Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Spēļu zāļu elles rīklēm Cēsīs nebūs vietas

Anna Kola
05:39
24.05.2022
21

“Jebkura spēle ir piedzīvojums, kas mudina riskēt un noslēgumā ļauj sajust uzvaras vai zaudējuma garšu. Azartspēlēm (spēļu automātiem, kāršu spēlēm, interneta spēlēm, loterijām, derībām u.c.) raksturīgs īpaši paaugstināts riska faktors, jo cilvēks uz spēles liek savus finansiālos līdzekļus.

Kā zināms, cilvēks spēj kontrolēt tikai daļu no spēles procesa, tāpēc īpaši jāuzmanās no pārlieku lielas aizrautības ar spēli, lai tā nepārņemtu pilnīgi savā varā.” Ar šādu tekstu uzrunā interneta vietne, kas speciāli izstrādāta azarstpēļu atkarīgo paštestēšanai un palīdzības sniegšanai. Sa­vukārt vides un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs nupat teicis, ka atsevišķu pašvaldību lēmumi aizliegt azartspēles savos novados ir “lēts priekšvēlēšanu populisms”.

Pat ja aizliegums tiešām sau­cams par populismu, šķiet, ka populismam, no kura izrietētu reālas darbības, būtu visnotaļ pozitīva ietekme uz sabiedrību ilgtermiņā. Ja vēl kāds spētu pieņemt likumu, kas patiešām nedēļas nogalēs veikalos aizliedz iegādāties alkoholiskus dzērienus, tad varbūt varētu sākt cerēt, ka kādu dienu arī mūsu dzīves līmenis sāktu pietuvināties Rietumu valstīm. Bet arī par šādu cerīgu ideju Plešs, acīmredzami, ir jau padomājis: “Šos te apstākļus drīzāk var raksturot kā lētu priekšvēlēšanu populismu, jo mēs redzam, ka vairākās pašvaldībās, piemēram, Ādažos, Limbažos, arī Cēsīs, ir apzināti pieņemti lēmumi, kas ir pretēji likumam. Tikpat labi pašvaldības vēlētos aizliegt alkoholu tirgot visā pašvaldības teritorijā,” piebilda Plešs. Sa­protams, tāda sabiedrība, kas ir atkarīga no grādīgā vai no azartspēļu elles lokiem, ir vieglāk manipulējama un valsts kasē ieripo nauda, nedomājot par to, kas nākotnē ar šiem cilvēkiem un viņu līdzcilvēkiem notiek. Vēl šonedēļ interneta ziņu vietnē apollo.lv bija lasāma ziņa par kādu 15.maija vakarā notikušu auto avāriju ceļa posmā Valmiera – Brenguļi, kur dzīvību zaudēja gados jauns vīrietis, atstājot sievu ar diviem bērniem. Kā atklāja mirušā sieva, vīrietim esot bijušas problēmas ar azartspēlēm, kā arī ievērojami parādi.

Kā vēsta informācija www.spelesbriviba.lv, ikvienam azartspēļu mīļotājam ir jāapzinās, ka patoloģiska azartspēļu atkarība ir reāla slimība – 1980. gadā tā tika oficiāli atzīta un iekļauta starptautiskajā psiholoģisko slimību klasifikatorā. “Azartspēļu atkarības rašanās procesā iesaistās visi tie paši neiroķīmiskie mehānismi, kas organismā darbojas narkotiku, alkohola, seksuālo izjūtu, mīlestības un citu ļoti spēcīgu emociju ietekmē. To definē kā pieaugošu vēlmi spēlēt spēles, palielinoties spēles ilgumam un biežumam, neskatoties uz indivīda sociālajiem apstākļiem, piemēram, pieaug parādsaistības, kavē profesionālo izaugsmi vai parādās problēmas ģimenē,” tā vēsta vietne.

Azartspēļu, tāpat kā citu procesu, atkarību (datorspēļu, sociālo tīklu, interneta) mēdz dēvēt arī par “slēpto slimību”, jo to nevar noteikt klīniskās vai ķīmiski – toksikoloģiskās analīzēs, tomēr tās attīstības process un CNS bioķīmiskie procesi norisinās līdzīgi kā vielu atkarībām. Viena lieta, saprotams, ir tad, ja ar šo problēmu saskaras cilvēks pats un, lai arī negribīgi, bet saprot, ka tīksme pēc adrenalīna spēļu veidā sāk kļūt par problēmu. Otra lieta – kā saprast, ja no kā tāda cieš kāds tuvais cilvēks? Pēc palīdzības nepieciešams vērsties, ja cilvēks ir zaudējis kontroli pār azartspēlēm – ja tās ir pārņēmušas visas domas un sāk ietekmēt indivīda veselību, attiecības ar līdzcilvēkiem, materiālo stabilitāti un citas dzīves jomas.

Jau iepriekš minētā interneta vietne piedāvā testu, kas palīdzēs noskaidrot, cik nopietna šī problēma ir. Papētot tēmu dziļāk, atklājas, ka ir arī signāli, kas var norādīt uz šādas atkarības klātesamību tuviniekā. Viena no pazīmēm, kas var liecināt par azartspēļu atkarību tuviniekā, ir bieža spēļu pieminēšana, vai arī, gluži otrādi, izteikta izvairīšanās jebkurā sarunā, kad tiek pieminēts kāds no vārdu salikuma “azartspēļu atkarība”; izteikta laika pavadīšana slepus – ārpus mājas, aizbildinoties ar aizņemtību, piemēram, darbā vai mājās, atsevišķā telpā; naudas problēmas ģimenē. Šīs ir tikai dažas no iespējamām pazīmēm, ka tuvinieks ir iekritis azartspēļu atkarības slazdā, kas, skumji atzīt, mūsdienās noteikti ir daudz sarežģītāk konstatējams, jo šīs iespējas piedāvā arī mobilie telefoni. Un kurš gan no mums ļoti pievērš uzmanību, cik bieži katrs ielūkojamies mazajos ekrānos. Lūk, tieši tik viegli šodien no apkārtējiem ir noslēpt atkarības, nevēlamas darbības, jo mobilās ierīces piedāvā teju visas pasaules iespējas.

Vēl viens rādītājs, kam būtu vēlams pievērst uzmanību, ir tas, ka arī centieni atturēties no azartspēļu vilinājuma rada līdzīgus simptomus kā tas pats process no jebkuras ķīmiskas vielas atkarības: aizkaitināmība, depresija, trauksme, nemiers, traucēts miegs un apetītes izmaiņas. “Atkarības slimnieks nav spējīgs atgriezties pie epizodiskas tās vai citas atkarību izraisošas vielas, procesa lietošanas. Atkarības procesu nevar kontrolēt tikai ar gribasspēku un raksturu. Atkarība ir slimība, kas nav ārstējama, bet, izprotot tās dabu un attīstības likumsakarības, atkarīgais var nelietot un dzīvot produktīvāk,” šos vārdus, kas atrodami spelesbriviba.lv, ir vērts atcerēties ikvienam.

Kādēļ iedzīvotājiem un pašvaldībām ir tik svarīgi, ka šīs iestādes tiek slēgtas? Tieši tāpēc, ka būs mazāks kārdinājums tajās garāmejot iegriezties un iztērēt sūri, grūti pelnīto naudu pilnīgā un absolūtā destruktīvā bezjēdzībā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
20

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
22
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi