Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Mācīties, lai mācītu

Sarmīte Feldmane
11:10
12.10.2023
67
Agra Kornejeva 2

Arta Aleksandra Korņējeva ir skolotāja. Liepas pamatskolā viņa māca matemātiku, inženierzinības, vada robotikas pulciņu.  Pati mācās, lai mācītu fiziku. Viņas vide ir skola, bet aicinājums – mācīties un mācīt.

-  Septembris gada nogrieznī skolotājiem ir jaunā sākums. Pirmais skolas gada mēnesis aizskrējis.

-  Septembrī sākas skolas laiks, ko vienmēr esmu gaidījusi. Dzīve mani tā vedusi, ka visu mūžu esmu pavadījusi skolā – mācoties vai mācot. Studējot domāju, tā arī būs – visa dzīve paies skolā. Vēl man septembris saistās ar skaisto rudeni. Dzīvoju Siguldā, rudens zelta laikā gāju uz pilsdrupām un baudīju ainavu. Šis septembris atnāca ar atkal jauniem uzdevumiem. Bērni gaidīja, kad varēs satikt klases biedrus, skolotāji – skolēnus. Esam satikušies, lai    mācītos, krātu zināšanas.

– Kāds ceļš    aizveda uz pedagoģiju?
– Reiz pusaudzes gados mammai pateikts teikums: “Gribu būt skolotāja!” Mamma mani turēja pie vārda. Man rados nav skolotāju, esmu pirmā, bet bērnībā apkārt bija daudzi skolotāji. Viņi bija tuvi un sirsnīgi, no viņiem paņēmu priekšzīmi dzīvei.
Studēju Lielbritānijā Kings­tonas universitātē. Pati   pēros cauri nātrēm un guvu lielu dzīves pieredzi. Bija neatkarība, mācījos patstāvību. Sākumā viss bija jauns, bija jāpierod, jāapgūst.    Kad studēju, arī strādāju, kolēģi, uzzinot, ka tā ir matemātika, teica: “Matemātika ir universāla valoda, var uzrakstīt vienādojumu, un to sapratīs gan anglis, gan ķīnietis.” Skolotājs matemātiku var mācīt jebkur. Studiju kursā pedagoģija papildus bija trešajā kursā un iegūstot maģistra grādu.

– Ne jau bieži, iegūstot izglītību citur, jaunieši atgriežas.
– Strādāju jaukā skolā un kolektīvā, bet vide nebija mana. Bieži vien sevi pieķēru, domājot, ka daru darbu, par to saņemu algu, bet nav mana vieta. Ir cilvēki, kuri jūtas tāpat, bet viņiem būtiskākais ir, cik nopelni, man ne. Tas bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc atgriezos.

– Kad atgriezāties, par dzīves­vietu izvēlējāties Liepu.
– Kādu laiku nestrādāju, tad piezvanīju uz skolu, direktore uzaicināja uz sarunu un bija pārsteigta, ka man    uz skolu tikai jāpāriet pāri ielai. 20.augustā pirms sešiem gadiem sāku strādāt.

– Strādājāt skolā Lielbritānijā un tad Latvijā, atšķirības lielas?   
-    Ir divas mašīnas, abas brauc, bet katra citāda. Nedomāju, ka var salīdzināt. Anglijā ir gan labas lietas, gan tādas, kuras uzskatu Latvijā strādā labāk. Vispirms man bija jāsaprot, kas kurai klasei tiek mācīts. Sākās kompetenču izglītība.    Pirmajā gadā bija ļoti sarežģīti, katrs pats meklēja metodiskos materiālus, domāja, kā mācīt. Matemātikā    tagad ir pieejami metodiskie materiāli, jau ir arī pirmās grāmatas. Man patika, ka Lielbritānijā visiem skolēniem jau no 1.klases ir formastērpi, tā visi ir vienlīdzīgi, un forma disciplinē. Pie žaketes ir skolas emblēma, un redzams – esmu no tās skolas. Skolas formas un pie tās arī emblēma ir Siguldas ģimnāzijā, kas patīk gan skolēniem, gan vecākiem.

– Kā ieinteresēt un iemācīt bērnam matemātiku?
– Nezinu. Matemātika, tā ir algebra, ģeometrija, pēdējos gados arī statistika. Kā mācīt, tas ir skolotāja ziņā. Pagājušajā mācību gadā viena klase bija ekskursijā dabas takās un gids jautāja: “Ku­ram patīk matemātika?” Koris atbildēja: “Skolotājai Ar­tai!” Sap­ratu, ka  arī viņiem. Esmu jautājusi, vai viņiem patīk matemātika, un runa nav par to, vai padodas vai ne, bet vai patīk. Skolēni atzīst, ka matemātika ir feina. Kā tas notiek, nezinu. Šajā mācību gadā mācu no 6. līdz 9.klasei.

– Matemātika kļūst aizvien sarežģītāka, vai tikai tā šķiet?
– Valsts izglītības satura centra matemātikas mācību satura vecākais eksperts    Jānis Vilciņš teica, ka matemātika atgriežas savā sākumpunktā, jo kādā brīdī tika pazaudēts paskaidrojums, pietika ar darbībām, bija zudusi jēga, sapratne par to, kas tiek darīts. Skolēni mācās ne tikai darbības ar skaitļiem, jāvērtē kopsakarībās – kādu rezultātu iegūsti, ko tas parāda un kā to izmantot. Tā ir domāšanas maiņa. Tā notiek arī citos mācību priekšmetos.

– Reizrēķins tāpat jāzina.
– Bez reizrēķina nekur, tas ir matemātikas labākais draugs. Ir labi, ja zini, kā iegūt rezultātu, bet vēl labāk, ja zini uzreiz. Ir lietas, kas jāzina. Tāpat kā viens ir pazīt burtus, otrs – izlasīt vārdus, bet svarīgākais ir saprast izlasīto.

-    Arī skolā ienāk tehnoloģijas.
– Protams, matemātikā mākslīgais intelekts var palīdzēt, bet vienmēr ir skolotāja jautājums – kā tiki pie rezultāta. Ja apmulst, skaidrs, ka pats nav risinājis.

-   Vairākus gadus vadāt robotikas interešu pulciņu.
– Jaunākajās klasēs skolēniem ir lielāka interese. Maziem bērniem patīk knibināties, kaut ko salikt kopā. Sadalīt klucīšus pareizās kastītēs iemācās bērnudārzā. Var domāt, ka nav taču sarežģīti salikt klucīšus, plāksnītes, bet ne katram pietiek pacietības. Ir konstrukcijas, kuras radot, jāveic nevis desmit, 15 soļi, bet 50 vai 70. Ja grūti nosēdēt mierā, izlasīt instrukciju, bet gribas skriet, tad rezultāta nav.

– Šajos sešos gados skolēni ir mainījušies?
– Vieglāk varētu spriest, ja būtu paralēlklases. Jaunākie grib vairāk darboties, knibināties, bet ne visur un vienmēr to var darīt. Ir grūti nosēdēt stundās.

– Kā matemātiku savienot ar kustībām, kad vairs nevar nosēdēt?
– Ir dinamiskās pauzes, kad sasitam kājas divas reizes, plaukstas trīs reizes, un, lūk, matemātika – attiecība  divi pret trīs.

– Kas pašai patīk matemātikā?
– Tā ir skaista. To redzu visapkārt kā ģeometriju, aritmētiku. Bez matemātikas nekur. Intere­sants fakts – attālums no Zemes līdz Saulei attiecībā pret Saules diametru ir 108, attālums no Zemes līdz Mēnesim attiecībā pret tā diametru arī ir 108. Mate­mātika ir dabas harmonija. Mums apkārt daba ir ļoti skaista.

– Mācāt arī inženierzinības, tas ir jauns mācību priekšmets.

– Tas palīdz veidot dizaina domāšanu un ir tilts    starp dabaszinībām, kas ir līdz 6.klasei, un fiziku 8.klasē. Tā ir praktiska darbošanās. Piemēram, no makaroniem jāuzbūvē drošs tilts. Darot, kļūdoties skolēni saprot, kas un kāpēc notiek, lai sasniegtu rezultātu. Pati apgūstu fiziku, lai varētu to mācīt skolēniem.

– Kāpēc trūkst matemātikas, fizikas, ķīmijas skolotāju?
– Tas ir sarežģīti. Darba slodze un novērtējums. Ir grūti mūsdienās būt skolotājam. Skolotājs ir tas, kurš ieliek nākotnei, bet tas netiek novērtēts. Jautājums, kāpēc tā ir, kad tas notika, kāpēc. Visi taču gājuši skolā, mācījušies.

– Kas jādara, lai skolotāja profesija būtu prestiža?
– Vispirms jau sabiedrības attieksmei jāmainās. Ir uzskats, ka, sēžot mājās, katrs zina labāk nekā tas, kurš dara. Ir pārāk daudz to, kuri grib mācīt, bet negrib nākt un darīt. Kad mācījos skolā, pret skolotājiem bija cieņa.

Aizvien neizprotu, kāpēc skolotājus pieņemts saukt vārdā. Lielbritānijā skolā nostrādāju trīs gadus, bērni nezināja, kāds ir mans vārds, no kurienes esmu. Viņ­iem biju mis Kornejeva, kad gāju prom, skolas avīzē bija raksts, kur pirmoreiz bija minēts, ka esmu Arta Aleksandra no Lat­vijas.  Kad ejam pie ārsta, sakām, ka ejam pie daktera Krū­miņa, Kalniņa, nesakām taču pie daktera Jura vai Andra. Skolās ir pārāk liela familiaritāte. Man bija brīnišķīga matemātikas skolotāja Laga­novska, viņas vārdu neatceros, varbūt arī zināju. Teikt skolotāja Laganovska bija cieņa pret skolotāju. Iespējams, tā ir pārņemta pieredze, bet vai laba? Mēs vidusskolā skolotājus saucām uzvārdos, kad atgriezos, sauca vārdos.

– Esat arī klases audzinātāja.
– Šogad 6.klasei. Savu iepriekšējo klasi aizvadīju. Kas ir audzinātāja? Mamma skolā. Viņi ir manējie.

– Neesat vīlusies profesijā?
– Katrai maizei sava garoza. Te ir mana vide.

– Kā bija iedzīvoties Liepā?
– Viegli. Liepa ir skaista, tā ģeogrāfiski atrodas pateicīgā vietā. Pilsētas drūzmu pazīstu un to negribu. Kāds kolēģis teica: “Zem manām kājām ir betons.” Viņš mīl pilsētu. Zem manām kājām ir zāle.    Skolas kolektīvs pēdējos gados arī mainījies,  ienāk jaunie, ienes citas vēsmas. Esam labs kolektīvs.

– Ko darāt brīvajā laikā?
– Darbs paņem daudz laika. Labprāt lasu. Man patīk klausīties skaistu mūziku, nevis troksni vai skaņu savārstījumu. Šad tad kaut ko uzšuju, kur, starp citu, bez matemātikas neiztikt. Patīk iet pastaigās, vasarā braukt ar laivu. Vienmēr ir, ko darīt.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Veido namiņu, kur vecļaudis jūtas labi

07:32
30.06.2024
66

Cēsu pilsētas pansionātam 12. jūlijā apritēs 30 gadi. Vairāk nekā pusi no šī laika sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes direktore ir Inga Gunta Paegle. -Pansionātam ir 30 gadu jubileja. Kā tas šo gadu laikā mainījies? -Es kā šodien atceros 1994. gada 12. jūliju, kad pansionāts no Glūdas kalna Cēsīs ienāca šeit, Cīrulīšos. Glūdas kalnā istabiņās […]

Mērķis - cilvēkiem palīdzēt atgūt veselību, dzīvesprieku un enerģiju

10:24
27.06.2024
656

Saruna ar holistiskās medicīnas eksperti Ingrīdu Mergupi – Leitlandi -Jums ir interesants uzvārds. Tāds rets – Mergupe. -Manas saknes ir no Mālpils. Tur ir upe Mergupe, un šo uzvārdu nes arī mana dzimta. 1928. gadā vectētiņš Jānis Mergups lika pirmo akmeni dzimtas mājai. Un tā nu arī es izceļojos pa pasauli, apgūstot zināšanas, un vēlāk ar […]

Dzīve enerģētiski spēcīgā vietā – kalna galā

10:12
25.06.2024
275

“Jau četrdesmit gadus strādāju Krimuldas vidusskolā par skolotāju, esmu tur kopš skolas dibināšanas brīža. Man jau ir pensionāres statuss, bet darbu turpinu, pēc diviem gadiem gan došos pavisam pensijā,” tā par sevi stāsta Edīte Kanberga, saimniece Drabešu pagasta Kārļu “Eglainēs”. “Eglaines” ir arī viesu nams un atpūtas bāze, bet Jāņu laiku ģimene aizvada savā lokā. […]

Jāņuzāles klimata pārmaiņās

09:54
25.06.2024
52

Par ziedošām pirmsjāņu pļavām, par trejdeviņu ziedu vainadziņu un dabas norišu izpratni saruna ar zālāju biotopu eksperti Maiju Medni. -Jāņi klāt, brienam pļavās, lai no trejdeviņām puķītēm pītu vainadziņu. Vai to var izdarīt?    -Ar katru gadu to izdarīt ir aizvien grūtāk. Lielāka iespēja saplūkt trejdeviņas jāņuzāles ir bioloģiski vērtīgos zālājos, bet tādi Latvijā ir mazāk […]

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
123

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Maza vieta ar lielu sapni

06:13
17.06.2024
88

Pasaules latviešu mākslas centrs darbu Cēsīs sāka pirms desmit gadiem. To vada Čikāgā dzimušais Kārlis Kanderovskis, kurš jau vairākus gadus dzīvo Cēsīs. Mākslas centra galvenais mērķis ir veicināt mākslas vērtību saglabāšanu, ko radījuši Otrā pasaules kara laikā trimdā devušies latviešu mākslinieki, kā arī ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze. Centrs bez maksas ir atvērts ikvienam un darbojas, […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
18
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi