Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Starp skaitļiem, faktiem un propagandu

Sallija Benfelde
13:02
21.04.2022
46

Otrajās Lieldienās Ukrai­nas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka kopš kara sākuma nogalināti vismaz 205 bērni un vēl vairāk nekā 362 guvuši dažādus ievainojumus. Ukrainā ziņās ir publiskots arī cits skaitlis – kopš kara sākuma ievainojumus ir guvuši 560 bērni. Savukārt Ukrainas Drošības dienests kopš brīža, kad 15. martā stājās spēkā likums par kriminālatbildību saistībā ar kolaboracionismu, ir noskaidrojis vairāk nekā 2500 kolaborantu. Pēc Krievijas pilna apjoma iebrukuma Ukrainā 24.februārī ar kolaboracionismu tiek saprasta apzināta, brīvprātīga un tīša sadarbība ar Krieviju, darbojoties tās interesēs pret Ukrainu. Protams, šie skaitļi visu laiku mainās un jāpiebilst, ka precīzu skaitļu šobrīd nav un nevar būt, jo nav zināmi visi bojā gājušie – daudzi joprojām atrodas zem drupām, turklāt cilvēki iet bojā katru kara stundu. Tomēr fakts – Krievija ir iebrukusi Ukrainā un notiek karš – nemainās.

Tikmēr Krievijas propaganda neklusē, un visā paziņojumu un apgalvojumu jūrā zaudēt priekšstatu par to, kas un kā notiek, ir pavisam viegli.
Propagandu par radioaktivitāti sarunā ar žurnāla “Rīgas Laiks” galveno redaktoru filosofu Uldi Tīronu nosauca krievu žurnālists, pagājušā gada Nobela Miera prēmijas laureāts Dmitrijs Mura­tovs, un sacīja, ka Krievijas patrio­tisma īpatnība ir naids pret citiem, nevis mīlestība pret savu zemi. Raugoties Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret karu Ukrainā, jāteic, ka tas ir padarījis redzamāku to sabiedrības daļu, kuri atbalsta Krieviju un tās režīmu, un labāk ļauj redzēt arī tās pēdas, ko Krievijas propaganda atstājusi cilvēku prātos.
Latvijas Televīzijas raidījums “Kas notiek Latvijā?” vairākas reizes ir pasūtījis aptauju par Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret karu Ukrainā, ko Putina režīms joprojām spītīgi dēvē par “militāru operāciju”. Jāteic, iedzīvotāju attieksme nav būtiski mainījusies, marta otrajā pusē Ukrainu kopumā atbalsta 65,2 procenti iedzīvotāju. Raugoties uz Krievijas atbalstītāju skaitu, tas neliekas biedējošs – šajā karā Krieviju atbalsta 7,9 procenti Latvijas iedzīvotāju. Aina paveras biedējošāka, ja aplūko latviešu valodā un krievu valodā runājošo attieksmi – Ukrainu atbalsta 87 procenti iedzīvotāju, kuru sarunvaloda ģimenē ir latviešu, bet Krieviju joprojām atbalsta 21 procents to, kuru sarunvaloda ģimenēs ir krievu, un šis skaitlis ir gandrīz nemainīgs kopš 3. marta, jo par vienu procentu pieaugušais atbalsts Krievijai ir socioloģiskās aptaujas iespējamās un pieļaujamās kļūdas robežās. Neapšau­bāmi tas ir rezultāts ilgo Putina valdīšanas gadu propagandai, un nevar arī noliegt, ka uzskatus ir veidojusi arī pusgadsimta okupācija.

Strīdīgi ir plaši publiskotie Levadas Centra, pēdējā neatkarīgā socioloģisko aptauju un pētījumu centra Krievijā, publicētie dati par pieaugošo atbalstu Putinam, karam un Krievijas politikai. Tiesa gan, par to Levadas centra eksperti un sociologi ir runājuši un stāstījuši jau ne reizi vien. Vismaz puse Krievijas iedzīvotāju tiešām atbalsta gan Putinu, gan karu, tomēr pēdējā aptaujā iegūtais skaitlis 80 procenti ir apšaubāms, jo daļa aptaujāto baidās no represijām. Ja aptauja notiek pa telefonu, cilvēki ir pārliecināti, ka patiesībā ir zināms gan viņu uzvārds, gan visi viņu dati. Ja aptaujas notiek “aci pret aci”, aptaujātie baidās skaidrot savu nostāju vai neatbild vispār, jo nav pārliecināti, vai slepus netiek filmēti vai fotografēti. Taču ir arī skaidrs, ka izpratne par t.s. vērtībām, par kurām runā visas valstis, arī Krievija, ļoti atšķiras.

Atšķirības uzskatos un izpratnē par vērtībām skaidri redzamas arī diskusijās par t.s. Uzvaras pieminekli un 9. maija svinēšanu. Nacisma sagrāves diena un Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena Eiropā tiek atzīmēta 8. maijā, bet 9. maijs ir Eiropas diena. Krievijā joprojām 9. maijs ir uzvara Lielajā Tēvijas karā (LTK). Protams, ne ar vārdu netiek pieminēts tas, ka LTK bija daļa no Otrā pasaules kara, ne tas, ka šo karu izraisīja Hitlera un Staļina vienošanās. Tas, ka uzvara tika panākta, pateicoties sabiedrotajiem, protams, netiek pieminēts nekad, tāpat kā tas, ka 9. maijs faktiski kļuva par Latvijas okupācijas dienu.

Un, protams, diskusijās vienmēr tiek pieminēta integrācija. Jāatzīst, ka Latvija pieļāvusi ne mazumu kļūdu un paviršību un tagad šis process kļuvis vēl sarežģītāks. Jau pieminētajā raidījumā “Saskaņas” un Latvijas Krievu savienības (LKS) pārstāvji skaidri pauda savu nostāju – proti, viņi ir gatavi integrēties, ja vien viss notiek pēc viņu noteikumiem un izpratnes gan valodas, gan jebkuros citos jautājumos. Īsi sakot, visiem pārējiem Latvijas iedzīvotājiem jāpielāgojas un jāievēro viņu izpratne, tā teikt, latviešiem “jāintegrējas” Krievijas ideoloģijā.

Tomēr nav tā, ka karš Ukrainā nav neko mainījis Latvijas sabiedrības nostājā, un par to liecina pēdējā SKDS veiktā aptauja par partiju reitingiem, kas publicēta 7. aprīlī. Pēc ļoti ilga laika “Saskaņa” vairs nav reitingu pirmajā vietā un ir piedzīvojusi ļoti lielu kritumu, paliekot vien ceturtajā vietā. Ja rudenī balsstiesīgie nobalsos tāpat kā aprīļa aptaujā, tad Saeimā iekļūtu astoņas partijas, jo vietu skaitu rēķina pēc formulas, un aiz barjeras palikušo balsis aiziet tiem, kuri tikuši Saeimā. Tātad, ja vēlēšanas būtu rīt un ja vēlētāji balsotu tieši tāpat kā aptaujā, tad Saeimā ie­kļūtu:  “Jaunā Vienotība”, Zaļo un zemnieku savienība, Nacio­nālā apvienība, “Saskaņa”, “At­tīs­tībai/Par!”, “Progresīvie”, Lat­vijas Krievu savienība un “Kon­servatīvie”.

Protams, gan reitingi, gan neizlēmušo un negribīgo vēlētāju skaits līdz rudenim mainīsies. Tādēļ atkal jāatkārto, ka piedalīšanās Saeimas vēlēšanās un izvēle, par ko balsot, ir ļoti svarīga. Krievijas propagandas radioaktivitāte nemazināsies, arī energoresursu atkarības samazināšanai ir sava cena, tādēļ ir svarīgi saglabāt vēsu prātu un neļauties emociju uzkurināšanai.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
20

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
23
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi