Piebalgas pusē visos laikos bijušas čaklas adītājas. Adītprasme aizvien tiek godāta. Jau vairākus gadus ziemā vecpiebaldzēnietes rīko mācības, lai it kā tik zināmajā adīšanā apgūtu aizvien ko jaunu. Rudenī, piesaistot projekta finansējumu, ciklā “Mūsdienīgi adījumi bez vīlēm” notika septiņas nodarbības.
“Tās beidzās gada nogalē, bet ieinteresētība ir tik liela, ka turpinām un finansējam pašas,” stāsta vecpiebaldzēniete Benita Zvejniece. Apgūt ko jaunu uz nodarbībām nāk ne tikai Piebalgas puses sievas un meitas, brauc arī no Cēsīm, Vaives, Kocēniem, Variņiem.
“Latvieši ir radoši. Ja sāk adīt, tas iepatīkas, gribas aizvien pamēģināt ko jaunu. Domubiedres satiekas, cita citu iedvesmo. Ir tradicionālās lietas, kas balstās etnogrāfijā, bet ikdienā vajag cepures, džemperus, jakas, un tad top tādas kā nevienam,” stāsta nodarbību vadītāja, tautas lietišķās mākslas studijas “Irbe” vadītāja Baiba Pilāne un atzīst, ka ir pat pārsteigta, cik daudzas vēlas iemācīties ko jaunu, cik cītīgi nodarbību dalībnieces pilda mājasdarbus.
“Jāizmanto iespēja kaut ko jaunu pamācīties. Adu visu mūžu, bet tik daudz nezināju, gan dažādus knifus, tehnikas,” saka vecpiebaldzēniete Ligita Jurkāne un atzīst, ka brīnījusies, kā, pārgriežot džemperi, var tikt pie jakas. Ligita stāsta, ka adīt iemācījusi vecāmamma un mamma un šī nodarbe nomierina prātu.
Genovefa Eglīte no Bānūžiem pastāsta, ka daudz adījusi zeķes un cimdus, bet ne džemperus, jakas. “Esmu priecīga, noadīju vesti ar interesantiem pleciem. Kaut kas citāds. Kamēr dārzā netiek, ir laiks adīšanai,” teic Genovefa.
Jaunpiebaldzēniete Raita Stepāne atklāj, ka ir pirmo gadu pensijā un vēlas darīt to, kas patīk. “Nezinu, ko vēl nezinu, un katrā nodarbībā atkal ir kāds jauns raksts, tehnika, ko izmēģinu,” stāsta Raita. Kopā ar Raitu nodarbības apmeklē arī meita Laura. “Atbraucu ciemos pie mammas, tad abas dodamies uz nodarbību. Man vienmēr ļoti paticis adīt. Adu visu, kas vajadzīgs bērniem, arī draugiem, kuri neada,” pastāsta Laura un uzsver, ka ir ļoti svarīgi satikties ar tiem, kuri dara kaut ko līdzīgu, dalīties prasmēs.
Vēl atlikusi viena cikla nodarbība, tad jau pavasaris un darāmi citi darbi. “Pēdējā tikšanās reizē katra rādīsim, ko esam iemācījušās. Noteikti būs daudz skaista,” uzsver B.Zvejniece.
Komentāri