Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Atstāt labo darbu pēdas

Jānis Gabrāns
07:52
27.03.2023
26
Mara Majore Copy 2

Pirms 118 gadiem Čikāgā (ASV) aizsākās Rotari (Rotary) kustība, kas nu jau pasaulē apvieno apmēram 1,2 miljonus cilvēku. Vairāk nekā 200 pasaules valstīs un reģionos darbojas ap 35 tūkstošiem klubu, kurus vieno ideāli, mērķi un ētiskās vērtības. Viņu vidū arī Cēsu Rotari klubs, kuram rit 23. darbības gads. Atbilstoši tradīcijām kluba prezidents mainās katru gadu, tagad šajā amatā jau otro reizi ir Māra Majore – Linē, savulaik “Druvas” korespondente.

– Par Cēsu Rotari klubu varam runāt kā par lielu vai mazu klubu?

– Esam ļoti mazs klubs, tajā oficiāli tikai 12 biedri, bet pēdējā laikā jūtam, ka vairākiem radusies interese par iespēju iesaistīties. Iespējams, nelielais dalībnieku skaits saistās ar stereotipiem par organizāciju, tostarp, ka šī ir slēgta, elitāra kustība, bet tā nebūt nav! Šī nav slēgta kopiena, bet biedri tajā pārsvarā ienāk, saņemot uzaicinājumu. Ja cilvēks izrāda interesi, uzaicinām uz iepazīšanos, pastāstām par sevi, savu darbību. Domāju, pirms dalības kādā organizācijā ikviens grib saprast, vai viņam pieņemamas organizācijas vērtības, darba stils, mērķi. Jāsaprot, ko katrs sagaida. Ja kādam liekas, ka šis ir tāds elitārs klubs, kurā  smalki atrasties, viņš kļūdās.

Pati klubā esmu 11 gadus, sākumā pilnībā neizpratu, ko man nozīmē Rotari, ko varu dot organizācijai. Pagāja vairāki gadi, līdz varēju teikt, ka esmu to sevī pilnībā sajutusi, un tagad droši varu teikt, ka Rotari ir mans stāsts. Organizācijas moto “Pašaizlie­dzīgi kalpot” tiešām ir mans! Kalpot sabiedrībai.

– Ko tas tev nozīmē?

– Darīt labu, negaidot, ka kaut kas par to būs pretī. Vienkārši darīt labus darbus. Protams, visi tam nav radīti, ja cilvēks sevī nejūt šo sūtību, tas nav nekas slikts, viņam ir citi aicinājumi. Varbūt tāpēc mūsu klubā nav simtiem biedru, jo katram jāizvērtē, cik viņš gatavs pašaizliedzīgi kalpot sabiedrībai.

– Kas savulaik pamudināja pievienoties Rotari klubam?

– Pamatideja bija tieši tā, gribējās darīt ko labu, un biju ļoti pagodināta, saņemot uzaicinājumu iestāties. Patiesībā tā ir tāda sākumā neapjaušama sajūta, kad saproti, ka esi viens no lielas starptautiskas organizācijas, kas pasaulē dara milzīgas lietas. Sākot no mazajiem lokālajiem projektiem, no kuriem katrs ir svarīgs, līdz lielajiem, par kuriem pat neaizdomājamies. Piemēram, daļa no mūsu devuma aiziet  pasaules mēroga projektiem, kas saistīti ar dzeramā ūdens nodrošināšanu, analfabētisma likvidēšanu, ir dažādi fondi, kas paredzēti, lai palīdzētu postījumos cietušajiem. Ir milzīgi starptautiski projekti, kuros, ja vien ir spēks, laiks un enerģija, var iesaistīties no ikviena mazā kluba.

– Kā kļūst par kluba prezidentu?

– Rotari kustības simbols ir zobrats, tam ir daudz daždažādu stāstu: par sadarbību, partnerību, par to, ka viens nav karotājs. Arī par prezidentu maiņu, kuri mainās katru gadu, un tas ir ļoti demokrātisks stāsts. Prezidenti mainās ne tikai klubos, bet arī starptautiskajā līmenī.

Biju prezidente 2020. – 2021. gadā, nākamajai reizei vajadzēja būt pēc vairākiem gadiem, bet apstākļi tā iegrozījās, ka man tika piedāvāts, un es piekritu.

– Ko nozīmē būt kluba prezidentam?

– Nav jau kādi noteikti pienākumi, kas obligāti jāizdara. Vari vienkārši būt prezidents, bet man gribējās aiz sevis stāstāt labo darbu pēdas.

Taču stāsts nav tikai par mani, bet par Cēsu klubu kopā, jo visi kopā nolemjam, ko gribam un varam izdarīt. Esmu gandarīta par saviem prezidentūras gadiem. Pirmajā bija mazi darbiņi, bet ceru, ka patīkami un noderīgi, tagad gads patiešām ir labo darbu piepildīts. Cēsu Vēstures un mākslas muzejs mūs uzrunāja atbalstīt grāmatas par zili baltās pasaules valdzinājumu, par fajansa stāstu Latvijā izdošanu. Mēs aicinājām citus Latvijas klubus atbalstīt šo ideju, tā tika sadzirdēta, un tūlīt grāmatai jānāk klajā. Arī tas ir brīnišķīgi, ka var uzrunāt klubus citās pilsētās, atbalstīt kādu ideju, jo visi ir savējie.

Aprīļa beigās Cēsu Bērzaines pamatskolā notiks mākslas konkurss “Kā padarīt šo pasauli labāku”, arī šo pasākumu atbalstām finansiāli un materiāli.

Notiek sadarbība ar Cēsu klīniku, jautājām, vai nevaram palīdzēt Bērnu veselības centra ambulatoro konsultāciju uzgaidāmās telpas labiekārtošanā. Rotari kustībā ir dažādi fondi, sagatavojam projektu, piesaistījām finansējumu, telpa tūlīt būs aprīkota.

Gada nogalē rīkojām pastaigu pa Cēsīm, lai vāktu ziedojumus rotaļlietu iegādei “Drosmes kastei” bērniem, kas ārstējas Cēsu klīnikā. Es būtu laimīga, ja tā paliktu kā kluba tradīcija.

– Aizvadītais gads pagājis arī zem Ukrainas zīmes.

– Protams, arī tam neesam pagājuši garām. Pieslēdzāmies lielajiem Rotari projektiem, citu klubu iniciatīvām, ziedojot naudu medikamentu iegādei Ukrainai. Darī­jām arī paši. No Ziemeļvācijas Rotari klubiem saņēmām ikdienā nepieciešamu mantu sūtījumu, lai tās tiktu Ukrainas kara bēgļiem Cēsu novadā. Paši saņēmām kravas, sašķirojām lietas, paši nogādājām bēgļiem. Šīs tikšanās bija vērtīgas, dažbrīd    daudz asaru, emociju,    bija pat gadījumi, kad ukraiņiem nācās mierināt mūs, jo viņu stāsti ir ļoti skaudri.

– Tātad arī mazs klubs var paveikt daudz.

– Cēsu klubs savos pastāvēšanas gados paveicis ļoti daudz, bijuši lielāki, mazāki projekti. Daudzus gadus esam atbalstījuši jaunos mūzikas talantus. Ir labi, ka prezidenti mainās, jo katrs nāk ar savu domu. Nav jācenšas vienam otru pārspēt, katram jānāk ar savu devumu, savu enerģiju, savu ideju. Maiņas pluss arī tas, ja tu dedz par kādu lietu, agri vai vēlu seko izdegšana, un ir labi, ja nāk cits, kurš gan turpina iesākto, gan dod savu pienesumu.

Lai darītu labus darbus, nav jābūt miljonāram, būtiskāka ir vēlme palīdzēt, ideja, kā palīdzēt. Manuprāt, katrs kaut mazākais devums labās lietās ir svarīgs. Kaut vai ziedots eiro. Man patīk vērot, kā bērni met naudu ziedojumu urnās. Viņiem droši vien patīk naudas iemešanas process, bet tam pamatā ir ļoti svarīgs vēstījums, proti, bērns jau no mazotnes saprot, ka jāpasniedz palīdzīga roka. Mēs taču nekad nevaram zināt, kādu palīdzību kurā brīdī pašiem vajadzēs, bet, ja būsim devuši citiem, būs citi, kuri būs gatavi palīdzēt mums.

Ja runājam par mūsu klubu, noteikti gribētu atzīmēt Kārļa Tomsona devumu, jo, pateicoties viņa aktivitātei, Rotari kustība Cēsīs vienmēr bijusi dzīva, spēcīga, viņš ir lielisks piemērs, cik svarīgi būt pilsoniski aktīvam. Atceros, reiz uz manu jautājumu, kāpēc vajag to visu darīt, viņš atbildēja ar loģisku pretjautājumu – bet kāpēc ne?

– Taisnība, ka ikviens Rotari kluba biedrs var piedalīties jebkura Rotari kluba sanāksmēs jebkur pasaulē?

– Tā ir, ja esi rotarietis, tev ir saik­ne ar visiem rotariešiem pasaulē. Tur ir tāda savstarpējā uzticēšanās jau no iestāšanās brīža. Klubā uzņem ar visu biedru akceptu, tad jaunā biedra vārds tiek reģistrēts starptautiskajos sarakstos. Ja es aizbraucu, piemēram, uz Parīzi un gribu piedalīties tur kluba sanāksmēs vai kontaktēties ar kādu vietējā kluba pārstāvi, viņi uzreiz var pārbaudīt, vai tiešām esmu rotarietis.

Kad Ziemeļvācijas klubi sūtīja palīdzības kravas, viņi gribēja sadarboties tieši ar rotariešiem. Tas ir stāsts par uzticēšanos.

– Vai joprojām tiek uzturēta tradīcija reizi nedēļa visiem kluba biedriem tikties kopīgās pusdienās?   

– Mēdz teikt, ka Rotari ir pasaulē lielākā pusdienu universitāte. Uz kluba pusdienām kā viesus aicinām dažādu profesiju cilvēkus, lai uzzinātu par viņu aktualitātēm, tā arī paši uzzinām ko jaunu, pilnveidojamies.

Varētu jau nepusdienot, bet cilvēkiem taču ir jāēd, un tādi tiek apvienots lietderīgais ar patīkamo, jo kopīgās pusdienas reizi nedēļā ir kluba vienīgās sanāksmes. Tagad esam iemācījušies daudz izdarīt attālināti, tomēr personīgās tikšanās, kopīgi pusdienojot, runājot, ļauj ātrāk nonākt pie kopīgām idejām, ko vēl labu mēs varētu izdarīt. Tas rada arī īpašu vienotības sajūtu, ja sēžam visi ap vienu galdu.

– Kad beidzas prezidentūras termiņš?
– 1.jūlijā mainās visu klubu prezidenti, arī starptautiskie prezidenti. Man atmiņā ir šī gada starptautiskās prezidentes teiktais par to, ka svarīgi aizdomāties, kā mēs izmantosim katru minūti, kas mums, prezidentiem, dota no viena 1.jūlija līdz nākamajam 1.jūlijam. Man tās būs izmantotas ļoti piepildīti. Jā, tas viss prasa laiku,    jāsaka publiski paldies manām kolēģēm darbā, ģimenei, jo daž­kārt nākas tam atņemt kādu brīdi. Ja cilvēks par kādu lietu deg, un par Rotari es šobrīd tiešām de- gu, tas var pārņemt visas domas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
28

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
328

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
34

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
21

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
32
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi