Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Vasara mākslas un kara zīmē

Sallija Benfelde
07:19
27.06.2022
7

Kamēr pandēmija pierimusi un ierobežojumu praktiski nav, var pat teikt, ka pāri Latvijai veļas tāds kā koncertu, festivālu un izstāžu devītais vilnis.

Nedēļas nogalē Valmiermuižā divas dienas notika Etnomūzikas festivāls, kurā kā vienmēr pirms pusnakts tika dedzināta spāņu mākslinieka Džordi radītā ugunsskulptūra. Šogad tā bija izveidota milzu pikējoša putna piekūna veidolā, kuram sadegot, no uguns un pelniem kā Fēnikss parādījās metālā kaltais ukraiņu nacionālais simbols. Cēsīs, Pasaules latviešu mākslas centrā (PLMC), tika atvērta mākslas zinātnieces Dzintras Andrušaites grāmata par ievērojamu, bet Latvijā īsti nepamanītu mākslinieku Ēvaldu Dajevski (1914 – 1990), kura mūžs ir trīs atšķirīgi stāsti par dzīvi Latvijā, Vācijā un Amerikā. Jāpiebilst, ka ieskats Dajevska mūža devumā skatāms nelielā izstādē PLMC. Un šogad 23. jūnijā Druvienā notiks 120 gadu jubilejas lieluzvedums “Skroderdienas Silmačos”. Protams, Cēsīs vēl gaidāms sarunu festivāls “Lampa”, Mākslas festivāls, pilsētas svētki, un tas ir tikai neliels ieskats vasaras pasākumos.

Tomēr karš Ukrainā neatkāpjas, tajā gājuši bojā jau vairāk nekā trīssimt divdesmit bērni, bet ievainoti gandrīz seši simti, un tie nav galīgie skaitļi. Piemēram, svētdien, 19. jūnijā, raķešu apšaudēs Harkivas apgabalā ievainoti trīs bērni.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs brīdina, ka karš Ukrainā varētu ilgt gadiem. Intervijā Vācijas laikrakstā “Bild” Stoltenbergs saka, ka degvielas un pārtikas cenas nav nekas, salīdzinot ar cenu, kādu katru dienu maksā ukraiņi frontē, brīdinot, ka “mums būs jāmaksā vēl lielāka cena”, ja Krievijas prezidents Vladimirs Putins sasniegs savus mērķus Ukrainā.

ASV Senāta izlūkošanas komitejas locekļi svētdien, 19. jūnijā, Rīgā sarunā ar Latvijas Valsts prezidentu Egilu Levitu pauduši atbalstu NATO klātbūtnes Baltijas reģionā stiprināšanai.

Savukārt Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, atbildot uz bažām par Eiropas Savienības (ES) brīžam nesaprotamo attieksmi pret Ukrainā notiekošo karu, skaidro, ka ES kopējā attieksme pret karu nav mainījusies: “Krievijas karš Ukrainā ir visrupjākais starptautisko tiesību normu pārkāpums. Ukraina šobrīd cīnās ne tikai par savu, bet visas Eiropas drošību, tās demokrātiskajām vērtībām un brīvību. Eiropas Savienība – tāpat kā Latvija – vienmēr ir iestājusies par Ukrainas neatkarību, suverenitāti un teritoriālo nedalāmību tās starptautiski atzītajās robežās, kā arī konstanti jau kopš 2014. gada turpina uzturēt Krievijas Federācijas prettiesiski anektētās Krimas pussalas neatzīšanas politiku. Eiropas Savienības, to dalībvalstu un citu Ukrainas partneru sniegtais atbalsts, kā arī izdarītais spiediens pret Krievijas Federāciju, t.sk. sankciju ieviešana, ticis īstenots, lai ne tikai stiprinātu Ukrainas pretošanās spējas, bet ar lai padarītu maksimāli augstu cenu Krievijai par neizprovocēto un prettiesisko militāro iebrukumu Ukrainā.”

Īsi sakot, karš nebeigsies tuvākajā laikā un ar to mums visiem jārēķinās. Tāpat kā, svinot vasaru, jāatceras, ka rudenī gaidāmas Saeimas vēlēšanas un, pretēji dzirdētajām prognozēm, ka vairs neesot jābažījas par krasu valsts politikas maiņu pēc vēlēšanām, manuprāt, ir pietiekami daudz “vilku jērā ādā”. Šie it kā patrioti skaisti runā, bet patiesībā viņus interesē tikai vara, un sava biznesa interesēs viņi plāno tuvināties Krievijai. Protams, vārdos visi ir pret karu, un daudzi pat uzdrošinās Krieviju nosodīt, bet viņu plānotie darbi skaidri parāda patiesās intereses.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
15

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
19

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
33
1

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
36

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
29

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi