Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Pozitīvo ieguvumu ir ļoti daudz

Jānis Gabrāns
10:39
29.08.2018
17

Latvijā turpinās pēdējo gadu vērienīgākās militārās mācības “Namejs 2018”, kurās piedalās vairāk nekā 10 tūkstoši dalībnieku – Latvijas un sabiedroto spēku karavīri un zemessargi, rezerves karavīri, brīvprātīgie rezervisti, Aizsardzības ministrijas darbinieki un Iekšlietu ministrijas struktūru personāls – policisti un robežsargi.

Militāro mācību “Namejs 2018” vadītājs, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš norāda, ka ar mācībām noslēdzas Latvijas bruņoto spēku četru gadu militāro mācību cikls, tās parādīs, cik lielā mērā bruņotie spēki un citas valsts struktūras gatavas izpildīt valsts aizsardzības uzdevumus. Viņš uzsver arī Zemessardzes milzīgo lomu mācībās, sakot paldies visiem zemessargiem un uzņēmējiem, kas atbalsta savus darbiniekus – zemessargus, ļaujot piedalīties mācībās: “Atbalstot savus darbiniekus, jūs sniedzat vistiešāko ieguldījumu valsts aizsardzībā un Nacionālajos bruņotajos spēkos. Tieši Zemessardze ir valsts aizsardzības pamats, jo demonstrē Latvijas pilsoņu vēlmi veltīt savu brīvo laiku, iesaistoties valsts aizsardzībā.”

Dalību mācībās noslēguši Zemessardzes 2.Vidzemes brigādes karavīri un zemessargi. Bri­gādes komandieris, pulkvedis Ma­reks Ozoliņš “Dru­vai” norādīja, ka ar šīm mācībām arī Ze­mes­sardzei noslēdzās četru gadu apmācības cikls un aizvadītā nedēļas nogale parādīja, ko 2.Vidze­mes brigāde noteiktu uzdevumu izpildē spēj izdarīt: “Bijām iesaistīti vairākās mācību fāzēs, atbalstījām Valsts policiju mācībās “Nemieri” Valmierā, kā arī sniedzām palīdzību Valsts robežsardzei robežkontroles pastiprināšanai. Arī mums pašiem notika plašas mācības, kur trenējāmies aizsardzības operāciju veikšanā, kā arī sadarbībā ar sabiedrību.”

M. Ozoliņš norāda, ka Zemes­sardzes vienībām ir svarīgi iesaistīties kopējās mācībās, jo sekmīgā valsts aizsardzībā visiem jādarbojas, vienota mērķa vadītiem: “Kad visiem ir viens uzdevums, labi sajūtam, ka viss strādā kā vienots mehānisms. Mums jāspēj orientēties, kas un kur notiek, kā ar savām darbībām varam ietekmēt un palīdzēt uzdevumu izpildē. Tas plašums darbībā un domāšanā ir pavisam citāds nekā viena bataljona vai pat brigādes mācībās. Tas attiecas ne tikai uz zemessargiem, bet visu līmeņu komandieriem, kuriem jāsaprot, ka ir noteikts uzdevumus, kas jāpaveic noteiktā laikā, noteiktā telpā, un tā sekmīga izpilde nozīmē, ka arī citi iesaistītie paspēs sagatavoties un izpildīt savus uzdevumus.

Lielākais ieguvums no šīm mācībām ir izvērtēšanas, analizēšanas process, kas seko, mācībām noslēdzoties. Tad varam saprast, kas izdevās, kas ne, kur nākamreiz varam būt labāki.”

Mācības ļoti uzskatāmi parādījušas sabiedrības lielo atbalstu NBS, Zemessardzei. Vidzemē aktīvā mācību fāze notika nedēļas nogalē, kad zemessargi un karavīri vingrinājās aizkavēšanas un aizsardzības operācijās uz Vi­dze­mes autoceļiem. Šajās mācībās “pretiniekus” spēlēja Igaunijas bruņoto spēku karavīri, tāpēc pirms mācībām iedzīvotājiem tika izplatītas lapiņas ar informāciju un aicinājumu, pamanot pretiniekus, viņu tehniku, zvanīt uz norādīto numuru. Atskanējuši neskaitāmi zvani, cilvēki nemitīgi informējuši par igauņu pārvietošanos. Vērts atzīmēt, kādu svētdien Smiltenē, kur notika noslēguma parāde, dzirdētu sarunu, kurā kāda sieviete stāstījusi otrai, ka iepriekšējā dienā mežā nevis sēņojusi, bet igauņus meklējusi.

“Šāds sabiedrības atbalsts ir liels veiksmes stāsts,” norāda M. Ozo­liņš. “Apzinoties, ka visu nespējam zināt, centāmies iesaistīt sabiedrību, paraudzīties, kāda ir iedzīvotāju modrība par notiekošo apkaimē, un rezultāti bija pārsteidzoši labi. Mūsu pretinieku pārvietošanās mums bija labi zināma, varējām izdarīt secinājumus, kur un kad viņi ir sagaidāmi.”

Tas uzskatāmi apliecina sabiedrības uzticību Zemessardzei, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem kopumā. Sabiedrība iesaistās gan tieši, kļūstot par zemessargiem, apgūstot militārās iemaņas, gan netieši, informējot par notiekošo apkaimē.

“Vēl viens ieguvums, ka sajutām atbalstu no uzņēmējiem, kuri tika uzrunāti sniegt palīdzību civilo resursu mobilizācijā. Arī tas ir veids, kā sabiedrība var atbalstīt valsts aizsardzību, ļaujot izmantot savus resursus – autotransportu mūsu tehnikas transportēšanai, smago tehniku – taktisko uzdevumu izpildei vai celtniecības materiālu izmantošanu ceļu bloķēšanai. Uzskatāmi pierādījās, ka atbalsts ir ne tikai teorētisks, proti, uz papīra uzlikts, bet reāls. Gribu paldies teikt Cēsu uzņēmumam “Dankers un partneri”, Priekuļu uzņēmumam “Vidzemes bloks”, Alūksnes novada uzņēmumam “Aim Auto” un valsts akciju sabiedrībai “Latvijas au­toceļu uzturētājs”.

Sabiedrības atbalsts parāda, ka ejam uz to ideālo formu, kurā visi ir iesaistīti valsts aizsardzībā. Var teikt, ka pozitīvo ieguvumu šajās mācībā ir ļoti daudz, gan zemessargu paveiktais, gan sabiedrības un uzņēmēju atbalsts. Var droši teikt, ka viss virzās uz pozitīvo pusi,” norāda M. Ozoliņš.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Lielo puiku spēles

09:54
17.12.2025
20

Brīvdienā caurskatot ziņu virsrakstus internetā, uzmanību piesaistīja informācija vietnē “Tvnet.lv”, kas vēstīja: ”Eiropas Savienība (ES) ir jālikvidē, lai pārvaldību nodotu atsevišķām valstīm, paziņojis “Space X” dibinātājs un uzņēmuma “Tesla” īpašnieks miljardieris Īlons Masks, kuram Eiropas Komisija (EK) nesen piemēroja sodu 120 miljonu eiro apmērā. “ES ir jālikvidē, un suverenitāte jāatdod atsevišķām valstīm, lai valdības varētu […]

Pasmejies par sevi pats

15:12
15.12.2025
32

Neesmu nekāds izņēmums, gribas un gribas to pasauli kritizēt, pasūkstīties, pažēloties, pavaimanāt. Ja tam visam vēl ir klausītāji, vēl labāk – piekritēji -, ko gan vairāk vēlēties! Šajā ziņā labāka temata kā “Kad mēs augām, tad tā negāja!” nav. Tomēr bieži vien jāatzīst – vaina jau ir arī manī pašā, jo nespēju tam laikam skriet […]

Arvien "liesākā" veselības aprūpes pieejamība

15:11
14.12.2025
34
1

Domāju, tāpat kā es, ne viens vien novadnieks brīdī, kad ir bijis jātiek pie kāda veselības aprūpes speciālista, ir secinājis, ka vai nu jāgaida ilgāk nekā līdz šim, vai arī šogad nemaz pie tā vairs nav iespējams tikt, jo kvotas vienkārši beigušās. Tur, kur kādreiz izmeklējumu varēja saņemt uzreiz, tagad labākā gadījumā rinda ir tikai […]

Kā Putins pasauli dancināja

15:10
13.12.2025
35

Atceraties, kā Sprīdītis, pūšot stabulē, velnu dancināja? Tā vien šķiet, ka Vladimirs Putins ir ticis pie Sprīdīša stabules un varen izbauda, ka visi pārējie aizgūtnēm dejo, nespēdami pašu spēkiem apstāties, kamēr vien viņš tajā pūš. Un kārdinājums turpināt pūst ir visnotaļ liels, lai rimtos, jo šī iegūtā varas sajūta ir pārāk patīkama. Tā, protams, nav […]

Drūms. Dzirksteles skrien gaisā

12:20
10.12.2025
40

“Joprojām drūms. No mākoņiem var pat smidzināt… Kļūst nedaudz siltāks, temperatūra celsies līdz piektdienai,” tās ir iepriekšējo divu dienu ziņas no meteo portāla. Nu var teikt, patiesas, pārbaudītas dzīvē. Par laikapstākļiem katru dienu var dzirdēt gana pretrunīgas prognozes. Bet ar tām ir arī viens liels labums: ja man vienalga – līst vai spīd saule-, pagaidīšu […]

Vai iespējami Ziemassvētki bez svētku eglītes

11:58
07.12.2025
38

Dodoties pārgājienā un kopā ar pārējiem dalībniekiem aplūkojot pa ceļam redzamās egles, kas bija cietušas no egļu astoņzobu mizgrauža un nokaltušas, aizrunājāmies, vai iespējams, ka pēc pārdesmit gadiem egļu vairs nebūs. Un manā prātā pazibēja doma – bet kā tad Ziemassvētki bez eglītes?Svētdien otrā Advente. Pil­sētās un pagastos izrotātas pirmās svētku egles. Svētku skaistules jau […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
14
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
32
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
45
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
45
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi