Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Agrā novecošana aiz cigarešu dūmu plīvura

Druva
18:45
30.11.2023
40
Izskats 2

Cigarešu smēķēšana visai ātri ietekmē cilvēka kopējo izskatu – vizuālas pārmaiņas piedzīvo gan āda un zobi, gan arī mati. Ap acīm veidojas maisiņi, ādas krāsa kļūst pelēcīgi bāla vai nevienmērīgi pigmentēta, ķermeņa āda zaudē plastiskumu, un novērojama ātrāka krunku veidošanās.

Pīpētāja seja

Cigarešu dūmos esošās kaitīgās vielas bremzē kolagēna veidošanos, izraisot novecošanās efektu. Kolagēns nodrošina ādas elastību un tvirtumu, un tā nepietiekamības dēļ āda zaudē elastību un parādās krunciņas. Tādējādi smēķētāji veicina ādas novecošanos un krunciņu veidošanos. Kosmetologi pat mēdz lietot terminu “pīpētāja seja”, ar to apzīmējot seju ar daudzām vertikālām krunciņām ap lūpām, kas izveidojušās cigarešu smēķēšanas dēļ.

Cigarešu smēķēšanas ietekmē mati kļūst plānāki, vairāk lūst un izkrīt, savukārt nagi kļūst trauslāki, nereti iegūstot dzeltenīgu nokrāsu. Cigarešu dūmos esošās vielas sašaurina asinsvadus, līdz ar to mati un nagi mazākā daudzumā saņem nepieciešamās barības vielas un skābekli.

Mazāk vitamīnu

Smēķējot cigaretes, samazinās E vitamīna daudzums organismā. Esot pietiekamā daudzumā, E vitamīns uztur normālu ādas mitruma līmeni un veicina tās dabiskās aizsargspējas. Savukārt E vitamīna nepietiekamība var pastiprināti veicināt sausas ādas veidošanos.

Cigaretes ir arī viens no izplatītākajiem iemesliem zobu dzeltēšanai un nepatīkamai smakai no mutes. Cigarešu dūmi izraisa dažādas mutes dobuma veselības problēmas, tostarp veicina smaganu iekaisumu un jutīgumu.

Pētījumos ir konstatēts, ka nesmēķētāju miegs ir četras reizes kvalitatīvāks nekā smēķētājiem. Cigarešu lietotāju miegs ir trauslāks, un tāpēc viņi salīdzinoši biežāk nav kārtīgi izgulējušies, kas var negatīvi ietekmēt pašsajūtu un garastāvokli.

Liekais svars un hormonālas pārmaiņas

Parādās arī saikne starp smēķēšanu, aptaukošanos, sliktu uzturu, zemāku sociāli ekonomisko stāvokli un fizisko aktivitāšu trūkumu. Turklāt smēķētājiem, kas izsmēķē lielu skaitu cigarešu, vidēji ir konstatēts lielāks svars nekā tiem, kas smēķē mazāk cigarešu.

Cigarešu smēķēšana ietekmē virsnieru hormonu un dzimumhormonu veidošanos. Sievietēm, kuras smēķē, ir augstāka vīrišķo dzimumhormonu koncentrācija, savukārt vīriešiem smēķēšana pazemina testosterona koncentrāciju. Šīs hormonālās izmaiņas var pastiprināt aptaukošanos vidukļa rajonā.

Atmetot cigarešu lietošanu, uzlabojas asinsrite, skābekļa un uzturvielu piegāde, tāpēc izskats var visai ātri uzlaboties. Tomēr pats smēķēšanas atmešanas process nav viegls, jo grūtības rada ne vien nikotīna abstinence, bet daudziem pietrūkst arī cigaretes radītās sajūtas mutē. Ļoti bieži bijušie smēķētāji šīs sajūtas mēģina aizvietot ar biežāku našķošanos vai meklē citus veidus, kā gūt līdzīgu apmierinājumu. Tie, kuri nevar vai nevēlas atmest, cigaretes mēdz aizvietot ar bezdūmu alternatīvām, kurās nav degšanas procesa un kuras nerada cigaretēm līdzīgus dūmus. Bezdūmu alternatīvām var būt mazāka ietekme, jo tās izdala mazāk kaitīgo vielu salīdzinājumā ar cigaretēm, tomēr arī to lietošana nav bez riska. Tāpēc labākais risinājums vienmēr ir pilnīgi smēķēšanas atmešana.

Domājot par smēķēšanas atmešanu, svarīgi ir atrast laiku hobijam vai fiziskām aktivitātēm. Kustēties ir ieteicams pēc iespējas vairāk, un katrs var izvēlēties sev piemērotākās aktivitātes, kas sniedz lielāko prieku un gandarījumu. No vienkāršām pastaigām līdz komandu sporta nodarbībām. Kustības palīdz saglabāt formu un mazina stresu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Veido namiņu, kur vecļaudis jūtas labi

07:32
30.06.2024
66

Cēsu pilsētas pansionātam 12. jūlijā apritēs 30 gadi. Vairāk nekā pusi no šī laika sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes direktore ir Inga Gunta Paegle. -Pansionātam ir 30 gadu jubileja. Kā tas šo gadu laikā mainījies? -Es kā šodien atceros 1994. gada 12. jūliju, kad pansionāts no Glūdas kalna Cēsīs ienāca šeit, Cīrulīšos. Glūdas kalnā istabiņās […]

Mērķis - cilvēkiem palīdzēt atgūt veselību, dzīvesprieku un enerģiju

10:24
27.06.2024
657

Saruna ar holistiskās medicīnas eksperti Ingrīdu Mergupi – Leitlandi -Jums ir interesants uzvārds. Tāds rets – Mergupe. -Manas saknes ir no Mālpils. Tur ir upe Mergupe, un šo uzvārdu nes arī mana dzimta. 1928. gadā vectētiņš Jānis Mergups lika pirmo akmeni dzimtas mājai. Un tā nu arī es izceļojos pa pasauli, apgūstot zināšanas, un vēlāk ar […]

Dzīve enerģētiski spēcīgā vietā – kalna galā

10:12
25.06.2024
275

“Jau četrdesmit gadus strādāju Krimuldas vidusskolā par skolotāju, esmu tur kopš skolas dibināšanas brīža. Man jau ir pensionāres statuss, bet darbu turpinu, pēc diviem gadiem gan došos pavisam pensijā,” tā par sevi stāsta Edīte Kanberga, saimniece Drabešu pagasta Kārļu “Eglainēs”. “Eglaines” ir arī viesu nams un atpūtas bāze, bet Jāņu laiku ģimene aizvada savā lokā. […]

Jāņuzāles klimata pārmaiņās

09:54
25.06.2024
52

Par ziedošām pirmsjāņu pļavām, par trejdeviņu ziedu vainadziņu un dabas norišu izpratni saruna ar zālāju biotopu eksperti Maiju Medni. -Jāņi klāt, brienam pļavās, lai no trejdeviņām puķītēm pītu vainadziņu. Vai to var izdarīt?    -Ar katru gadu to izdarīt ir aizvien grūtāk. Lielāka iespēja saplūkt trejdeviņas jāņuzāles ir bioloģiski vērtīgos zālājos, bet tādi Latvijā ir mazāk […]

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
123

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Maza vieta ar lielu sapni

06:13
17.06.2024
88

Pasaules latviešu mākslas centrs darbu Cēsīs sāka pirms desmit gadiem. To vada Čikāgā dzimušais Kārlis Kanderovskis, kurš jau vairākus gadus dzīvo Cēsīs. Mākslas centra galvenais mērķis ir veicināt mākslas vērtību saglabāšanu, ko radījuši Otrā pasaules kara laikā trimdā devušies latviešu mākslinieki, kā arī ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze. Centrs bez maksas ir atvērts ikvienam un darbojas, […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
19
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi