Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Kā apturēt Krieviju?

Sallija Benfelde
06:09
07.04.2022
30

Svētdien, 3. aprīlī, visas pasaules ziņu aģentūras un medijus aplidoja foto un video no Krievijas okupantu atbrīvotajām Kijivas piepilsētām: Bučas, Irpiņas un vēl dažām citām apdzīvotām vietām.

Jāpiebilst, ka otrdien, 5. aprīlī, Ukrainas Ģenerālprokuratūra paziņoja par to, ka kopš Krievijas iebrukuma 24. februārī Ukrainā bojā gājuši 165 bērni.

Pasaules valstu līderi, arī NATO ģenerālsekretārs atklāti notikušo sauc par šausmām un slaktiņu. Eiropas Savienība, arī ASV ir gatavas nākamajai sankciju kārtai. ASV prezidents Džo Baidens pirmdien, 4. aprīlī, aicināja tiesāt Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par kara noziegumiem. Baidens ar šādu paziņojumu nāca klajā pēc Krievijas karaspēku pastrādāto zvērību atklāšanās Bučā un citās īslaicīgi okupētajās Ukrainas pilsētās.

Savukārt bijušais ASV armijas komandieris Eiropā, atvaļinātais ģenerālis Bens Hodžess uzskata, ka nākamo trīs nedēļu laikā Ukrainai ir iespēja piežmiegt Krieviju un partneriem ir jāpalīdz Ukrainai iet uz priekšu un apgriezt Krievijai sprandu. Viņš aicina steidzami piegādāt Ukrainai visu, ko tā prasa. “Ja mēs nepalīdzēsim, krievi sāks atgūties, pievedīs munīciju, viņi sapratīs, ko dara nepareizi, un mēģinās īstenot jaunu uzbrukumu. Tādēļ mēs tieši šobrīd atrodamies šīs kampaņas kritiskajā stadijā,” intervijā ukraiņu tīmekļa televīzijas kanālam TSN uzsvēra Hodžess.

Vēl pirms notikušo zvērību atklāšanas Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs 2022. gada 1. aprīlī Igaunijā, Tallinā, starptautiskā konferencē “Mazās valstis ANO Drošības padomē, strādājot miera labā, lai pārvarētu kara postu”, vērsa uzmanību uz nepieciešamību steidzami reformēt ANO Drošības padomi, kurā Krievija kā pastāvīgā tās locekle destruktīvi bloķē lēmumus un virza rezolūcijas pašas īstenotās karadarbības kontekstā.

Jāpiebilst, ka Krievijas Aizsar­dzības ministrija foto un video no Bučas un citām vietām nosauca par viltus vēsti un provokāciju, jo tie esot organizēti foto un videoieraksti, patiesībā tur neesot mirušu cilvēku. Vēl vairāk, svētdien, 3. aprīlī, pieprasīja sasaukt ANO Drošības padomes sēdi, lai izskatītu šos apmelojumus, kurus esot izteikuši ukraiņu radikāļi. Tiesa gan, vēl dažas dienas pirms šī paziņojuma Krievijas Aizsardzības ministrija publicēja informāciju, ka Krievijas jūras flotes kājnieki veicot “tīrīšanas” specoperāciju Kijivas apgabalā.

Ukrainas prezidents Volodi­mirs Zelenskis notikušo sauc par genocīdu, un viņa vērtējums ir skarbs: “Tika nogalināti simtiem cilvēku. Spīdzināti, sodīti ar nāvi. Līķi uz ielām. Mīnētas teritorijas. Pat mirušo ķermeņi tika mīnēti! Mūsu zemē pabija koncentrēts ļaunums. Slepkavas. Bendes. Var­mākas. Marodieri, kuri sevi sauc par armiju, kuri pelnījuši tikai nāvi pēc tā, ko viņi pastrādājuši. Lūk, tā tagad tiks uztverta Krie­vijas valsts. Tas ir jūsu tēls. Jūsu kultūra un cilvēciskais tēls ir gājuši bojā kopā ar ukraiņiem un ukrainietēm, pēc kuriem jūs atnācāt.”

Vēl skarbāks ir Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Mihails Podoļaks: “Ļoti ievērojami un visiem zināmi vakardienas un šodienas “Eiropas līderi”, labi paēduši un mierīgi guļoši savās gultās, simti aktīvo eiropolitiķu – vai jums nav vēlēšanās uzmanīgi paskatīties uz šo 21. gadsimta elles foto arhīvu, ko krievi sarīkojuši Kijivas apgabalā? Gribējāt 21.gs. Srebreņicu? Saņēmāt? Ap­mierināti? Gribējāt Treblinkas reinkarnāciju, atbalstot “krievu pasauli”? Gribējāt atcerēties, ko nozīmē elles šausmas krematorijās, kur dzīvus sadedzina cilvēkus tāpēc, ka viņi ir ukraiņi? Atkal mēģināsit novērsties? Organizēsit kārtējo samitu, lai paustu rūpes un nosodoši pakratītu galvu?”

Notikušais Ukrainā ir šokējošs un šausmīgs, bet vai tik negaidīts?

Lielbritānijas ārējā izlūkdienesta MI6 vadītājs Ričards Mūrs uzskata, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina plāni jau sākotnēji ietvēruši civiliedzīvotāju mas­veida slepkavības. Mūrs šādu viedokli paudis tvītā, atbildot uz Lielbritānijas ārlietu ministres Lizas Trasas aicinājumu saukt pie atbildības tos, kas vainojami Krievijas karaspēka pastrādātajās zvērībās Bučā, Irpiņā un citviet Ukrainā.

“Mēs zinām, ka Putina iebrukuma plāni ietvēra armijas un izlūkdienestu īstenotas masveida slepkavības,” norādīja Mūrs, piebilstot, ka ziņojumi par civiliedzīvotāju slepkavībām ir šausminoši. Aizsardzības un drošības eksperts Džeks Vatlings raidorganizācijai BBC norādīja, ka civiliedzīvotāju masu slepkavības, līdzīgi kā Bučā, varētu būt plaši izplatītas Krievijas karaspēka okupētajās Ukrainas teritorijās. “Viņi tāpat rīkojās Afganistānā. Viņi tāpat darīja Čečenijā un Otrajā pasaules karā. Es domāju, ka tas būs ļoti plaši izplatīts,” prognozēja Vatlings.

Īsi sakot, tas ir ierastais Krievijas armijas stils, bet par Čečeniju un arī par Sīriju vismaz Eiropa īpaši neuztraucās, jo tas likās tālu un citā pasaulē. Tāpat arī jāpiekrīt Latvijas ārlietu ministram, ka ir nepieciešama ANO Dro­šības padomes reforma. Jau­tājums tikai, kā to izdarīt? Un vai Putina drauga Viktora Orbāna uzvara paralmenta vēlēšanās netraucēs ES un arī NATO lēmumu pieņemšanu? Putins jau apsveicis savu draugu ar viņa partijas uzvaru parlamenta vēlēšanās un paudis cerību uz saišu tālāku stiprināšanu. Bet Orbans jau paziņoja savu ienaidnieku sarakstu, un tajā ir gan Brisele, gan Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Manuprāt, vienīgais veids, kā apturēt Krieviju, ir tās pilnīga kapitulācija un visu sankciju un prasību īstenošana pret kapitulējušu nacistu agresoru. Vai tas ir iespējams bez NATO? Vai cena nebūs Ukrainas un ukraiņu iznīcināšana un valsts “noslaucīšana no zemes virsas”? Pat Putina nāve vai demisija neko nemainīs, jo tā ir ir sistēma, kurā vienam cilvēkam ir vairāk simboliska nozīme, turklāt ir diezgan liela pārliecība, ka liela daļa Krievijas iedzīvotāju atbalsta šādu sistēmu, jo ir tā programmēti gadu desmitiem. Kārtējā nosodīšana un runāšana neko tiešām nemainīs. Ir jārīkojas. Pretējā gadījumā agrāk vai vēlāk notiks tas, par ko kara sākumā brīdināja Zelenskis, sakot, ka pēc tam, kad būs kritis pēdējais Ukrainas karavīrs, Putins klauvēs arī pie tavām durvīm. Un nebūs vairs tālāku un tāpēc drošāku valstu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
20

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
23
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi