Pirmdiena, 6. maijs
Vārda dienas: Gaidis, Didzis

Starp aizsargiem un uzbrucējiem

Druva
05:18
08.06.2020
16
Nikola 2

Viņas sirdslieta ir pasākumu organizēšana, bet nu jau vairāk nekā sešus gadus savu dzīvi Nikola Kovaļevska (20) saista ar futbolu.

Dzērbenes puses vēji jaunieti 3.klasē “atpūtuši” uz Prie­kuļiem, kur dzīvojusi un skolojusies. Tagad Nikola Biznesa augst­skolā “Turība” studē sabiedrisko attiecību specialitāti, bet brīvos brīžus pavada futbola laukumā.

Kā sākās šī aizraušanās? Ni­kola atklāj: “Brālim krusttēvs ir futbola kluba “Priekuļi” prezidents, kad biju bērns, viņš pie mums bieži ciemojās un stāstīja par šo sporta spēli. Agrāk spēju tikai iztēloties, ka futbola komandā būšu vārtsargs, jo šķita, ka man tas padodas un patīk. Kad mācījos Priekuļu vidusskolas 8.klasē, galvā nemitīgi bija doma par meiteņu futbolu. Es gan nebiju iniciatore sieviešu komandas izveidei, bet satiku līdzīgi domājošas meitenes, kuras arī vēlējās spēlēt futbolu, un “salasījām” komandu.”

Nikola atzīst, ka pirms tam attiecības ar sportu un fiziskām aktivitātēm nebija tās labākās, sporta stundas skolā apmeklējusi nelabprāt. “Kad sāku spēlēt futbolu, viss mainījās un sports kļuva par mīļāko stundu,” atklāj jauniete.

Pirmo treniņu Nikola atceras ļoti labi. Sapulcējušās 20 meitenes, pat vairāk nekā puišu komandā. “Stāvējām visas godīgi vienā līnijā. Bija eiforiska sajūta, jo bijām meitenes ar interesi par futbolu. Protams, laika gaitā skaits treniņos samazinājās, bet tolaik mans sapnis bija spēlēt “lielo spēli” – 11 pret 11,” atminas Nikola.

Šogad aprīlī apritēja seši gadi, kopš Nikola trenējas futbolā. “Ti­kai pagājušajā gadā mana futbola kluba komanda iestājās Latvijas Sieviešu futbola 1. līgā, kur sapnis par “lielo komandas spēli” sāka piepildīties. Tas bija ļoti ilgi gaidīts un lolots. No sākotnējā sastāva gan esam palikušas tikai trīs – es, Everita Kamarūta un Linda Broka -, bet priecājos, ka komandā ir dažāda vecuma meitenes un sievietes. Ar nepacietību gaidām otro sezonu,” stāsta jauniete.

Nikola smaida un atzīst, ka komandā ir universālais kareivis, spēlē dažādās pozīcijās, bet visbiežāk ir centra pussargs – savienojošā saite starp aizsargiem un uzbrucējiem.

Protams, ārkārtējās situācijas ieviešana valstī ir mainījusi treniņu iespējas, bet pirms viltīgā vīrusa pandēmijas futbola treniņi notika trīs reizes nedēļā. Ziemā komandas dalībnieces divas reizes nedēļā apmeklē trenažieru zāli. Nikola priecājas, ka nu ir dota zaļā gaisma komandu sportiskajām aktivitātēm, ir iespēja sanākt visām kopā un trenēties stadionā, ievērojot drošības pasākumus.

“Ja kādreiz man nepatika sports un viss, kas ar to saistīts bija svešs, līdzko izmēģināju spēkus futbolā, esmu iemīlējusi visus citus sporta veidus. Šobrīd es nespēju iedomāties, ko darītu bez sporta. Sportiskas aktivitātes ir liela daļa no manas dzīves, ikdienā esmu ne tikai ar futbola bumbu laukumā, katru dienu ir vēl citi treniņi, es skrienu vai daru ko citu,” stāsta Nikola un atzīst, ka visvairāk tomēr patīk komandas sports, kur nepieciešama taktiskā domāšana, fiziskais spēks un ātrums. “ Esmu iemācījusies strādāt komandā, šī prasme man palīdz ikvienā darbā un mācībās, jo sadarboties jāmāk ne tikai futbola laukumā, arī visās dzīves jomās.”

Uz jautājumu, vai futbols ir sievišķīgs sporta veids, Nikola atbild: “Varbūt dziļi sirdī esmu feministe, bet uzskatu, ka nav tāda sporta veida, kurā nevarētu trenēties sievietes. Pirms nepamēģināsi, nezināsi, kā tas ir. Ļoti daudziem ir stereotipi par sievietēm, kuras spēlē futbolu. Vairums sabiedrības uzskata, ka tas nav sievišķīgs sporta veids, ka sievietes uz laukuma kļūst agresīvas, traumē sevi un pēc tam nevar dzemdēt bērnus. Dzirdēts ir daudz kas! Manuprāt, futbola kluba “Cē­sis/Priekuļi” sieviešu komanda ir labs piemērs, ka tādām runām nav pamata. Lai izceltu sievišķīgumu, mūsu formas ir rozā toņos, mums patīk pucēties un fotografēties. Mēs esam sievietes, kurām patīk futbols, un nebaidāmies kādu arī iedunkāt, ja nepieciešams,” smejas Nikola. Papildinot sacīto, jauniete bilst: “Komandā esmu atradusi draugus un sabiedrotos, tā sajūta ir fantastiska. Es jūtos kā lielā un laimīgā ģimenē. Mēs, komandas meitenes, nepacietīgi gaidām, kad atsāksies spēļu sezona, un priecāsimies par skatītājiem tribīnēs.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Diena skolā ar vecvecākiem

05:05
03.05.2024
66

Priekuļu vidusskolas sākumskolas audzēkņiem bija iespēja aizvadīt skaistu aprīļa nogales dienu kopā ar saviem vecvecākiem. 19.aprīlī pirmajā stundā skolēni bija uzaicinājuši vecmāmiņas un vectētiņus uz klases stundu, mazbērni kopā ar viņiem gatavoja krūzītes paliktnīšus, kas būs mīļa piemiņa no dienas pasākuma, parādīja savu klasi, sarunājās. “Visi bērni no rīta bija saposušies, priecīgi un satraukti, sagaidot […]

Rūpēs par vidi – stādīt kokus

05:11
01.05.2024
53

“Ir idejas, kas briest gadiem, bet zvaigznes “nesastājas” tā, lai tās realizētos. Un tad vienā jaukā dienā viss notiek, jo kāds tomēr tās zvaigznes sabīda, kā vajag,” tā par aizvadīto koku stādīšanas akciju Cēsu Jaunās skolas 4. un 5.klašu skolēniem un viņu vecākiem teic klašu audzinātāja Jolanta Briša. Viņa kopā ar kolēģi, dabas zinību skolotāju […]

Dejotāji atver Laimas dārzu

05:11
01.05.2024
186

Priecīgi un reizē satraukti Cēsu novada dejotāji no pirmās līdz 12. klasei Priekuļos, Vecpiebalgā un Jaunpiebalgā tautas deju kolektīvu koprepertuāra pārbaudē – skatē rādīja, kas apgūts, gatavojoties XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem un lielkoncertam “Es atvēru Laimas dārzu”. Cēsu novadā kolektīvus vērtēja Dagmāra Bārbale – horeogrāfe, XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un […]

Topošajiem mūziķiem iespēja apgūt jaunas un papildināt esošās prasmes

05:12
25.04.2024
55

“Šīs meistarklases ir daļa no pasākumu sērijas, ko veicam kā metodiskais centrs. Šajā reizē tā bija jauno dziedātāju vokālās un skatuves prasmju attīstīšana un koncertmeistaru profesionālā pilnveide,” tā par 15.aprīlī aizvadīto notikumu Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā pastāsta iestādes metodiķe Ija Groza. “Šajā reizē mēģinājām jaunu formātu – vienā telpā, vienā vietā norisinājās gan vokālo […]

Kultūras apmaiņa un ielu māksla. Jaunieši mācās sadarbību un toleranci

10:26
23.04.2024
87

12 jaunieši no Nīderlandes un tikpat Cēsu novada pārstāvju pagājušajā nedēļā darbojās Cēsīs. Viņi tikās projektā “Ielu mākslas spēks 2.0”, kura mērķis ir veicināt izpratni par līdzdalību, sadarbību, toleranci. Kopējā darbā tapa arī kas jauns – ar ielu mākslai raksturīgajiem paņēmieniem apgleznota telpa Jauniešu mājā. “Sākotnējais plāns projektā bija piešķirt jaunas krāsas Jauniešu mājas iekšpagalmam, […]

CVĢ fiziķu komanda iegūst 3.vietu valsts mērogā

05:12
19.04.2024
99

“Pats komandu olimpiādē piedalījos jau trešo reizi, bet šajā gadā veicās vislabāk. Bija ļoti interesanti, sadalījām uzdevumus starp mums pieciem,” par dalību Latvijas Fizikas komandu olimpiādē pastāsta Cēsu Valsts ģimnāzijas (CVĢ) 12.a klases skolnieks Kārlis Driba. “Šoreiz bija daudz komandu, vairāk nekā abās iepriekšējās olimpiādēs, tāpēc tas bija arī zināms izaicinājums. Bija patīkami redzēt starp […]

Tautas balss

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
20
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
15
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Rezultātu gaidām pārāk ātri

12:20
05.05.2024
19
Druva raksta:

“Daži Saeimas deputāti rosina pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu, jo neesot gaidīto ieguvumu. Ļoti dīvains arguments. Ko gan nepilnos trīs gados var tādu paveikt, lai jau būtu redzams būtisks rezultāts? Saprotams, ka pirmajos divos gados apvienotie novadi cits citu tikai iepazina, tapa un dažās vietās vēl top jaunā pārvaldības struktūra, veidojas padziļināta izpratne par kopējo attīstību. […]

Daudznozīmīgās zīmes

12:11
05.05.2024
19
Druva raksta:

“Otrdienas “Druvā” redzamā zīme “70”, kuras stabiņš ir gandrīz horizontāls pret zemi un rāda uz lauka, ne ceļa pusi, varētu būt norāde, ka tur uz tīruma vai tuvīnā mežā strādā 70 cilvēki,” atsaucoties uz aicinājumu vērtēt, ko izsaka neparasti novietotā norāde, versiju pauda lasītājs A.

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
28
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Sludinājumi