Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Tuvojas vasara un arī traumatisma sezona

Anna Kola
21:44
11.05.2022
7

Nu jau otro mēnesi dzīvojam bez stingrajiem kovida ierobežojumiem.

Vērojot ļaudis sabiedriskās vietās, ir skaidrs, ka iespēja brīvi uzelpot ne tikai pārnestā, bet arī tiešā nozīmē – bez maskām – cilvēkus atgriež bezrūpīgākā realitātē, tādā, kādā dzīvojām pirms pandēmijas. Tam gan ir nelielas ēnas puses. Vai arī lielas. Katrā ziņā ļoti strauji palielinās saslimstība ar dažādiem citiem vīrusiem, kurus, jādomā, bijām veiksmīgi atvairījuši ar masku restēm, kamēr vien bijām spiesti šos laika gaitā tik pierastos apģērba aksesuārus nēsāt publiskās vietās. Un pat negribas domāt, kādi dati šogad gaidāmi saistībā ar traumatismu gan pie ūdeņiem, gan citviet, jo, šķiet, ierobežojumu atvieglojuma skurbulī noteikti būs daudz vairāk ne vien publisko pasākumu, bet nedēļas nogales ar draugiem, radiem pie mājas terasē, dārzā, lauku māju pirtiņā un pie dīķiem.

Ik pavasari gan televīzijā, gan radio, gan drukātajos un interneta medijos mūs uzrunā speciālisti, kas aicina gan pašiem uzmanīties un būt apdomīgiem, gan īpaši pasargāt un uzmanīt bērnus. Tomēr ik gadu statistika ir apbēdinoša, jo traumu skaits arvien ir augsts. 2020.gada kopējais gūto traumu skaits bijis gandrīz 14 tūkstoši, bet 2019.gadā šis skaitlis ir divkārt mazāks, nepilni septiņi tūkstoši traumu. Par pērno gadu dati vēl nav pieejami. Aplūkojot traumatismu sadalījumu pa vecuma grupām, ir skaidrs, ka ļoti liels traumatisms joprojām ir mazo bērnu (0 – 4 gadi) vidū. Šķiet, vēl pirms gada TV bija vērojama ļoti labi izveidota reklāma tieši šim nolūkam, aicinot vecākus būt modriem katru mīļu brīdi, neļaut bērniem “dzīvot savā vaļā”.

Taču jāatzīst, ar sezonāliem aicinājumiem reizi gadā laikam ir par maz. Tas ir apmēram tāpat kā ar Jāņiem – katru gadu tiek runāts par riskiem un apdraudējumu, kā par alkohola lietošanu, tā par lēkšanu pāri ugunskuriem, peldēšanu nezināmās vietās un visvairāk jau par sēšanos pie spēkrata stūres reibumā. Tik un tā – Jāņi paliek Jāņi, avāriju un traumu statistika tāpat.

Attiecībā uz bērnu traumatismu, pat vērojot paziņu ģimenes, bieži vien pārņem aukstas šausmas, dzirdot un redzot, cik liela brīvība mazajām atvasēm tiek dota. Vēl biedējošāki man šķiet apgalvojumi, attiecinot tos uz bērnu drošību, pasargātību un uzmanīšanos no bīstamām vietām un situācijām, par to, ka “viss jau ir Dieva ziņā” vai “viss būs labi, mazajiem taču ir jāmācās no kļūdām”! Un, ja šī kļūda izrādīsies tāda, kas bērna īso dzīvi aprauj pavisam vai padara viņu par invalīdu? Rīgas Stradiņa Universitātes profesors un bērnu ķirurgs Aigars Pētersons komentē: “Dažādās vecuma grupās atšķiras arī galvenie ārējās nāves cēloņi. Līdz gada vecumam tie lielākoties ir elpošanas apdraudējumi, aizrīšanās un nosmakšana. No viena līdz četru gadu vecumam – noslīkšana. No piecu līdz 14 gadu vecumam – transporta negadījumi. Diemžēl šajā mazo bērnu vecuma grupā, vidēji līdz piecu gadu vecumam, Latvija traumatisma ziņā pārliecinoši ir pirmajā vietā Eiropas Savienībā. Pārējās vecuma grupās Latvija ir otrajā un trešajā vietā Eiropas Savienībā, kas, jāatzīst, tāpat ir ļoti bēdīgs rādītājs. Jāpiemin arī tas, ka Latvijā ir ļoti daudz bērnu invalīdu, īpaši to, kam pirmreizēja invaliditāte radusies pēc traumām.”

Ņemot vērā tieši to, ka pēc ieilgušās, nogurdinošās pandēmijas ļaudis nudien rautin raujas būt sociāli aktīvi, izbaudīt visu to, ko “Covid-19” mums bija liedzis. Šī entuziasma pilnā rosība, kas daudzviet vērojama jau tagad, vasaras siltajās dienās noteikti kļūs vēl izteiktāka, un, vecākiem esot aizņemtiem ar nedēļas nogales ierasto biedreni skārdenes vai vīna glāzes formā, bērniem turpat blakus draud vēl lielākas iespējas gūt traumas.

Katru gadu bērni gūst dažāda smaguma traumas un mirst paredzamu un novēršamu apstākļu rezultātā, turklāt – mājās. Kā norāda Valsts policija, visbiežāk apdraudējumi vasaras brīvlaikā ir saistīti ar neuzmanību, piedaloties ceļu satiksmē, pārvietojoties ar velosipēdu, skrejriteni, šķērsojot ceļu neatļautās vietās vai nepārliecinoties par savu drošību. Lai pasargātu bērnu no traumām, kas negatīvi var ietekmēt viņa fizisko un garīgo veselību, kā arī apdraudēt dzīvību, Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) speciālisti ir sagatavojuši visaptverošu informāciju ikvienam (vecākiem, vecvecākiem un citiem bērnu pieskatītājiem), ietverot ieteikumus, kā padarīt vidi bērnam drošu, kā arī kam īpaši jāpievērš uzmanība, lai bērnu traumatisma risku samazinātu līdz minimumam. Visa šī informācija atrodama SPKC mājas lapā.

No sirds aicinu vecākus, vecvecākus un visus citus pieaugušos, kas ir atbildīgi par bērniem ilg­termiņā vai tikai uz īsu brīdi, nenolaist savu visuredzošo aci no mazajiem, zinātkārajiem pasaules pētniekiem sev blakus, jo pat pāris sekundes var būt izšķirošas. Tas pats attiecas uz ikvienu no mums, kas kļūst par liecinieku kādai potenciālai nelaimei – mēs katrs esam sabiedrības daļa, un arī svešinieku bērni ir mūsu sabiedrības kopīgā atbildība.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
15

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
19

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
33
1

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
36

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
29

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi