoriju, tik […]

Par Lielo talku un ne tikai

17:02
28.04.2024
79
1

27.aprīlī norisināsies ikgadējais vides sakopšanas notikums – Lielā talka, kas notiks jau septiņpa­dsmito reizi. Šī gada moto ir “Tīri – zaļi – ilgi!”. Sarunājos ar Cēsu pašvaldības Centrālās administrācijas Īpašumu apsaimniekošanas pārvaldes teritorijas apsaimniekošanas speciālisti SIGNI ĶERPI. Viņa kopš 2021.gada Cēsu novadā ir Lielās talkas koordinatore. -Kā vērtējat Cēsu novadā padarīto? -Katru gadu cilvēki aktīvi […]

Filma par cilvēku, viņa izvēli un laiku

06:15
27.04.2024
99

Antras Cilinskas un Annas Vidulejas filma “Podnieks par Podnieku. Laika liecinieks” skatāma visā Latvijā. Ar filmas režisori un producenti Antru Cilinsku tikšanās notika pēc viena no kino seansiem Cēsīs. Juris Podnieks (1950. gada 5. decembris – 1992. gada 23. jūnijs) ir tā dēvētās latviešu poētiskās kinodokumentālistu skolas jaunās paaudzes spilgtākais un talantīgākais kinooperators, režisors un […]

Patīk darbi, kurus darot nav jāsteidzas

06:02
25.04.2024
47

Jānis Vagulis dienas piepilda ar darbu, rodot arī laiku paslinkošanai, nekā nedarīšanai. “Laukos vienmēr ir, ko darīt, vienmēr kādam vajag piepalīdzēšanu,” viņš saka un piebilst, ka māk visus laukos ikdienā nepieciešamos darbus. Savulaik strādājis dažādās zāģētavās, to sen vairs nav gluži tāpat kā daudzos citos mazos pagastos. Jānis Kaivē dzīvo jau 25 gadus. Pats ir […]

Bērnības vietai atdota sirds

05:45
24.04.2024
141

Daces Kārkliņas dzimtas saknes ir Kaivē. Pati dzīvo Cēsīs, strādā Rīgā, bet par savu vietu sauc Kaivi. Kad vien brīvs laiks, viņa mēro ceļu, lai būtu pie krustdēla, draugiem. “Man bērnība saistās tikai ar Kaivi. Vasaras pavadīju pie krustmātes. Te vienmēr bija, ko darīt un ik dienu notika kas interesants. Bija, protams, jāravē, jāvāc siens, […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
27
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
39
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
27
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
63
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
53
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi