Pirmdiena, 22. jūlijs
Vārda dienas: Marija, Marika, Marina

“Mājās noteikti atgriezīsimies, bet Latvija vienmēr paliks mūsu sirdīs”

Anna Kola
07:04
02.01.2023
37
Ukraini Copy 2

Kharebinu ģimene no Ukrainas par savu pašreizējo mājvietu izvēlējusies Cēsis. Te ir citādi nekā viņu mājvietā Dienvidukrainā, bet sirsnība, ar kādu ģimene uzņemta pie mums, radījusi patiesu saikni.

Piespieda pilsētā iebraukušie tanki

Olga, viņas vīrs Sergejs un meita Jana, kurai ir astoņi gadi, sevi atzīst par draudzīgu un prieka pilnu ģimeni. Taču Olga kļūst domīga, klusa, stāstot, kā nokļuvuši Latvijā. Pirms astoņiem mēnešiem pieņemtais lēmums pamest Ukrainu nav bijis viegls. “Tā noteikti ir gandrīz visiem ukraiņiem. Kaut piedzīvo reālo kara situāciju savu māju tuvumā, izlemt, ka drošāk ir aizbraukt, pamest mājas, vienalga ir ļoti grūti. Realitāte, kas 21.gadsimtā šķiet teju neiedomājama, ka pilsētā iebrauc tanki un krievu karavīri, tomēr mūs piespieda rīkoties un pieņemt šo smago lēmumu .”

Viņa teic, ka brīdī, kad devušies prom, ģimenei bijis pietiekami daudz laika apdomāt, kurp doties, bet, ņemot vērā apstākļus, galvās valdījis juceklis, haoss, bijis grūti racionāli spriest, kas un kā būs labāk. “Daudz bija neskaidrā. Kurp doties? Kas mūs tajā vai citā vietā sagaidīs? Kāda tur būs nākotne? Izvēļu bija pietiekami, jo faktiski visas Eiropas Savienības valstis mūs, ukraiņus, bija gatavas uzņemt. Bet kurā valstī varēs atgūt sirdsmieru? Tādas tobrīd bija domas,” stāsta Olga.

Taujāta par attiecībām ar krieviem šeit un Krievijā kopumā, Olga atkal kļūst domīga un atklāti teic: “ Ukraina vienmēr, visos laikos, Krieviju ir uzskatījusi par savu brāli. Neviens nekad negaida tādu rīcību no sava tuvākā – brāļa. Mani vecāki man sacīja, lai mēs neesam sarūgtināti par to, ka šeit, Baltijas valstīs, arī dzīvo daudz krievu, bet uz šejieni ir atbraukuši arī ļoti daudz ukraiņu. Tādēļ izlēmām, ka vēlamies doties uz Latviju.”

Te saprot ukraiņu ciešanas

Olgas ģimenei gan tobrīd Latvijā nav bijis paziņu. “Kad ieradāmies Rīgā, Ukrainas atbalsta centrā mums iesacīja doties uz Cēsīm. Kad šeit iebraucām, bijām pārņemti patiesi gaišu, pacilājošu emociju! Cēsis ir ļoti, ļoti maza, bet arī ļoti skaista un mājīga pilsētiņa. Mūs uzņēma ļoti sirsnīgi un silti, līdzpārdzīvojot par mūsu tautas ciešanām, tāpēc par vietējiem iedzīvotājiem ir tikai labas domas,” saka Olga.

Drīz pēc ierašanās Cēsīs Olgas vīrs Sergejs atradis darbu uzņēmumā, kas ražo moduļu mājas. Olga un Sergejs abi pēc profesijas ir frizieri, bet vīrs šajā jomā nestrādā. Savukārt Olgai ļoti patīk viņas profesija. “Esmu friziere jau sešpadsmit gadus. Turpinu arvien apgūt jaunas prasmes strādājot un pilnveidojoties,” saka Olga. “Diemžēl pagaidām neesmu atradusi darbu savā profesijā, bet tas man dod daudz laika, ko pavadīt ar meitu. Viņa mācās skolā attālināti un piedalās dažādos pulciņos.”

Jana mācās pirmajā klasē, radošās un arī ļoti aktīvās, kustīgās meitenes aizraušanās ir vingrošana un dejošana. Olga piebilst, ka meita sapņo kļūt par treneri vingrošanā, īpaši viņu saista gaisa akrobātika.

Ukraiņu Ziemassvētki ar dziesmām

Ziemassvētku gaisotnē jautāta par Kharebinu ģimenes tradīcijām, Olga uzreiz uzsver, ka ukraiņiem šo svētku svinēšanas paradumi ļoti atšķiras no pārējās Eiropas tradīcijām. “Mēs Ziemas­­­­­­­­­­­­­­­svētkus svinam tāpat kā citi pareizticīgie kristieši. Ziemas­­­­­­­svētkos vienmēr dodamies apciemot radus vai arī viņi brauc paviesoties pie mums. Radu tikšanās ir obligāts notikums Ziemas­svētkos.” Olga arī uzsver, ka galvenais ukraiņu Ziemas­svētku ēdiens ir kutja – vārīti kvieši ar magoņu sēklām, medu, valriekstiem un rozīnēm -, bet neiztrūkstoši uz mielasta galda ir divpa­dsmit ēdieni.

“Pēc svētkiem ir paraža apciemot vecvecākus, aiznest daļu mielasta, kuri pret to dalās ar dāvanām mazbērniem. Tāpat, protams, Ziemassvētki nav iedomājami bez dziesmām. Bērni vienmēr dzied Ziemassvētku dziesmas un runā dzejoļus, par to no tuvējiem radiem, kaimiņiem saņemot sīkas dāvaniņas. Pastāv ticējums, jo vairāk dziedātāju mājās uzņemat, jo lielāka bagātība un veiksme mājiniekus piemeklēs jaunajā gadā!”

Ņems līdzi mīļas atmiņas

Kharebinu ģimene dzīvojusi Ukrainas dienvidu daļā, Her­sonas pilsētā. Pēc ukraiņu standartiem tā gan ir samērā ne­liela,tikai 300 tūkstoši iedzīvotāju. Stundas brauciena attālumā ir Melnā jūra, vasarās tur ģimene pavadījusi nedēļas nogales.

Olga saka, ka Cēsis šobrīd ir kļuvušas par mājvietu viņu ģimenei un doma par to, ka kaut kad būs jāatgriežas dzimtenē – lai arī pēc tās visi trīs ilgojas – mazliet skumdina, jo būs jāpamet dzīves­vieta šeit. “Ukraina tomēr ir mūsu mājas, un mēs tur noteikti atgriezīsimies. Par Latviju mūsu sirdīs vienmēr paliks siltas, mīļas atmiņas!”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Pārraut apburto loku

06:02
16.07.2024
44

Jauno māmiņu un grūtnieču atbalsta centrs “Madaras”, kas darbojas Liepā, nosvinējis 20 gadu jubileju. Tā darbība organizēta kā ģimenes modelis ar atbilstošu vidi, lai katrai māmiņai veltītu individuālu uzmanību. Šobrīd “Madarās” uzturas septiņas mammas un deviņi bērni, daļa māmiņu ir ar īpašām vajadzībām. Bet šo gadu laikā palīdzēts vairākiem simtiem sieviešu. Teju no pirmsākumiem biedrības […]

Svešumā latviskums uztur garu

08:03
11.07.2024
36

Jāņa Vecozola dzīve metusi dažādus līkumus. “Kā daudziem latviešiem šajos laikos,” viņš saka un piebilst, ka vasarā gribas būt Latvijā. Jānis dzimis un bērnību pavadījis Cēsīs, tad ģimene pārcēlās uz Priekuļiem, tur mācības pamatskolā, tad Jāņmuižas lauksaimniecības skolā, armija, darbs un ģimene Cēsīs. “Strādāju par šoferi, lai tiktu pie dzīvokļa, pārgāju uz celtniecību. Tad sākās […]

Suns māca dzīvot rotaļīgi un dalīties ar to

06:24
08.07.2024
34

 “Kanisterapija ir suņu asistēta terapija. Nereti šķiet, ka tā ir suņa glaudīšana, un dažreiz tā tas arī var izskatīties, taču kanisterapija ir daudzveidīga gan atkarībā no mērķauditorijas, gan suņa,” teic kanisterapijas speciāliste Tamāra Kabakova. “Bērni visbiežāk vēlas suni paglaudīt, pabužināt, samīļot. Tāpēc arī lielos pasākumos ir svarīgi stāstīt, kā ar suni pareizi darboties. Es to […]

Savā īpašajā vietā

07:21
07.07.2024
85

“Kamēr vēl mitrs un neput, zāle jānopļauj,” saka Solvita Jansone un steidz appļaut mājas apkārtni. Viņa atzīst, ka pagaidām vasara ilgstoši nav bijusi tik karsta kā  pērn, bet puķes nācās regulāri un cītīgi laistīt, dārzam gan bija jāpietiek ar rezervēm un rasu. “Lietus bija ļoti vajadzīgs, tagad apkārt    svaigums, viss var augt,” teic Solvita […]

Radošais process kā terapija

05:26
07.07.2024
37

Saruna ar digitālā satura veidošanas un skatuves mākslinieci DĀRTU ZVANERI Daudziem Dārtas vārds noteikti pazīstams caur labskanīgā ķeltu arfas un čella dueta “Infini” skaņām. Ar viņu sarunājāmies par mūzikas ceļu, teātri un to, ka dzīve allaž zina labāk, kas mums vajadzīgs. -Daudzi jūs iepazinuši caur mūziku, bet pati sakāt, ka esat ļoti radoša būtne – […]

Veselīgu matu augšanas noslēpums

14:31
05.07.2024
329

Veselīgu matu veidošana ir kopīgs mērķis daudziem, tomēr bieži vien tas šķiet kā slepenas dārgumu medības ar grūti iegūstamām balvām. Patiesi veselīgu matu pamatā ir ne tikai spīdīgi attēli reklāmās un nemitīgi mainīgās matu kopšanas tendences, bet arī izpratne par to unikālajām vajadzībām un rūpes par tām. Veselīgu matu kopšanas nozīme ir nepārspīlēta; tā nav […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
23
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
17
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
23
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
30
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi